Ekspertu ziņojumam

Finanšu ministrija augustā nāca klajā ar nodokļu izmaiņu piedāvājumu, kuru pati par reformu atturas dēvēt, tomēr tas radīja diezgan asu reakciju sabiedrībā (vismaz tajā, kas ar informatīvā ziņojuma saturu bija detalizēti iepazinusies). Pēc kritikas arī no darba devējiem un arodbiedrībām pirmā versija tika aši pārmainīta. Septembrī publiskotais otrais piedāvājums, lai arī kopumā atbalstīts tālākai virzībai, tomēr atstājis vairākus aizvien neskaidrus "atvērtos jautājumus", kas skar simtiem tūkstošu nodarbināto — no nepilnas slodzes darbiniekiem līdz pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem ienākumu guvējiem. Sarunā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu skaidrojam, kas tieši ir iecerēts un kādi varētu būt iespējamie risinājumu varianti neskaidrajās pozīcijās. Intervija notika septembra vidū un atklāj vairākus potenciālos scenārijus. Taču lasītājam jāatceras, ka tās ir priekšlikumu "darba versijas", kas līdz realizācijai tikpat labi var nenonākt. Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša...

Bilances pasīvs ir tā gada pārskata sadaļa, kas sniedz informāciju par kapitālsabiedrības (turpmāk tekstā — sabiedrība) aktīvu finansēšanas avotiem. Bilances pasīvs dalās trīs galvenajās sadaļās — pašu kapitāls, uzkrājumi un saistības. Vispārējos vilcienos rādītāji pašu kapitālā ļauj spriest, vai sabiedrība pati ir spējīga ģenerēt pietiekošus naudas līdzekļus savas darbības un dalībnieku interešu nodrošināšanai. Savukārt rādītāji saistību–kreditoru sadaļā parāda, kādā apjomā sabiedrība izmanto aizņemtos līdzekļus, un sniedz informāciju, kāda rakstura finansējumi tiek izmantoti. Šoreiz apskatīta pašu kapitāla sadaļa. Pašu kapitāls sastāv no pamatkapitāla, rezervēm un nesadalītās peļņas. Akciju kapitāls vai daļu kapitāls Akciju vai daļu kapitāls ir naudas vai mantas, kas novērtēta naudas izteiksmē, ieguldījums sabiedrības darbībā ar mērķi nošķirt noteiktus līdzekļus, ko izmantot saimnieciskajā darbībā. Sabiedrības ir juridiskas personas, kas par savām saistībām atbild savu aktīvu apmērā. Akciju sabiedrībām tas ir akciju kapitāls, kas sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas, savukārt sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā — SIA) tas ir daļu kapitāls...

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra grozījumus noteikumos “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai”, paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 000 eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi. Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu. Atbalstam uzņēmumi līdz 30. oktobrim var pieteikties LIAA mājas lapā: (https://www.liaa.gov.lv/lv/covid19/atbalsts-eksportejosiem-krizes-seku-parvaresanai), aizpildot iesnieguma veidlapu, kuru kā elektroniski parakstītu dokumentu jāatsūta uz e-pastu [email protected]. Pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai var iesniegt arī ari ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību. Ministru Kabineta 29. septembrī pieņemtajos noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību, kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji. Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 000...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka tā nevar atbalstīt valdības sagatavoto un Saeimas plenārsēdē 16. oktobrī izskatīto vidēja termiņa valsts budžetu un to pavadošās plānotās nodokļu izmaiņas, jo dažas no saistītajos likumprojektos iekļautajām iniciatīvām LTRK ieskatā sekmēs ēnu ekonomikas palielināšanos. Tāpat ir nepieņemami nodokļu sistēmas izmaiņas veikt vienlaikus ar valsts budžeta veidošanas procesu, jo tas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā. LTRK konceptuāli atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%. Piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam. LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu, piekrītot, ka ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, kas paredzētu, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē,...

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka 2021. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti vairāki likumprojekti, kas paredz izmaiņas pašnodarbinātām personām. Tās noteiks grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā un grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekti vēl jāizvērtē Saeimā. Paredzēts, ka personām, kas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušas saimniecisko darbību un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vispārējā kārtībā, proti, maksā IIN no ieņēmumu un izdevumu starpības, ar nākamo gadu mainās IIN likme augstākajai progresivitātes pakāpei no 31,4% uz 31%. Ar 2021. gadu tiek ieviests minimālais VSAOI apmērs, tomēr tā piemērošana tiks uzsākta tikai ar 2021. gada 1. jūliju. Lai zinātu, vai vajadzēs piemērot minimālo VSAOI apmēru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) summēs visus personai aprēķinātos VSAOI objektus visās ienākumu gūšanas vietās katru ceturksni (un aprēķinās ceturkšņa iemaksu objektu). Gadījumā, ja būs nepieciešams veikt VSAOI piemaksu, persona par to tiks informēta, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Attiecībā...

Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu secīgi sakārtot notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. Laiks pēc būtības ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas. "SI" laika pamatvienība ir sekunde — sīka laika vienība, kas šķiet nemanāma, bet daudz sekunžu veido minūtes, stundas, dienas un galu galā — gadus. Laika ritējums ir nepārtraukts, un ar katru dienu mums šķiet, ka laiks skrien aizvien ātrāk un ātrāk. Nu jau gadus atceramies nevis pēc gadskaitļa, bet pēc notikumiem, kas notikuši konkrētajā gadā, un 2020. gads mūsu atmiņās paliks kā "kovidgads", kā gads ar pašizolāciju, nenotikušiem pasākumiem, divu metru distancēšanos un brīvprātīgi obligātu attālināto darbu. Strādāt attālināti ir visnotaļ brīnišķīga iespēja. Strādājot attālināti, galvenā vērtība — ietaupītais laiks, ko pavadām ceļā uz darbu un atpakaļ (dažreiz tā ir stunda vai pat vairāk uz vienu pusi un atpakaļ). Vecākiem reizēm ir svarīgi būt mājās ar apslimušu bērnu,...

Meitai piešķirts maternitātes atvaļinājums, bet sociālās apdrošināšanas nodaļa atteikusi apmaksāt grūtniecības atvaļinājumu, jo viņa «nekvalificējas» pabalstam. Kāpēc, un vai tas ir pareizi? Atbilde Pagājušajā gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (likums), kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī (dažas normas — vēlāk), noteica citādus nosacījumus dažādu sociālo pabalstu saņemšanai. Iepriekš, lai tos saņemtu, pabalsta pieprasīšanas brīdī pietika būt darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai (bija jābūt sociāli apdrošinātai personai). Ar laiku tika novērots, ka dažas personas minētā iemesla dēļ kļuva par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem burtiski pirms brīža, kad radās tiesības uz sociālo pabalstu. Sakarā ar to tika pieņemti likuma grozījumi, kas paredzēja pienākumu vismaz kādu periodu būt reģistrētajam nodokļu maksātājam. Tādēļ par būtisku grozījumu jāuzskata tā saucamā kvalifikācijas perioda ieviešana: lai saņemtu sociālos pabalstus, personai ir jābūt sociāli apdrošinātai vismaz trīs mēnešus pēdējos sešos mēnešos vai vismaz sešus mēnešus pēdējos divdesmit četros mēnešus (pirms mēneša, kad pabalsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu par darba devēja ziņojuma aizpildīšanu par 2021. gada janvāri. Ar 2021. gada 1. janvāri visiem darba devējiem ir noteikts jauns darba devēja ziņojuma iesniegšanas termiņš – līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam. Mainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanas princips – turpmāk darba devēja ziņojumā par pārskata mēnesi deklarēs IIN, kas jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā darba devēja ziņojuma iesniegšanas mēnesī. Ar 2021. gada 1. janvāri ir noteikti jauni algas nodokļa samaksas termiņi: IIN maksā vienotajā nodokļu kontā: līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam; līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja aprēķina un izmaksā darba samaksu pēc 17. datuma gadījumos, kad: izbeigtas darba tiesiskās attiecības; izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā. Sākot ar 2021. gadu, darba devēja ziņojumā: nav jānorāda darba...

Nerezidenta ienākumu no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23% nodokļa likmi, ienākuma izmaksas brīdī. Nerezidentam — fiziskajai personai, ieturot nodokli no autoratlīdzības pēc 23% likmes, ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas (pirms aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli) atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu 50% vai 25% apmērā. Savukārt maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem piemērojama 5% likme, taču bez iespējas piemērot izdevumu normas. Nosakot, vai fiziskajai personai — nerezidentam par Latvijas Republikā gūto ienākumu jāmaksā nodoklis, ievēro arī spēkā esošos divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijas). Jāatzīmē, ka nodokļu konvencijas noteikumi netiek piemēroti tieši, bet ievērojot kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā...

Finanšu ministrija sagatavojusi infografiku par piedāvātajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas. Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē un to vēl skatīs Saeima. Likumprojektā noteikts, ka turpmāk MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%. Par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Tāpat vairs netiek paredzēts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī. Savukārt, ja MUN maksātājam būs darbinieki, par tiem darbaspēka nodokļi tiks piemēroti vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tiek saglabāts līdzšinējais MUN ieņēmumu sadalījums starp valsts...

Vairākkārt jau esam informējuši, ka Finanšu ministrijas sagatavojusi likumprojektu grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam. Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu. Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē un to vairākos lasījumos skatīs Saeima. Likumprojekts paredz no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%. Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu. Pašlaik...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2021. gada mainās darba devēja ziņojumu aizpildīšanas kārtība, un tādēļ pārejas periodā – 2020. gada decembra darba devēja ziņojumam – ir noteikta speciāla – atšķirīga aizpildīšanas kārtība. Darba devēja ziņojums par 2020. gada decembri: iesniedz līdz 2021. gada 17. janvārim; izbeigtas darba tiesiskās attiecības; Speciālā kārtība piemērojama tikai darba devēja ziņojumam par 2020. gada decembri un nav attiecināma uz ziņojumu aizpildīšanu par citiem mēnešiem. Sociālās iemaksas deklarē tāpat kā iepriekš, bet mainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšana. 1. piemērs 2020. gada 11. decembrī izmaksā algu Jānim Bērziņam par 2020. gada novembri; algu par 2020. gada decembri izmaksā 2021. gada 8. janvārī; līdz 2021. gada 17. janvārim darba devējs iesniedz ziņojumu par 2020. gada decembri (redakcijā, kas spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim), norāda darba ņēmēju atbilstoši tā apdrošināšanas veidam, aizpilda darba ienākumu izmaksas datumu (11. decembris), 8. ailē norāda 2020. gada decembrī ieturēto algas nodokli no...

Covid–19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī ceļot darba vajadzībām. Kādam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un konferences zvanu skaita palielināšanos, bet citiem pat mainās pastāvīgā darba vieta. Šajā krīzes laikā nākas pielāgoties, pārplānojot darba vietu un laiku atbilstoši pasaulē valdošo ierobežojumu stingrībai, tādēļ darbs ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā nereti tiek veikts no mājām. Šajā rakstā īsumā izklāstīti personāla nodokļu piemērošanas pienākumi situācijās, kad Covid–19 dēļ ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieku atrašanās vietu un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt, piemēram: Latvijas rezidents nevar doties uz ārvalsti pie sava ārvalsts darba devēja, tādēļ veic darbu ārvalsts uzņēmuma labā no savām mājām Latvijā; ārvalsts rezidents ilgstoši uzturas un veic savus darba pienākumus Latvijā ārvalsts uzņēmuma labā. Vispārīgais regulējums Pirms apskatām Latvijā visbiežāk sastopamās situācijas un nodokļu piemērošanas pienākumus, izklāstīsim Latvijā piemērojamo personāla nodokļu regulējumu. Latvijā par personāla...

Valdības 13. oktobra sēdē apstiprinātais un finanšu ministra Jāņa Reira 14. oktobrī Saeimā iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 2021. gadam" paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem nākamgad būtu jābūt 9,579 miljardiem, savukārt izdevumi nedrīkstētu būt vairāk par 10,759 miljardiem eiro. Interesenti var ielūkoties arī plāna projektā "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2021.gadam", kas sagatavots bastoties uz šā gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju un kas 2021. gadam paredz IKP pieaugumu 5,1% apmērā. Galīgo lēmumu par to, kā valsts funkcionēs nākamgad, nu jāpieņem Saeimas deputātiem. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328,0 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9%...

Valdībā 9. oktobrī apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka obligātās minimālās sociālās iemaksas tomēr tiks ieviestas un nekādi iepriekš piesauktie iespējamie kompromisa risinājumi vismaz pagaidām likumprojektā nav parādījušies (ja neskaita plašāku izņēmumu (atviegloto grupu) sarakstu, uz kuriem prasība par minimālajām obligātajām iemaksām neattieksies). Iecerētie grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada beigām būs pārejas periods, kura laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) minimālajā apmērā pašnodarbinātajiem (un mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem) vēl nebūs jāmaksā, savukārt no 2023. gada būs obligāti jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas (pat tad, ja reālie ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru). Pārejas perioda nosacījumi Pārejas periodā no nākamā gada jūlija līdz 2022. gada beigām pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu (kuri patlaban maksā pensiju apdrošināšanai tikai 5% no ienākumiem), pensiju apdrošināšanai būs jāmaksā vairāk. Tie būs gan 10% no ienākumiem (tātad divreiz vairāk nekā patlaban), gan arī vēl 10% no...