Ekspertu ziņojumam

Izmaiņas darba ņēmējiem No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Joprojām ir spēkā diferencētais neapliekamais minimums un IIN progresīvā likme, kas atkarīga no personas kopējiem ienākumiem gada laikā. Tāpēc tie iedzīvotāji, kam ienākumi bijuši mainīgi un atšķirsies no 2020. gada ienākumiem, bet 2021. gadā vidējie mēneša ienākumi sasniegs 1800 eiro, elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā var veikt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”, lai neveidotos IIN parāds. Sākot no 2021. gada tiem iedzīvotājiem, kam par iepriekšējo gadu veidosies IIN starpība, kas jāpiemaksā budžetā, tā tiks aprēķināta automātiski saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju. Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem...

Kas ir iekšējā kontrole? Kontrole — darbība, kas sniedz pārliecību, ka tiek darīts tas, kas iecerēts, un tiks sasniegts tas, kas plānots. Iekšējā kontrole — process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Iekšējās kontroles sistēma (IKS) — risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura uzdevums ir nodrošināt organizācijas: mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem. Iestāžu vadītāji organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to un ir atbildīgi par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, sistemātiski veicot tās efektivitātes pārbaudi. Struktūrvienību vadītāji...

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā: viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus. Darbinieks slimo no 17.03.2020., darba līgums uzteikts 07.10.2020. Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu, ja pēdējie ieņēmumi bija periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam? Vidējo dienas darba algu noteicām. Ar kādu vidējo dienu skaitu mēnesī (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 4. daļu) to reizināt? Vai tas būtu periods, kurā bija ieņēmumi, vai pēdējie seši mēneši pirms darba līguma uzteikuma? Atbilde Pēc likuma burta vidējo dienu skaitu noteikšanai jāizmanto dienas "pēdējos sešos kalendāra mēnešos". Tātad tas ir periods no 2020. gada aprīļa līdz septembrim. Diemžēl vidējais dienu skaits aprēķina periodā brīžiem ļoti būtiski...

Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 819 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, ko izstrādājusi Finanšu ministrija un kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, precizēts to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas vajadzībām. Iepriekš spēkā esošajos noteikumos bija uzskaitītas 25 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas, bet jaunajos noteikumos iekļautas vien 12 valstis un teritorijas. Vairākas no sarakstā bijušajām valstīm vai teritorijām svītrotas, jo ar tām ir iespējams apmainīties ar informāciju par nodokļu piemērošanu darījumiem. No 2021. gada zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir: 1. Angiljas teritorija; 2. ASV Guamas teritorija; 3. ASV Samoa teritorija; 4. ASV Virdžīnu salu teritorija; 5. Barbadosa; 6. Fidži Republika; 7. Palau Republika; 8. Panamas Republika; 9. Samoa Neatkarīgā Valsts; 10. Seišelu Salu Republika; 11. Trinidādas un Tobāgo Republika; 12. Vanuatu Republika. Kā...

Saeima 2020. gada 27. novembrī pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda uz būtiskākajām likuma izmaiņām: samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligātās iemaksas) likme; no 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas; no 2021. gada 1.jūlija palielināta obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie pensiju apdrošināšanai; izmaiņas sociālajā apdrošināšanā mikrouzņēmumu darbiniekiem. Obligāto iemaksu likme No 2021. gada 1. janvāra par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likme - 23,59 % un darba ņēmēja likms - 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu- 10 %. Minimālās obligātās iemaksas No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par nodokļa maksātāja tiesībām uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) aprakstītajā tiesiskajā situācijā. Piedāvājam iepazīties ar uzziņā apskatīto jautājumu saīsinātā formā. Saskaņā ar nomas līgumu iesniedzējs no SIA F nomā telpas, maksājot iznomātājam ikmēneša nomas maksu, apsaimniekošanas maksu, kā arī komunālos maksājumus. Iesniedzējs saimniecisko darbību minētajās telpās neveic, negūst tur ienākumus no pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Saskaņā ar apakšnomas līgumu iesniedzējs minētās telpas ir nodevis apakšnomā SIA M, apakšnomniekam piemērojot ikmēneša nomas maksu un izrakstot rēķinus par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem maksājumiem. Būtībā iesniedzējs darbojas kā starpnieks un neveic jebkādu citu saimniecisko darbību. Iesniedzējam ir reģistrēts darbības veids - sava vai nomāta nekustamā īpašuma iznomāšana. Iesniedzēja valde sastāv no viena valdes locekļa, kurš saņem atalgojumu bruto 2 585.00 EUR uzņēmumā, kas ir saistīts ar SIA M. Iesniedzējs ir viens (ar 60%) no patiesajiem labuma guvējiem arī SIA M. Iesniedzēja grāmatvedību kārto ar ārpakalpojuma sniedzēja...

Saeima 21. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Darba likumā, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību. Grozījumiem paredz papildināt Darba likuma 14. pantu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu. Šis pants tiek papildināts ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 daļu Tāpat jaunā redakcijā tiek izteikts 14.1 un 14.2 pants. Izmaiņas pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū, norāda grozījumu rosinātāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Darba likums papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku...

Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nostāju, ka telpu lietotāju īpašniekam/valdītājam/izīrētājam iemaksātās garantijas (drošības) naudas summas VID uzskata par tādiem pašiem izīrētāja/iznomātāja ieņēmumiem kā īres maksa un no kuriem attiecīgi jāsamaksā nodoklis, aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju par drošības naudas nozīmi, ekonomisko būtību un grāmatvedības uzskaiti tieši dzīvojamo telpu īrē — dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošanā citai personai par maksu (sk. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2. panta pirmo daļu). Pēc Eurostat datiem, vidēji apmēram 30% ES iedzīvotāju mājokli īrē, turklāt 20,8% maksā tirgus cenām atbilstošu īri, bet 9,3% īres maksa samazināta. Tik ievērojams īrnieku skaits norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas īres tirgus problēmas, kuru skaitā ir gan novecojis likums "Par dzīvojamo telpu īri", gan abu īres tirgus pušu — īrnieku un izīrētāju — finanšu grūtības Covid–19 dēļ, kad vienīgais īres attiecību finansiālais nodrošinājums ir uz rakstiski noslēgtā līguma pamata iemaksātā drošības nauda, kas strīdus gadījumos bieži vien dod iespēju pusēm...

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību, skaidrus un stabilus noteikumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā pārrobežu darījumos, 2019. gada decembrī tika pieņemti grozījumi direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz "vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Padome ir izdevusi Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2018/1912, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Padomes 15.03.2011. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 45.a pantā, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK, ir atrunāti dokumentu veidi, ko izmantot kā pierādījumus PVN 0% likmes piemērošanai preču piegādēs ES teritorijā. PVN likumā 0% likmes piemērošana citur nekur nav grozīta, ir tikai precizēta un papildināta par ķēdes posmiem. Visas iepriekšējās normas, kas saistītas ar 0% likmi preču piegādēm starp ES dalībvalstīm, nav grozītas un ir...

Saeima pirmdien, 21.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Ar tiem līdz 2021.gada 30.jūnijam pagarināts termiņš, kādā piešķir un izmaksā bezdarbnieka palīdzības pabalstu personām, kuras pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas beigām nav atradušas darbu un neveic saimniecisko darbību. Pabalsta apmērs ir 180 eiro mēnesī, un to var saņemt četrus mēnešus. Tāpat līdz 2021.gada 30.jūnijam plānots pagarināt termiņu, kādā personai bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, ja persona par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata. Izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās sekas un nodrošinātu personām, kas veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu, iespēju saņemt atbalstu bezdarba gadījumā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī. Tāpat Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts par steidzamu atzītais grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz bezdarbniekiem iespēju strādāt īslaicīgu darbu, saglabājot bezdarbnieka statusu. Šāda...

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts: pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē; precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos. Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu...

Valdība 17. decembrī pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 806 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Izmaiņas saistībā ar PVN pārmaksas atmaksu Viena no izmaiņām noteikumos saistīta ar grozījumiem PVN pārmaksas atmaksu kārtībā, ar ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu. Līdz ar to reģistrētam PVN maksātājam MK noteikumu Nr.40 1.pielikumā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija” vairs nebūs jāaizpilda sadaļa “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs” un sadaļa “Pieprasījums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu”. Tāpēc šīs sadaļas svītrotas no MK noteikumiem. Reģistrētiem PVN maksātājiem saglabāta prasība norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt PVN pārmaksu, taču vairs nav noteikts, ka šim kontam jābūt atvērtam tieši kredītiestādē. Tas nozīmē, ka PVN pārmaksu atmaksas tiks veiktas ne tikai uz kredītiestādes kontiem, bet arī uz kontiem, kas atvērti, piemēram,...

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams vienreizējs valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Atbalsta pasākuma īstenošanai kopumā no valsts budžeta atvēlēti 70,8 miljoni eiro, un atbalstam var pieteikties vienu reizi - par 2020. gada novembri vai decembri. Iesnieguma forma atbalsta pieteikumam ir pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no 21. decembra. Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir saskārušies ar apgrozījuma kritumu vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šī gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, turklāt šis apgrozījums atbalsta mēnesī ir vismaz par 30 % mazāks nekā uzņēmumam tas bija 2019. gada attiecīgajā mēnesī. Jaunie uzņēmumi, kas reģistrēti VID pēc 2020.gada 1. janvāra, atbalstam var pieteikties, ja tiem ir 20 % apgrozījuma kritums, salīdzinot 2020. gada augustu, septembri un oktobri kopā. Lai saņemtu atbalstu, uzņēmumam jāatbilst Eiropas Komisijas noteiktajai mikro, mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma...

VID izstrādāja (atjaunoja) Metodiku par nodokļu (IIN, VSAOI) iemērošanu personām, kas uzskatītas par nomāto personālu. Sakarā ar Darba likuma papildināšanu ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (kas stājās spēkā 09.06.2016.) rodas jautājums: kāda atšķirība ir starp jēdzieniem «darbinieka nosūtīšana» uz ārvalstīm vai uz Latviju un nomāto personālu. Vai abi termini ir nepieciešami, vai tie nedublējas? Atbilde Īsumā atbildot uz jūsu jautājumu, darbinieku nosūtīšanas jēdzienu lieto gadījumos, kad darbiniekam jādodas veikt darbu uz citu valsti un ja tas atbilst kādam no turpmāk norādītajiem trim gadījumiem. Pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, nosūta darbinieku uz citu valsti veikt darbu pakalpojuma saņēmēja labā. Nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī. Redzams, ka visos darbinieku nosūtīšanas gadījumos darbs...

Valdība 17. decembrī apstiprinājusi "Noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2021. gadā", kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2021. gadā paliek līdzšinējā līmenī - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumu, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā (šis izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Tāpat noteikumi paredz, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējiem būs jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam. Tas nepieciešams, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu iespēju arī URVN samaksāt ar citiem nodokļu maksājumiem. No 2021. gada 1. janvāra vienotajā nodokļu kontā iemaksātos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, tai skaitā URVN, administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID nodrošinās arī atbilstošās URVN daļas ieskaitīšanu darbinieku prasījumu garantiju...