Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē ka ir izdoti Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 145), kas stājās spēkā 4. martā. Ar MK noteikumu Nr. 145 spēkā stāšanos 2022. gada 4. martā zaudēja spēku Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 301). MK noteikumu Nr. 145 mērķis: noteikt kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu; aizstāt MK 2007. gada 8. maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana". Tajā VID atgādina, ka sakarā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā un vienotā nodokļu konta ieviešanu neregulāru nodokļa maksātāju paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju VID, bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto PVN samaksas mērķi, normatīvajos aktos tika veikti grozījumi, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Izņēmums ir attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem - tiem nemainās paziņojuma būtība un arī turpmāk tas uzskatāms par informatīvu deklarāciju, kas iesniedzama VID, lai informētu par veikto PVN samaksu, bet mainās noteiktais PVN samaksas termiņš,...

Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums "paveicās", jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši. Vienlaikus ir aktuāla arī fizisko personu gada ienākumu deklarācija, kuras saturs mazliet uzlabots, — par to Linda Puriņa raksta šajā numurā, bet daļa jau bija publicēta Bilances iepriekšējā (februāra) numurā. Saskaņā ar NILLTPFN likuma jaunajām prasībām, kas ir spēkā no 1. janvāra, katram šā likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka darbinieki pārzina personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem — par to I. Helmanes rakstā. Pārskatu iesniegšana, ja tie ir aizpildāmi reizi gadā, parasti dažiem grāmatvežiem sagādā grūtības, un tas ir pamanāms profesionāļu forumos, lasot uzdotos jautājumus. Lai atsvaidzinātu lasītāju atmiņā likuma normas, piedāvājam atkārtot šo tēmu A. Droiska rakstā par mikrosabiedrības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 3. decembra spriedums lietā Nr. A420136617, SKA-37/2021 skar jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonas tiesībām ziedot savai organizācijai un lemt par ziedojuma izlietošanu. Sprieduma tēzēs teikts, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā nav paredzēts aizliegums sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonai ziedot attiecīgajai organizācijai. Likumā arī nav paredzēts aizliegums organizācijas amatpersonai lemt par ziedojumu izlietošanu, ja šī amatpersona vienlaikus ir arī ziedotāja. Tas nozīmē, ja sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona ziedo attiecīgajai organizācijai, šī amatpersona, tāpat kā ikviens cits ziedotājs, var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, ievērojot nodokļu likumos paredzētos ierobežojumus. Līdz ar to apstāklis, ka ziedotājs ir attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas amatpersona un lemj par ziedoto līdzekļu izlietojumu, pats par sevi nenozīmē, ka ziedotājs nav tiesīgs saņemt nodokļa atvieglojumu. Tāpēc, konstatējot ziedotāja tiešu vai netiešu saistību ar konkrēto sabiedriskā labuma organizāciju, ir nevis automātiski jāliedz ziedotājam saņemt nodokļu atvieglojumus, bet gan jānovērtē, vai pēc būtības ir iestājušies priekšnoteikumi...

Atgādinām, ka no 1. marta ikviens iedzīvotājs brīvprātīgi var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un daudziem gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti. Gada ienākumu deklarācija par 2021. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2022. gada 1. jūnijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas); ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi tiks nodrošināta uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām. Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas, Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Iepriekšējais gads vēl nav beidzies. Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums «paveicās», jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši. NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš atskatās uz žurnāla Bilance pētniecisku interviju ciklu: Kā Covid–19 krīze ietekmējusi Latvijas ekonomiku? Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? NODOKĻI Irēna Arbidāne, Viktorija Lavrova: Personāla noma...

Latvijas pilsoniskā alianse (NVO) sagatavojusi informāciju par to, kā ikviens - gan fiziskās, gan juridiskās personas - var sniegt atbalstu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem, kuri masveidā dodas bēgļu gaitās. VIENOTA INFORMĀCIJA Lai iegūtu informāciju par ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un darba iespējām Latvijā, apmeklējiet tīmekļvietni palidziukrainai.lv (apvienota ar www.ukraine-latvia.com/) Lai saņemtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantot vienoto informatīvo tālruni – “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” – 27 380 380. KOORDINĒTA ATBALSTA SNIEGŠANA Civiliedzīvotāji, kuri vēlas sniegt palīdzību ukraiņiem, aicināts reģistrēties www.ukraine-latvia.com/ Uzņēmumi, kas vēlas palīdzēt (humānās kravas), aicināti reģistrēties šeit - https://bit.ly/3tvJ604 Ziedot Ukrainas aizsardzības ministrijai var šeit - https://bit.ly/3HGvtjF Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit - https://bit.ly/35vKsQr Šoferi, kuri gatavi braukt uz Polijas - Ukrainas robežu, anketu var aizpildīt šeit - https://bit.ly/3KfEySi ATBALSTA AKCIJAS Ukrainas atbalsta grupa aicina uz nepārtrauktu protesta akciju pretī Krievijas vēstniecībai katru dienu no plkst. 11.00 līdz 19.00.Ja nevari pievienoties atbalsta akcijām Rīgā, aicinām paust...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Likuma projekta anotācijā uzsvērts - netiek atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Valsts līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas iedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, paredz likums. Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās...

Kā ik gadu žurnāla Bilance konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi", kas video tiešraides formātā notika 13. janvārī, varēja gūt plašu un pilnvērtīgu pārskatu par nodokļu un grāmatvedības pasaulē notiekošo. Desmit lektori — no Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas un vadošām Finanšu ministrijas amatpersonām līdz izciliem nozares speciālistiem piecu stundu garumā analizēja jaunākās normatīvo aktu izmaiņas, pie viena gan atskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, gan arī ielūkojoties nākotnē gaidāmajās tendencēs. Lai gan lielākās izmaiņas nu jau ir aiz muguras, tomēr, kā mēdz teikt, velns slēpjas detaļās — un tieši dažādas niansētas normatīvā regulējuma pārmaiņas, kas radušās, likumdevējam mēģinot "pieslīpēt" pērn veikto nodokļu reformu, kā arī jauno grāmatvedības normatīvo ietvaru, bija konferences saturiskais pamats. Pērnais gads bijis labāks, nekā gaidīts Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla Bilance konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi, un...

SIA dibinātāji ir fiziskās personas, un līdz ar to valde sastāv no diviem valdes locekļiem (valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis) ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību katrs atsevišķi. Darba attiecības valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim tika nodibinātas uz darba līguma pamata, nosakot minimālo darba algu mēnesī. Valdes priekšsēdētājs pārtrauc attiecības sakarā ar veselības stāvokli. Vai valdes priekšsēdētājam ir tiesības uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz DL 114. pantu? Vai valdes priekšsēdētājam būs tiesības saņemt dividendes (ja būs peļņa)? Vai par valdes priekšsēdētāju būs jāaprēķina un budžetā jāmaksā darbaspēka nodokļi? Vai valdes priekšsēdētājam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu? Atbilde Ja ar personu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības uz Darba likuma (DL) pamata (noslēgts darba līgums), turklāt viņam ir noteikta atlīdzība, tad saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas likuma 1. panta 2. daļas c) apakšpunktu viņš kļūst par darba ņēmēju: (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību,...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi pilnveido pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos. Tāpat grozījumi likumā iekļauj regulējumu par līgumu reģistru. Grozījumi paplašina iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Kandidātu varēs izslēgt uz laiku līdz trīs gadiem, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu. Grozījumi noteic, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 tūkstoši eiro. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju. Likums paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma...

Līdz 3. martam Eiropas Savienība (ES) saistībā ar sankcijām ir pieņēmusi 12 dažādas regulas un lēmumus, informē KPMG Latvijā. Ierobežojošie pasākumi kopumā attiecas uz 680 fiziskām un 53 juridiskām personām. Jāņem vērā, ka sankcijas, savstarpēji koordinējot pieņemtos lēmumus, ir noteikušas arī vairākas citas pasaules valstis, piemēram, ASV, Kanāda, Japāna, Austrālija u. c. Jebkurai personai ir saistošas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, savukārt finanšu sektors papildus ES sankcijām ievēro arī ASV (OFAC) noteiktās sankcijas. Aktuālais sankciju saraksts atrodams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājas lapā: www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/finansu-noziegumu-noversana/sankcijas-pret-krieviju-un-baltkrieviju/ Veicamās darbības Lai veiksmīgāk spētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, apkopoti būtiskākie ieteikumi, kas uzņēmumiem Latvijā jāapsver sankciju kontekstā, it īpaši, ja ir sadarbība ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā: 1. Sadarbības partneru un piegāžu ķēdes pārbaude: Pārliecināties, vai sadarbības partneris (tai skaitā potenciālais sadarbības partneris) nav sankciju sarakstos; vai...

Sakarā ar grozījumiem vairākos nodokļu likumos ("Par valsts sociālo apdrošināšanu", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likums, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums), kā arī ņemot vērā Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 8.2 pantu, ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 879 tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 827. Latvijas Vēstnesī šī informācija tika publicēta 23. decembrī. Un tā nav laba prakse! Neskatoties uz to, ka ilgus gadus grāmatvežiem tika solīta savlaicīga informācijas sniegšana, mēs to saņēmām pēdējā brīdī — burtiski pirms Ziemassvētkiem un Jaungada. Draugi, tā nav labi! Ar grozījumiem noteikumos Nr. 827 ir svītrotas vairākas normas, savukārt tie ir papildināti ar jaunām normām un daži punkti izteikti citādā (aktualizētā) redakcijā. Lielākā grozījumu daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Darba devēja ziņojums nav jāsniedz par autoriem No 2022. gada 1. janvāra ir svītrots 1.5. apakšpunkts, kas noteica autoratlīdzības izmaksātāja pienākumu sniegt VID ziņojumu par obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, kas...

Valdībā pieņemtie Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 149 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka no 3. marta mājas karantīnas ievērošanas laiks visām personām saīsināts līdz 7 dienām, savukārt cilvēkiem, kam ir pietiekama vakcinācijas pret Covid-19 aizsardzība un iedzīvotājiem ar derīgu pārslimošanas sertifikātu netiks piemērots kontaktpersonas statuss. Mājas karantīna atcelta vakcinētiem iedzīvotājiem, kuriem pēc primārās vakcinācijas ar divu devu vakcīnām pagājuši ne vairāk kā 5 mēneši vai pēc Janssen vakcīnas vienas devas saņemšanas – ne vairāk kā 2 mēneši, kā arī cilvēkiem, kuri saņēmuši balstvakcināciju vai kuriem ir derīgs pārslimošanas sertifikāts. Pārslimošanas sertifikāts arī pēc pozitīva profesionāli veiktā ātrā antigēna testa Saskaņā ar Eiropas Komisijas 22. februāra lēmumu, ka Covid-19 pārslimošanas sertifikātu var izsniegt pamatojoties uz pozitīvu antigēnu ātro testu, arī Latvijā iedzīvotāji, sākot ar 7. martu, varēs saņemt pārslimošanas sertifikātu, ja ātrais antigēna tests veikts ārstniecības...