Ekspertu ziņojumam

Lai pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Trauksmes celšanas likumā" un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai. “Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai”, skaidro viena no likumprojekta autorēm Inese Kušķe. ”Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei.” Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām. Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām...

Darbinieks pieprasa darba devējam apmaksu par laiku, kuru viņš pavadījis, nododot asins. Cik daudz viņam būtu jāmaksā? Atbilde Laiks, ko darbinieks pavada ārstniecības iestādē, nododot asinis vai asins komponentus, Darba likuma 74. panta 1. daļā tiek uzskatīts par attaisnoto prombūtni, kuras apmaksa ir darba devēja pienākums. Vienīgais noteikums darbiniekam: iepriekš par to ir jāvienojas ar darba devēju. Vēršu uzmanību uz to, ka likumā ir teikts, ka jāapmaksā "laiks", nevis darba diena. Tātad tās būs dažas stundas. Papildus tam 74. panta 6. daļā formulētas darbinieka tiesības pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē uz atpūtas dienu. Sakarā ar to, ka asins komponentu nodošana var būt veikta biežāk par asins nodošanu, darbiniekam var uzkrāties pietiekami daudz atpūtas dienu. Lai saskaņotu darba devēja un darbinieka savstarpējās intereses, likumdevējs ierobežojis darba devēja pienākumu atpūtas dienu piešķiršanas skaitam un izmantošanas laikam — jāapmaksā ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā. Darba līgumā vai darba...

Sieviete izmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu daļēji un atsāka strādāt. Šā gada 1. maijā bērna kopšanas atvaļinājums tika turpināts. Savukārt aprīlī sieviete izveidoja autordarbu, par kuru maijā ir saņemta autoratlīdzība. Ieturētais IIN un aprēķinātās VSAOI par autoratlīdzību tika uzrādīti atbilstošajā paziņojumā un ziņojumā ienākuma izmaksas mēnesī, t.i., 2020. gada maijā. Sieviete nav pašnodarbinātā persona un nav saimnieciskās darbības veicēja, bet, ņemot vērā, ka no 1. maija turpinās bērna kopšanas atvaļinājums, vai VSAA neradīsies priekšstats, ka ir gūts ienākumus maijā un vecāku pabalsts piešķirtajā (pilnā) apmērā par 2020. gada maiju nepienākas? Atbilde Jūsu tiesības uz vecāku pabalstu, kā arī tā apmērs netiks ietekmēts, ja pabalsta saņemšanas laikā autoratlīdzības izmaksātājs par jums veiks VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai). Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā

Kā aprēķināt slimības naudu, ja darbinieks pēc darba līguma noslēgšanas saslimst, nenostrādājot ne dienu, ne stundu? Atbilde Diemžēl tādi gadījumi nav retums. Slēdzot darba līgumu, viss kārtībā, bet otrajā dienā (vai dienā, kad jāsāk strādāt) tiek paziņots par A vai B lapas esamību. B lapas apmaksas/neapmaksas gadījumus ietekmē likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumi 11. pantā. Proti, lai pabalsts tiktu piešķirts, nepieciešams, lai persona (par personu) tiktu veiktas (bija jāveic) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI): ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja. Turklāt šai personai, saņemot darbnespējas B lapu, ir jābūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā. Manuprāt, nav grūti saprast šo grozījumu iemeslus, jo statistika liecina par vairākiem ļaunprātīgiem likuma nepilnības izmantošanas gadījumiem. Tomēr minētās prasības (kvalifikācijas noteikumi pabalsta saņemšanai) nav attiecināmas uz dažām dzīves situācijām, piemēram, kad...

Valdība 15. jūlijā pieņēma vairākus noteikumus, lai efektīvāk apkopotu informāciju par Latvijā ieceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstniekiem, tādējādi uzlabojot iespēju Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) izsekot Covid-19 infekcijas izplatību. Tāpat ir izveidota sistēma, kas ļaus dienestiem pārliecināties, ka iebraucēji, kam jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasības, tās arī pilda. No 16. jūlija spēkā stāsies grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, nosaka kārtību ieceļotāju anketēšanai un ierobežo vīzu izsniegšanu ieceļošanai Latvijā no valstīm ar plašu infekcijas izplatību. Visiem starptautisko pārvadājumu pasažieriem pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz pārvadātājam aizpildīta anketa, norādot pēdējo 14 dienu laikā apmeklētās valstis, kontaktinformāciju un izvēlēto adresi, kur paredzēts aizvadīt divu nedēļu pašizolācijas laiku, kā arī apliecinot, ka ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošība pasākumus. Informācija par pasažieriem, kuri ir bijuši Covid-19 plaši skartās valstīs, tiks nodota Valsts policijai pašizolācijas kontrolei, bet par pārējiem pasažieriem – SPKC, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi apzinātu iespējamās...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-281/2020; A420212617), ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka MUN maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam...

Valdība 14. jūlija sēdē apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", ar ko tiek veidota jauna atbalsta programma alternatīvo ieguldījumu fonda izveidošanai Covid-19 krīzes ietekmēto lielo uzņēmumu atbalstam. Arī Eiropas Komisija jau š.g. 6. jūlijā ir apstiprinājusi Latvijas iniciatīvu uzsākt šādu atbalsta programmu, līdz ar to atbalsts uzņēmējiem būs pieejams jau tuvāko nedēļu laikā, par ko informēs fonda pārvaldnieks AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, informē Ekonomikas ministrija. Fonds tiek veidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās vīrusa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē, kā arī lielos uzņēmumus, kuri vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos. Noteikumos ir paredzēti arī dažādi ierobežojumi līdz fonda ieguldītā finansējuma pilnībā atmaksai, piemēram, attiecībā uz valdes locekļu atalgojumu, dividenžu izmaksu, citu nesaistīto uzņēmumu līdzdalības iegūšanu un citi ierobežojumi. Tāpat fonda plānotais...

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD), ir izstrādājis priekšlikumus jaunām kadastrālajām vērtībām, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tās noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. TM un VZD 15. jūlijā ir nodevusi projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina pašvaldības un iedzīvotājus iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv. Lasiet arī kopsavilkumu par kadastrālo vērtību izmaiņām Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem, uzsvēris tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka, nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) tiek maksāts...

Valdība 14. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Lielākoties tie saglabā iepriekšējo regulējumu attiecībā uz nomas maksu atbrīvojumu vai samazinājumu, kas bija noteikts regulējumā, kas zaudēja spēku līdz ar jauna Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma spēkā stāšanos. Vienlaikus ar jauno noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs 2020. gada 2. aprīļa MK noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Jaunie noteikumi tāpat kā iepriekš paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no valsts vai...

Divas jaunas atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem apstiprinātas valdības 14. jūlijā sēdē, pieņemot jaunus Ekonomikas ministrijas izstrādātus Ministru kabineta noteikumus: “Noteikumi par atbalstu eksportējošiem nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai” un “Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība”. Atbalsta programmu ietvaros šie uzņēmumi varēs saņemt no valsts vienreizēju grantu jeb dāvinājumu, kura lielums būs atkarīgs no nomaksāto nodokļu apjoma. Valsts atbalsts paredzēts darbinieku darba samaksas kompensēšanai. Atbalstam uzņēmēji varēs pieteikties pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, provizoriski – šā gada jūlija beigās, upaziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsta programmu kopējais finansējums ir 70,2 milj. eiro, t.sk. 51 miljoni eiro atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka abu programmu ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts aptuveni 7700 uzņēmumiem un 80 000 nodarbināto. Atbalsta programmas administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar...

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar uzskaites periodu viens mēnesis. Darbinieks nostrādāja 87 stundas periodā no 1. līdz 10. maijam un periodā no 24. līdz 29. maijam. Pārējo laiku darbiniekam bija bezalgas atvaļinājums. Vai šajā gadījumā veidojas virsstundas? Atbilde Maijā normālais darba laiks (40 stundas nedēļā) ir 152 stundas (no pirmdienas līdz piektdienai katru dienu — 8 stundas). Darbinieka normālais darba laiks periodā, kad viņš strādāja, nevis bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, ir 72 stundas, bet faktiski viņš strādāja 87 stundas. Tādējādi veidojas 15 virsstundas (87 – 72). Turklāt jāaprēķina piemaksa arī par 7 svētkos nostrādātajām stundām. * Iekrāsots atvaļinājuma periods bez algas saglabāšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā

Valdība 14. jūlijā apstiprināja jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par garantijām lielajiem un vidējiem komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", kas paredz jaunu atbalsta programmu lielajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro. Garantijas piešķirs akciju sabiedrība ”Attīstības finanšu institūcija Altum“. MK noteikumi stāsies spēkā un atbalsts uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Garantiju programma lielajiem komersantiem veidota ar mērķi atbalstīt dzīvotspējīgus komersantus, nodrošināt to nepārtrauktu saimniecisko darbību, saglabāt un palielināt eksporta apjomus, kuriem ir radusies finansējuma nepieciešamība Covid-19 ietekmē. Tā arī veicinās kredītiestādes sniegt finansējumu gan investīciju, gan apgrozāmo līdzekļu veidā lielajiem komersantiem, tādējādi stabilizējot Latvijas ekonomisko aktivitāti, veicinot stratēģisku, nobriedušu un inovatīvu investīciju projektu “neiesaldēšanu” un tautsaimniecības izaugsmes potenciāla saglabāšanu, vēsta jauno noteikumu projekta autors - Ekonomikas ministrija. Garantijas būs pieejamas komersantiem, kuru plānotais eksporta apjoms turpmākajos divos gados ir vismaz 50% no apgrozījuma, un: ja iepriekšējos divos noslēgtajos finanšu gados eksports...

Covid–19 radītās ekonomiskās lejupslīdes sakarā arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos. Kāpēc ekonomiskā lejupslīde ir saistāma ar aktīvu vērtību, un kā šo samazinājumu noteikt? Kas ir aktīvu vērtības samazinājums? Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) vērtības samazinājumu veido "korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu." Vērtības samazinājumu pēc GPL piemēro tad, ja iegādes vai pārvērtēšanas vērtība pārsniedz to vērtību, kāda ir ilgtermiņa ieguldījumam bilances datumā, turklāt paredzams, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. Vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tās radušās. GPKGPL minēts, ka ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcijas var pārtraukt, ja tām vairs nav pamata (izņemot vērtības...

Pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas šā gada martā nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību. Aprēķināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots. 2020. gada 1. pusgadā ieņēmumi ir bijuši 4,71 miljards eiro. 2020. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2019. gada 1. pusgadu, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5 % un ieņēmumu plāns 2020. gada 1. pusgadā izpildīts par 92,8 %. Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. 2020. gada 1. pusgadā PVN ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu...

Lai atbalstītu kultūras jomā strādājošos uzņēmējus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība bijusi ierobežota Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ, tiek veidota jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma. Tās ietvaros uzņēmējiem, biedrībām un nodibinājumiem tiks daļēji kompensētas Covid-19 ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušās tiešās darbības izmaksas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. jūlijā apstiprināja Ministru kabineta 16. jūnija lēmumu piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu īstenot Kultūras ministrijas (KM) rīcības plānu visaptveroša atbalsta sniegšanai kultūras un pasākumu nozares iestādēm, uzņēmējiem, radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmes mazināšanai. Līdz ar to VKKF jau tuvākajā laikā plāno izsludināt projektu iesniegšanu vairākās mērķprogrammās kultūras piedāvājuma veidošanai un kultūras institūciju ilgtspējas nodrošināšanai. Kā viens no nozīmīgākaiem plānoto atbalsta pasākumiem ir 2,4 miljonu eiro mērķprogramma „Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”, kuras mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu...