Ekspertu ziņojumam

Ja darbinieks atteiksies vakcinēties, darba devējam būs tiesības viņu atlaist - šādi sabiedriskajā telpā izskanējis "īsais kopsavilkums" valdības 14. jūlijā atbalstītajiem grozījumiem "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši - ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, tad, pirmkārt, darba devējs vakcināciju varēs pieprasīt tikai noteiktos gadījumos (katrs no tiem arī izvērtējams un pamatojams individuāli), otrkārt, atlaišana ir tikai galējais risinājums, pirms kura paredzēti vēl citi, uz darba devēja un darbinieka sadarbību vairāk vērsti risinājumi. Šie jautājumi detalizētāk vētīti zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērinātas advokātes Alisas Leškovičas sarunā ar "Sorainen" vadošo speciālistu darba attiecību jautājumos, zvērinātu advokātu Andi Burkevicu. Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka darba devējam būs tiesības pieprasīt sadarbspējīgu sertifikātu par darbinieka vakcināciju četros gadījumos: 1) Ja darbinieks darba pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem vai citiem darbiniekiem, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodoties tuvāk par diviem metriem no klienta vai cita darbinieka. "Šajā gadījumā piemērs varētu...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā skaidrota Valsts ieņēmumu dienesta publicētā metodiskajā materiālā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: sociālās apdrošināšanas maksājumus; darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un Latvijā...

Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā (6. pantā) noteikta par pienākumu visiem likuma subjektiem. Pirms iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveides nepieciešams precīzi izprast normatīvā regulējuma prasības. "Īpaši svarīgi tas ir ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas procesā, jo licencējošā iestāde - Valsts ieņēmumu dienests - izvērtēs IKS atbilstību normatīvajam regulējumam," atgādina Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Tāpat arī jāveic savas darbības risku novērtējums - tas ir IKS pamats. Arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) vadlīnijās par uz risku balstītu pieeju grāmatvedības profesijā teikts, ka "likuma subjektam jāfokusē resursi tur, kur risks ir augstāks". Kādi riski jāņem vērā? Pirmkārt, jāpievērš uzmanība riskiem, kurus identificējusi Eiropas Komisija ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā. Otrkārt, riski, kas identificēti nacionālajā līmenī (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums) un, treškārt, citi attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgie riski (specifiski...

Viens no nodokļu nomaksas mehānismiem, ko paredzēts ieviest Latvijā, ir saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, SDI konts ir paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un tā atvēršanai varēs pieteikties, tiklīdz kredītiestādēs (bankās) būs izstrādāts SDI konta risinājums, informē Valsts ieņēmumu dienests. SDI konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā. Izmantojot šo risinājumu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem vairs nebūs jāiesniedz mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija, kā arī pašiem vairs nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. To aprēķinās VID un kredītiestāde automātiski ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā. Šis mikrouzņēmumu nodokļa samaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja. SDI konta atvēršanai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs pieteikties jebkurā kredītiestādē, kurā būs izstrādāts attiecīgais risinājums, savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nodrošinās iespēju šo kontu reģistrēt tieši mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. SDI kontu administrēs VID...

Kā izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmā ietekmē mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus? Šo jautājumu pētījusi Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji no šāgada 1. jūlija tiek apdrošināti kā pašnodarbinātie - minimālās sociālās iemaksas otrajā pusgadā attiecas arī uz mikrouzņēmumu īpašniekiem. Papildus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par īpašnieku nav jāveic, izņemot gadījumus, ja iemaksas neatbilst minimālajam apmēram (un mikrouzņēmuma īpašniekam nav citu ienākumu, par kuru tiek maksātas VSAOI). Piemēram, ja apgrozījums mēnesī ir 1000 eiro, tad MUN 25% no tā ir 250 eiro, no tā 80% ir 200 eiro, bet apdrošināšanas objekts - 643,71 eiro (200 reiz 100/31,07). I. Leibus aprēķinājusi, cik lielam jābūt mikrouzņēmuma apgrozījumam, lai tas nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apjomu. Proti, pašnodarbinātā minimālās VSAOI ir 155,35 eiro (500 reiz likme 31,07%), tam nepieciešams MUN maksājums vismaz 194,19 eiro (155,35 reiz 100/80), tātad mikrouzņēmuma apgrozījumam jābūt vidēji vismaz 776,76...

Esam Latvijas uzņēmums, PVN maksātājs, un plānojam iegādāties nelietotu nekustamo īpašumu, konkrētāk, dzīvokli jaunuzceltā mājā. Iegādātais nekustamais īpašums tālāk tiks vai nu izīrēts fiziskai personai kā dzīvojamā platība (ar PVN neapliekams darījums), vai iznomāts juridiskai personai kā birojs (ar PVN apliekams darījums). Tas būs atkarīgs no tirgus situācijas, pašlaik nevaram to prognozēt. Jautājumi: Vai esam tiesīgi atskaitīt priekšnodokli par īpašuma iegādi? Vai esam tiesīgi atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem, lai dzīvokli iekārtotu, aprīkotu, veiktu nepieciešamo remontu līdz stadijai, kad tas būs gatavs izīrēšanai vai iznomāšanai? Kā notiek iepriekš minēto darījumu atspoguļošana PVN deklarācijā? Atbilde Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 99. pantu reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības šajā pantā noteiktajā kārtībā atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar nekustamo īpašumu, tostarp par nelietota nekustamā īpašuma iegādi. Ievērojot minētajā pantā iekļauto regulējumu, priekšnodoklis atskaitāms saskaņā ar paredzēto iegādātā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķi, proti, saskaņā ar paredzēto izmantošanas proporciju darījumiem, kas...

Kā un kad darba devējs vai pašnodarbinātais precīzi uzzinās, ka ir jāpiemaksā sociālais nodoklis? Atbilde VSAA triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķina minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam un pašnodarbinātajam, un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņos par šīm iemaksām VID (par 2021. gada III ceturksni — līdz 20. decembrim). VID vienas darbdienas laikā informē darba devēju un pašnodarbināto Elektroniskās deklarēšanas sistēmā par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām. Darba devējam ir pienākums līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas (līdz 2022. gada 23. martam) veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem. Pašnodarbinātajam ir tiesības līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālo obligāto iemaksu avansa maksājumu (pašnodarbinātās personas par gada I ceturksni parasti maksā nodokļus aprīlī). 2021 2022 VII VIII IX X XI 20. XII I II 23. III 2021. gada III ceturksnis Līdz 20. XII VSAA → VID Jāsamaksā līdz 23. martam Par 2021....

Pašizmaksa ir izmaksu kopsumma produkta vai pakalpojuma vienības ražošanai noteiktā laika periodā. Pašizmaksu var rēķināt katram produktam, produktu grupai, pakalpojumam vai projektam, pašizmaksas kalkulācijas mērķis ir parādīt, cik uzņēmumam izmaksā ražošana vai pakalpojumu sniegšana. Kas ir pašizmaksa? Pašizmaksas aprēķināšana ir vadības grāmatvedības sastāvdaļa, tāpēc tās aprēķināšanai nav normatīvajos aktos paredzēto obligāto prasību, tomēr lielākā daļa sabiedrību izmanto pašizmaksas kalkulācijas, lai saprastu uzņēmumā notiekošo un izmantotu tās arī kā vienu no kontroles instrumentiem. Tātad pašizmaksa ir izmaksu kopums, kas sabiedrībai ir nepieciešams vienas preču vienības (vai veida) ražošanai vai pakalpojuma sniegšanai. Ja pašizmaksu kalkulācijas ir pareizi veiktas, tad tās palīdz novērtēt darbības efektivitāti un saprast, vai ir optimizējami resursi. Ar ko sākt? Vispirms visas uzņēmuma izmaksas jāsadala: fiksētajās (pastāvīgās) un mainīgās; tiešās un netiešās. Tāpat ir jāsaprot, kas ir izmaksu objekts (prece, pakalpojums, projekts utt.). Visvienkāršāk tikt pie pašizmaksas aprēķiniem ir tad, ja ir korekta finanšu grāmatvedības uzskaite (izmaksu sadalījums pa produktu veidiem,...

Jautājums: Vienam uzņēmējam pieder trīs uzņēmumi un ir izveidojusies tāda situācija, ka darbinieks ir parakstījies cita uzņēmuma darba samaksas izmaksu sarakstā par saņemto algu skaidrā naudā. Kā pareizi pārgrāmatot šo notikumu un kādi dokumenti būtu nepieciešami, lai labotu šo situāciju? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore. Labojot grāmatvedības dokumentus, jāsastāda grāmatvedības izziņa, aprakstot situāciju un minot veiktās darbības tās labojumā. Viens no labojumu scenārijiem varētu būt šāds. Svītrojam algas saraksta rindu, kur gadījās neatbilstošs personas A paraksts, aprakstam labojuma iemeslu, labojam izmaksai paredzēto un faktiski izmaksāto summu, parakstāmies, norādām datumu. Noformējam ieņēmumu orderi par skaidras naudas neatbilstošu izmaksu no personas A, atsaucoties uz laboto algas sarakstu. Personai B, kuras alga nepamatoti izmaksāta personai A, noformējam izdevumu orderi, atsaucoties uz laboto sarakstu, un izmaksājam no personas A iepriekš iekasēto algu.

Ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā personai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā darbībām ar akcīzes precēm1 norādītā darbības vietas adrese neatbilst faktiskajai adresei, tad, patlaban nekādas darbības, lai pārreģistrētu jauno adresi, nav jāveic, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pēc 2021. gada 1. jūlija daudzviet ir mainījušās līdzšinējās adreses. Tāpēc VID vērš uzmanību, ka juridiskai vai fiziskai personai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā norādītā adrese var neatbilst faktiskajai adresei, ja tā ir mainījusies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. VID datubāzēs adreses jau ir aktualizētas atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas rezultātā veiktajām izmaiņām. Tādējādi arī VID Publiskojamo datu bāzē (PDB) ir norādīta aktuāla adrese, ja tā mainījās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pēc 2021. gada 1. jūlija. Personai izsniegtajās speciālajās atļaujās (licencēs), atļaujās un izziņās adresi varēs nomainīt tad, kad persona veiks minēto dokumentu pārreģistrāciju kāda cita iemesla dēļ (piemēram, saistībā ar jaunas darbības vietas deklarēšanu vai darba laika...

Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk - noteikumi) paredz, ka darbavietā darba telpā var pulcēties, nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot divu metru distanci, ja tās ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 infekciju. Kā arī, darba devējam, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības ilgtspēju vai publisko pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības pieprasīt un apstrādāt no darbinieka iegūto informāciju par atbilstību vakcinētas vai Covid-19 infekciju pārslimojušas personas statusam, ko apliecina sadarbspējīgs pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts. Noteikumi atvieglotos darbinieku pulcēšanās nosacījumus paredz attiecībā uz personām, kurām ir sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju, vai sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju, atbilstoši Noteikumu 38.27 punkta ievaddaļā minētajiem kritērijiem. Informācija par personas veselības stāvokli, piemēram, darbinieks ir bijis inficēts ar Covid-19 vai nav, kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas...

No 1. jūlija ir atcelts atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas sūtījumiem, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro. Tas būtiski ietekmēs gan muitu, gan preču saņēmējus. Latvijas muitas sistēmas ir sagatavotas darbam jaunajos apstākļos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka informēja par to, ar kādām muitas formalitātēm būs jātiek galā komersantiem. Galvenās izmaiņas Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). Galvenās izmaiņas PVN direktīvā: Atcelts atbrīvojums no PVN zemas vērtības sūtījumu importam ar vērtību ≤22 eiro. Ieviests īpašs režīms tādu preču tālpārdošanai, kuras importē no trešajām teritorijām vai trešajām valstīm un kuru patiesā vērtība ir mazāka nekā 150 eiro — importa vienas pieturas aģentūra (IOSS). Ieviesti vienkāršošanas...

Saeima 2021. gada 6. jūlijā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz no šī gada 5. augusta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Tas tiks darīts, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par būtiskākajiem juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem un veicinātu nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka tas var radīt būtisku pavērsienu godprātīgas nodokļu nomaksas uzlabošanā, jo sabiedrībai beidzot būs tiesības zināt, kādus lēmumus VID ir pieņēmis: “Gadiem ilgi nodokļu administratoram ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Šāda situācija ir devusi zaļo gaismu dažādām spekulācijām, maldiem, kā arī dubultai morālei pret nodokļu maksātājiem. Tagad sabiedrībai būs tiesības uzzināt šo informāciju, un tas dos savu artavu ēnu ekonomikas mazināšanai. VID attiecīgās likuma normas izmaiņas iniciēja pirms vairāk nekā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Veselības ministriju, Veselības inspekciju, SPKC, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju izstrādājusi Drošas darba vides vadlīnijas birojiem. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt biroju un attālinātā darba procesu nepārtrauktību, samazināt Covid-19 inficēšanās riskus un saglabāt nodarbināto un apmeklētāju veselību. Drošas darba vides vadlīnijas biroja darbam, kas var noderēt arī par paraugu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju un citu uzņēmumu darbības sakārtošanai, ir sagatavots kā ieteicamais materiāls uzņēmuma vadītājiem, biroja darbības uzsākšanai un turpināšanai, kas saistīti ar darba organizēšanu pandēmijas Covid-19 apstākļos. Vadlīnijās norādīti iestādes/uzņēmuma vadītāja pienākumi, tostarp atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasībai, norīkot atbildīgās personas, kas pieņem lēmumus situācijās, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem un kontrolē to izpildi. Atsevišķas vadlīniju sadaļas veltītas darba aizsardzības prasībām birojam, tostarp riska novērtēšanai darba vidē un attiecīgi veicamajiem pasākumiem, kā arī sagatavots paraugs uzņēmuma pašvērtējuma anketai darba aizsardzībā”...

Vakcinācija ir vienīgais veids, kā cīnīties ar Covid-19 infekciju un atgriezties normālā dzīvē, ļaujot darba devējiem pilnvērtīgi strādāt un sociāli atbildīgi sabalansēt indivīda, sabiedrības un uzņēmēja vajadzības, vairākos paziņojumos uzsvērusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās ieskatā nepieciešama ātra un visaptveroša vakcinācijas nodrošināšana, lai sasniegtu pūļa imunitāti, kas pavērtu iespēju atsākt attīstīties tautsaimniecībai kopumā. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka šajos apstākļos ir kritiski svarīgi sekmēt izpratni par to, ka visas sabiedrības veselība ir tiešā veidā saistīta ar ekonomikas atveseļošanu. Ministru kabineta izstrādātā likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" redakcija darba devēju skatījumā varētu nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai publiskajā un privātajā sektorā turpinātu saimniecisko darbību, nodrošinot prasību pēc epidemioloģiski drošas darba vietas, un ļautu darba devējiem elastīgi organizēt nodarbinātību. (Vairāk par likumprojektu lasiet ŠEIT). LDDK konceptuāli atbalsta Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu un aicina LR Saeimu to izskatīt tuvākajā laikā. Vienlaikus darba devēju organizācija aicina ņemt vērā LDDK sagatavotos priekšlikumus, lai...