Ekspertu ziņojumam

Atgādinām, ka 1. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām". Tie attiecas uz starpniekiem jeb personām, kuras sniedz nodokļu maksātājiem konsultācijas saistībā ar pārrobežu shēmu ieviešanu, kā arī uz nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas attiecīgā pārrobežu shēma, un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikumos ietverti kritēriji, kuriem izpildoties, informācija par attiecīgo pārrobežu shēmu ir jāsniedz VID. Pamatā kritēriji raksturo shēmas, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā. Informācijas sniegšanas pienākums primāri attieksies uz starpnieku, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvedi u.tml., bet, ja tāda nebūs, tad uz nodokļu maksātāju, uz kuru attiecas pārrobežu shēma. Noteikumi arī paredz regulējumu gadījumam, kad ir vairāki starpnieki vai attiecīgie nodokļu maksātāji. Automātisko informācijas apmaiņu veiks VID, reizi ceturksnī darot pieejamu tā saņemto informāciju pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm. Tāpat...

Saistībā ar COVID-19 izplatību dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības pagarināt termiņus, kas saistīti ar ziņojumu sniegšanas uzsākšanu par pārrobežu nodokļu shēmām. To paredz Eiropas Savienības Padomes Direktīva (ES) 2020/876 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā. Finanšu ministrija informē, ka ir sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai izmantotu tiesības, kas paredzētas jaunajā direktīvā. Grozījumus tuvākajā laikā plānots izskatīt valdības sēdē. Saistībā ar ziņojumu sniegšanu par pārrobežu shēmām paredzēts par sešiem mēnešiem pagarināt: termiņu ziņojumu sniegšanai par tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas īstenošanai, ir gatavas īstenošanai vai ir uzsākts to īstenošanas pirmais posms laika periodā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Tādējādi termiņš tiks pagarināts no 2020. gada 31. augusta līdz 2021. gada 28. februārim; termiņu, ar kuru sāk rēķināt 30 dienu ziņošanas periodu tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas...

Finanšu ministrs Jānis Reirs publiski nācis klajā ar kritisku viedokli par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dažkārt formālo attieksmi pret nodokļu maksātājiem, norādot, ka "atsevišķos gadījumos, kur VID varbūt neizprot darījumu būtību, dienests nevis iedziļinās uzņēmēja argumentos un datu analīzē, bet izvēlas iet vieglāko ceļu un "drošības pēc" pieņem nodokļu maksātājam nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi uzņēmējs tiek iedzīts pārsūdzību un tiesāšanās aplī vairāku gadu garumā. Uzņēmēji stāsta, ka ir situācijas, kad VID neiedziļinās argumentos, tie netiek izvērtēti pēc būtības un uzklausīšana ir formāla, līdz ar to neveidojas dialogs. Argumentu vērtēšanā bieži netiek pilnvērtīgi un paplašināti izmantoti un vērtēti VID rīcībā esošie dati un cita papildus pieejamā informācija. Apstiprinot jauno VID stratēģiju, ir nostiprināts princips – iestādei savā darbībā ir jāanalizē visi tās rīcībā esošie dati un fakti gan par uzņēmēju un tā partneriem, gan arī par darījumu būtību un raksturu, un tad tie jāvērtē kopsakarā ar uzņēmēja argumentiem. Tas palīdzēs novērst arī to, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2020. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā Grozījumi likumā veikti, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu iekļaušanu Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tādejādi likums papildināts ar 14. un 15. pantu, kura normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Šī likuma 14. panta trešā daļa attiecībā uz pārējiem tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes un tinamo tabaku) piemērojama no 2024. gada 20. maija. 21.05.2020. 17.06.2020. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem jaunu iespēju - nodarbināt NVA reģistrētos bezdarbniekus, saņemot subsīdiju darba algai pirmajos trīs nodarbinātības mēnešos. Atbalstam var pieteikties no šī gada 1. jūlija līdz 31.decembrim. Algu subsīdiju atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs trīs mēnešu laikā saņems dotāciju darba algai 50% apmērā no nodarbinātajam bezdarbniekam noteiktās mēneša darba algas (līdz 430 eiro mēnesī), kā arī, lai Covid-19 pandēmijas laikā mazinātu inficēšanās riskus, NVA finansēs individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi (līdz 50 eiro vienam bezdarbniekam). Subsidētajās darba vietās būs iespēja nodarbināt bezdarbniekus, kuri nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā vai arī iepriekš nav bijuši nodarbināti pie attiecīgā darba devēja aktīvā nodarbinātības pasākuma “Pasākumi noteiktām personu grupām” ietvaros. Lai veicinātu pastāvīgu darba vietu izveidi, darba devējam būs pienākums nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk kā trīs mēnešus arī pēc algu subsīdiju atbalsta pasākuma īstenošanas beigām. Pieteikties algu subsīdiju darbavietu izveidei var komersanti (izņemot...

Atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30. septembrim pagarināts aizdevumu pamatsummas atmaksas atlikšanas termiņš privātpersonām un juridiskajām personām, informē Finanšu nozares asociācija. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre: “Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30. jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju.” Moratorijs juridiskajām personām attiecināms uz uzņēmumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredz mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta izvēles...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gadā Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu (Padomes 2017. gada 5. decembra Direktīva (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā), kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 eiro. No 2021. gada 1. jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa muitas deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Lai nodrošinātu ES normatīvo aktu prasību ieviešanu, Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) papildus tiks izveidots jauns importa muitas deklarācijas veids. Juridiskās personas jaunā veida deklarāciju EMDAS varēs iesniegt, izmantojot programmisko saskarni, t.i. nodrošinot elektronisku datu apmaiņu starp klienta sistēmu un EMDAS. Juridiskās personas, kuras plāno nākotnē veikt nelielas vērtības komerciālo pasta sūtījumu...

Darba likuma 73. pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Savukārt vidējās izpeļņas noteikšanai ir veltīts likuma 75. pants. Kas ir darba samaksa Pirms ķeras pie 75. panta, jāpievērš uzmanība terminam "darba samaksa", kas definēts Darba likumā (turpmāk - DL) 59. pantā: Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šī definīcija nosaka, ka jebkura atlīdzība, kas saistīta ar darbu, t.sk. slimības nauda, atvaļinājuma nauda, bēru pabalsts, izdevumus kompensējošās summas u.tml. (tajā skaitā apliekamā vai neapliekamā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli), ja izmaksa veikta darbiniekam (svešām personām tā parasti netiek izmaksāta), ir darba samaksa. Termins tiek izmantots arī citos DL pantos, t. sk. 75. pantā, saskaņā ar kuru veicams vidējās izpeļņas aprēķins atkarībā no...

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Rosināto grozījumu mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus elektroniskajā komercijā jeb e-komercijā, tā nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības (ES) līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts. Likumprojekts vēl būs jāvērtē Saeimā. Digitālās platformas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, efektīvi iegūt jaunus pircējus pasaules tirgū. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pētījumi liecina, ka 57% no pārrobežu preču piegādēm tiek veikti, izmantojot trīs lielākās digitālās platformas, un daudzas citas platformas darbojas vietējā līmenī un ģeogrāfiskās kopās. Lai aizsargātu dalībvalstu ieņēmumus un ES līmenī radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus e-komercijas jomā, 2017. gadā ir radīts regulējums attiecībā uz PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti e-vidē (Eiropas Padomes direktīvas (ES) 2017/2455, 2017/2455, 2018/1910). To atsevišķas normas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī (grozījumu I posms), bet pamatnormām būtu jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī (grozījumu II posms)....

Valdība 30. jūnija sēdē skatīja Veselības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"", kas paredz izmaiņas pandēmijas laikā ieviestajos un pēc ārkārtas situācijas atcelšanas saglabātajos ierobežojumos. Uzņēmējdarbībā iesaistītajiem vērts pievērt uzmanību, ka līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500, aizņemot ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki. No 1. augusta ārā drīkstēs pulcēties pat 3000 cilvēku, ja epidemioloģiskā situācija valstī nepasliktināsies. No 1. jūlija mainīts ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt vismaz 4m2 uz vienu apmeklētāju iekštelpās. Turpmāk restorānos un kafejnīcās jānodrošina 3 m2 telpas platības uz apmeklētāju. No 1. jūlija vairs nebūs laika ierobežojums sporta pasākumu norisei ārpus telpām....

2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu, 4. maiju, un svētdienu, 2. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu, 24. jūniju, un sestdienu, 26. jūniju), piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu, 18. novembri, un sestdienu, 20. novembri). Šīs darba dienas ir pārceltas attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To paredz 30. jūnija valdības sēdē pieņemtais Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojums “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā”. Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurām ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ar rīkojumu ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs...

NUMURA INTERVIJA Gatavojamies maksātnespējas procesu pieaugumam. Saruna ar BAIBU BANGU, Maksātnespējas kontroles dienesta direktori JURISTA PADOMS Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesajiem labuma guvējiem. GINTS METĀLS, jurists, Doku.lv AML projektu vadītājs Darba līguma uzteikums un darbiniekam izsniedzamie dokumenti. MĀRIS SIMULIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Zemes nomas prasījumiem piemērojams Komerclikuma saīsinātais noilguma termiņš. JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde jurista palīdze MAKSĀTNESPĒJA Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt izvairīties no bankrota. IKARA KUBLIŅA ieskats zvērinātu advokātu biroja Sorainen rīkotajā tiešsaistes seminārā CIVILTIESĪBAS Par nepārvaramas varas apstākli civiltiesiskās attiecībās. Tieslietu ministrijas informācija JURIDISKĀS ZIŅAS Patērētāju tiesības pēc Covid-19 krīzes Tūrisma operatori var izsniegt apliecinājumus TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 3. turpinājums. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU PIRKT E-ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā GRĀMATVEDĪBA Inga Pumpure: Reprezentatīvo un personāla ilgtspējas izdevumu uzskaite un uzrādīšana UIN deklarācijā Maija Grebenko: Atvaļinājumi vispār un īpaši 2020. gada jūnijā Ita Bekerta: Inventarizācijas veikšana pamatlīdzekļiem NODOKĻI Linda Puriņa: Grāmatvedim būtiskais par sezonas laukstrādnieku nodokli Maija Grebenko: Kad VID sāks atmaksāt ienākuma nodokli automātiski FINANSES Terēze Labzova–Ceicāne: Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājums – viens no Covid–19 radītajiem izaicinājumiem grāmatvežiem un finansistiem ATTĪSTĪBA Katrīna Linarte: Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā (turpinājums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: Pieteikta, bet nereģistrēta saimnieciskā darbība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Bērna kopšanas atvaļinājums un saņemtā autoratlīdzība Maija Grebenko: Sporta nodarbību apmaksa Vai veidojas virsstundas? Kā darba devējam jāmaksā donoriem? Ja slimo darbinieks, kas nav nostrādājis nevienu dienu Darbnespējas apmaksa jūnijā Linda Puriņa: Zemnieka saimniecības pamatlīdzeklis un priekšnodoklis NODERĪGI Maija Grebenko: Bērnu vecumā līdz 15 gadiem nodarbināšana un atskaites par to «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri un e–kursi jūlijā...

Vai grāmatvedis drīkst no atlaišanas pabalsta veikt ieturējumus saskaņā ar izpildrakstu? Atbilde Civilprocesa likuma 594. pants nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Savukārt Civilprocesa likuma 596. pants nosaka, uz kādiem fiziskās personas ienākumiem nevar vērst piedziņu: atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu; kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; sociālās palīdzības pabalstiem; bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem. Dažas summas darbiniekam izmaksā darba devējs, bet dažas VSAA vai citas iestādes. Atlaišanas pabalsts nav darba samaksa un tai...

Saskaņā ar likumu "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums" uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam. Piesakoties līdz 2020. gada 30. decembrim, krīzes skartie uzņēmēji varēs saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem. Pamatotu iesniegumu par nepieciešamību termiņu sadalīt vai pagarināt nodokļu maksātājam būs jāiesniedz 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Šim nokavētajam nodokļu maksājumam netiks aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiks iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Likuma regulējums dod tiesības VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā neizslēgt no Padziļinātās sadarbības programmas vai nepazemināt programmas līmeni tiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas Covid-19 izplatības...