Ekspertu ziņojumam

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina atbalstīt uzņēmējdarbību, saglabājot atvieglojumus parkletu, āra kafejnīcu un ielu tirdzniecības vietu ierīkošanai galvaspilsētā. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem. Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (PAD) un Satiksmes departamentu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai. Lai izvietotu parkletu ielas malā, uzņēmējiem jāsaņem saskaņojums no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi”, nosūtot organizācijas shēmu uz e pastu [email protected]. Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem...

Iekšējās kontroles sistēmas izveides pamatā ir likuma subjekta veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējums, kurā likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram noskaidro, novērtē, izprot savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF riskus. "Gribētu vērst uzmanību uz vārdiem "tās apmēram". Šis formulējums tika ieviests ar pagājušā gada likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka tagad ticis ieviests vismaz mājiens par samērīgumu," akcentē J. Marjasova. Jauninājums risku novērtēšanā ir pērn novembrī VID aktualizētajās valdīnijās iekļautā prasība - veicot risku novērtējumu, izvērtēt gan sākotnējo risku (risks, kādam subjekts ir pakļauts, nepiemērojot riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus), gan riska pārvaldīšanas pasākumu līmeni, un tikai pēc tam - atlikušo risku, kurš noteikts, izvērtējot sākotnējā riska un riska pārvaldīšanas pasākumu mijiedarbību. Būtiski piebilst, ka, aprēķinot atlikušo risku, sākotnējam riskam ir piešķirams lielākais svars, jo, lai arī cik efektīva būtu IKS, tā pastāvošo jeb sākotnējo risku nevar samazināt līdz nullei. Nosakot iestādei piemītošo...

Kas jāņem vērā uzņēmumam, nolīgstot influenceri, kas varētu reklamēt uzņēmuma preces? Viņam tiek izsniegtas uzņēmuma preces 15–50 eiro vērtībā to reklamēšanai, kas pie viņa arī paliek. Kādi nodokļi jāmaksā? Kādas atskaites jāiesniedz VID? Ja tiek noteikta samaksa par darbu (varbūt uzņēmuma līgums), kādus nodokļus maksā uzņēmums, ja influenceris nav reģistrējis saimniecisko darbību? Atbilde Aprakstītajā situācijā fiziskā persona veic darbu (sniedz pakalpojumu) uzņēmuma labā, tādēļ būtu jāslēdz darba līgums vai uzņēmuma līgums. Abos gadījumos nodokļi ir vienādi, izņemot riska nodevu, kas nav jāmaksā, ja noslēgts uzņēmuma līgums. Šāda fiziskā persona tiek uzskatīta par darba ņēmēju, tātad vispirms būtu jāiesniedz VID ziņas par darba ņēmēju ar 11. kodu. Pēcāk par katru mēnesi VID būtu jāiesniedz darba devēja ziņojums, kurā norāda darba samaksu un aprēķinātos nodokļus (veidlapas abiem pārskatiem var aplūkot MK noteikumu Nr. 827 1. un 3. pielikumā). Pārskati iesniedzami VID tikai elektroniskā veidā, izmantojot EDS. Ja reklamējamās preces paliek fiziskās personas rīcība, domājams,...

1994. gadā mantojumā no tēva saņēmu zemes gabalu (ne lauksaimniecības). Neesmu bijis deklarēts mantotajā īpašumā, jo uz tā nav būvju, manā īpašumā ir vairāki citi īpašumi. Šo nekustamo īpašumu pārdevu 2021. gada 30. decembrī par 300 000 eiro, pircējs norēķinājās ar bankas pārskaitījumu. 2021. gada kadastrālā vērtība — 197 448 eiro. Mantojuma apliecības nav. Atbilde Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk — likums) kārtībai jebkurš ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr ir arī vairāki gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk — IIN), pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā, proti, tas nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas: īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta (ja īpašums mantots no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, tad...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 8. martā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk – noteikumi Nr. 17), kas 2022. gada 21. martā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 56 un stājas spēkā 2022. gada 22. janvārī. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 17 veikti: pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2021. gada 9. decembrī un stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī,lai veiktu papildinājumus un precizējumus PVN atmaksu ceļotājiem veikšanas kārtībā; pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2020. gada 15. oktobrī un stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā,ar kuriem tika izslēgts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1 Par grozījumiem saistībā ar jauno regulējumu e-komercijas jomā 2020.gada 15. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", saskaņā ar kuru no...

Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. 2022.gada 10.martā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: 1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības darbībām,...

Saeimas ziņas 3. martā (https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/30696-saeima-pienem-likumu-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalstam) vēstīja, ka, "pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs būs tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā". Diemžēl šāda norma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā 7. pantā bija spēkā tikai līdz 12. martam, jo 10. martā tika pieņemti likuma grozījumi, kuru anotācijā lasāms sekojošais: "7. panta sestajā daļā tiek izslēgta norma par atbalstu darba devējam, tā vietā 7. pants tiek papildināts ar septīto daļu, nosakot, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts nodarbinātību uzsākušajām personām tiek sniegts tieši nodarbinātības sākumposmā, atbalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā nepieciešams operatīvi izmaksāt personai. Šādu atbalstu personai paredzēts izmaksāt vienu reizi, uzsākot darba attiecības Latvijā. Atbalsta izmaksu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas...

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem nosacījumus, plānots noteikt, ka turpmāk katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu apmaksātu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tas nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam. Līdz ar ieviesto nenododamo daļu mēnešos ir izteikts bērna kopšanas periods, par kuru maksā vecāku pabalstu (līdz šim bija bērna vecums). Minētās normas ir paredzētas grozījumos likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas 22. martā papstiprināti valdības sēdē. Par likumprojektu vēl ir jābalso Saeimai. Likumprojekts arī paredz, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), kā to paredz direktīvas prasības. Statistika liecina, ka kopš 2013. gada pakāpeniski...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā. IUB skaidro, ka atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko iepirkumu likuma (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti, veicot klientu izpēti un darījumu uzraudzību, apstrādā lielu personas datu apjomu, praksē nereti aizmirstot par datu aizsardzības regulējumu. Taču svarīga ir arī Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas ar NILLTPFN likumu mijiedarbojas. Vispārīgos gadījumos VDAR iedod darbības vadlīnijas, bet NILLTPFN likums sniedz rīcības plānu speciālajiem gadījumiem. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma 9. panta jaunā redakcija. Saskaņā ar to katram šī likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki pārzina ne tikai NILLTPFN jeb AML (AML — cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju, starptautiski lietotā jēdziena saīsinājums no angļu: anti–money laundering) jomas normatīvos aktus, bet arī personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem. Paplašina prasības Sorainen Latvijas biroja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja Violeta Zeppa–Priedīte vebinārā "Personas datu aizsardzība vs AML —...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu par situāciju ar Krievijas un Baltkrievijas tērauda importu sankciju režīma periodā. Baltkrievija Saskaņā ar Padomes 2022.gada 2.marta Regulas (ES) Nr.2022/355, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, 1.q pantu, no 2022.gada 3.marta ir aizliegts tērauda izstrādājumu imports, ja to izcelsme ir Baltkrievijā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas. Tomēr šis aizliegums līdz 2022.gada 4.jūnijam neskar tādu līgumu izpildi, kuri noslēgti pirms 2022.gada 2.marta, un tādu papildu līgumu izpildi, kuri ir nepieciešami šādu līgumu izpildei. Līdz ar to Baltkrievijas tērauda imports ir aizliegts saskaņā ar visiem līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2022.gada 3.martu, secīgi attiecinot uz to arī aizliegumu piemērot tarifu kvotas. Saskaņā ar Komisijas 2022.gada 15.marta Īstenošanas regulu (ES) 2022/434, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula Nr.2022/434), līdz 2022.gada 31.martam joprojām ir iespējams izmantot Baltkrievijas tarifu kvotas...

Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 1.aprīļa tiks atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks. Tāpat paplašinātas pakalpojumu sniedzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības. Darba pienākumu veikšana No 1.aprīļa darba pienākumus klātienē varēs veikt arī primāri pret Covid-19 nevakcinētas personas. Vienlaikus darba devējam būs saglabātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darbu pienākumu veikšanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu. Darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid-19 ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz šā mācību gada beigām. Medicīnisko masku un FFP2 respiratoru lietošana Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta arī pēc 1.aprīļa jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs – gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Medicīniskās maskas vai...

Katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu1, kas sastāv no finanšu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. Ikdienā to saucam vienkārši par gada pārskatu. Jau sākot ar 2016. gadu, šo jomu regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums2, turpmāk — likums, kā arī 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", turpmāk — MK noteikumi. Protams, laika gaitā arī šajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi, taču jāatzīmē, ka tie pārsvarā ir tikuši orientēti uz administratīvā sloga samazināšanu komersantiem. Kā pozitīvs likumdevēja lēmums noteikti ir minams komercsabiedrību iedalījums mikrosabiedrībās, mazās, vidējās un lielās sabiedrībās — likuma 5. panta norma. Tieši šī norma, pēc autora domām, ir visievērojamākais atvieglojums gan uzņēmuma vadībai, gan grāmatvedim. Lai gūtu lielāku skaidrību par atbilstību kādai no kategorijām, likuma 7. pantā detalizēti paskaidrots, kā aprēķināmi kritēriji "Neto apgrozījums", "Bilances kopsumma"...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka saskaņā ar 2022. gada 3.martā Saeimā pieņemto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir noteikts šāds atbalsts: Ukrainas civiliedzīvotājiem var tikt izsniegtas ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem - uz laiku līdz vienam gadam. Minētās vīzas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Papildus informācijai Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minēto ilgtermiņa vīzu izsniegšanu vai uzturēšanās atļauju piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 17. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-334/2022), ar kuru atzīts par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums aprēķināt pieteicējai budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), soda naudu un nokavējuma naudu, jo pieteicēja jaunu transportlīdzekļu piegādēm nepamatoti piemērojusi PVN 0% likmi. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „Baltijas sporta auto” Lietuvas uzņēmumiem izrakstīja rēķinus par piecu jaunu automašīnu piegādi, darījumiem piemērojot PVN 0% likmi. VID, veicot pieteicējai PVN auditu, konstatēja, ka pieteicēja jaunās automašīnas nav piegādājusi rēķinos norādītajiem Lietuvas uzņēmumiem un zināja par iesaistīšanos PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējas pārdotos transportlīdzekļus nav saņēmuši pieteicējas izrakstītajos rēķinos norādītie preču pircēji – citas dalībvalsts nodokļu maksātāji –, tāpēc apgabaltiesa pamatoti atzina, ka pieteicēja nepamatoti preču piegādēm piemēroja nodokļa 0% likmi. Turklāt atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam strīdus automašīnas (izņemot vienu) drīz pēc to reģistrācijas Lietuvas valsts reģistros tika atsavinātas Latvijas nodokļu maksātājiem un...