Ekspertu ziņojumam

Aprīlis ir pirmais sezonas mēnesis, kurā lauksaimnieki var sākt nodarbināt strādniekus sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā. Pirms ķeramies pie nodokļu un grāmatvedības lietām saistībā ar SLN režīmu, īsumā apskatīsim Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojums ir lasāms MK mājaslapā, un tajā ir pieejama izvērsta informācija ar SLN režīma izmantošanas statistiku jau kopš 2014. gada. Ziņojumā norādīts, ka, lai risinātu augļkopības un dārzkopības nozarē īslaicīgajos sezonas darbos nodarbināto personu nodarbināšanas un darbaspēka nodokļu maksāšanas problēmas, 2014. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par IIN", dodot iespēju augļkopības un dārzkopības nozares ražotājiem kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Pirmajā izvērtējumā par SLN režīmu tika secināts, ka laika...

Jau kopš uzņēmējdarbības pirmsākumiem komersanti popularizē savas preces un pakalpojumus, meklē dažādus risinājumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos klientus, informējot par pieejamām precēm, atlaidēm un jaunumiem. Ja pirms divdesmit gadiem mūsu pastkastītes tika pārpildītas ar dažādiem reklāmas bukletiem, informatīvām lapām un uz ielas mums nāca klāt cilvēki, lai izdalītu reklāmas lapiņas, tad patlaban mūsu viedierīces ir kļuvušas par pastkastīti reklāmas paziņojumu saņemšanai. Tā var būt elektroniskā pasta adrese, īsziņa vai telefona zvans. Ņemot vērā arvien pieaugošo reklāmas saņemšanu un iedzīvotāju jautājumus, Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi skaidrojumu fiziskām personām, kam ir jāpievērš uzmanība, ja izvēlaties saņemt reklāmas paziņojumu, kā rīkoties, ja saņemat reklāmas paziņojumus, bet neesat devis piekrišanu šādu paziņojumu saņemšanai, vai arī esat informējis pakalpojuma sniedzēju, ka turpmāk nevēlaties saņemt šādu paziņojumu, bet tie turpina pienākt. Komerciāls paziņojums ir uz fiziskas personas (turpmāk tekstā – klients) elektroniskā pasta adrese vai, izmantojot citu elektronisku saziņas veidu, sniegts jebkāds paziņojums,...

Šogad 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma grozījumi, kas ieviesa jaunas prasības attiecībā uz darbinieku apmācību. Tagad jānodrošina, lai ne tikai atbildīgie, bet visi likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzinātu riskus, regulējošos normatīvos aktus un, kas ir nosacīts jauninājums, personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Līdz grozījumu pieņemšanai fiziskās personas datu aizsardzības jautājumus NILLTPFN kontekstā uzraudzības un kontroles institūcijas īpaši neakcentēja. Visa uzmanība tika veltīta NILLTPFN jomai, tāpēc likuma subjekti pārsvarā koncentrējās uz tās prasību izpildi. Un, veicot, piemēram, klienta identifikāciju un izpēti, iespējams, ne vienmēr atcerējās par personas datu aizsardzības prasībām. Rakstā aplūkoti fiziskās personas datu aizsardzības jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība, izpildot NILLTPFN iekšējas kontroles sistēmas procedūras un veicot klienta datu apstrādi. Apstrādes likumīgums Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk — VDAR) ir spēkā kopš 2018. gada. Tās prasības jāievēro saimnieciskajā darbībā, tostarp izpildot NILLTPFN procedūras un veicot fiziskas personas datu apstrādi. VDAR regula nosaka, ka fiziskas personas datu apstrāde...

Saeimā 24. martā ir pieņemts likums “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 21. aprīlī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – likums) izdarīti šādi grozījumi: 1) Grozījumi par ziedoto summu attiecināšanu uz ziedotāja saimnieciskās darbības izdevumiem. Noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3.atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā ar likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu), atvieglojums ir 85% apmērā no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no nodokļa par dividendēm. 2) Grozījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu debitora parādiem. Papildināts likuma 9. pants attiecībā uz kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām....

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Pirmais aprīlis — ar un bez jokiem. Gandrīz esam sagaidījuši pavasari, kaut arī īstais siltums nemaz nesteidzas pie mums. Tomēr speciālisti uzskata, ka saslimstība samazinās un jau drīkst atcelt Covid–19 ierobežojošos pasākumus. Turklāt tieši pirmajā aprīlī! NODOKĻI Oto Kristiāns Abrams: Dividenžu un ārkārtas dividenžu aprēķināšana, uzskaite un piemērojamie nodokļi. Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo «divās realitātēs» — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem....

Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradne un iegūta licence derīgo izrakteņu ieguvei — izrakteņu veids un ieguves limita apjoms. Uzņēmums veic atradnes apsaimniekošanu. Derīgo izrakteņu ieguves apjomu ir nepieciešams uzskaitīt bilancē. Kā novērtēt derīgo izrakteņu apjomu, kādi varētu būt novērtēšanas paņēmieni, ja uzņēmums nevēlas izmantot vērtēšanas pakalpojumu? Kā grāmatot derīgo izrakteņu novērtējumu bilancē? Atbilde Sākotnēji autors vēlas uzsvērt, ka atbilde tiek sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2021. pārskata gadā. Būtiskas izmaiņas, sākot ar 2022. pārskata gadu, nav paredzētas. Lasītājas situācijas aprakstā tas nav konkrēti minēts, tomēr autors pēc tā, ka uzņēmumam derīgos izrakteņus ir nepieciešams atzīt bilancē, secina, ka uzņēmums nodarbojas ne tikai ar šo derīgo izrakteņu ieguvi, bet arī ar to tirdzniecību, līdz ar to autora ieskatos šajā gadījumā iegūtos derīgos izrakteņus var klasificēt kā pašu ražotus (iegūtus) krājumus jeb gatavo produkciju un atzīt tos bilances postenī "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai". Atbilde uz 1. jautājumu Sākotnēji būtu nepieciešams novērtēt...

Finanšu ministrijā 7. aprīlī noritēja tikšanās par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta noderīgumu radošām personām un tā veiksmīgu ieviešanu, piedaloties plašam kultūras organizāciju pārstāvju lokam no Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA). Finanšu ministrijas eksperti skaidroja SDI konta ieviešanas nosacījumus, informēja par aktuālo situāciju un atbildēja uz jautājumiem. Kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji izrādīja lielu interesi un uzdeva jautājumus par SDI konta pielietošanu, cita starpā interesējoties par autortiesību likmju piemērošanu nereģistrētiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas ir nodarbināti pastāvīgā darbā, kā arī par kredītiestāžu pakalpojumiem un maksu. LRSP valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere atzīst: ''Esmu apmierināta ar šo sarunu. Dzīvojam demokrātiskā valstī, un šāda valsts pārvaldes komunikācija ar radošo vidi ir ārkārtīgi vajadzīga, lai izstrādātās izmaiņas un likumi padarītu radošo cilvēku dzīvi vieglāku. Radošās nozares ir ļoti atšķirīgas un to vajadzības ir specifiskas, tādēļ pirms tikšanās man bija bažas par to, lai visiem netiek uztiepts viens risinājums, un SDI konts...

Gandrīz esam sagaidījuši pavasari, kaut arī īstais siltums nemaz nesteidzas pie mums. Tomēr speciālisti uzskata, ka saslimstība samazinās un jau drīkst atcelt Covid–19 ierobežojošos pasākumus. Turklāt tieši pirmajā aprīlī! Kā mēdz teikt — parādījusies gaisma tuneļa galā. Tikai nav zināms, cik garš ir tunelis! Protams, rokas arvien būs jāmazgā gan pirms, gan pēc jebkuras aktivitātes. Drošības pēc ieteicams turēties pa gabalu no tautiešiem, tomēr transportlīdzekļu piepildīšanai atcelti ierobežojumi. Kā šo ieteikumu izpildīt — grūti saprast. Arī lielveikalā bieži vien kāds gandrīz uzguļas uz priekšā stāvošā pircēja muguras, cerot, ka tā viņu apkalpos ātrāk. Vienīgā izeja — turēt iepirkumu ratus aizmugurē, tad jau netiks klāt! Svaigā gaisā drīkst nelietot maskas un respiratorus, bet iekštelpās gan jālieto, īpaši tur, kur apkalpošana notiek tuvumā un ilgāku laiku. Darba devējiem piešķirtas tiesības izvēlēties, vai uzņēmumā drīkstēs veikt darbu tie darbinieki, kuriem ir derīgs sertifikāts vai neatkarīgi no tā. Panaceja no šīs sērgas tā arī nav atrasta....

Starp biežākajiem valsts atbalsta atteikumu iemesliem uzņēmumiem bijusi komersantu nespēja pamatot apgrozījuma krituma saistību ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai" apkopotā informācija. Uzņēmēju pieteikumi algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalstam trešajā Covid-19 izplatības vilnī tika sākti pieņemt 2021. gada 22. novembrī. Tobrīd konstatēta pirmā problēma - daudzi uzņēmēji, kas pieteicās uz algu subsīdiju, nebija uztvēruši būtisku atšķirību no Covid-19 izplatības otrajā vilnī sniegtā dīkstāves un algu subsīdijas atbalsta, proti, ka trešajā Covid-19 izplatības vilnī valsts kompensē pusi no atbalsta mēnesī darbiniekam aprēķinātā atalgojuma. Tāpēc darba devējiem nācies daudzus subsīdijas pieteikumus atsaukt un iesniegt atkārtoti. Kopumā līdz šāgada 13. martam par periodu no 2021. gada 1. oktobra algu subsīdijas izmaksātas 18,47 miljonu eiro apmērā (no tiem gandrīz pusotrs miljons - pašnodarbinātajiem), bet apgrozāmo līdzekļu granti - 67,6 miljonu eiro apmērā. Vidējais izmaksātais subsīdijas atbalsts pārskata periodā pēc darba devēju...

Ekonomikas ministrija (EM) 5. aprīļa sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu ar apkopoto informāciju par Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā notiekošās karadarbības ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari un šīs ietekmes radītajiem riskiem publiskās infrastruktūras projektiem, kā arī par iespējamo pasūtītāju rīcību risku mazināšanai un būvniecības ieceru sekmīgai pabeigšanai. EM, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāja ieteikumus pasūtītājiem kā rīkoties pašreizējā situācijā. Ņemot vērā, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā nebija prognozējama, kā arī nebija prognozējams tās apjoms un izraisītā globālā ietekme, normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā (Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums un Publiskās un Privātās partnerības likums) pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Puses var vienoties par: Līgumcenas pieaugumu (līdz 50%); Līguma izpildes termiņa pagarināšanu; Citiem būtiskiem grozījumiem. Būtiskie līguma grozījumi ir pieļaujami tikai pusēm vienojoties, turklāt, grozījumus var pamatot tikai, ja karadarbības rezultātā radusies izejvielu...

Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu atlaišanas pabalstam, ja darbinieks pēc vairāk nekā 12 mēnešu prombūtnes ir atgriezies darbā un nostrādājis periodā no 2021. gada 15. novembra līdz 31. decembrim un 31. decembrī bija pēdējā darba diena? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 75. panta trešo daļu mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, t.i., saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši. Ar pēdējiem sešiem mēnešiem varētu būt domstarpības. Vai tie ir jūlijs — decembris vai jūnijs — novembris? Dažu iemeslu dēļ uzskatu, ka tas ir periods jūnijs — novembris, bet grāmatvedis drīkst izvēlēties arī pirmo variantu, turklāt jāņem vērā, ka rezultāti var ievērojami atšķirties. Gadījumā, ja darbiniekam bijusi ilgstoša prombūtne, dienas vidējo izpeļņu nosaka DL 75. panta sestā daļa. Ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas...

Uzņēmums ir reģistrēts PVN īpašajā režīmā OSS. Uzņēmums caur internetveikalu pārdod preces Igaunijas pircējiem, kas nav PVN nodokļa maksātāji. Vai pareizi saprotu, ka šajā gadījumā uzņēmumam, pārdodot preces personām, rēķinā ir jāpiemēro Igaunijas PVN 20%? Atbilde Jautājumā aprakstītā situācija atbilst PVN likuma 10.1 pantā minētajiem tālpārdošanas darījuma nosacījumiem. Līdz ar to darījumam jāpiemēro Igaunijas PVN un attaisnojuma dokumentā — nodokļu rēķinā — jānorāda Igaunijas PVN likme 20%, jo darījuma vieta ir cita dalībvalsts, t.i., Igaunija. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Ministru kabineta š.g. 5. aprīļa sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmā uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem, precizējot aizdevumu programmas nosacījumus un projektu īstenošanas procesu. Ņemot vērā nule apstiprinātos grozījumus, Atlases kārtas pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš tiks pagarināts līdz šā gada 30. aprīlim. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, veicināt jaunu investīciju veikšanu uzņēmējdarbības paplašināšanā, kā arī dotu stimulu uzņēmējiem veikt jaunas investīcijas. Atbalsta programmas ietvaros uzņēmējiem pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc liela investīciju projekta (t.i. vismaz 10 milj. EUR apmērā) realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Atbalsta programma komersantiem pieejama kopš š.g. 19. janvāra un ir jau saņemti pirmie komersantu pieteikumi aizdevumu programmai. Līdz ar grozījumiem programmā precizētas vairākas normas par projektu iesniegšanu un vērtēšanu. Turpmāk, ja komersants Altum nebūs iesniedzis attiecīgus dokumentus 6 mēnešu laikā pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

Valdība 5. aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā”, kas paredz pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus. Likumprojektu vēl jāskata Saeimā. Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts noteiks, ka: manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, kļūst par bezīpašnieka lietu; Ministru kabineta noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var piekrist pašvaldībai; mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtē zvērināts tiesu izpildītājs. Ar Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem paredzēts mazināt riskus, kas attiecas uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai. Likumprojekts piedāvā, ka noteiktos gadījumos pašvaldības uzreiz varētu pārņemt nekustamos īpašumus, kuri kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu. Vienlaikus izmaiņas paredz atvieglot mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesības pretendēt uz sava prasījuma atgūšanu bezmantinieku mantas gadījumā, atsakoties no prasības parādu ietvert publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Turklāt, lai jaunais regulējums netiktu izmantots negodprātīgi, visiem kreditoriem būs jāiesniedz detalizēta informācija par...

Latvija joprojām ir vienīgā Baltijas valsts, kurā grāmatvedības uzskaite valsts pārvaldē tiek kārtota decentralizēti, secināts informatīvajā ziņojumā par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, kas 24. martā ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē. Grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācija ir noteikta gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, taču grāmatvedība un personālvadība tiek veikta pēc atšķirīgiem procesiem vairāk nekā 160 iestādēs. Faktiski centralizējamo iestāžu skaits tiks norādīts konceptuālajā ziņojumā, kas Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir uzdots sagatavot 2022. gada 4. ceturksnī. Kā norādīts ziņojumā, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam definēts uzdevums "Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm", kas, no vienas puses, ar nodarbināto efektīviem digitāliem pašapkalpošanās risinājumiem atbalsta plaša nodarbināto loka iesaisti grāmatvedības un personāla pārvaldības procesos to galalietotāju līmenī neatkarīgi no konkrētās darba vietas valsts pārvaldes institūcijās, bet, no otras puses, konsolidē valsts pārvaldes finanšu uzskaites un...