Ekspertu ziņojumam

Kā atzīst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, nodokļu jomā visbiežākās nesaskaņas starp VID un nodokļu maksātājiem aizvien rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietas. Kas tieši atšķiras VID un nodokļu maksātāju interpretācijā? Ieskats žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI oktobra numura lielajā intervijā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori Ingu Brutāni un viņas kolēģēm Ilonu Torgašovu, Samīti Kolneju, Daci Studenti un Sanitu Zviedri-Koņuševsku. Runājot par PVN lietām – kādi ir VID biežāk konstatētie pārkāpumi un kādi ir nodokļu maksātāju pretargumenti? PVN strīdi parasti saistīti ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai nulles procentu likmes nepamatotu piemērošanu. Ja PVN maksātājam veikts uzrēķins, tad parasti arguments ir, ka VID neesot iedziļinājies un sapratis tieši šī darījuma un komercdarbības jomas specifiku. Vēl apelē pie tā, ka VID neesot guvis pietiekamus pierādījumus tam, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījuma partneru nodomiem. Tāpat kā argumentu min nepareizu tiesību normu interpretāciju. Gandrīz katrā sūdzībā tiek...

Valdības sēdē, kas tiks sasaukta 9. oktobrī, paredzēts skatīt likumprojektus, kas skar nodokļu regulējuma izmaiņas, tostarp arī plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Šī likumprojekta skatīšanu valdība jau vairākas sēdes ir atlikusi. Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra: 1) MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku, 2) nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 000 EUR gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 20 000 EUR gadā – 40%, 3) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju. Kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu, 4) MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt MUN maksātājas, 5) MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma...

Kultūras ministrija (KM) uz valdības sēdi 6. oktobrī sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem", kurā paredzēts šāds risinājums: piemērot 25% apgrozījuma nodokli no izmaksātās autoratlīdzības līdz ienākumu slieksnim – 20 000 eiro gadā, ieņēmumiem, kas pārsniedz 20 000 eiro slieksni, piemērot 40% (25%+15%) apgrozījuma nodokli. Nodokļa ieņēmumu sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - 80% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) - 20%. Piemērojot apgrozījuma nodokli autoratlīdzībai, netiek veikta attaisnoto izdevumu atskaitīšana. KM piedāvā divus risinājumus šī nodokļa maksāšanas kārtībai, t.i., saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) vai nodokļa ieturēšana izmaksas vietā (spēkā no 2021.gada 1.jūlija). Autoratlīdzības saņēmējam ir iespēja izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu, veicot nodokļu nomaksu „apgrozījuma nodokļa režīmā” līdzīgi kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji vai kā pašnodarbinātai personai (kas sniedz iespēju atskaitīt attaisnotos izdevumus). Tiek saglabāti līdzšinējie izņēmumi: autortiesību mantinieki maksā IIN, piemērojot progresīvo likmi (nepiemēro attaisnoto izdevumu normas); nemaksā VSAOI; pasīvo autoratlīdzību saņēmēji (piemēram, kolektīvā...

Saeima 1. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot jaunveidojamās specializētās pirmās instances tiesas - Ekonomisko lietu tiesas - kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā. Kā norādījusi Tieslietu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs. Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī. Tās kompetencē plānots nodot ne tikai komplicētus uzņēmējdarbības vides strīdus, bet arī atsevišķu ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanu, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, palielinātu investīciju ienākšanu Latvijā un novērstu riskus uzņēmējdarbības vides un līdz ar to visas valsts tautsaimniecības attīstībai. Civilprocesa likuma grozījumi, kā tas izriet no priekšlikumiem 3. lasījumam, paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata: 1) prasības,...

Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un piedāvātu risinājumus pasākumiem, kas jāveic no jauna izveidotajām pašvaldībām uzreiz pēc darbības uzsākšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi rokasgrāmatu “Metodika 2021.gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai”. Saskaņā ar Saeimas lēmumu apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību domes pirmās sēdes 2021. gada 1. jūlijā. Rokasgrāmatā ietvertas arī vadlīnijas grāmatvedības un lietvedības darba organizācijai, tai skaitā arī attālinātai lietvedībai. Novada pašvaldības iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta, pašvaldību aģentūras grāmatvedības uzskaiti organizē saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", likumu "Par budžetu un finanšu vadību", likumu "Par pašvaldību budžetiem", Ministru kabineta normatīvajiem aktiem, Finanšu ministrijas un Valsts kases izdotajām instrukcijām. Novada pašvaldības grāmatvedības struktūras apstiprināšana Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” novada pašvaldības pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi novada pašvaldības darījumi finanšu, mantas, saistību jomā (turpmāk – darījumi), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas novada pašvaldības finanšu, mantas, saistību stāvoklī....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis darbu, lai izstrādātu grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””.1 Grozījumi nepieciešami, jo no 2021. gada 1. jūlija atbilstoši izmaiņām ES līmeņa regulējumā un attiecīgi arī paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paplašinās esošais īpašā PVN piemērošanas režīma MOSS piemērošanas tvērums. No nākamā gada 1. jūlija PVN maksātājiem atkarībā no viņu darījumu specifikas būs jāreģistrējas vienā no trim PVN maksāšanas režīmiem: ārpussavienības režīmā, Eiropas Savienības režīmā vai importa režīmā. Atkarībā no izvēlētā režīma PVN maksātājiem būs jāiesniedz PVN deklarācija - ziņojums par veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. PVN deklarācijā – ziņojumā norādāmā informācija ir svarīga, lai varētu notikt vienota un pareiza informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm par veiktajiem darījumiem un varētu noteiktu katrā ES dalībvalstī maksājamo PVN summu. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā arī ikvienu interesentu līdz 14. oktobrim rakstiski sniegt savu viedokli...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 546 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”” Ar grozījumiem noteikti: nosacījumi ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas esošajai preču svēršanas vietai un tās saskaņošanas kārtība, kā arī kārtība un nosacījumi atteikumam saskaņot minēto vietu; kārtība, kādā saskaņo preču nogādāšanu no pagaidu uzglabāšanas vietas uz svēršanas vietu; kārtība kādā atļaujas muitas noliktavas darbībai vai atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai turētājs izpilda saistības pēc attiecīgās atļaujas atcelšanas vai anulēšanas. 02.09.2020. 09.09.2020. VID arī atgādina, ka no 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst. 9.00 līdz 17.00....

NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu: Nodokļu izmaiņas nākamgad skars ikvienu GRĀMATVEDĪBA Ingura Doble: Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses Linda Puriņa: Domājot par 2020. gada deklarāciju NODOKĻI Irēna Arbidāne, Sabīne Vaivere, Tīna Vecvagare: Personāla nodokļi, ja Covid–19 pandēmijas laikā darbu veic no mājām Gabriela Šantare: Kas ir labvēlīgs administratīvais akts, kādos gadījumos to drīkst prasīt VID, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem? Oskars Springis: Cik viegli vai grūti atgūt nodokli? FINANSES Jeļena Marjasova: Klienta padziļinātā izpēte ATTĪSTĪBA Anda Ziemele: Attālinātā darba priekšrocības un trūkumi Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā (nobeigums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: Namu apsaimniekotāja uzskaite Maija Grebenko: Kvalifikācijas perioda ietekme uz pabalstu Ienākuma nodoklis strādājošam pensionāram Nata Meģe: Ieņēmumu dienesta interešu sfēra NODERĪGI Laila Kelmere: Solis uz priekšu — noteiktus pārtikas produktus var ziedot arī galapatērētājam «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi oktobrī Abonenti...

NUMURA INTERVIJA Kā labāk risināt nodokļu strīdus ar VID. Saruna ar INGU BRUTĀNI, VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktori, un viņas kolēģēm JURISTA PADOMS Darbinieku sensitīvo datu apstrāde. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildība. EDMUNDS STANKEVIČS, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis, Latvijas Republikas Zvērinātu advokātu kolēģijas loceklis Tiesisko aizsardzības procesu tuvākā nākotne – kreditoru grupu pārbalsošana. Raksta turpinājums. RIČARDS FREIMANIS, PwC Flexible Legal Resources prakses grupas vadītājs, EDVARTS PAULS INDĀRS, zvērinātu advokātu biroja PwC Legal jurista palīgs TIESU PRAKSE Pievienotās vērtības nodokļa kompensēšana zemes nomas tiesiskajās attiecībās. 3. daļa. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 6. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts IEPIRKUMI Eiropas Savienības Tiesas spriedumi publisko iepirkumu lietās (turpinājums). EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU PIRKT E-ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas. IIN progresīvās likmes augstāko likmi, kas patlaban ir 31,4%, plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%. Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Ar IIN neapliek darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī (pārsniegumu apliek ar IIN). Ar likuma grozījumiem paredzēts ieviest...

Saeimas sēdes 1. oktobra darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", ko plāno skatīt jau 2. lasījumā. Iepriekšējā likumprojekta apspriešanas gaitā radās nesaskaņas starp Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA) un Tieslietu ministriju saistībā ar zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību un konfidencialitātes prasībām. Likumprojektā bija paredzēts izmainīt normas, kas attiecas uz pienākumu revidentam atklāt informāciju par klientiem pēc izmeklējošo iestāžu prasības. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja, jau iepriekš intervijā žurnālam BILANCE, pauda, ka, ja tiks pieņemti likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu pret revidenta klientu, bez tiesas nolēmuma varēs vērsties pie zvērināta revidenta vai izsaukt to uz nopratināšanu, bet, ja būs nepieciešami papildu pierādījumi, var tikt izņemti zvērinātu revidentu ar klientu saistītie darba dokumenti, noklausītas to sarunas un kontrolēta veiktā sarakste ar klientiem. Attiecīgi pirms likumprojekta 2. lasījuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavoja savu viedokli attiecībā par Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta otrās daļas 3. un 4.punktā...

Labklājības ministrija (LM) informē, ka tā 2021. gada budžeta likumprojektu paketē sagatavojusi jaunu piedāvājumu minimālo ienākumu sliekšņu, tostarp arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju paaugstināšanai. Valdības sēdē 30. septembrī izskatīta un akceptēta grozījumu 11 likumprojektos pakete. Minētie likumprojekti sagatavoti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību. Tai jāgarantē, ka tas atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība. Tāpat Satversmes tiesa spriedusi, ka palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes. Valdībā akceptētajos likumprojektos paredzēts likumdošanā nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā. Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas. Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas,...

Ministru kabinets (MK) ārkārtas sēdē 30. septembrī izskatīja arī Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada saglabāt COVID-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atgriešanu PVN maksātājiem. Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, vienlaikus nosakot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Pasākums plānots, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu. Spriežot pēc likumprojekta anotācijas, paredzētas vēl citas izmaiņas, kas skars PVN piemērošanu, kā, piemēram, mainītā regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2021.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam. Depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par pārmaksātā solidaritātes nodokļa uzrādīšanu darba devēja grāmatvedības uzskaitē. VID atgādina, ka darba devējs solidaritātes nodokli maksā par saviem darbiniekiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) veidā. Kad darba ņēmēja gada kopējie ienākumi pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta (turpmāk – obligāto iemaksu objekts) maksimālo apmēru, tad samaksātās obligātās iemaksas kļūst par solidaritātes nodokli un tiek izlietotas Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajā veidā un daļēji atmaksātas. No 2019.gada līdz 2021.gadam obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir noteikts 62 800,00 eiro. Tas nozīmē, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas pārsniedz 62 800 eiro, ir solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodokļa likme sākot ar 2019.gada 1.janvāri ir 25,5 %. Solidaritātes nodokļa objektam taksācijas gadā piemēro tādu pašu obligāto iemaksu likmi, kāda tiek piemērota personas ienākumam līdz...

Jautājums: Darbiniekam mainās amats, alga un darba laika veids, vai ir nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt, vai abas puses var vienoties par grozījumiem uzreiz? Atbildi sagatavoja Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants No Darba likuma 40. panta izriet, ka darbinieka amats, darba samaksa un darba laika veids ir būtiskas līguma sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka darba devējs nav tiesīgs vienpusēji ar rīkojumu mainīt darba līguma nosacījumus un samazināt darbiniekam noteikto darba samaksas apmēru vai grozīt amatu. Šāda darba devēja rīcība būs pretēja Darba likuma 6. pantam - proti, rīkojums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli un tādējādi nebūs spēkā. Darba līgumā noteikto darba nosacījumu izmaiņas ir pieļaujamas tikai pusēm vienojoties. Ja darba līgumā tiek veiktas izmaiņas Darba likuma 97. panta kārtībā, tad puses brīvi var vienoties par izmaiņu saturu un brīdi, kad tās stājas spēkā. Proti, vienošanās var paredzēt, ka izmaiņas stājas spēkā kaut vai nākamajā darba dienā. Citādāk ir Darba likuma...