Ekspertu ziņojumam

Laikā, kad aizvien vairāk ikdienas darījumu notiek tiešsaistē, droša personas identitātes apliecināšana kļūst īpaši nozīmīga. Viens no populārākajiem autentifikācijas rīkiem Latvijā ir Smart-ID lietotne, ko iedzīvotāji izmanto, lai piekļūtu internetbankai, veiktu pirkumus vai izmantotu dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Tomēr līdz ar ērtībām var pieaugt arī riski – krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki, cenšoties iegūt piekļuvi citu cilvēku datiem un finanšu līdzekļiem. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma atgādina – lietojot Smart-ID, ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību paziņojumiem, ko saņemat lietotnē, un vienmēr pārliecināties, kādas darbības tiek apstiprinātas. “Smart-ID lietotnes izmantošana Latvijā turpina augt – to aktīvi lieto ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, un ik mēnesi tiek veikti vidēji 30 miljoni darījumu. Smart-ID pēdējo gadu laikā ir nostiprinājis savu pozīciju kā uzticamākais eID rīks ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā – visās trīs valstīs kopā vidēji tiek veikti 75 miljoni transakciju mēnesī, turklāt Smart-ID turpina novērot stabilu lietotāju pieaugumu, kas apliecina arvien lielāku lietotnes nozīmi...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam. Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai. "Latvijai ir visas iespējas kļūt par reģionālu finanšu tehnoloģiju centru, kas piesaista gan uzņēmumus, gan talantus no visas pasaules. Mums ir spēcīga tehnoloģiskā bāze un cilvēkprasmes, un mērķis – radīt vidi, kur inovācijas var uzplaukt, uzņēmumi augt, un investori – justies pārliecināti par saviem ieguldījumiem. FinTech stratēģija ir svarīgs solis šajā virzienā, identificējot praktiskus risinājumus Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās noturības stiprināšanai ilgtermiņā," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Patlaban Latvijā darbojas 130 FinTech uzņēmumi. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 09.10.2024. spriedums lietā Nr. C88289724 Faktiskie apstākļi Darbinieks 02.05.2024. tika atstādināts no darba. Rīkojumā norādīts, ka atstādināšanas iemesls bija: nepienācīga darba veikšana, saspringtas situācijas radīšana, konflikti ar kolēģiem un vadību, apdraudējums darbinieku un vadības drošībai un veselībai, kā arī darba devēja interesēm. Darba devējs 14.05.2024. uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu — par būtisku darba līguma vai darba kārtības pārkāpumu bez attaisnojoša iemesla. Darbinieks uzteikumu apstrīdēja tiesā, norādot, ka tam nepiekrīt un darba devējs nav pieprasījis rakstveida paskaidrojumus, un šāds procesuālais pārkāpums pats par sevi ir pietiekams pamats, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu. Tiesu atziņas Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja prasību, jo lietā ir pierādīti darba devēja uzteikumā un klāt pievienotajā aktā norādītie apstākļi. Tiesa konstatēja, ka darba devējs...

Darba ņēmējiem turpmāk būs pieejams plašāks atbalsts dalībai mācībās un mācību līdzmaksājuma apmērs. Jaunie atbalsta pasākumi nodrošinās iespējas pilnveidot un apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iegūt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties plašākam nodarbināto lokam. No 2025. gada 14. augusta platformā stars.gov.lv nodarbinātas personas varēs pieteikties 2025. gadā apstiprinātajam mācību pieprasījumam atbilstošajās izglītības programmās. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un 12. augustā valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumos Nr. 283 "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi". Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 29,2 miljonu eiro apmērā, kuru valdība apstiprināja pērn maijā, darba ņēmējiem...

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties. Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt: uzkrājumi no algota darba ienākumiem; kredītiestādes aizdevums; dāvinājumi; ienākumi no saimnieciskās darbības; citi legāli iegūti līdzekļi. Šī informācija kļūs pieejama...

Garantiju apmērs saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai tiks palielināts no līdzšinējiem pieciem miljoniem eiro līdz 25 miljoniem eiro, kā arī precizēti šo garantiju finansēšanas avoti un apjomi, paredz valdības 12. augustā veiktie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai". Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais garantiju slieksnis ļaus uzņēmējiem īstenot apjomīgākus investīciju projektus, piesaistīt finansējumu jaunu tehnoloģiju ieviešanai, paplašināt ražošanas jaudas un stiprināt konkurētspēju. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) varēs veikt apjomīgākas investīcijas, attīstīt jaunas tehnoloģijas, palielināt produktivitāti un stiprināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Tas veicinās nodarbinātību, inovācijas un kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat lielāks atbalsta apjoms veicinās kreditēšanu un palīdzēs pāriet no plānošanas pie reālu projektu īstenošanas, paātrinot tautsaimniecības izaugsmi. Grozījumi paredz arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku - turpmāk atbalstu varēs saņemt ne tikai kredītiestādes un to meitassabiedrības, kas reģistrētas Latvijā, bet arī no citām Eiropas Savienības un Eiropas...

Atsevišķiem mazumtirgotājiem būs jāiesniedz noteikta informācija Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam, 12. augustā nolēma valdībā. Ministru kabineta noteikumu projekts "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam" izstrādāts Ekonomikas ministrijā, lai nodrošinātu patēriņa preču cenu izsekojamību un monitoringu. Noteikumu projekts paredz arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību. Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, iekļaujot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārtikas preču mazumtirgotāji ar šādu apgrozījumu šobrīd sasniedz vai pārsniedz 10% no mazumtirdzniecības tirgus daļas. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas netiek noteikts kā pienākums. Tie pārtikas preču mazumtirgotāji, kuri arī vēlas šos datus iesniegt, varēs nosūtīt pieteikumu CSP. Dati tiek iesniegti CSP diviem mērķiem...

Atalgojuma mainīgā daļa ir spēcīgs instruments darbinieku motivēšanai, taču tikai tad, ja tā ir pareizi strukturēta un pielāgota organizācijas mērķiem un kultūrai. Kā noteikt atalgojuma mainīgo daļu dažāda veida darbiniekiem? Kā izstrādāt godīgu, caurskatāmu un motivējošu mainīgā atalgojuma sistēmu, kas veicina gan individuālo, gan uzņēmuma izaugsmi? Kā pielāgot mainīgo daļu uzņēmuma mērķiem un izvairīties no biežākajām kļūdām, nodrošinot ilgtspējīgu motivāciju? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Baltijā Figure Baltic Advisory partnere un uzņēmuma vadītāja Latvijā. Kāda ir mainīgā atalgojuma loma un mērķi rganizācijā Figure Baltic Advisory starptautiskais sadarbības partneris Mercer katru gadu visā pasaulē veic pētījumu «Mercer Talent Trends», kurā strādājošie atbild uz jautājumu: kas ir tas, kas veicina izaugsmi darbā vai mudina parādīt savu labāko sniegumu? Viena no atbildēm: konkrētā darbinieka ieguldījums tiek novērtēts. Pateikt paldies var arī ar atalgojuma mainīgo daļu, kas ir iemesls, kāpēc organizācijas izvēlas maksāt mainīgo...

Ministru kabinets 12. augustā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Grozījumi paredz noteiktiem uzņēmumiem uz diviem gadiem atlikt ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Šī gada 26. februārī Eiropas Komisija publicēja pirmo no tā dēvētajām “Omnibus” pakotnēm, kurā iekļauti priekšlikumi grozījumiem Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā 2022/2464/ES (CSRD). Atbilstoši šiem priekšlikumiem FM ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskatu gada atkarībā no to lieluma. Paredzēts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas...

Satiksmes ministrija (SM) publiskajai apspriešanai līdz 22. augustam ir iesniegusi plānotos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trīs tonnām, liecina informācija Tiesību aktu portālā (TAP). SM skaidro, ka virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju lieluma. Grozījumi paredz arī paplašināt ceļu tīklu, uz kuriem attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties no nodevas maksāšanas, apzināti izvēloties maršrutus, kas patlaban atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas. Ministrijā skaidro, ka Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trīs tonnām, kas pārvietojas...

Lai sniegtu informāciju par darbnespējas lapu (DNL) aktuālajiem datiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kā arī sniegtu priekšlikumus turpmākai rīcībai, Veselības ministrija uz 12. augusta valdības sēdi sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu". DNL izsniegšanuu regulē Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (noteikumi Nr. 409) un to uzrauga Veselības inspekcija (VI). Kā norādīts ziņojumā, 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaudzis ne tikai VI izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms: VI kopumā izskatīja 495 (2023. gadā 404) iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 171 gadījumos, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā (79 korektīvas darbības). Saistībā ar DNL izsniegšanas pamatotību VI tika saņemti 361 iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 117 jeb 32,4 % gadījumos, savukārt 2023. gadā – 51 jeb 17,4% gadījumos. Saistībā ar izsniegšanas kārtību tika saņemti 87...

Kā noteikt, vai uzņēmuma darbinieks ir rezidents vai nerezidents un kāda šajā gadījumā ir nodokļu nomaksas kārtība? Kurā brīdī atrašanās ārvalstīs ir komandējums, bet kurā — darba brauciens? Kas notiek tad, ja cilvēku pieņem darbā, lai viņš strādātu ārvalstīs? Kāda ir kārtība, kādā konvencijas atbrīvo Latvijas nerezidenta algota darba ienākuma piemērošanu Latvijā? Par nodokļu piemērošanas jautājumiem nerezidentu īslaicīgas un/vai ilglaicīgas nodarbināšanas gadījumā Latvijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trešajās valstīs informēja Dzintars Kobitjevs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā «Nodokļu piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam». Nodokļu normatīvie akti — informācijas avoti Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumu veidi, nodokļu aprēķināšanas kārtība un nodokļu ieturēšanas un maksāšanas kārtība, kā arī noteikumi attiecībā uz pārskatu aizpildīšanu. Ir jāievēro arī Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu par pievienotās vērtības nodokli (PVN) dalības maksai biedrību vai nodibinājumu rīkotajos pasākumos. VID atgādina, ka šādos gadījumos PVN piemēro atkarībā no pasākuma rīkošanas mērķa. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību vai nodibinājumu un citu sabiedrisko organizāciju - veikto darbību, kas saistīta ar sportu, tā attīstības veicināšanu un popularizēšanu, vērtē pēc konkrētu darījumu ekonomiskās būtības. Biedrība vai nodibinājums, veicot darbību, nodala: darbību, kuru veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru veic par atlīdzību, gūstot peļņu. 1. piemērs Biedrība, kas ir reģistrēta nodokļa maksātāja, rīko sporta sacensības, kuras organizētas atbilstoši sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un kurās piedalās komandas no Latvijas. Ir noteikta dalības maksa, kas komandai ir jāiemaksā par piedalīšanos turnīrā. Jautājums: Vai dalības maksai ir piemērojams PVN? Atbilde: Ja dalības maksa ir noteikta tādā apmērā, ka biedrība negūst peļņu no pasākuma organizēšanas, PVN nepiemēro. To noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina lauksaimniekus, kuru saimniecisko darbību jau ir ietekmējuši šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi un to negatīvā ietekme joprojām turpinās, izmantot iespēju pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Valdība no šī gada 5. augusta līdz 4. novembrim visā valsts teritorijā ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā ir atzīstama par nepārvaramas varas apstākli (force majeure). Līdz ar to nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ cietušajiem lauksaimniekiem ir pieejams valstī noteiktais atbalsts pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai. Tie lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību ietekmēja nelabvēlīgie laikapstākļi un kuriem jau līdz šim bija grūtības veikt nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var vērsties VID ar iesniegumu un sadalīt nodokļu maksājumu pa daļām uz laiku līdz 1 gadam. Šajā gadījumā iesniegumā kā pamatojums jāizvēlas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 4. punkts, un iesniegumā jānorāda konkrēta lauksaimnieka situācija, apstākļi, kas izraisīja vai iespaidoja un atstāja negatīvās sekas uz saimniecisko darbību un maksājumu...

Iespējams, esat redzējuši šādus īpaši izdevīgus piedāvājumus: noliktavas izpārdošana pirms veikala slēgšanas, portatīvais dators par neticami zemu cenu vai populāra zīmola austiņas ar 70% atlaidi. Mēs visi esam saskārušies ar piedāvājumu, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiess. Eiropas patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kā atpazīt maldinošus piedāvājumus vai neuzticamus interneta veikalus un izvairīties no negaidītām izmaksām un citiem pārsteigumiem. Kā atpazīt maldinošu piedāvājumu: Salīdziniet cenas. Esiet īpaši piesardzīgi ar milzīgām atlaidēm un solīto ātro piegādi. Salīdziniet citu interneta veikalu piedāvātās cenas un pārliecinieties, vai produkts tiešām ir tik lēts, kā šķiet. Interneta veikali, kas piedāvā produktus par daudz zemāku cenu nekā citi veikali, var būt neuzticami. Neuzķerieties uz steigas radīšanas taktikām. Ļoti bieži "laika ierobežoti" piedāvājumi ir mārketinga viltība. Ja apmeklēsiet šo pašu interneta vietni nākamajā dienā vai pēc vairākām dienām, iespējams redzēsiet tieši to pašu "pēdējā brīža" akciju. Tas ir veids,...