Ekspertu ziņojumam

Kādā dokumentā un kuriem darba devējiem noteikta darba dienu pārcelšana, ja šāda diena ir starp brīvdienu un svētku dienu vai svētku dienu un brīvdienu? Atbilde Jautājumā minēto situāciju regulē Darba likuma 133. panta 4. daļa: Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. 2021. gadā pārcelto dienu kārtību nosaka 2020. gada 30. jūnijā izdotais Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 354 "Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā": Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no...

Gatavojot noslēguma darbības finanšu uzskaitē, lai izstrādātu pirmās versijas finanšu pārskatam par 2020. gadu, ir aktuāli pārdomāt tās jomas, kas būtiski ir ietekmētas, vērtējot šo finanšu gadu. Kaut arī uzņēmumi, iespējams, darbojas dažādos veidos, lai pielāgotos pašreizējai videi, noteikti galvenās jomas ir darbības turpināšanas principa izvērtēšana, faktori, kuri ir ietekmējuši un ietekmēs finanšu pārskata rezultātu, grāmatvedības aplēses un aktīvu vērtības novērtējums. Kā pareizi šādu informāciju ne tikai izvērtēt, bet arī atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, patlaban ir aktuāls temats daudzos uzņēmumos. Jānorāda, ka, izstrādājot finanšu pārskatu par 2020. gadu, aktuāla ir arī uzņēmuma vadības lielāka iesaiste, nekā tā ir bijusi iepriekš. Turklāt būtisks ir jautājums, kā finanšu pārskatā sniegt informāciju, ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un tās būtiski ietekmē uzņēmuma darbības turpināšanu. Covid–19 pandēmijai jau ir radījusi plašu nenoteiktību neskaitāmās jomās, tai skaitā arī finanšu pārskata sagatavošanā. Ņemot vērā situācijas sarežģītību un ietekmi, ir jāpārskata ne tikai esošās metodes finanšu pārskata sagatavošanā,...

Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 751 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”", kas stājās spēkā 2020. gada 16. decembrī, noteic, ka no 2021. gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem. Tāpat pieņemti arī Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr. 752 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”". Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām. Ņemot vērā arvien pieaugošo distances...

Viens no Valsts kancelejas informatīvās kampaņas “Darbinieks nav nieks” mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Gandrīz Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām, liecina 2020. gada novembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*: No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot lietu Nr. SKA-149/2021; A420234817 15. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteikums par finansējuma atprasīšanu no privātpersonas sakarā ar līguma nosacījumu pārkāpumu, bet noraidīts pieteikums daļā par līgumsoda piedziņu. Izskatāmajā lietā VARAM klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursa ietvaros piešķīra atbildētājai – privātpersonai – finansējumu, lai tā iegādātos elektromobili saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzskatot, ka atbildētāja nav izpildījusi strīdus līguma saistības, ministrija vērsās tiesā ar pieteikumu par strīdus līguma izpildi un pienākuma uzlikšanu atbildētājai atmaksāt saņemto finansējumu 13 374,38 eiro un samaksāt līgumsodu 708,84 eiro. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts atzina, ka tiesa pareizi secinājusi, ka līguma pārkāpuma dēļ atbildētājai ir pienākums atmaksāt saņemto finansējumu. Senāts uzsvēra, ka atbilstoši finansiālās piesardzības principam tiesības uz finansējumu ir tikai tādam finansējuma saņēmējam, kurš ievēro tiesību normās un ar iestādi noslēgtajā līgumā paredzētos pienākumus, kuru mērķis ir mazināt...

No 15. janvāra, ieceļojot Latvijas Republikā no ārvalstīm, noteiktas stingrākas drošības prasības - personām, kas nav iekļautas speciālajās grupās (skat. zemāk rakstā) būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 testa rezultāts un par to ir jābūt atzīmei aizpildītajā covidpass.lv anketā. Kā informē Satiksmes ministrija, arī turpmāk atļauts ceļot tiem, kam tas nepieciešams tikai būtisku iemeslu dēļ vai darba pienākumu veikšanai, piemēram, komercpārvadātājiem. Covid-19 testa rezultāts nebūs jāuzrāda, ja persona ir jau pārslimojusi vīrusu un nav vairs infekcioza, tad būs jāuzrāda ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas to apliecina. Arī pēc tam, kad persona būs saņēmusi ražotāja norādītās nepieciešamās vakcinācijas devas, tests nebūs jāuzrāda. Svarīgi atcerēties, ka: Covid-19 tests ir jāveic ne agrāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī, piemēram, lidmašīnā vai šķērsojot Latvijas robežu individuāli, piemēram, ar savu automašīnu; testam ir jābūt atzītam valstī, no kuras persona izceļo; tas ir jāuzrāda drukātā veidā vai elektroniski (personas viedierīcē) pārvadātājam, piemēram,...

2021. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ar mērķi ieviest likumā noteiktās izmaiņas, šā gada 14. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus "Kārtība, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā". Grozījumi likumā paredz, ka no šī gada 1. janvāra tiek saglabātas tikai samazinātās patentmaksas, un tās attiecināmas uz fiziskām personām, kurām piešķirta vecuma pensija vai personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Samazināto patentmaksu - 9,00 eiro apmērā uz sešiem kalendārajiem mēnešiem vai 17,00 eiro apmērā uz vienu kalendāro gadu – piemēro tādās darbības jomās kā ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, kā arī apģērbu un apavu izgatavošana un labošana; pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi; amatniecības izstrādājumu izgatavošana; floristika; privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi. Fiziska persona, kura vēlas iegādāties samazināto patentmaksu, iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Attiecīgi VID piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma un samazinātās patentmaksas...

Vai pašnodarbinātā gada laikā samaksātās sociālās iemaksas (VSAOI) iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā VSAOI ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI noteikšanai; tad gan, pēc VID skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kāds būtu iemesls, lai grāmatvedību kārtotu mākonī? Kāds man kā grāmatvedim vai uzņēmuma vadītājam no tā ir labums? Atbilde Datu glabāšanai ārpus uzņēmuma ir daudz priekšrocību. Uzņēmumam nav jāuztur serveru telpas un serveri, nav jārūpējas par datu rezerves kopijām, un informācijai var piekļūt gan no datora, gan no viedtālruņa. Nav pat svarīgi, kur tobrīd atrodaties, — kaut vai pludmalē. Vajadzīgs vien interneta pieslēgums. Drošība mākoņpakalpojumu sniedzējiem ir viens no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai pakalpojumu piedāvāšanai. Par datu drošību mākonī gādā profesionāli IT speciālisti, kas apzinās riskus un ir apmācīti izmantot visdrošākās tehnoloģijas. Mākoņpakalpojumos tiek lietotas speciālas datu dublēšanas sistēmas, kas nodrošina regulāru datu rezerves kopiju veidošanu. Tā kā mākoņpakalpojumā dati ir pieejami, izmantojot interneta savienojumu, ir jāgādā arī par drošu datu kanālu starp datubāzi, kas izvietota mākonī, un klienta datoru. Visbiežāk tiek izmantoti SSL (Secure Sockets Layer) šifrēšanas algoritmi, kas pasargā datus pat tad, ja kāda nepiederoša persona vai interneta pakalpojumu sniedzējs tos...

Darbiniekam uzteikts darba līgums un aprēķināta kompensācija, bet darbinieks tiesājās par atjaunošanu darbā. Tiesas uzskatā, darbiniekam uzteiktais darba līgums ir pretlikumīgs un darbinieks jāatjauno darbā, izmaksājot vidējo izpeļņu par piespiedu kavējuma laiku. Vai darbiniekam izmaksājamā summa jāuzrāda viena mēneša ziņojumā, kad bija atjaunots darbā? Atbilde Kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba attiecības, tam izmaksā pēdējo algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (var būt arī citas summas). Ja ar tiesas lēmumu darbinieks atjaunots darbā, darba devējam jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka uzsāktas darba attiecības (citādi viņu nav iespējams ielikt pārskatos), tātad vispirms tiek iesniegts pārskats par darba ņēmēju. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 127. panta pirmo daļu: Pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums, kas paredz darbinieku atjaunot darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, izpildāms nekavējoties. Tiesas lēmumā jābūt uzrādītam, par kādu periodu fiziskajai personai būtu jāatlīdzina zaudētie ienākumi (atgādinu, ka šis darbinieks nedrīkst būt nodarbināts,...

COVID-19 pandēmijas laikā mazumtirdzniecības nozares būtiska problēma ir mazumtirgotāju darbībā, kas saistīta ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu un preču atpakaļ atdošanu, konstatējusi Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā šo nosacījumu ievērošana ir jo īpaši nozīmīga. Pamatojoties uz Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NMPAL), šāda mazumtirgotāju darbība ir uzskatāma par negodprātīgu un aizliegtu. Tirgus uzraudzības mērķis bija identificēt iespējamās mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības problēmas COVID-19 "pirmā viļņa" jeb ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam, padziļināti vērtējot mazumtirgotāju piemērotās sankcijas un preču atpakaļ atdošanas gadījumus. Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbības līgumos bija iekļauti atšķirīgi sankciju piemērošanas noteikumi akcijas un ārpus akcijas precēm, kā arī līgumi paredzēja konkrētu piemērojamo līgumsodu eiro naudas izteiksmē, nevis procentuālu līgumsodu, kas izrietētu no piegādes neizpildes apmēra. NMPAL paredz vienotas prasības sankciju piemērošanā gan akcijas precēm, gan precēm bez akcijas. Atbilstīgi likumam sankciju apmērs par...

Dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu pagarinās līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, lēma valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē 12. janvārī. Tāpat valdība lēma paaugstināt minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 EUR. Attiecīgi komersantiem līdz 15. janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumi atbalsta saņemšanai par dīkstāvē esošiem un daļēji nodarbinātiem darbiniekiem decembrī; līdz 15. februārim – par janvāri utt. Tādos pašos termiņos pieteikums dīkstāves atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem. Tāpat abu atbalsta programmu Ministru kabineta (MK) noteikumi papildināti ar normām, ka iesniegumos par martu un tālākajiem mēnešiem darba devējiem, pašnodarbinātām personām vai patentmaksātājiem būs jānorāda arī pamatojums par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai. MK atbalstīja, ka no šā gada 1. janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka līdz 2021. gada 1. martam kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, noteikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. pantā. Aizliegums noteikts, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1. līdz 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Pazīmes, uz kurām attiecas aizliegums: 1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; 2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 eiro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; 3) parādnieks...

Valsts ieņēmumu dienests arvien biežāk grāmatvedības uzskaites pārbaudes veic attālināti. Par to, tieši kā šis process notiek, uzņēmumu “Jumis Pro” un “CostPocket” organizētā seminārā informēja Matīss Bičevskis, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Uzņēmumu ienākuma nodokļa un muitas maksājumu daļas galvenais nodokļu inspektors. Attālinātā pārbaude parasti sākas ar vēstuli, kurā VID informē nodokļu maksātāju, ka plānots veikt šādu pārbaudi, kā arī informē, par kādu laika periodu, kādiem darījumu partneriem, kāda apjoma un veida informācija būs nepieciešama. Papildus tiek norādīts arī, kuri VID darbinieki būs pārbaudes veicēji. Pēc tam šie pārbaudes veicēji telefoniski sazinās ar nodokļu maksātāju un noskaidro informāciju par nodokļu maksātāja grāmatvedības organizācijas kārtību, precizējot, kāda veida dokumenti tiek glabāti elektroniski un kāda veida dokumenti - papīra formā, kādas grāmatvedības uzskaites programmas tiek izmantotas datu uzglabāšanai (darījumu attaisnojuma dokumenti u.c.). Tiek izvērtēts, cik lielu informācijas apjomu nodokļu maksātājs uzglabā elektroniski - izlemjot, vai vispār vērts veikt attālināto pieslēgšanos. Ja...

Vai 2021. gadā ir kādi grozījumi, kas attiecas uz pensiju saņēmējiem? Atbilde Arī 2021. gadā turpina palielināties pensionēšanas vecums: no 1. janvāra tie ir 64 gadi, kas nozīmē, ka pēc četriem gadiem pārejas periods beigsies un pensionēšanas vecums Latvijā būs 65 gadi. Diemžēl sabiedrības novecošana un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās mudina domāt, ka kādreiz būs jāpieņem sāpīgi lēmumi gan par pensionēšanas vecuma, gan par apdrošināšanas iemaksu palielināšanu. Varbūt arī par pensiju summas samazināšanu. Pagaidām spēkā ir tabula, kurā var noteikt pensionēšanas gadu un mēnesi atkarībā no dzimšanas gada un mēneša (nākamajā gadā turpināsim, ja nekas nemainīsies). Sākot no Personai rodas tiesības uz vecuma pensiju, ja sasniegti Personas dzimšanas mēnesis un gads Personas pensionēšanas mēnesis un gads 01.01. 2021. 64 gadi 04.1957 04.2021. 05.1957. 05.2021. 06.1957. 06.2021. 07.1957. 07.2021. 08.1957. 08.2021. 09.1957. 09.2021. 10.1957. 10.2021. 11.1957. 11.2021. 12.1957. 12.2021. 01.01. 2022. 64 gadi un trīs mēneši 01.1958. 04.2022. 02.1958. 05.2022. 03.1958. 06.2022. 04.1958....