Ekspertu ziņojumam

No nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks - šo plānoto normu konceptuāli atbalstījusi arī Saeima, 28. oktobrī skatot pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā". Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par likuma grozījumiem otrajā – galīgajā – lasījumā vēl būs jālemj Saeimai pēc valsts svētkiem. Likumprojekts paredz, ka no 2021. gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Rosinātie grozījumi paredz, ka par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju. MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no 2021. gada 1. jūlija. No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju...

Saeima 29. oktobrī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām (līdz 50 eiro) par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Attiecīgā norma stāsies spēkā šī gada 20.novembrī. Savukārt pašvaldībām jānodrošina, ka sākot ar šī gada 20.novembri trūcīgām un maznodrošinātām personām ir pieejami mutes un deguna aizsegi. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka personas pilda pienākumu noteiktos gadījumos lietot mutes un deguna aizsegus. Šobrīd Ministru kabinets noteicis prasību lietot mutes un deguna aizsegus pasažieriem sabiedriskajā transportlīdzeklī (izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam), noteiktās pasākuma norises vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniegšanas vietās, kā arī atsevišķu administratīvo teritoriju publiskajās telpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distanci, norādīts anotācijā. Vienlaikus ar likuma izmaiņām noteikts, ka epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai ieslodzījuma vietā esošas personas dalību tiesas procesā nodrošina, primāri...

No piektdienas, 30. oktobra, noteikti stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 647 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” Veselības ministrija uzsver, ka patlaban galvenais mērķis ir stabilizēt situāciju, novēršot strauju Covid-19 izplatību. Tāpēc privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārpus telpām drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska. Valdība arī lēma līdz 13. novembrim pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt...

Sākot ar 2021.gadu, nodokļa maksātājs elektroenerģijas nodokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 20.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, bet aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23.datumam. Elektroenerģijas nodokļa (turpmāk – nodoklis) apmērs atkarīgs no patērētās elektroenerģijas apjoma, un tas ir fiksēts attiecībā pret vienu megavatstundu, informē Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Aizpildot deklarāciju, tajā summas norāda euro un elektroenerģijas daudzumu – megavatstundās ar precizitāti divas zīmes aiz komata. 1.piemērs Ja elektroenerģijas ražošanas mēnesī ir patērēts neliels elektroenerģijas daudzums – 0,002, tad deklarācijā ir jānorāda elektroenerģijas daudzums 0,00. Savukārt, ja daudzums ir 0,005, deklarācijā elektroenerģijas daudzums ir jānorāda 0,01. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 1,01 euro par megavatstundu. Nodokļa likmi elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, aprēķina pēc likmes 0,00 europar megavatstundu. Deklarācija ir jāaizpilda un jāiesniedz arī par taksācijas periodu, kurā aprēķinātais nodoklis jeb valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir 0,00 euro. Deklarācijas...

Valdība 27. oktobrī izskatījusi grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”. Ar grozījumiem tiek mainīts termiņš, kādā maksājumu saņēmējam jāiesniedz ienākuma izmaksātājam rezidenta apliecība - iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai noteikumu 9.1 punktā paredzētos dokumentus (atvieglojumu apliecība). Ja līdz šim bija paredzēts, ka tas jāiesniedz līdz dienai, kad iesniedzama uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, tad turpmāk būs noteikts, ka atvieglojumu apliecība jāiesniedz ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī. Tāpat ar grozījumiem ir precizēts termiņš attiecībā uz tiem ienākuma izmaksātājiem, kuri saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (izņemot fiziskās personas) gada pārskatus nesniedz - noteikts, ka šādiem ienākuma izmaksātājiem maksājuma saņēmējs atvieglojuma apliecību iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Grozījumi paredz, ka ienākuma izmaksātājs turpmāk atvieglojuma apliecību varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ne vairs...

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu normatīvajā regulējumā iestrādāt, ka pārtiku varētu ziedot arī tieši galapatērētājam, tā veicinot vēl vairāk pārtikas pārpalikumu pārdali un samazinot tās nonākšanu atkritumos. Zemkopības ministrijas iniciatīva ir rezultējusies, un, sākot ar šī gada 18. augustu, pārtiku drīkst ziedot arī tieši galapatērētājam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām" (turpmāk — MK noteikumi). Stājoties spēkā šiem MK noteikumiem, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2019. gada 18....

Labklājības ministrija (LM) plāno nākamgad būtiski palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), aicinot rast citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā. LM rosina izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic, taču vienlaikus ar grozījumu likumā tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole - individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada. Tas nozīmē, ka minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi....

Darba devēja rīkojumi parasti tiek uztverti kā obligāti izpildāmi, taču no juridiskā viedokļa tie tādi nebūt nav - rakstisks rīkojums drīzāk uztverams tikai kā darba devēja piedāvājums, kam nepieciešama arī otras puses - darbinieka - piekrišana. Piemēram, Darba likuma 56. pants paredz, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus, kā arī, ka ar rīkojumiem var precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka darbiniekam tam obligāti jāpiekrīt. "Jā, var precizēt, taču rīkojumiem ir tāds mīnuss, ka darbinieki mēdz tos izlasīt, bet apakšā uzrakstīt: "Iepazinos, bet nepiekrītu." Un, ja darbinieks nepiekrīt, darba devējs tur neko nevar darīt, jo tas ir tikai vienpusējs darba devēja rīkojums. Kamēr rīkojums nav parakstīts no darbinieka puses, apliecinot piekrišanu - tā vēl nav vienošanās," skaidro Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) un Nr. 9 (465) Veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem" Darbiniekam vēl ir jāaizpilda veidlapa "Informācija par darbinieku prasījumiem", kas noteikta un ir pieejama MK noteikumu Nr. 995 1. pielikumā. Veidlapas vienu daļu aizpilda darbinieks un ar parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, bet veidlapas otru daļu aizpilda maksātnespējas procesa administrators saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, tai skaitā par pamatu ņemot maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības datus, ja tādi ir iesniegti. Veidlapas sākumā darbinieks sniedz pamatinformāciju par sevi. Šajā sadaļā ir svarīgi norādīt tādu pasta adresi, kurā darbinieks patiešām saņems tam adresētos sūtījumus. Tālrunis un elektroniskā pasta adrese ir jānorāda, lai būtu iespējams sazināties un uzdot precizējošos jautājumus, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu no DPGF. Protams, jānorāda arī pamatinformācija par maksātnespējīgo darba devēju — nosaukums un reģistrācijas numurs. Veidlapā detalizēti jāuzrāda informācija par darbinieka prasījumu. Šī informācija ir nepieciešama aprēķinu veikšanai un...

Finanšu ministrs Jānis Reirs un kultūras ministrs Nauris Puntulis 23. oktobrī tikšanās laikā ar dažādu radošo un esošo autoratlīdzību režīma izmantojošo profesiju un nozaru pārstāvjiem diskutēja par piedāvātajām izmaiņām nodokļu regulējumā. Sarunu rezultātā ir panākta labāka savstarpēja izpratne gan par regulējuma izmaiņu mērķiem, gan detaļām, gan nepieciešamajiem uzlabojamiem tajā. Pēc sarunām Finanšu ministrija gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā – 25% vai 50% (atkarībā no darbības veida) no ieņēmumiem. Savukārt, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, par kuru autori un izpildītāji saņem atlīdzību, viņiem paredzētas tiesības pēc izvēles atskaitīt vai nu nosacītos izdevumus 25% apmērā no ieņēmumiem vai faktiskos izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata (šajā gadījumā nepiemēro nosacīto izdevumu normu). “To, ka līdzšinējā kārtība, kurā radošo un ne tik radošo darbu veicēji varēja legāli strādāt atvieglotā nodokļu režīmā, nenodrošinot teju nekādas sociālās garantijas sev un pilnvērtīgi nepiedaloties valsts...

Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Kas ir mainījies pielikumos? Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D31 pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D31 bija saglabāta veidlapas sadaļa,...

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan ar to, ka vienota pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo padziļinātās izpētes darbību kopums jānosaka, izejot no konkrētā klienta riska profila. Rakstā aplūkotas padziļinātās izpētes ietvaros veicamās darbības un bieži sastopamās praktiskās situācijas. Starptautisko standartu un LV normatīvā regulējuma prasības Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020.gada 15.oktobrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2020.gada 21.oktobrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.204 un stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā. Galvenās izmaiņas Likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: ārpussavienības režīms tiek paplašināts uz jebkādiem pakalpojumiem; savienības režīms tiek paplašināts uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu, preču tālpārdošanu ES teritorijā, kā arī preču piegādi ar saskarnes palīdzību; ieviests jauns importa režīms jeb īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai; ieviests īpašs PVN režīms importa par preču sūtījumiem deklarēšanai un samaksai. Likumā katra konkrētā režīma (ārpussavienības, savienības, importa) piemērošanai izveidoti atsevišķi panti, kuros vienuviet noteikts: personu loks, kuras var reģistrēties konkrētā režīma izmantošanai; reģistrācijas procedūra un termiņi, reģistrācijas iesniegumā konkrētā režīma izmantošanai norādāmā informācija; izslēgšanas no konkrētā režīma reģistra iemesli, PVN maksātāja pienākumi režīma piemērošanai; PVN deklarācijas iesniegšanas kārtība un nodokļa samaksas termiņš, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN maksātājs, kas...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Valdība 20. oktobrī pieņēmusi grozījumus darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā (grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība"), kas stājušies spēkā jau šodien, 21. oktobrī. Izmaiņas paredz, ka vairākos gadījumos, lai saņemtu darbnespējas lapu, turpmāk nebūs jādodas klātienē pie ģimenes ārsta. Pirmkārt, grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja bērns saslimis ar kādu no akūtām augšējo elpceļu saslimšanām, vecāki var saņemt darbnespējas lapu attālināti - tiem nav jāierodas ar bērnu pie ģimenes ārsta uz klātienes apskati. Šāda darbnespējas lapa ir derīga trīs dienas - ja šajā laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, tad, lai slimības lapu pagarinātu, ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē. Lai mazinātu negodprātīgu situācijas izmantošanu, grozījumi paredz attālinātas darbnespējas lapas izsniegšanu tikai pie nosacījuma, ka ārsts vai ārsta palīgs ir guvis pārliecību par saslimšanu un var to pamatot pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Gadījumā, ja ārstam vai ārsta palīgam ir šaubas...