Ekspertu ziņojumam

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (pasūtītāju) un cilvēku, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību (uzņēmējs), un nav konstatētas algas nodokļa pazīmes, tad: komersants (pasūtītājs): izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, nodokļus neieturot; iesniedz “Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām” ar kodu "2008" līdz nākamā gada 1. februārim. Pārliecināties par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, iespējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē. Uzņēmējs (saimnieciskās darbības veicējs - fiziskā persona): saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos; no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un nomaksā nodokļus un iesniedz atskaites. Uzņēmējs no ienākuma no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN 20 % - gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 % - gada ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro; 31% - gada ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro 2021. gadā, bet 2022.gadā -78 100 eiro....

Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir noteikts pārejas periods, līdz kuram ārpakalpojuma grāmatvežiem ir jāsaņem licence. Tiesības sniegt grāmatvedības pakalpojumus bez licences saglabājas līdz 2023. gada 1. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte vebinārā skaidroja aktuālākos jautājumus par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Ārpakalpojuma grāmatveži ir lielākais VID uzraugāmais sektors — 37% jeb 6061 reģistrēts uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs. Citi lielākie VID uzraugāmie sektori ir preču tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēji (14%), juridisko pakalpojumu sniedzēji (15%), nodokļu konsultanti (12%) un nekustamā īpašuma aģenti (12%). Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu no 2021. gada 1. jūlija veic VID. Dienests veic arī licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību. Ārpakalpojuma grāmatveža licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID. Tajā jebkurš pēc reģistrācijas numura var redzēt, vai ārpakalpojuma grāmatvedim ir...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, apmierinot pieteicēja pieteikumu un atceļot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs (lieta Nr.SKA-21/2022 (A420395114)). Senāts spriedumā nepiekrita VID nostājai, ka tiesību normās ir paredzēts aizliegums nodokļu maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā) apliekamā ienākuma noteikšanai ņemt vērā saimnieciskās darbības izdevumus, ja konkrētajā taksācijas gadā nodokļu maksātājs nav guvis ar šiem izdevumiem saistītus ieņēmumus. Līdz ar to Senāts kā nepamatotu atzina dienesta kasācijas sūdzības argumentu, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešo daļu. Izskatāmajā lietā tika risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar IIN apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir IIN maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi...

Ministru kabinets 22. februārī apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam (plāns), kā arī noteica Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai. Pasākumu plāns ir sagatavots, ņemot vērā 2020. gada nogalē pabeigtā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2017.-2019. gadu secinājumus. Ar šo pasākumu plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF) un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILLTPF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Plānā paredzēts, ka turpmāk uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas sēdes, kuras līdz šim vadīja Finanšu izlūkošanas dienests (FID), turpmāk notiks Finanšu ministrijas...

Uzņēmums 2016. gadā samaksāja piegādātājam avansa maksājumu par precēm — 700 eiro, t.sk. PVN, bet preci nesaņēma. Uzkrājumi nebija veikti. Piegādātājs turpina strādāt, bet preci piegādāt vai naudu atgriezt negrib. Kā var norakstīt šo parādu? Vai tas ir ar UIN apliekamais objekts, un ko darīt ar PVN? Atbilde No jautājuma saprotams, ka tas ir "vecais" debitors, jo radies līdz 31.12.2017., līdz ar to, norakstot debitoru, UIN objekts neveidojas. PVN likuma normas attiecas uz zaudētiem parādiem par sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci, kas šajā gadījumā nav. No samaksātā avansa, iespējams, ir attiecināts un iegrāmatots priekšnodoklis. Un, ja darījums faktiski līdz galam nenotiek, tātad priekšnodoklis attiecināts nepamatoti. Aprakstītajā situācijā ieteicams rīkoties šādi: lai būtu pamats norakstīt samaksāto avansu kā bezcerīgu, jāsaņem salīdzināšanas akts, kurā darījuma puse nepiekrīt samaksātā avansa atlikumam. Un, ja tas tā ir, tad PVN jāatmaksā valstij, bet samaksāto avansu noraksta zaudējumos. Ja darījuma puse piekrīt saņemtā avansa faktam, tikai nogaida ar...

Valdība 22. februāra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi". Grozījumi bija nepieciešami, lai noteikumus saskaņotu arī ar Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, ietverto regulējumu un ar Komerclikuma grozījumiem, kas pieņemti 2017. gada 15. jūnijā. Tāpat noteikumi bija jāsaskaņo ar grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas pieņemts 2021. gada 11. novembrī. Izmaiņas likumā paredz: ja sabiedrības darbība tiek izbeigta un notiek tās likvidācija, sagatavo sabiedrības darbības slēguma finanšu pārskatu, kas var būt divu veidu: likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats, kuru sagatavo par to pārskata gadu, kurā likvidācija uzsākta, kā arī par katru nākamo pārskata gadu, kurā turpinās uzsāktā likvidācija; likvidācijas slēguma finanšu pārskatu, kuru sagatavo par pēdējo pārskata gadu. Slēguma finanšu pārskats sastāv no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina. Turpmāk netiek paredzēts sagatavot likvidācijas sākuma finanšu pārskatu un finanšu pārskata pielikumu. Noteikts,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējam atteikts Latvijas kuģu reģistrā nostiprināt īpašuma tiesības uz kuģi (lieta Nr.SKA-24/2022 (A420315616)). Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Latvijas Jūras administrācijā ar iesniegumu par debarkadera (kuģa) ½ domājamās daļas īpašnieka maiņas reģistrāciju, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumu. Apgabaltiesa atzina, ka šķīrējtiesas spriedums pats par sevi nav uzskatāms par īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu Jūras kodeksa 16. panta otrās daļas 2. punkta izpratnē. Īpašuma tiesības apliecina tiesu varas sistēmai piederīgas tiesas izdots izpildu raksts, kas izdots pēc tam, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas spriedumu. Apgabaltiesa, tāpat kā Jūras administrācija, neapšaubīja šķīrējtiesas kompetenci spriest par īpašuma tiesību atzīšanu, tomēr, šķīrējtiesas nospriestais ir saistošs valsts iestādēm tikai tad, kad rajona tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas sprieduma tiesiskumu un izdevusi attiecīgu izpildu rakstu. Senāts spriedumā piekrīt apgabaltiesas secinājumam, ka šķīrējtiesas spriedums ir saistošs tikai strīda dalībniekiem. Kuģu reģistrs, kas nav šķīrējtiesas līguma un procesa dalībnieks, jautājumu...

Darbinieks nevēlas vakcinēties un ir atstādināts no darba uz noteiktu periodu. Vai tās dienas būs jāpierēķina pie atvaļinājuma kompensācijas? Atbilde DARBA LIKUMA (DL) 75. pants: (4) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu (..). Nostrādāto dienu skaitā neietilpst (..) dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. (2) Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem. Rezumējums: darba samaksa jādala gan ar nostrādāto dienu skaitu, gan ar visām darba dienām atstādināšanas periodā, tādējādi samazinot vidējo izpeļņu. Kompensējamā perioda saīsināšana DL it kā nav paredzēta. Bet, DL 152. pantā noteikts: Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto...

Valsts prezidents Egils Levits 18. februārī parakstīja paziņojumu par likuma “Grozījumi Likumā par ostām” publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem. Valsts prezidenta paziņojums publicēts 19. februāra ārkārtas “Latvijas Vēstneša” laidienā Nr. 35B, un uz tā pamata Centrālā vēlēšanu komisija sāks ne mazāk kā vienas desmitās daļas pilsoņu parakstu vākšanu atbilstoši Satversmes 72. panta prasībām. E. Levita pilnvaru termiņā šī ir trešā reize, kad ne mazāk kā trešdaļa Saeimas deputātu prasa likuma publicēšanas apturēšanu. Iepriekš pēc Saeimas mazākuma prasības Valsts prezidentam bija pienākums apturēt divu likumu grozījumus, kas pilnveidoja pašvaldības domes atlaišanas regulējumu (2019. gada 23. decembrī). Arī šis likuma grozījums tiek apturēts pēc ne mazāk kā trešdaļas Saeimas deputātu (36 deputātu) prasības, un līdz ar to Satversme uzliek Valsts prezidentam pienākumu apturēt likuma publicēšanu. Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai – tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas. Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka pandēmijas laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas...

Ne vienmēr lietas vērtīgumu var noteikt naudas izteiksmē. Uzņēmumam, nosakot pamatlīdzekļu vērtības kritēriju, jāņem vērā attiecīgi tā darbības apjoms, apgrozījuma lielums un tas, kāda vērtība konkrētajam uzņēmumam ir būtiska. Nebūtiskas vērtības inventārs tiks atzīts kā mazvērtīgais. Ja mazam uzņēmumam, piemēram, biroja krēsls 100 eiro vērtībā varētu būt atzīts kā pamatlīdzeklis, tad liels uzņēmums šādu krēslu noteikti neuzskatīs par ļoti vērtīgu lietu, tāpēc atzīs to kā mazvērtīgo inventāru un norakstīs izmaksās iegādes brīdī. Problēma, kāpēc grāmatvežiem jautājums par mazvērtīgo inventāru dažkārt sagādā galvassāpes, ir tā, ka neviens normatīvais akts nerunā par tādu terminu kā "mazvērtīgais inventārs". Starp grāmatvežiem un citiem grāmatvedības jomas speciālistiem nav vienprātības, kur bilancē uzrādīt mazvērtīgo inventāru — krājumu sastāvā vai pamatlīdzekļu posteņu grupā. Tāpat arī ar normatīvā akta spēku nav noteikta kārtība, kā mazvērtīgā inventāra iegādi attiecina uz izdevumiem. Tas katram uzņēmumam pašam jānosaka savā grāmatvedības politikā. Praksē biežāk sastopamie varianti varētu būt trīs: uz izdevumiem attiecina iegādes brīdī;...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā ir noteikti ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi. Aprēķināto nodokli attiecina uz saimnieciskās darbības izmaksām un par nodokļa summu nepalielina ar UIN apliekamo ienākumu. Tas attiecas arī uz nodokli, kas aprēķināts par reprezentatīvu vieglo automobili UIN likuma izpratnē, jo nodokli neuzskata par ekspluatācijas izdevumiem. Atbilstoši UIN likumā noteiktajam, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili) ekspluatācijas izdevumus (izņemot degvielas iegādes izdevumus) mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 60.4. apakšpunktu, izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentu, kas nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus par uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām...

Labklājības ministrija rosinājusi un valdība 15. februāra sēdē atbalstījusi, kā arī Saeima 17. februārī steidzamības kārtā izskatījusi un apstiprinājusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaicīgi sakrītot diviem nozīmīgiem faktoriem - ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, veidojas situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 darba dienās vai 10 kalendāra dienās, arī veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja pēc 1. marta notiks Covid-19 novēršanai paredzēto ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un attiecīgi slimības pabalstu pieprasījums. 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58,2 tūkst. pieprasījumu, 2022. gada janvārī saņemti 76,4 tūkst. pieprasījumu (2500 dienā), bet februāra astoņās dienās saņemti jau 50,1 tūkst. (6300 dienā). Vienlaikus ministrija norāda, ka jau patlaban darbnespējīgi ir arī 20% no VSAA nodarbinātajiem. Paralēli slimības pabalstu iesniegumu apstrādei, VSAA februārī uzsāk atbalsta energoresursu izmaksu...

No 2022. gada 21. februāra tiks papildināti pārvadātājam izvirzītie uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi, paplašināts pārkāpumu loks, par kuru izdarīšanu var tikt ietekmēta pārvadātāja atbilstība labas reputācijas prasībai, kā arī tiks stiprināta kontrolējošo institūciju sadarbība. Vienlaikus gaidāmi arī papildu ierobežojumi kabotāžas pārvadājumos. To paredz Mobilitātes pakotne. No 21. februāra, stājoties spēkā Mobilitātes pakotnes nosacījumiem, pārvadātājam būs jānodrošina, ka uzņēmuma rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, tiktu atgriezti uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās. Tāpat pārvadātāja rīcībā turpmāk būs noteikts transportlīdzekļu un vadītāju skaits (samērīgs ar veikto pārvadājumu apjomu), kuri atrodas kādā saimnieciskās darbības centra dalībvalstī, kā arī pārvadātājam būs jānodrošina, lai kontroles institūcijām uzņēmuma telpās būtu pieejami uzņēmējdarbības pamatdokumentu oriģināli, tai skaitā elektroniskie dokumenti, informē Autotransporta direkcija. Turpmāk tiks ieviests samazinātais finansiālais nodrošinājums uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā pilnā masa nepārsniedz 3,5 tonnas. Pārvadātājam būs...

Ņemot vērā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 6 "Grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", no 1. marta būs vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Daļai būvdarbu vairs nebūs jāiesniedz būvniecības ieceres dokumenti, daļu būvdarbu varēs uzsākt uzreiz pēc paziņojuma iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Izmaiņas skar arī paskaidrojuma raksta pielietojumu, ieviestas jaunas definīcijas ēkas vienkāršotajai atjaunošanai un pārbūvei. Būvniecības ieceres dokumenti nav jāiesniedz No 1. marta būvniecības ieceres dokumenti nebūs nepieciešami mājokļa interjera projektam, fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, saglabājot krāsas toni, fasādes apgaismojuma, markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta, ja to neierobežo citi normatīvie akti. Būvniecības ieceres dokumenti nebūs jāiesniedz pirmās grupas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu ārpus publiskās ārtelpas, bet publiskajā ārtelpā, nemainot arhitektonisko veidolu. Izņēmums ir ēkas ar kultūras pieminekļa statusu. Tāpat būvniecības iecere nebūs jāpiesaka jaunas...