Ekspertu ziņojumam

Uzņēmumam uzskaitē ir nemateriālie līdzekļi, kas ir izveidojušies piecu gadu garumā (tīmekļa vietnes izveidošana). Darbs netika nodots un tika izmantots daļēji. Gribētu gada bilanci savest kārtībā un to norakstīt no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, kas sakrājusies. Bilances pasīvā ir nesadalītā peļņa no iepriekšējiem gadiem, piemēram, 30 000 eiro. Tāpēc rodas jautājums, kā samazināt nesadalīto peļņu, kas ir bilancē, bet bankas kontā naudas nav... Atbilde Ja vēlaties samazināt iepriekšējo gadu peļņu, tam nebūt nav jānotiek tādā kārtībā, kāda ir aprakstīta jautājumā. Viss notiks pats par sevi, kad norakstīsiet nemateriālo aktīvu. Turklāt to izdarīt varat šogad (vai nākamajos gados) — kā rezultātā bilancē par 2021. gadu būs lielāki vai mazāki zaudējumi un arī kopējā nesadalītā peļņa pārtaps par zaudējumiem vai tiks konstatēts nesadalītās peļņas samazinājums. Ja 2021. gadā rezultāts tikai nedaudz samazināsies, iespējams trešais variants: kopējā uzkrātā nesadalītā peļņa var mazliet palielināties. Pēc gada pārskata iesniegšanas "vecā" nesadalītā peļņa automātiski tiks samazināta ar šā...

Konkurences padome (KP) sagatavojusi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas , ņemot vērā, ka 2021. gada 1. novembrī spēkā stājās Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL). Vadlīnijas veidotas, papildinot un precizējot nu jau spēku zaudējušā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) piemērošanas vadlīnijas, kuras skaidroja iepriekšējā regulējuma būtību – piegādātāju un mazumtirgotāju godīgu sadarbību. Jaunais NTPAL un tā piemērošanas vadlīnijas attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu. NTPAL vadlīniju mērķis ir likuma subjektiem – pircējiem un nepārtikas preču mazumtirgotājiem – palīdzēt ar savstarpējās sadarbības pielāgošanu atbilstoši likuma prasībām ar piegādātājiem, tostarp arī tiem, kuri uzņēmējdarbību veic ārpus Latvijas, tai skaitā arī ārpus Eiropas Savienības. Vadlīnijās KP apkopojusi un skaidrojusi tos negodīgas tirdzniecības prakses veidus, kas pircējam ir aizliegti jebkurā gadījumā – tos sauc arī par “melno...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņojis 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā. No 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota gan fiziskām, gan juridiskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā programmas dalībniekiem ir iespēja saņemt visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai – aprīkotas darba telpas jeb kopradi, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības (ierobežojumu laikā apmācības tiek nodrošinātas tiešsaistē), kā arī vērtīgus kontaktus un pievienošanos lielākajā jauno uzņēmēju kopienā Latvijā. Inkubācijas programma, papildus pirmsinkubācijas atbalstam, sniedz iespēju saņemt 50% līdzfinansējumu biznesa attīstībai nepieciešamo pakalpojumu iegādei, piemēram, grāmatvedībai, telpu nomai, dizainam, mārketingam, tehnoloģiskajām konsultācijām un prototipu izstrādēm, sertificēšanai, laboratoriju izmaksām u.c. Katram inkubācijas programmas dalībniekam būs pieejams grantu atbalsts līdz...

No 2022. gada vairs nevar maksāt patentmaksu no saimnieciskās darbības. Patentmaksas iespēja ir saglabāta tikai dažām nodokļu maksātāju grupām. Turpmāk saimnieciskās darbības veicējiem ir jāizvēlas kāds no citiem — vispārējā vai mikrouzņēmumu — nodokļu maksāšanas režīmiem. Ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 2021. gada 1. janvāra tika atcelts patentmaksas režīms. Visu 2021. gadu to vairs nevarēja izvēlēties no jauna. Šis nodokļu režīms turpinājās tikai tām personām, kas samaksu veica 2020. gadā. Taču patentmaksu varēja piemērot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Samazināta patentmaksa No 2022. gada 1. janvāra likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.10 pantā ir saglabāta samazinātās patentmaksas iespēja, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; maksātājs nav algas nodokļa...

Valdības sēdē 15. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz, ka no 1. marta tiek atcelta prasība veikt darba pienākumus tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tomēr, kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, vadoties no Covid-19 izplatības tendencēm un vakcinācijas efektivitāti, tiek saglabāts nosacījums darba pienākumus klātienē veikt ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu tiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī vadoties no apsvērumiem, ka minētie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga sabiedrības veselībai vai drošībai. Par šādu darbu veicējiem tiek uzskatīti ārstniecības iestāžu darbinieki, izglītības iestāžu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kā arī darbinieki, kas ir tieši iesaistīti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju aprūpē, ieslodzījuma vietu amatpersonas. Nosacījums savus darba pienākumus veikt klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs arī darbiniekiem,...

Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 344) iepriekšējā gadā bija grozījumi divas reizes. Ar grozījumiem iestrādātās un precizētās normas bija jāpiemēro jau no 2021. gada. Ar šiem grozījumiem ieviestas vairākas labas lietas, kas nedaudz samazinās darba apjomu, sagatavojot 2021. gada pārskatu. Salīdzināšanas aktus par grāmatvedības kontu atlikumiem un darījumiem paraksta tikai atbildīgais finanšu darbinieks Gada slēguma inventarizācijas ietvaros katra gada janvārī budžeta iestādes veic savstarpējo darījumu un atlikumu salīdzinājumu ePārskatu sistēmā, kur tiek sagatavoti salīdzināšanas akti. Iepriekš bija noteikts, ka šos salīdzināšanas aktus paraksta divas personas — atbildīgais finanšu darbinieks un iestādes vadītājs. Kopš 2021. gada ir izslēgta prasība, ka iestādes vadītājs ikgadējās inventarizācijas laikā pirms gada pārskata sagatavošanas ePārskatos paraksta salīdzināšanas aktus. Budžeta iestādēm ieteiktu pārskatīt iekšējās procedūras un aprakstus, lai šo izmaiņu iestrādātu arī iekšējos normatīvajos aktos. Jāatceras, ka inventarizācija tiek veikta un gada pārskats tiek sagatavos saskaņā ar ārējiem normatīvajiem...

Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības darba tiesību speciālists Kaspars Rācenājs konferencē skāra jautājumus, kas saistīti ar jaunajiem darba tiesību izaicinājumiem, kas radušies Covid-19 ērā. Viens no šādiem izaicinājumiem ir darba laika uzskaite. “No likuma viedokļa izriet, ka darba devējam ir jāuzskaita darbinieka nostrādātās stundas, un tas nav atkarīgs no tā, vai darbs notiek darba devēja telpās vai attālināti. Rodas jautājums, kādus kontroles pasākumus darba devējs drīkst piemērot, lai pārbaudītu, cik stundas darbinieks reāli ir nostrādājis. Šajā ziņā jāievēro Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktie datu apstrādes principi - likumība, pārredzamība, godprātība - un jāizvēlas iespējami minimāla darbinieku datu apstrāde. Nevar izvirzīt nesamērīgas prasības - piemēram, nemitīgi ieslēgta tīmekļa kamera, tāpat jābūt uzmanīgiem ar programmatūru, kas kontrolē katru peles kustību, katru ievadīto tekstu, e-pastu skenēšanu, apmeklēto mājaslapu uzraudzību, utt.,” norāda K. Rācenājs. Savukārt darba laika uzskaites trūkums var novest pie strīda starp darbinieku un darba devēju par to, cik stundas ticis strādāts. Eiropas Savienības...

Laikā no 2022. gada 15. februāra līdz 1.aprīlim (ieskaitot) valsts amatpersonām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Aicinām ikvienu amatpersonu pieslēgties VID tiešsaistes semināram, kas notiks 24. februārī plkst. 13.00 VID kontā sociālajā platformā “Youtube”. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu jāiesniedz 54 460 valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. Lai palīdzētu valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām...

Saeima 10. februārī pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nodrošināt ar starptautisku līgumu uzņemto saistību izpildi PVN jomā, vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču atpakaļievešanai iekšzemē ar ES regulējumu, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viens no grozījumiem paredz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ko veic un preču piegādēm un pakalpojumiem, ko iekšzemē saņem Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. (līdz šim šāds atbrīvojums attiecās tikai uz importu, nevis preču piegādēm ES iekšienē). Turklāt izmaiņas pieņemtas ar atpakaļejošu spēku - tās var piemērot, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpat PVN likuma 53.panta devītajā daļā svītroti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanas kārtību iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022.gada 15.februārī stāsies spēkā izmaiņas Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes (MAN/PU) moduļos saistībā ar Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) un Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) elektronisku iesniegšanu muitā. Ir veiktas izmaiņas ETD un PUD datu elementos – mainīti to formāti, sadalījums, nosaukumi, pievienoti jauni datu elementi, izmaiņas ir arī meklēšanas formās un XSD shēmās. Izmaiņas MAN/PU funkcionalitātē skar gan programmisko saskarni, gan datu ievadi aplikācijā. VID vērš uzmanību, ka pārejas periods izmaiņu ieviešanai nav paredzēts. Tas nozīmē, ka no 15.februāra failu vai ziņojumu neatbilstības gadījumā ETD un PUD iesniegt elektroniski EMDAS nebūs iespējams. Aktualizētā Programmiskās saskarnes lietotāja rokasgrāmata komersantu informācijas sistēmu sasaistei ar muitas informācijas sistēmu, kā arī jauninātās lietotāja rokasgrāmatas ir pieejamas VID mājaslapas sadaļā “Kā lietot EMDAS” https://www.vid.gov.lv/lv/ka-lietot-emdas. VID arī informē, ka tīmekļvietnes sadaļā “Tranzīts” ir publicēts informatīvais dokuments “Preču identifikācija un muitas plombu izmantošana” – “Skaidrojumu par tranzīta procedūras piemērošanu...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” sniedza sīku pārskatu par tiešo nodokļu politikas aktualitātēm, kur kopumā notikušas virkne dažādu niansētu izmaiņu. Viens no aktuālajiem jaunumiem 2022. gadā ir pagarinātais atbrīvojums darba devēja kompensācijām darbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro, un, ja izpildīti likumā ietvertie nosacījumi (elektrība, internets, utt.). Taču, tā kā Finanšu ministrija vēloties analizēt datus par to, kā uzņēmēji piemēro šo atvieglojumu, līdz ar to darba devējiem jau par 2021. gadu (kā arī par 2022. gadu) būs jāsniedz ziņas VID par šīm darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām. Līdz šim uzņēmēju viedoklis par šo normu esot skaidrots aptaujās, kur darba devēji pauduši vēlmi, lai atbrīvojums būtu piemērojams kompensācijām līdz 60 eiro mēnesī bez ierobežojumiem. “Finanšu ministrija...

Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi dažas izmaiņas — paredzēta kārtība, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācija profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās darbības veicējiem, saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, remigrējušiem diasporas locekļiem, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Mainīta arī kārtība, kādā saimnieciskās darbības veicēji D3 pielikumā norāda pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Profesionālā sportista ienākumi Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē1, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti. Tātad šādam ienākumam nepiemēro IIN progresīvo likmi. Lai norādītu nodokli no šāda ienākuma, deklarācija D papildināta ar jaunu 18.1 rindu "Nodoklis no profesionāla sportista algotā darba ienākuma". Ja profesionāls sportists gada laikā bez algotā darba ienākuma no profesionālā sporta ir saņēmis vēl kādus citus...

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu, skaidrojot, kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: • sociālās apdrošināšanas maksājumus; • darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas...

Arī šajā gadā visas pašvaldības varēs noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Līdzīgi kā 2020. un 2021.gadā, arī šogad pašvaldības varēs noteikt spēkā esošajam regulējumam atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus un samaksu pārcelt uz vēlāku laiku līdz 2022.gada beigām. Patlaban nekustamā īpašuma nodoklis vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas jāsamaksā reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Šis ir viens no atbalsta veidiem nodokļu maksātājiem, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un finansiālās krīzes, gan enerģētikas jomas satricinājumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.