Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid–19", kurā ir skaidrots, kā grāmatvedībā jāatspoguļo uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Vispārīgā informācija Finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidēja un liela uzņēmuma gada pārskatam — arī par naudas plūsmu. Atspoguļojot grāmatvedībā nodokļa aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu...

Eiropas Komisija un valstu patērētāju aizsardzības iestādes publicējušas rezultātus, kas gūti, pirmo reizi koordinēti pārbaudot tiešsaistē izteiktos apgalvojumus par preču vai pakalpojumu labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi. Komisija sadarbojās ar Starptautisko Patērētāju aizsardzības sadarbības tīklu (ICPC), kurā ietilpst valstu iestādes, kuru uzdevums ir īstenot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu patērētāju intereses ES un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Šajā koordinētajā pārbaudē tika aplūkoti 344 gadījumi par t.s., vides paziņojumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, apģērbu, kosmētikas līdzekļu vai mājsaimniecības iekārtu nozarē. Valstu patērētāju aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42% gadījumu minētie apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši un tos varētu kvalificēt kā negodīgu komercpraksi saskaņā ar ES regulējumu. Šāda prakse, kas pazīstama kā "zaļmaldināšana", palielinās, jo patērētāji cenšas iegādāties videi pēc iespējas draudzīgākus produktus (saskaņā ar neseno patērētāju tirgus uzraudzības aptauju 78% patērētāju uzskata, ka ļoti svarīga ir, piemēram, sadzīves tehnikas iespējamā ietekme uz...

Valdība 28. janvārī lēma būtiski paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku granta piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, atbalsta programmu papildinot ar jauniem kvalifikācijas kritērijiem. Grants komersantiem šogad būs pieejams katru mēnesi līdz maija beigām, šāds lēmums jau pieņemts 12. janvāra valdības sēdē. Abās valdības sēdēs apstiprinātie grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to no šā gada sākuma atbalsta sniegšanā tiks piemērota jauna kārtība un kritēriji, ko var uzskatīt par atbalsta programmas 2. kārtu. “Daudzu, jo daudzu uzņēmēju vārdā paužu milzīgu gandarījumu, ka valdībai beidzot izdevies vienoties par šīs atbalsta programmas paplašināšanu. Ekonomikas ministrija jau vairākkārt kopš pērnā gada nogales aicinājusi pārskatīt atbalsta saņemšanas kritērijus, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību plašākam lokam Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Mēs joprojām ik dienu saņemam informāciju no komersantiem, kas ir būtiski cietuši Covid-19 izplatības mazināšanas ieviesto ierobežojumu dēļ, bet atsevišķos gadījumos nekvalificējas atbalsta saņemšanai iepriekš noteikto nepilnīgo kritēriju dēļ,”...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) regulāri papildina "Vadlīnijas par atbalsta par dīkstāvi sniegšanas kārtību darba devējiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem", sniedzot atbildes uz jautājumiem, kas radušies saistībā ar atbalsta piešķiršanu par dīkstāvē esošajiem nodokļu maksātājiem Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ. Jautājums: Uzņēmums noslēdzis uzņēmuma līgumu ar fizisko personu, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Uzņēmums maksā par šo personu visus darba algas nodokļus - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Vai par šo darbinieku drīkst iesniegt iesniegumu atbalsta par dīkstāvi saņemšanai? Par atbalstu par dīkstāvi uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai. Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Savukārt, ja darba devējs ar fizisko personu ir noslēdzis uzņēmuma līgumu, ar to saprot, ka viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot...

NUMURA INTERVIJA Ekonomika uz valsts atbalsta adatas. Saruna ar INNU ŠTEINBUKU, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju JURISTA PADOMS Atteikums izpildīt datu subjekta pieprasījumu. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Personas datu aizsardzība ārkārtējās situācijas laikā. DATU VALSTS INSPEKCIJAS skaidrojums vebinārā “Pandēmijas laika izaicinājumi personu datu apstrādē un aizsardzībā” Prasījuma tiesību noilguma jēdziens. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Uzņēmuma pārvaldības svarīgākie principi. TIESLIETU MINISTRIJAS vadībā sagatavots Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss DARBA TIESĪBAS Attālinātajam darbam jābūt noteiktam darba līgumā TIESLIETAS Senāts - tiesiskuma un taisnīguma garants. Ieskats AUGSTĀKĀS TIESAS plēnumā par 2020. gada darba rezultātiem TIESU PRAKSE Darba devēja rīcība pirms uzteikuma, ja darbinieks veicis tiesību pārkāpumu. IVETA ZELČA, Mag. iur, zvērināta advokāte Ja darbinieks nepiekrīt darba vietas pārcelšanai. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts JURIDISKIE JAUNUMI Uzņēmumu reģistrs pakalpojumus klātienē vairs nesniedz Kreditoriem līdz martam liegts pieteikt parādniekiem maksātnespēju Precizē ziedojumu pieņemšanas regulējumu valsts amatpersonām ABONĒT DRUKĀTO...

Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija publicējis metodisko materiālu par to, kā grāmatvedībā uzrādāms valsts atbalsts saistībā ar Covid 19 ierobežojumiem, grāmatvežiem aizvien vēl nebija skaidrs, kā iegrāmatojamas algu subsīdijas. Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko skaidro un vērš uzmanību, ka grāmatvežiem līdz 1. februārim jāpaspēj ieviest kārtība aprēķinos: "Šobrīd, kad esmu noskaidrojusi visas nianses, liekas, ka skaidrojums saprotams, bet līdz tam bija grūtības." Piemērā izmantoti skaitļi, kādus metodiskajā materiālā minējis VID. 5610 (alga) “Pārējie kreditori” 7210 (izmaksas) “Algas” 5720,24,25 (IIN, VSAOI) 2620 S= xx S = zz 1320,00 1) (1 1320,00 380,16 2) 380,16 2) 366,67 3) 366,67 3) 573,17 4) 573,17 4) S = 0 S = Pirmais, kas nebija skaidrs, vai drīkst darbiniekam aprēķināt parasti saņemamo algu, ja viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Skaidrojums, ka darba devējs aprēķina darbiniekam “bruto algu” nav korekts, jo alga par nepilnu darba laiku varētu būt dažāda. Grāmatveža uztverē būtu dīvaini...

Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika “Gada grāmatveža” laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem. Raksta 1. daļa lasāma šeit. Jaunumi IIN deklarāciju iesniegšanā un atmaksu kārtībā Vairākas izmaiņas ieviestas saistībā ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu, IIN pārmaksu un attaisnoto izdevumu atmaksu. Pirmkārt, līdz ar 27. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (personas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā...

Eirozonas dalībvalsts var noteikt, ka tās valsts pārvaldei ir pienākums pieņemt maksājumus skaidrā naudā, taču tā var arī ierobežot šādu maksājumu veikšanas iespējas sabiedrības interešu apsvērumu labad, uzsvērts Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - Tiesa) spriedumā apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19 Johannes Dietrich un Norbert Häring/Hessischer Rundfunk. Šāds ierobežojums var tikt attaisnots it īpaši tad, ja maksājumi skaidrā naudā var radīt pārvaldei nesaprātīgas izmaksas ļoti lielā maksātāju skaita dēļ. Divi Vācijas pilsoņi, kuriem Hesenes federālajā zemē (Vācija) jāmaksā apraides līdzmaksājums, ierosināja Hessischer Rundfunk (Hesenes raidorganizācija) šo līdzmaksājumu samaksāt skaidrā naudā. Atsaucoties uz saviem Noteikumiem par apraides līdzmaksājuma samaksas kārtību, kuros ir izslēgta jebkāda iespēja maksāt minēto līdzmaksājumu skaidrā naudā 1, Hessischer Rundfunk šo priekšlikumu noraidīja un nosūtīja viņiem paziņojumus par maksājamo summu. Abi Vācijas pilsoņi šos paziņojumus par maksājamo summu pārsūdzēja, un lieta nonāca Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Vācija). Minētā tiesa konstatēja, ka Hessischer Rundfunk Noteikumos par apraides līdzmaksājuma samaksas kārtību paredzētais aizliegums...

Šīs nedēļas sākums daudziem grāmatvežiem raisīja bažas, vai vienotajā nodokļu kontā ir ieskaitīts maksājums par nodokļu segšanai paredzēto summu, jo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) parādījās informācija, kas radīja samulsumu. Daži tika informēti par nodokļu parādu, kāds būtībā neeksistēja. Grāmatveži sociālajos tīklos vaicāja, vai tiešām atklājies kāds sens nodokļu parāds, taču VID konsultanti mierināja, ka dienesta IT sistēmas netiek galā ar lielo informācijas apjomu, tāpēc iespējamas kļūdas. VID mājaslapā gan šāda mierinoša informācija neuzrādījās. Taču, sekojot līdzi saziņai ar VID EDS sistēmā, varēja lasīt iesūtīto ziņojumu, ka ir izveidota jauna sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”, kurā var sekot līdzi deklarētajiem un veiktajiem maksājumiem, kā arī redzēt nākotnes nodokļu saistības. Patlaban EDS sadaļā lasāms, ka apjomīgo informācijas sistēmu modernizācijas darbu ietekmē iespējama īslaicīga datu neatbilstība. Ja nepieciešams precizēt savus datus, jāsazinās ar VID EDS sistēmā “Sarakste ar VID”, izvēloties kategoriju “Jautājumi par maksājumiem un nomaksas stāvokli”. Savukārt, lai vienkāršotu darbu...

Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika "Gada grāmatveža" laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem. Izmaiņas, kas ietekmēs algas apmēru No 2021. gada par vienu procentu tikusi samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (pusprocents darba devējam, pusprocents darba ņēmējam). Līdz ar to izmaiņas skārušas arī solidaritātes nodokļa likmi, kas mazinās no 25,5% līdz 25% (pusprocents, ko maksā darba ņēmējs). Šī paša iemesla dēļ koriģēta arī augšējā progresīvā likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim (no 31,4 līdz 31 procentu). Mainījies arī solidaritātes nodokļa sadalījums — 14 procentpunkti, kas tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā, vairs nebūs...

Ministru kabinets 21. janvāra sēdē nolēma līdz 7. februārim pagarināt Covid-19 infekcijas apkarošanai iepriekš noteiktos ierobežojumus, tostarp tirdzniecībā. Savukārt Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) un tirdzniecības uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam un atbildīgajām ministrijām pieprasījumu ļaut valstī atsākt drošu tirdzniecību. Valdības partneru, nozares asociāciju un tirdzniecības uzņēmumu ieskatā, tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Ekonomikas ministrija uzsver, ka arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces distances tirdzniecībā (internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu), tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai, utt. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces (piemēram, autoservisā automobiļu detaļu...

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju. VID skaidrojuma būtība 1. "Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram, zem posteņa "Pārējie kreditori" atvērt posteni "Saņemtās drošības naudas". Līdz ar to, saņemot drošības naudu, grāmatvedībā darījums uzrādāms šādi: 11) Saņemtās drošības naudas D "Nauda" K "Saņemtās drošības naudas" 2) Atmaksājot drošības naudu D "Saņemtās drošības naudas" K "Nauda"" 2. "Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir iekļaujamas visas summas, ko fiziskā persona saņem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, īrnieka vai nomnieka. Drošības naudas maksājuma saņemšanas brīdī minēto maksājumu uzskaita ieņēmumos, iemaksātā drošības nauda...

Kopš šā gada 1.janvāra, ievērojot mainīto nodokļu nomaksas termiņu un atsevišķos gadījumos arī deklarēšanas kārtības maiņu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie iekšzemes nodokļi tiek maksāti vienotajā nodokļu kontā, bet informācijai par nodokļu nomaksu var sekot līdzi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Sekot līdzi deklarētajiem un veiktajiem nodokļu maksājumiem, kā arī redzēt nākotnes nodokļu saistības var VID EDS, kur izveidota jauna sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. Savukārt EDS sadaļā “Izziņas” ir veikti uzlabojumi, lai izziņu par nodokļu parādu varētu saņemt par katru mēneša darba dienu atsevišķi. Izziņa par nodokļu parādu atspoguļo faktisko nodokļu nomaksu, tāpēc neietver datus par pēdējām divām darba dienām, kuru laikā Valsts kase informē VID par budžetā saņemtajiem maksājumiem. Lai kliedētu bažas par to, ka ieviešot jauno nodokļu nomaksas kārtību un atbilstošas izmaiņas EDS sistēmā, nodokļu maksātājiem tiek aprēķināts parāds gadījumos, kad nodokļi ir nomaksāti, VID skaidro, ka maksājuma (vai pārmaksas) attiecināšana pret aprēķināto nodokli notiek nākamajā dienā pēc samaksas termiņa...

Kad nodokļu un citus maksājumus var reģistrēt bez nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai ierīces? Kādi speciāli noteikumi tam ir piemērojami? Praksē nereti saskaramies ar to, ka pierastā elektroniski izdrukāta kases aparāta čeka vietā saņemam ar roku rakstītu dokumentu, ko tautā sauc par stingrās uzskaites kvīti. Šajā rakstā par to, kādos gadījumos šāda kvīts var tikt izsniegta un kādi speciāli nosacījumi tiek izvirzīti tieši šādam maksājumu apliecinošam dokumentam. Galvenais normatīvais akts, kas regulē maksājumu apliecinoša dokumenta formu, ir Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — 96. noteikumi). Speciālu "kvīšu noteikumu" nav, kaut gan daudzi iesācēji — saimnieciskās darbības veicēji — un ar šo maksājumu apliecinošo veidu maz saskārušies profesionāļi parasti sāk meklējumus tieši ar šo atslēgvārdu kādā populārā interneta meklētājā vai pat populārajā Latvijas grāmatvežu interneta forumā. Gadu gaitā Latvijā ir izveidojusies normatīvā bāze,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un nevalstiskajām organizācijām sagatavojusi finanšu iestādēm skaidrojumu par patieso labuma guvēju noskaidrošanu biedrībās. Tajā skaidrota biedrību patiesā labuma guvēja definīcija un kredītiestāžu pienākumi, noskaidrojot patiesos labuma guvējus. Skaidrojuma mērķis ir sniegt bankām papildu izklāstu par biedrību darbības praktiskiem aspektiem kontekstā ar normatīvo aktu prasībām un riskos balstīto pieeju arī nevalstisko organizāciju sektorā. Skaidrojums sniedz informāciju par to, ka biedrības mērķis tiek noteikts tās statūtos un var būt vērsts kā uz sabiedrisko labumu, tā biedru interesēm. Katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, proti, jānoskaidro, vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai, veicināt norises plašākas sabiedrības vai liela skaita biedru interesēs, vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un tās darbība notiek ierobežota skaita konkrētu personu interesēs. Vairumā biedrību, ja tās izveidotas un darbojas atbilstoši biedrību statusa būtībai, patiesos labuma guvējus nebūs iespējams noskaidrot. Tomēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un...