Ekspertu ziņojumam

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 17. novembra spriedumā lietā Nr. AA420281219, SKA-926/2021 ir skatīts strīds par to, cik plašai ir jābūt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajai informācijai un dokumentārajam pamatojumam par veidu, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli pār juridisko personu. Kasācijas sūdzības pieteicēja uzskatīja, ka likuma normas neparedz norādīt informāciju par visiem patiesajiem labuma guvēja īstenotajiem ķēdes posmiem aiz tiešajiem akcionāriem. Savukārt Uzņēmumu reģistrs uzskata, ka patiesā labuma guvēja reģistrācija tiek veikta, ja ir sniegta informācija un dokumentārs pamatojums par visām personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli pār komersantu. Tomēr pieteicēja uzskata, ka tiesību normas nepieprasa šādas informācijas norādīšanu un dokumentāru pamatošanu un ir pietiekami sniegt informāciju par pēdējo ķēdes posmu – pieteicējas tiešo akcionāru –, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole. Senāts pieteicējas viedokli atzīst par nepamatotu, jo no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPF...

Ikviens praktizējošs grāmatvedis piekritīs, ka grāmatvedības datorprogrammas ir būtisks atbalsts ikdienas darbā un bez tām nav iedomājama neviena mūsdienu uzņēmuma grāmatvedības uzskaite. Tomēr, kā jau ikvienā dzīves jomā, īpaši svarīgi ir saprast, kādas prasības konkrētam procesam un objektam tiek izvirzītas, kādas ir tiesības, pienākumi un atbildība. Ņemot vērā, ka grāmatvedības nozare ir uzskatāma par valstiski nozīmīgu nozari, kas veic visas nepieciešamās darbības korektu finanšu datu sagatavošanai, nodokļu pareizai aprēķināšanai, kā arī virkni citu darbību, autora ieskatos īpaši svarīgi ir tas, ka viens no grāmatveža galvenajiem darba "instrumentiem" — grāmatvedības datorprogramma — atbilst normatīvo aktu prasībām. Šajā jomā jau ir saskatāmi būtiski uzlabojumi, proti, Ministru kabineta 2021. gada 22. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", turpmāk tekstā — "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", grāmatvedības datorprogrammu vispārējām un tehniskajām prasībām ir atvēlēta atsevišķa nodaļa (7. nodaļa). "Grāmatvedības kārtošanas noteikumu" izstrādes laikā īpaši karstas diskusijas valstiskā līmenī ir izraisījis Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas pārstāvju (LRĀGA)...

AKTUĀLS TEMATS Bizness sankciju ērā jeb Kā “neuzrauties” uz sankcionētu darījuma partneri. IKARS KUBLIŅŠ apkopojis ZAB COBALT vebināra “Aktualitātes sankciju risku pārvaldībā” un LTRK sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un partneriem organizētā semināra “Starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Skaidrojums” atziņas Starptautiskās sankcijas nodokļu aspektā. Informē ASTRA KAĻĀNE, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Kas jāņem vērā, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus. Pēc Valsts darba inspekcijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas informācijas JURISTA PADOMS Pagaidu aizsardzība - pamiers līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai. INESE HELMANE apkopojusi ZAB COBALT vebināra “Pagaidu aizsardzības līdzekļu efektivitāte civilprocesā un prakses problemātika” atziņas Kur meklēt informāciju par partneri. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs IEPIRKUMI Grozījumi Publisko iepirkumu likumā – izslēgšanas noteikumi un līgumu reģistrs. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Personas veselības stāvokļa atbilstības veicamajam darbam tvērums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo...

Vairāku nozaru uzņēmēji pašlaik Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku izejvielu deficītu, piemēram, metāla izejvielu trūkumu un graudaugu trūkumu pārtikas ražošanā, kā arī citu izejvielu deficītu. Konkurences padome (KP), ņemot vērā esošo situāciju, skaidro, ka uzņēmēji neatkarīgi no nozares ir tiesīgi veidot kopīgus izejvielu iepirkumus piegādēm uz Latviju, lai iegādātos lielāku preču apjomu un tādējādi no tā iegūtu ne tikai paši uzņēmēji, bet arī to klienti un patērētāji, saņemot zemākas cenas vai kvalitatīvāku preču piedāvājumu. Taču, lai uzņēmēju kopīga, saskaņota rīcība preču iepirkumos nepārkāptu konkurences tiesības, tiem jāveic vienošanās izvērtējums. Ņemot vērā, ka katra situācija ir individuāla, KP aicina izmantot konsultēšanās iespējas. KP vērš uzmanību, ka šāda vienošanās starp uzņēmumiem nedrīkst saturēt, tostarp, slēpti, tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas pārsniegtu konkrētā kopīgā iepirkuma organizēšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu. Piemēram, uzņēmējiem aizliegts vienoties par klientu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 31. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, nosakot, ka pieteicējam kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kurš vienlaikus saņem autoratlīdzību no ārvalsts nodokļu maksātāja, nav piemērojami atvieglojumi par apgādībā esošām personām un nosakot budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (lieta Nr. SKA-161/2022 (A420287118)). Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa ir nonākusi pie pareiziem secinājumiem, un pieteicēja kasācijas sūdzībā norādītie argumenti par to, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta trešā daļa ir piemērojama tikai attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no mikrouzņēmuma (domājams, ka runa ir par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju - redakcijas piezīme), nav pamatoti. Tā kā mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram galvenā ienākumu gūšanas vieta ir mikrouzņēmums, nav tiesību ienākuma gūšanas vietā iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tam nav arī tiesību uz tām nodokļa apmēru samazinošajām priekšrocībām, kas pienākas nodokļa maksātājam, par kuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas tiek veiktas vispārējā kārtībā. Proti, likumdevējs ir izšķīries...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā Likuma 6. pants papildināts ar 5. punktu, nosakot jaunu nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, lai tiešā veidā nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas procesu, proti, paredzot nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Precizēta likuma 7. panta piektā daļa, skaidri nosakot izņēmumus, kādos gadījumos nodokļa maksātājs nemaksā elektroenerģijas nodokli. Tādejādi, nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas ēkām), izņemot elektroenerģiju, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, elektroenerģijas sadalei un pārvadei, samaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Precizēta likuma 9. panta otrā daļa, kas nosaka...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā. IUB skaidro, ka atbilstoši publisko iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko iepirkumu likuma (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem...

Senāta Civillietu departaments 31. martā grozīja Latgales apgabaltiesas spriedumu lietā saistībā ar 2015. gada augustā notikušo nelaimes gadījumu Varakļānu aprūpes centra liftā, kur bojā gāja prasītāju bērns (lieta Nr. SKC-12/2022 (C26171617)). Apgabaltiesas spriedums grozīts daļā par piedzenamā morālā kaitējuma apmēru no Varakļānu novada pašvaldības, nosakot to 40 000 EUR apmērā par labu abiem prasītājiem kopā. Senāts pilnībā pievienojās apgabaltiesas spriedumā un judikatūrā paustajam, ka morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem. Senāts spriedumā piekrita pašvaldības kasācijas sūdzībā minētajam par tiesas nepamatotu atkāpšanos no judikatūras. Apelācijas instances tiesa kaitējuma atlīdzību bija noteikusi katram cietušajam atsevišķi, kas neatbilst judikatūrai, kurā atzīts, ka atlīdzība par morālo kaitējumu sakarā ar bērna nāvi piešķirama par konstatētā pārkāpuma faktu, nevis atsevišķi katram ģimenes loceklim par viņu pārdzīvojumiem un ciešanām. Pamatprincips,...

Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces varēs noturēt arī elektroniski. To paredz 31. martā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, nosakot, ka mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās no 2023. gada 1.marta būs kārtojamas Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties arī attālināti un sapulces varēs organizēt arī daļēji attālināti. Elektronisko funkcionalitāti plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā BIS. Iepriekš kopsapulču norise bija noteikta tikai klātienē. Iespēja dzīvokļu īpašniekiem uz sapulci sanākt attālināti ļaus ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus par mājas iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, mājas renovāciju. Šādā sapulcē būs iespēja piedalīties arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dalība dažādu iemeslu, piemēram, kustību traucējumu, dēļ varētu būt apgrūtināta. Izmantojot elektronisko vidi, dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta iespēja par klātienes sapulces darba kārtības jautājumiem nobalsot iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ noteiktajā datumā sapulcē nebūs iespējams piedalīties. Attālināti elektroniskajā vidē BIS...

Pieņemot darbā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku VID (norādot ziņu kodu 11); izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam (ja darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā). Par rezidentam izmaksātajiem ienākumiem iesniedz Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām. 1 IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 2 VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 3 Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrā daļa. 4 Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. 5 Turpat, 4. panta otrā punkta “a” apakšpunkts. 6Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (2022. gada marta) Latvijas makroekonomiskās prognozes. Būtiskākais: Jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos; Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022.un 2023. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta – attiecīgi līdz 1.8% un 3.2% (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4.2%, 2023. gadam – 4.0%); 2024. gadā, uzlabojoties konfidencei, gaidāma straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās – Latvijas IKP varētu kāpt par 4.1%; tomēr kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties. To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, varam aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un konfidences pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju; Latvijas inflācijas prognoze...

Saeimā 2021. gada 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā no 2022. gada 1. aprīlī, paredz, ka no 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksās valsts. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10. darbnespējas dienai. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas. Sākotnēji Labklājības ministrijas sagatavotajā likumprojektā bija paredzēts, ka šāda norma varētu tikt ieviesta jau no 2022. gada sākuma. Taču arī no gada otrā ceturkšņa tas veicinās darbaspēka nodokļu konkurētspēju starp Baltijas valstīm un atvieglot darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu. Turpmāk, sākot no...

PNP SD nodrošināšanai vēlas nomāt telpas (dzīvokli) no fiziskas personas. No nomas maksas tiks ieturēts nodoklis — 10%. Kurš un kā maksā komunālos maksājumus? 1. Pašnodarbināta persona pārskaita dzīvokļa īpašniekam. 2. Vai atrunāt telpu nomas līgumā, ka komunālie pakalpojumi un telpu noma sastāda fiksētu maksu mēnesī, ietur 10% un maksā vienādu summu visu gadu? Atbilde Saskaņā ar IIN likuma 11. panta 12. daļu: Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (..), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Tātad iznomātājs paziņo VID par savām aktivitātēm, bet nekļūst par saimnieciskās darbības veicēju, un viņa pienākums ir uzskaitīt nomas ieņēmumus. Saskaņā ar IIN likuma 17. panta 10. daļu: No fiziskās personas ieņēmumiem , kurus viņam izmaksā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Autopārvadājumu likuma 35. pantā minētais pārvadātājs pirms speciālās atļaujas (licences) saņemšanas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI, obligātās iemaksas) avansu 130 EUR kalendāra mēnesī par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā. Autopārvadājumu likuma izpratnē komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību, ir uzskatāms par pārvadātāju. VSAOI avansu ieskaita kontā LV17TREL813105600300B. Veicot maksājumu, nodokļu maksātājam jānorāda: nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; nodokļu maksātāja pilns nosaukums; taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs vai atsauce uz pielikumu, kurā norādīts taksometra vai vieglā automobiļa, par kuru veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, valsts reģistrācijas numurs; kalendāra mēnesis, par kuru tiek veikts obligāto iemaksu avansa maksājums, ja tas netiek norādīts pielikumā pie maksājuma uzdevuma; saņēmēja nosaukums – Valsts...

Ministru kabinets 22. martā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021.-2022. gadam. Tas pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes lēmuma ir papildināts ar jauniem uzdevumiem un saskaņots ar iesaistītajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām. Plāna struktūra ir veidota kā rīcības virzieni risku un iespēju mazināšanai skaidras naudas līdzekļu izcelsmei, kura tiek maksāta nedeklarētā un grāmatvedībā neuzskaitītā veidā – “aploksnēs”. “Aplokšņu algu” cēloņu izskaušanai, nevis cīņai ar sekām, plānā noteikti pieci rīcības virzieni: Nereģistrēta saimnieciskā darbība; Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; Nodokļu nomaksas veicināšana. Piemēram, 1. rīcības virzienā "Nereģistrēta saimnieciskā darbība" paredzēts veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību. Tāpat paredzēta savvaļas velšu (ogu, sēņu u.c.) apjoma pārvadājuma laikā definēšana normatīvajos aktos, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos...