Ekspertu ziņojumam

Katru gadu, sākot ar 1. martu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem no iedzīvotājiem iepriekšējā gada ienākumu deklarācijas. Daļa deklarāciju ir iesniedzamas obligāti, bet daļa — brīvprātīgi. Šajā rakstā — par brīvprātīgi iesniedzamajām deklarācijām un ienākuma nodokļa par gadu precizēšanu. Parasti brīvprātīgi tiek iesniegtas deklarācijas, ja fiziskā persona izmanto tiesības uz ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atgriešanu. Savukārt VID likums piešķir tiesības trīs mēnešu laikā izvērtēt nodokļa atmaksas pamatotību un atmaksāt nodokli (vai tā daļu) fiziskajai personai. Jāatzīmē, ka ļoti daudzos gadījumos IIN tiek atmaksāts jau martā, tomēr pēdējos gados arvien biežāk nodokļa maksātāji uzstāj uz to, ka vēlas saņemt atmaksājamo nodokli bez deklarācijas aizpildīšanas. Kāpēc rodas IIN pārmaksa? Pastāv vairāki iemesli ienākuma nodokļa lielākas summas ieturēšanai gada laikā. Biežāk IIN pārmaksa veidojas tāpēc, ka nebija piemērots neapliekamais minimums (arī gadījumos, kad maksātājs pats no tā atteicies) vai tas bija piemērots mazākā summā, nekā pienākas; nebija piemērots atvieglojums par apgādājamo personu, jo informācija par...

Par šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1. nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2. darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3. par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, sākot ar 2020. gada 22. jūliju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) zemāk minētajiem dokumentiem ir jaunas versijas, kas neļaus iesniegt vecā formāta dokumentu. Iesniedzot dokumentu, kas iesniegts līdz 22. jūlijam, precizējumu ir jāveido, izvēloties jaunu dokumentu, un kopēšana nav iespējama šādām elektroniski pieejamām deklarācijām: „PVN taksācijas perioda deklarācija”; „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”; „Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija"; „Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija”. Lai nodrošinātu pāreju uz VID administrēto nodokļu nomaksu Vienotajā nodokļu kontā un valsts budžeta uzskaitē ieviestu uzkrāšanas principu, patlaban notiek darbs pie pilnībā jaunas VID maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas, kas aizstās tās VID informāciju sistēmas, kas ir morāli un tehniski novecojušas. Lai klienti saņemtu kvalitatīvus elektroniskos pakalpojumus, pāreja uz maksājumu uzskaites informācijas sistēmu notiek pakāpeniski, taču pārejas periodā visiem VID sistēmu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis divus jaunus metodiskos materiālus par reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaiti: “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”; “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”. Tiem ir ieteikuma raksturs un tie skaidro ar grāmatvedības uzskaiti saistīto likumu un noteikumu piemērošanu, kā arī ar piemēriem apraksta situācijas, kas nav atrunātas normatīvajos aktos. Reliģiskās organizācijas var izmantot metodiskos norādījumus, organizējot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta vai divkāršā ieraksta sistēmā. Tāpat reliģiskās organizācijas var izstrādāt savas grāmatvedības uzskaites metodes, lai piemērotu normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitē. Reliģiskās organizācijas, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 EUR, var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Ja minētie kritēriji netiek izpildīti, tad reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ņemot vērā šādus nosacījumus: ja reliģiskajai organizācijai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem...

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, ir iespēja izmantot atvieglotu nodokļu aprēķināšanas režīmu. Par strādniekiem ir atļauts maksāt nodokli 15 procentu apmērā no aprēķinātās darba samaksas; atkarībā no nodokļa summas, kas par mēnesi ir aprēķināta, — 15 procentu nodoklis ietver vai nu tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Sezonas laukstrādnieka pieņemšana darbā Ar sezonas laukstrādnieku var tikt noslēgts viens no šādiem līguma veidiem: rakstveidā noslēgts darba līgums, rakstveidā noslēgts uzņēmuma līgums, mutvārdos noslēgts uzņēmuma līgums. Ar laukstrādnieku noslēgtā līguma veids tiek norādīts brīdī, kad sezonas laukstrādnieks tiek reģistrēts Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Atkarībā no tā, kāds līgums noslēgts, jārīkojas arī grāmatvedim. Ja ar strādnieku ir noslēgts darba līgums, tad jāņem vērā, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, nedrīkst aizmirst izrēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt slimības...

Saeimas 21. jūlija ārkārtas sēdē iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts, paplašinot spēkā esošo īpašu PVN režīmu piemērošanas tvērumu un ieviešot jaunu īpašu PVN režīmu preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Šobrīd uzņēmumi PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties tikai vienā dalībvalstī, ja tie sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un ir izvēlējušies izmantot īpašu PVN režīmu – mini vienas pieturas shēmu (Mini One Stop Shop - MOSS). Ar 2021.gada 1.janvāri plānots paplašināt esošo MOSS piemērošanas tvērumu: ārpussavienības režīmu attiecināt uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību ES, personām, kuras nav PVN maksātājas, un savienības režīmu attiecināt uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tāpat tiks ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm...

Saeima 21. jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Iekšlietu ministrijas virzīto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Tie paredz, ka ārzemniekam par normatīvajos aktos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumu vai pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu varēs anulēt termiņuzturēšanās atļauju vai atcelt izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tas būs iespējams, ja pārkāpumu būs konstatējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vai par tādu saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas. Priekšlikums paredz, ka atcelšana nav obligāta, tā tiek piemērota, izvērtējot individuālo situāciju un atcelšanas samērīgumu, jo īpaši tad, ja ārzemnieks vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju ir saņēmis, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat grozījumi līdz 2020. gada 31. decembrim pagarina derīguma termiņu lēmumiem par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Noteikts arī, ka, izvērtējot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu, reģistrēšanu vai anulēšanu, par attaisnotu uzskatāma prombūtne no Latvijas, sākot no ārkārtējās situācijas noteikšanas brīža, tas ir, no 2020.gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” un 14. jūlijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 434 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"" Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra: mainās darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, ņemot vērā vienotā nodokļu konta ieviešanu; noteikta kārtība, kādā par personai izmaksāto nesaņemto darba samaksu informāciju ietver darba devēja ziņojumā; mainās iesniedzamo ziņojumu nosaukumi, vienkāršojot tos. Ziņojumu nosaukumi turpmāk būs šādi: “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” “Darba devēja ziņojums” “Ziņojums par pašnodarbinātā vai darba ņēmēja pie ārvalstu darba devēja...

Ik gadu uzņēmuma pienākums ir sagatavot gada pārskatu, kurā ir jāuzrāda pārbaudīta finanšu uzskaites informācija. Attiecībā uz pamatlīdzekļiem visas sabiedrības neatkarīgi no tā, pie kuras sabiedrību kategorijas tās pieder, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 52. pantu finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni, tajā skaitā par pamatlīdzekļiem. Finanšu uzskaitē uzrādīto informāciju pārbauda, gan salīdzinot ar attaisnojuma dokumentiem, gan inventarizācijās tiem objektiem, kurus iespējams inventarizēt. Inventarizācija teorētiski ir nepieciešama, lai gada pārskatu lietotājiem nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma mantas stāvokli bilances datumā vai inventarizācijas datumā. Uzņēmuma dalībniekiem un vadībai ir svarīgi zināt un novērtēt esošo pamatlīdzekļu faktisko stāvokli un kvalitatīvos rādītājus, atbilstību paredzētajam mērķim, jo augsta pamatlīdzekļu nolietošanās pakāpe un līdz ar to izmaksu pieaugums pamatlīdzekļu remontam un uzturēšanai ietekmē uzņēmuma maksātspēju un konkurētspēju. Tas nozīmē, ka inventarizācija nav formālu sarakstu sagatavošana iespējamām pārbaudēm, auditiem, tātad kādai trešajai personai, bet gan sava uzņēmuma iespēju...

Lai uzstādītu videonovērošanas kameru kāpņu telpā, tam jābūt juridiskam pamatojumam un ir jārīkojas saskaņā ar likumiem un Eiropas regulām. Detalizētu atbildi pēc Rīgas domes pieprasījuma sagatavojusi Valsts datu inspekcija (DVI). Jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likums Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Ņemot vērā minēto, videonovērošanas kameras var uzstādīt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā, ja ir saņemta attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošo personu piekrišana vai pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši iepriekš...

Atvaļinājumu tēma vasaras mēnešos vienmēr ir aktuāla, kaut arī šogad Darba likuma (DL) attiecīgajos pantos nav veikti grozījumi. Šo tēmu mēs uzsākām laikus: jūnija Bilancē (2020. gada Nr. 6 (462), 12. un 16. lpp.). Šā gada jūnijs ir īpašs ar to, ka viena darba diena (starp brīvdienu un svētku dienu — 22. jūnijs) tika pārcelta uz 13. jūniju! Atgādinu, ka darba dienas pārcelšana nav obligāta privātajā biznesā, bet piemēru analīze ir "interesantāka", ja darbiniekiem 13. jūnijā noteikta darba diena, bet 22. jūnijā — brīvdiena. Turklāt šajās dienās darbiniekiem varētu būt piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums vai varētu gadīties saslimt. Kura diena būtu jāapmaksā, un kā pamatot savu rīcību? Kāpēc attaisnotā prombūtne ir jāapmaksā? Pirms veicam aprēķinus, pievērsīsim uzmanību DL 74. panta prasībai par darba devēja pienākumu apmaksāt darbiniekam attaisnoto prombūtni, par kuru uzskatāmi panta 1. daļā minētie gadījumi (gadījumu skaits var būt paplašināts). Kaut gan DL uzskaitītas deviņas šādas situācijas, īpašu uzmanību izpelnījās...

Samazināt darbaspēka nodokļus un kopējo darba dēvēja izmaksu slogu, veidot investīciju piesaistei pievilcīgu vidi – šādi bija uzņēmēju priekšlikumi nodokļu politikas veidotājiem diskusijā “Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi”, ko rīkoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Diskusijā uzņēmējus uzklausīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis un valdošās Saeimas koalīcijas deputāti Daniels Pavļuts, Iveta Benhena-Bēkena, Gatis Eglītis un Ilze Indriksone. Uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju jēgpilna un strukturēta iesaiste nodokļu politikas veidošanā ir obligāta, pretējā gadījumā vienīgā reakcija no uzņēmēju puses būs noraidījums piedāvātajām izmaiņām, diskusijas ievadā uzsvēra Aigars Rostovskis, LTRK padomes priekšsēdētājs. No tā, kāda būs pašreizējā nodokļu politika, atkarīgs, kāda būs uzņēmējdarbības vide Latvijā pēc desmit - piecpadsmit gadiem. Arī Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, atgādināja, ka uzņēmēji vēlas stabilitāti, paredzamas nodokļu izmaiņas, konkurētspējīgu vidi un pārdomātus lēmumus, lai var plānot un rēķināties ar izdevumu slogu. Svarīgi ir "nesaraut gabalos" uzņēmējdarbības vidi, jo katram politikas veidotājam patlaban ir...

Starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju 14. jūlijā parakstīts līgums par Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi” ieviešanu Latvijā. Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35 % līdz 70 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai. Atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: “zaļās” inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā. Programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos, uzsvēris LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Programmā paredzētas vairākas uzņēmējdarbību atbalstošas aktivitātes. Tiks izsludināts atklāts konkurss “Zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešana ražošanā”, ar kuru...

Satversmes tiesa 16. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma bija Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Datu valsts inspekcija (DVI) atgādina par personu tiesībām un pienākumiem datu aizsardzības jomā veselības informācijas kontekstā un skaidro, cik tiesīgs ir darba devējs vai pakalpojumu sniedzējs pieprasīt no darbinieka vai klienta informāciju par tā veselības stāvokli un ārvalstu apmeklējumu. DVI norāda, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana). Savukārt īpašu kategoriju (veselības dati) personas datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv vismaz viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem, piemēram, apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā – aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai. Līdz ar to personas datu apstrāde būtu jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, nevis veicinātu paniku, vairojot puspatiesības un pieņēmumus....