Ekspertu ziņojumam

Stājušies spēkā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē 8. decembrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kas paredz izmaiņas apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, fokusējot šī atbalsta sniegšanu tikai uz Covid-19 skartajiem uzņēmumiem un izslēdzot sezonalitātes specifiku. Kritērijus un kārtību granta piešķiršanai nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai". Ar grozījumiem noteikts, ka grantu apgrozāmajiem līdzekļiem varēs saņemt tāds uzņēmums, kuram: atbalsta perioda mēnesī (attiecīgi 2020. gada novembrī vai decembrī) apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī (2020. gada novembrī vai decembrī) ir arī apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī (2019....

Darbinieks septembrī gāja atvaļinājumā, iepriekšējo sešu mēnešu laikā (marts–augusts) aprīlī ir bijis dīkstāvē, un šī summa nav ieskaitāma vidējā izpeļņā. Vai vidējā izpeļņa jārēķina no pieciem mēnešiem vai jāņem vērā vēl viens mēnesis iepriekš? Atbilde Nav nekāda pamata aprēķina periodam pievienot klāt lieku mēnesi. Analoģiska atbilde būtu situācijā, ja darbiniekam pēdējos sešos mēnešos būtu bijis atvaļinājums, darbnespēja vai kāda cita attaisnotā prombūtne. Ja kāds laika periods likumā noteikts kā attaisnotā prombūtne, vidējās izpeļņas aprēķinā netiek ņemta vērā ne šā perioda apmaksa/ neapmaksa, ne arī dienu/stundu skaits. Vidējo izpeļņu (šeit — atvaļinājuma apmaksai) ir iespējams noteikt arī no aprēķinātās kopsummas par dažām nostrādātām dienām sešu mēnešu laikā. Turklāt izpeļņa nebūs ievērojami atšķirīga no tās, kas būtu aprēķināta par darbu sešu mēnešu laikā. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.

Līdz 2021. gada 31. decembrim tiek “iesaldēta” parādniekam saglabājamā naudas summa, pret kuru nevar vērst piedziņu - to paredz 10.decembrī Saeimā galīgajā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Saglabājamā summa valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz nākamā gada 31.decembrim netiks mainīta - tāpat kā līdz šim tā būs 64,03 eiro. Ar grozījumiem paredzēts dot samērīgu laiku ekspertiem izvērtēt un pārskatīt šobrīd noteiktos parādniekam saglabājamo summu apmērus un to piesaistes kritērijus, ņemot vērā Saeimā pieņemtos likumu grozījumus, kas skar visus minimālos pabalstus, kā arī to, ka no nākamā gada tiek celta minimālā alga. Tāpat grozījumi regulē jautājumus, kas saistīti ar tiesu pieejamību uzturlīdzekļu prasībās, kā arī tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, atbilstoši patlaban spēkā esošajam regulējumam ieturējumus no parādniekam izmaksājamās darba samaksas pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai likumā fiksētā procentuālā izteiksmē, taču parādniekam...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu arī pašnodarbinātām personām, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem, un patentmaksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbu uzsākusi pēc 2020. gada 1. novembra, ir tiesības saņemt atbalstu par dīkstāvi? VID piešķir atbalstu tikai tādai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbību uzsākusi līdz 2020. gada 1. novembrim. Vai saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikts minimālais atbalsta par dīkstāvi apmērs? Atbalsts par dīkstāvi pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā ir noteikts ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi. Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dīkstāves periodam. Vai atbalsts par dīkstāvi var būt mazāks kā 330 eiro? Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dienām, kad pašnodarbinātā...

Jautājums: Nodarbinātais, pildot amata pienākumus, ir nonācis kontaktā ar personu, kurai vēlāk konstatēts Covid-19. Kāds pamatojums ir rakstāms rīkojumā par piespiedu dīkstāves (pašizolācijas) piemērošanu un kāda darba samaksa nodarbinātajam pienākas par šo periodu? Atbildi uz jautājumu sniedz Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavotās Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās covid-19 pandēmijas laikā, kuras var izmantot arī privātajā sektorā strādājošie. Par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā), ja kontakts bijis darba pienākumu pildīšanas laikā, tiek izdots darba devēja rīkojums un darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa pilnā apmērā, kāda tā bija līdz brīdim, kad tika izdots rīkojums par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā). Rīkojums par piespiedu dīkstāves piemērošanu saistībā ar pašizolāciju pamatojams ar: attiecībā uz darbiniekiem: Darba likuma 74. panta otro daļu.attiecībā uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta piektās daļas 5. punkta...

No 2021. gada 1. aprīļa čeku loterijā varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs. To paredz Saeimā šī gada 23. novembrī pieņemtie grozījumi Čeku loterijas likumā. Reģistrēt varēs arī rēķinus Pašlaik loterijā var reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, taču no nākamā gada 1. aprīļa čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv varēs reģistrēt arī rēķinus. Dalībniekam būs jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, rēķina numurs, datums, summa un jāveic atzīme, ka rēķins ir apmaksāts ar bankas pārskaitījumu. Tātad, piemēram, rēķinu, kas saņemts par auto remontu vai pārtikas piegādi uz mājām, varēs reģistrēt loterijā, pretendējot uz čeku loterijas laimestiem. Lai laimestu saņemtu, būs jāuzrāda ne vien laimīgais rēķins, bet arī dokuments, kas apliecina rēķina samaksu ar bankas pārskaitījumu. Paredzētas tematiskās nozaru čeku izlozes Jaunie loterijas noteikumi paredz, ka VID, ņemot vērā valsts...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu Covid-19 pandēmijas krīzē skarto darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai, esot darba attiecībās ar krīzes skarto uzņēmumu (uzņēmums nestrādā un darbiniekiem noformēts bezalgas atvaļinājums), var saņemt atbalstu par dīkstāvi? Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. No minētā izriet, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu. Ja darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka viņi nav gatavi veikt darba pienākumus, un tādējādi darba devējs nevar pieteikt tos atbalsta...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 8. decembrī pirms otrā – galīgajā - lasījuma atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā. Plānots, ka deputāti galīgajā lasījumā grozījumus skatīs Saeimas ārkārtas sēdē 10. decembrī. Plānotie grozījumi noteic: persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no šī gada 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī,...

Kā noteikt darba samaksu darbiniekam ar cieto algu gadījumos, kad nav nostrādāts pilns mēnesis, ņemot vērā Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļas 8. punktu (svētku diena iekrīt darba dienā). Tas pats, ja noteikts summētais darba laiks (stundas likme neinteresē). Gadījumā, ja pārskata mēnesī svētku dienas iekrīt darba dienās, piemēram, 2020. gada 1. maijā (piektdiena) un 4. maijā (pirmdiena), tās ir 19 dienas, kad darbiniekam reāli būtu jāstrādā, un 2 svētku dienas, kuras iekrīt darba dienās, kopā 21 diena. Kā jāveic pamatalgas aprēķins, lai šie aprēķini būtu korekti (piemēram, darbiniekam noteiktā alga ir 1000 eiro)? Atbilde Pirmkārt, DL 74. panta nosacījumi par attaisnotās prombūtnes apmaksu attiecas uz visām nodarbinātām personām neatkarīgi no tā, vai viņiem noteikta cieta alga vai stundas tarifa likme, jo abas nosaka laika algu (par mēnesi vai par stundu). Atgādinu, ka saskaņā ar DL ir izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, tomēr grāmatvedības aprēķiniem ir paredzēti vienīgi MK noteikumi...

Kāds būs atvaļinājuma periods darbiniecei, kura atgriezās no bērna kopšanas atvaļinājuma 01.09.2020., bet pirms bērna kopšanas atvaļinājuma izmantoja visu ikgadējo atvaļinājumu un trīs mēneši pārklājās ar bērna kopšanas atvaļinājumu? Vai pareizi ir jauno periodu noteikt no 01.12.2020.? Atbilde Vispirms vēršu uzmanību, ka maternitātes atvaļinājums (divas B darbnespējas lapas) dod tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bet bērna kopšanas atvaļinājums, kas seko pēc tam, — vairs ne. Minētajā situācijā darbiniecei vispirms jānostrādā trīs mēneši, par kuriem viņa izmantoja atvaļinājumu avansā. Nobīdot termiņu par trim mēnešiem uz priekšu, jūsu darbinieces "parāds" uzņēmumam it kā dzēsts (jo trīs mēneši pārklājās ar bērna kopšanas atvaļinājumu). Bērna kopšanas atvaļinājuma laiks neuzkrāj tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Tāpēc darbinieces personīgais gads, kas no jauna uzkrās tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, sāksies tikai pēc tam, kad būs nostrādāts triju mēnešu periods. Tikai tad būs iespējams noteikt darbinieces jaunu personīgā gada sākumu (datumu; it kā viņa tikko būtu uzsākusi darba gaitas). Publicēts žurnāla...

Senāta Civillietu departaments 3. decembrī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu strīdā starp parāda piedziņas kompāniju un parādnieci, piedzenot prasītājas labā aizdevuma pamatsummu un pielīgtos procentu maksājumus. Senāts (lietā SKC-12/2019; C10080016) atzina par pamatotiem apgabaltiesas secinājumus, ka prasītāja – SIA Paus Konsults – prasības noilguma pārtraukumu pierādījusi ar atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi pa pastu nosūtītiem atgādinājumiem, kuros pieprasīta aizdevumu līgumu izpilde. Tas, ka adresāts nav iepazinies ar paziņojuma saturu, nekādu ietekmi uz līguma spēkā esamību neatstāj. Senāts spriedumā norādījis – pastāvot pierādījumiem par kreditora atgādinājuma nosūtīšanu parādniekam neatkarīgi no tā, kādā veidā tiesīgā persona veikusi minētās darbības, ir pamats konstatējumam, ka kreditora gribas izteikums adresātam paziņots pienācīgā kārtā jeb nogādāts parādnieka „varas sfērā”. No parādnieka kā personas, kas objektīvi zina (nevar nezināt) par neizpildītām saistībām un šā iemesla dēļ iespējamiem kreditora prasījumiem vai atgādinājumiem, būtu saprātīgi sagaidāms, ka pastkastītes saturs vismaz periodiski tiek pārbaudīts. Senāts spriedumā atzinis, ka neviena tiesību norma...

Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.675) paredz noteikt līdz šim nebijušu atbalsta veidu - atbalstu algu subsīdijai darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai visiem darba devējiem ir tiesības pieteikties saņemt atbalstu algu subsīdijai? Atbalstam ir tiesīgi pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto 2020. gada atbalsta mēnesi salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra, oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Vai atbalstu algu subsīdijai varēs saņemt visi darba devēja darbinieki, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku laikposmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim? Atbalstu varēs saņemt tikai tie darbinieki, kuru konkrētajā atbalsta mēnesī nostrādātais darba laiks būs mazāks nekā līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai vidēji nostrādātais darba laiks par...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem. Ja kopējie ienākumi taksācijas gada laikā pārsniegs 20 004 eiro, tiks piemērota progresīvā IIN likme (ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31%), kas tiek aprēķināta rezumējošā kārtībā, autoratlīdzības saņēmējam...

Darījums Latvijas uzņēmums (saimnieciskā darbība ir lietotu automašīnu tirdzniecība) no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja iegādājās lietotu automašīnu tās tālākai realizācijai. Par automašīnas pārdošanu pārdevējs ir izrakstījis rēķinu. Automašīnas pārdevējs rēķinā norādījis atsauci «Margin scheme — second hand goods» un piemērojis īpašo PVN režīmu. Pārdevējs sniedz uzņēmumam arī šīs pašas automašīnas transporta pakalpojumu (no Vācijas uz Latviju), par to izrakstot atsevišķu rēķinu bez iepriekš minētās atsauces un piemērojot PVN 0% likmi darījumiem ES. Ja saskaņā ar PVN likuma 138. panta 12. daļu pārdošanas vērtībā ieskaitāma ir gan preces vērtība, gan transportēšanas izmaksas un saskaņā ar PVN likuma 138. panta 14. daļu iepirkuma vērtībā ir ieskaitāma preces vērtība un transportēšanas izmaksas, vai iepriekš minētajā situācijā, kad lietotas automašīnas pārdevējs pārdotās automašīnas transporta pakalpojumiem ir izrakstījis rēķinu bez atsauces par īpašo PVN režīmu, uzņēmumam ir tiesības šīs transportēšanas izmaksas iekļaut iepirkuma vērtībā, tādējādi pie automašīnas pārdošanas samazinot ar PVN apliekamo vērtību? Vai tomēr automašīnas pārdevējam...

Jautājums: Vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko pašnodarbinātais maksā par sevi gada laikā, iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbildi sniedz Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte: Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanai; tad gan, pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Vairāk skaidrojumu par aktuāliem nodokļu un grāmatvedības jautājumiem no L. Puriņas un citiem ekspertiem iespējams gūt, noskatoties žurnāla BILANCE 27. novembra konferenci “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”.