Ekspertu ziņojumam

No 17. marta aizsākas “Brīvo juridisko profesiju dienas 2022”, kuru ietvaros iedzīvotājiem līdz 29. aprīlim ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem un sertificētiem mediatoriem, risinot dažādus juridiska rakstura jautājumus. 17. martā – Tiesu izpildītāju dienas Tiesu izpildītāji iedzīvotājus konsultēs par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un parādu pārvaldību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes bezmaksas konsultācijas norisināsies visas no pulksten 9.00 līdz 17.00: 1) pa tālruni: 67290005; 2) pa e-pastu: [email protected]; 3) WhatsApp čatā: 27840355; 4) Facebook: facebook.com/LZTIP Plašāka informācija pieejama www.lzti.lv. No 21. līdz 25. martam – Advokatūras dienas Advokatūras dienu ietvaros zvērināti advokāti pēc iepriekšēja pieraksta sniegs bezmaksas konsultācijas par dažādiem tiesību jautājumiem. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Ievērojot valstī noteiktos...

Gads ir noslēdzies, un, sākot ar 1. martu, fiziskās personas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu. Saimnieciskās darbības veicējiem atgādināšu svarīgākās lietas par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un par darbiem, kas veicami, pirms gada deklarācija tiek aizpildīta. Raksts gan tapis pirms 1. marta, līdz ar to nebija iespējams praktiski izmēģināt deklarācijas sagatavošanu EDS. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, deklarācijas aizpildīšanā būtisku izmaiņu nav, tomēr svarīgāko atkārtosim. Saimnieciskās darbības veicējiem gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu obligāti ir jāiesniedz laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Tiem, kuru gada ienākums pārsniedz 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Saimnieciskās darbības ienākumam paredzēti pielikumi D3 un D31. Ja IIN maksātājs kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību un attiecīgi pilda D31 pielikumu, tad ir jāsagatavo un jāiesniedz arī individuālā komersanta finanšu pārskats, kas sastāv no ieņēmumu un izdevumu pārskata un bilances. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā saimnieciskās darbības...

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Žurnāla "Bilance" konferenci 13. janvārī noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos. Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs". Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes. Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). "Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns," norādīja L. Kelmere. Grozījumos MK noteikumos...

Citu valstu sadarbības partneri izrakstītājos nodokļa rēķinos ieraksta tikai Latvijas firmas reģistrācijas vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, turklāt bez burtiem "LV". PVN likuma 125. panta 1. daļas 4. punktā rakstīts: "preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā". Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 4. punkta a) apakšpunktā rakstīts: "dokumenta autora nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam — firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods". 1. Vai normatīvajos aktos ir atrunāta reģistrācijas numura, nodokļu maksātāja reģistrācijas koda, reģistrācijas numura VID PVN maksātāju reģistrā definīcija: struktūra, sastāvs, burtu vai ciparu skaits? Vai pieļaujama terminu "reģistrācijas numurs" un "nodokļu maksātāja reģistrācijas kods" atšķirība? Vai burti LV ir obligāts rekvizīts, un to neesamība ir pārkāpums? Atbilde Reģistrācijas numurs. 2000. gada 13. aprīļa Komerclikuma 8. pants nosaka, kāds ir komercreģistrā veicamo ierakstu saturs. Komerclikuma 8. panta septītajā daļā noteikts: Ierakstot komercreģistrā komersantu, tā filiāli Latvijā vai ārvalsts komersanta un dalībvalsts...

Lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, kopš pagājušā gada oktobra līdz šī gada februārim bija spēkā valsts atbalsta programma, kas paredzēja darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Līdz ar to atbalstam vēl par šī gada februāri var pieteikties līdz 2022. gada 15. martam, aizpildot īpaši tam izveidotu iesnieguma veidlapu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). No pērnā gada 22.novembra līdz šī gada 9. martam saskaņā ar 17 394 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 18 462 207 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 6953 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 16 798 679 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto 9475 iesniegumiem – 1 423 044 eiro apmērā, bet pēc 966 patentmaksātāju iesniegumiem – 240 484 eiro apmērā. Tāpat līdz 2022. gada 9. martam saskaņā ar 8253 iesniegumiem izmaksāti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi. Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši 8,4 %. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, kura laikā ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji var apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt grāmatvedības pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi! Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Lai uzņēmums saņemtu licenci, tam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāaizpilda speciāli tam izveidota iesnieguma forma sadaļā “Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence (Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai)”. Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas uzņēmumā vienlaikus pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža amata pienākumus) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments...

Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā. Darbinieku noma var sniegt uzņēmumam šādus ieguvumus: samazinās administratīvo resursu patēriņš, atlasot un pieņemot darbā jaunus darbiniekus; samazinās risks, kas saistīts ar nekvalificētu darbinieku piesaistīšanu un atlaišanu, kā arī atkārtotas atlases rīkošanu; palielinās iespēja atrast īstermiņa projektiem nepieciešamos darbiniekus specifisku funkciju veikšanai, paplašinot arī ģeogrāfisko meklēšanas areālu. Nomājot darbiniekus, pastāv arī dažādi riski, kas uzņēmumam jāņem vērā. Piemēram, mazāka iespēja kontrolēt nomātos darbiniekus, kā arī nodokļu riski, it īpaši tad, ja darbiniekus nomā no ārvalsts uzņēmuma vai arī tie strādā vai atrodas ārvalstī. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem analizējam Latvijas nodokļu sistēmas aspektus, kas saistīti ar darbinieku nomu uzņēmumā, kam uz laiku nepieciešams augstākā līmeņa...

Ministru kabinets 8. marta sēdē pieņēmis grozījumus 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Tā mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, radot iespēju izmantot digitālo pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) atmaksas sistēmu reģistrētam PVN maksātājam, kuram piešķirta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) atļauja PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk - ceļotājs), par iekšzemē iegādātām un no Eiropas Savienības teritorijas izvestām precēm, kā arī vienkāršojot VID lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID. Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka PVN atmaksas kārtība ceļotajam tiek nodrošināta, izsniedzot ceļotājam papīra formā darījuma apliecinošu dokumentu un fiziski veicot pārbaudi gan no PVN atmaksas pakalpojuma sniedzēja puses, gan no VID muitas puses. Reģistrētam PVN maksātājam, kuram ir piešķirta VID atļauja PVN atmaksāšanai ceļotājam,...

Tiem, kuri ik pa laikam mēdz ziedot labdarības organizācijām, atgādinām, ka par ziedojumiem iespējams saņemt nodokļu atlaidi. No 1. marta ir iespējams iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, kurā attiecīgajās ailēs ir norādāma ziedotā summa. Šī ziņa var būt aktuāla arī tiem, kuri patlaban ziedo karadarbībā cietušajai Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Nodokļu atlaides gan attieksies uz 2022. gadu, bet deklarācija būs sniedzama 2023. gadā. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu: ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus; personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu; sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs; ziedojumu nedrīkst izlietot, lai...

No 10. marta līdz 8. aprīlim notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” atcelšanu. Atgādinām, ka grozījumi paredz mainīt ostu pārvaldības modeli Latvijas lielajās ostās. Jaunie pārvaldības principi paredz, ka lielo ostu pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrības. Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs - 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz. Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiek, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šī likuma atcelšanu, tad parakstīties jādodas. Iepazīties ar apturētā likuma tekstu iespējams gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, gan parakstu vākšanas vietās. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā, arī...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? Krīze "sita" atšķirīgi Viena no lielākajām Covid–19 laika krīzes atšķirībām no iepriekšējās ekonomikas krīzes, ko izraisīja globālās finanšu sistēmas krahs 2008. gadā, ir tā, ka pandēmijas ietekme dažādās ekonomikas jomās ir bijusi ļoti atšķirīga un ne visās — negatīva. Daļā nozaru tā ir pat stimulējusi strauju apgrozījuma pieaugumu. Portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā kopumā 39% respondentu atbildējuši, ka viņu uzņēmumā apgrozījums samazinājies (16,7% aptaujāto tas samazinājies ievērojami jeb kritums...

Portāls BilancePLZ trim Latvijas banku ekonomistiem uzdeva četrus jautājumu blokus, aicinot sniegt komentāru par to, kā Latvijas ekonomika izgājusi cauri Covid-19 krīzei pēdējo divu gadu laikā: 1) Kāda kopumā šajā laikā bijusi Latvijas ekonomiskā attīstība, kādi faktori to ietekmējuši, un kāda situācija ir šobrīd? 2) Kāda ir mūsu valsts attīstības dinamika, ja ieliekam to kontekstā ar tuvāko kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas attīstību, kā arī Eiropas Savienību (ES) kopumā? Vai esam spējuši turēt līdzi, apsteigt vai tomēr atpaliekam? Kas ir bijuši galvenie cēloņi, kāpēc dinamika ir tieši tāda? 3) Kāda bijusi valsts un tās atbalsta pasākumu loma Latvijas ekonomikas attīstībā šajā laikā? Vai atbalsts kopumā vērtējams kā pietiekams un efektīvs, vai citur tas bijis lielāks/mazāks? Vai ekonomikas attīstību ietekmējusi arī pērn veiktā nodokļu reforma? 4) Kāda bijusi eksporta loma Latvijas ekonomikas attīstībā šīs Covid-19 pandēmijas laikā? Kādi bijuši krīzes laika izaicinājumi eksporta jomā un vai tos izdevies sekmīgi pārvarēt? Kā mainās eksporta...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 20. janvāra spriedums lietā Nr. C30447519,SKC-52/2022 risina strīdu par komandējuma dienas naudas nozīmi, pārbaudot, vai ir ievērotas prasības par minimālās algas likmes izmaksu nosūtītam darbiniekam. Tajā skatīts arī jautājums par nolīgtās darba algas izmaksas pārbaudi, ja starp pusēm pastāv strīds, vai komandējuma nauda bija darba samaksas daļa. Šai lietā kasācijas sūdzības iesniedzējs veicis savus darba pienākumus Kopenhāgenā, Dānijā. Senāts secina, ka tātad ir notikusi darbinieka nosūtīšana un piemērojams Darba likuma 14.2 pants, kas noteic darba devēja pienākumus nosūtīšanas gadījumā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt minimālo dzīves standartu saņēmējvalstī, kā arī segt darbinieka izdevumus, kas saistīti ar nosūtīšanu darbā citā valstī (Darba likuma 14.2 un 76. pants). Veids, kādā nosakāma saņēmējvalstij atbilstoša darba algas likme un kompensējami ar nosūtīšanu saistītie izdevumi, ir pušu brīvas gribas jautājums, par ko var vienoties darba līgumā, ievērojot, ka nav spēkā noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka...