Ekspertu ziņojumam

Viena no Covid–19 sekām pasaulē ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās un līdz ar to arī atlaišanas un uzņēmumu restrukturizācija. Arī mūsu valstī arvien vairāk dzirdam par masveida darbinieku atlaišanām un citiem uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem. No grāmatvedības un finanšu viedokļa uzņēmumu restrukturizācija un darbinieku atlaišana nozīmē nepieciešamību domāt par uzkrājumu veidošanu. Vēlreiz — kas ir uzkrājumi Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) "uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums". GPKGPL paredzēts, ka uzkrājumus novērtē saskaņā ar precīzāko grāmatvedības aplēsi par summu, kas nepieciešama bilances datumā, lai segtu šā panta pirmajā daļā minētās saistības vai otrajā daļā minētos izdevumus, kuri varētu rasties. Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Papildu skaidrojumi uzkrājumu uzskaitei sniegti GPKGPL piemērošanas noteikumos (2015. gada 22. decembra MK...

Valdība 2. jūnija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”, kurā pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma panākta vienošanās par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs saņemt valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Tāpat dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem...

GRĀMATVEDĪBA Terēze Labzova–Ceicāne: Uzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem – kad un kādēļ tie būtu veidojami? Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā grāmatvedībā Maija Grebenko: Darba likumā noteiktie atvaļinājumi Maija Grebenko: Vidējā izpeļņa, kas darba devējam jāizmaksā atvaļinājuma laikā NODOKĻI Aļona Irmeja: Lauksaimniecības zemes pārdošana un kapitāla pieauguma nodoklis ZAB Sorainen: Pārdomas, pārlapojot ziņu slejas FINANSES Svetlana Saksonova: Potenciālā debitora (klienta) kredītspējas analīze ATTĪSTĪBA Jeļena Marjasova: Risku novērtējums – iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamats Katrīna Linarte: Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu Ziņas VID par profesijas maiņu Ieturējumi no atlaišanas pabalsta Ja beidzas bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods Minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā Apgādnieka zaudējuma pensija un bērna darbs vasarā Ja strādā priekšlaicīgās pensijas saņēmējs NODERĪGI Redakcija: Precizējumi normatīvajos aktos sakarā ar Covid–19 izplatību Maija Grebenko: Kā mainīts likums «Par maternitātes un...

KOMERCINFORMĀCIJA Krīze ir lielisks laiks, lai pārskatītu biznesa prioritātes un optimizētu procesus. Nereti mēs darām lietas, “jo tā ir pierasts”, bet ilgtermiņā ierastās takas mīņāšana var radīt risku zaudēt būtiskākos resursus biznesā – laiku, naudu un efektivitāti. Excellent ir uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas Igaunijas tirgū jau vairāk kā 17 gadus un tagad piedāvā klientu atzītu programmu arī Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar Igaunijā veikto klientu apmierinātības pētījumu, apkalpošanas kvalitātes rādītāji pēdējo 3 gadu laikā ir teju divkāršojušies. Standard Books by Excellent ir biznesa programmatūra ar gandrīz 30 moduļiem, kas atbalsta uzņēmumu to ikdienas darbībās. Tajā skaitā ir finanšu, grāmatvedības, pārdošanas vadības, servisa pasūtījumu, loģistikas, klientu vadības, ražošanas un daudz citu moduļu uzņēmējdarbības analīzei un vadībai. 30 jomas profesionāļi diendienā strādā, lai radītu efektīvākos risinājumus un atbalstītu klientu vajadzības. Excellent komanda palīdz arī pārejas posmā, migrējot pamata datus no esošās datu bāzes uz Standard Books by Excellent. Excellent nepārtraukti attīsta produktus,...

Eiropas Komisija sniegusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar tā saukto "vienkāršošanu" preču piegādēm uz noliktavu citā ES dalībvalstī, kad piegādātājs var neievērot otrās dalībvalsts PVN prasības. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja piegādātājs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Tiesību aktos ir noteikts, ka piegādātājam nav pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgas iestādes dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas (PD 17.a panta 2. punkta b) apakšpunkts). Tas nozīmē, ka piegādātāja reģistrācija PVN maksājumiem dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, pati par sevi nav pietiekama, lai izslēgtu vienkāršošanas piemērošanu. Svarīgi ir tas, vai viņam attiecīgajā dalībvalstī ir pastāvīga saimnieciskās darbības vieta vai pastāvīga iestāde. Vai vienkāršošanu var piemērot gadījumā, ja plānotais pircējs ir reģistrējies PVN nolūkos (taču neveic uzņēmējdarbību) dalībvalstī, uz kuru preces tiek sūtītas? Ir arī noteikts, ka personai, kurai preces paredzēts piegādāt, jābūt identificētai PVN nolūkos dalībvalstī, kurā atrodas noliktava (PD 17.a...

Valdības 26. maijā atbalstītais grozījumu projekts Darba likumā paredz izmaiņas situācijās, kad darbinieks nosūtīts veikt darbu citā dalībvalstī. To jāņem vērā Latvijas darba devējiem, kuri vēlas Latvijā nodarbināt ārvalstu darbiniekus. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka atbildīgais par darbinieka nosūtīšanas noteikumu ievērošanu ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (piemēram, darbā iekārtošanas aģentūra), lai arī darbinieku nosūta šī pakalpojuma saņēmējs. Tas saskan ar Darba likumā jau pastāvošo principu, ka darbinieku nosūtīšanas situācijās par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Nosūtīto darbinieku nedrīkst nodarbināt, ja nav informēta Darba inspekcija Tāpat Darba likumā paredzēts noteikt, ka darbinieka saņēmējam ir laicīgi jāinformē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs par paredzamo darbinieka nosūtīšanu, lai tas zinātu, kur atrodas viņa darbinieks, kā arī, lai varētu izpildīt citas valsts prasības darbinieku nosūtīšanas jomā - piemēram, iesniegt ziņas šīs valsts atbildīgajās iestādēs par darbinieka nosūtīšanas faktu. Tāpat darbinieka saņēmējam ir jāinformē darbaspēka nodrošinātājs (ja tas ir no citas valsts) par darba apstākļiem un...

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts "Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums". Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu COVID-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai. Tiek prognozēts, ka, ja vien epidemioloģiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies, ārkārtējā situācija Latvijā pēc 2020. gada 9. jūnija tiks atcelta. Ņemot vērā, ka visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar COVID-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, ir izstrādāts attiecīgais likumprojekts. Tāpat, jāņem vērā, ka personu tiesību īstenošanā būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, kā arī joprojām būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānismi COVID-19 seku pārvarēšanai, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei. Likumprojektā pilnveidotas, papildinātas un secīgi pārņemtas likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku...

Valdība Covid-19 krīzes laikā pieņēmusi vairākus lēmumus, lai cilvēku iesaistīšanos darba tirgū padarītu elastīgāku, tādēļ īslaicīgus darbus, tostarp sezonas darbus lauksaimniecībā, drīkst strādāt, nezaudējot trūcīgas un maznodrošinātas personas statusu un pabalstus, jo 7. maijā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iekļauta norma, kas nosaka, ka gadījumā, ja trūcīgas ģimenes (personas) materiālais stāvoklis uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies uz darba attiecību pamata vai no saimnieciskās darbības, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura uzsākusi gūt ienākumus. Ar to tiek motivētas personas uzsākt darba attiecības, bet paralēli trīs mēnešus nezaudēt sociālo atbalstu. Tāpat no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu - to paredz 16. aprīļa grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2019....

Ministru kabinets 26. maijā atbalstījis plašus grozījumus Darba likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Vietējiem darba devējiem svarīgākie grozījumi, kas plānoti likumprojektā: Plānots papildināt Darba likumu ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās rezultātā noteiktai darbinieka minimālajai algai ir tādas pašas tiesiskas sekas kā valsts noteiktai minimālajai darba algai. Tā kā koplīgums (ja tas noslēgts atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai) ir saistošs visiem nozares darba devējiem un attiecas uz visiem nozares darbiniekiem, var uzskatīt, ka šāds koplīgums jeb ģenerālvienošanās faktiski iegūst likuma spēku, teikts grozījumu anotācijā. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba devējs nenodrošinās darbiniekam koplīgumā paredzēto minimālo algu, Valsts darba inspekcija varēs administratīvi sodīt šo darba devēju. Grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam gadījumos, ja tas kā liecinieks vai cietušais piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, procesuālajā darbībā (ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā). Praktiski tas nemaina jau pašreizējo darba devēja pienākumu, taču tas līdz šim likumā nav...

Turpinot Eiropas Savienības Muitas kodeksa¹ prasību piemērošanai nepieciešamo elektronisko sistēmu ieviešanu, muitas klientiem ir pieejamas jaunās Eiropas Komisijas centrāli izstrādātās muitas informācijas sistēma, kas paredzēta uzņēmēju un kompetento muitas iestāžu savstarpējai komunikācijai elektroniskā veidā saistībā ar informācijas lapām (INF), informē Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā noteiktajam, visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Tādējādi no 2020. gada 1. jūnija informācijas lapu INF 1, INF 2, INF 3, INF 4, INF 5 un INF 9, ko izmanto, piemērojot muitas procedūras – ievešana pārstrādei un izvešana pārstrādei, noformēšana un iesniegšana muitas iestādē būs jāveic elektroniskā veidā, Eiropas Komisijas izstrādātajā INF sistēmā (INF – EU Trader Portal). Visi pieteikumi, kas ir iesniegti līdz 2020.gada 1.jūnijam, tiks izskatīti un lēmumi saistībā ar tiem tiks pieņemti,...

Līdz ar 2021. gada 1. janvāri plānots mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina formulu, turpmāk tajā ņemot vērā nevis 12 mēnešu periodu, bet gan nepārtrauktu 36 mēnešu periodu, kurā personai bija lielākā apdrošināšanas iemaksu algas summa pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Līdz ar to Ministru kabinets pieņēmis izmaiņas 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība". Grozījumi nosaka gan to, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķināšanai jāņem vērā jaunais 36 mēnešu periods, gan arī vairākas citas aprēķina nianses. Piemēram, grozījumi paredz, ka šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tie pilnie mēneši, kuros persona nav saņēmusi algu, ja tai bijusi pārejoša darba nespēja, tā atradusies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. Tāpat aprēķinā netiks ņemti vērā arī tie...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, plānots, ka arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 26.maijā, pirmajā lasījumā atbalstītie Komerclikuma grozījumi. Patlaban komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības, neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem (parasti tehnoloģiju) uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību,...

Vai aizdevuma pamatsummas samazināšana vai pilnīga norakstīšana rada nodokļu sekas - pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par samazināto kredīta summu? Vai šāds darījums jāatspoguļo UIN deklarācijā? Kā skaidro zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča, šajā gadījumā nav būtiski tas, kādos apstākļos aizdevums izveidojies. "Kādā brīdī tiek panākta vienošanās ar kreditoriem, ka aizdevumi tiks samazināti vai norakstīti (tas var notikt, piemēram, tiesiskās aizsardzības situācijā). Ja firma šos aizdevumus noraksta, kādam jābūt grāmatojumam? Grāmatojumā tie tiks ierakstīti attiecīgā pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi, jo pēc būtības tie tādi ir. Uz jautājumu - vai jāmaksā nodoklis, atbilde ir - nē, jo ienākums jau ir iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā kā ieņēmums, kas bilancē parādīsies kā nesadalītā peļņa. Tā savukārt tiks aplikta ar nodokli pie peļņas sadales - tātad reiz nodoklis jāmaksā būs, taču ne šobrīd," pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu, apliecina eksperte, piebilstot, ka šajā ziņā jāatceras, ka...

Jau pirms gada rakstā žurnālam Bilance rosināju meklēt iespējas, kā varētu vienkāršot un atvieglot mazo uzņēmēju nodokļu aprēķinus. Tagad arī valdības līmenī izskan viedoklis, ka vienkāršotie nodokļu režīmi ir jāsaglabā, tomēr nepieciešama to pārskatīšana, lai panāktu taisnīgāku sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgāku nodokļu maksāšanu, tādējādi samazinot nevēlamu konkurences izkropļojumu uzņēmējdarbībā. Savukārt vispārējā nodokļu aprēķināšana un maksāšana mazajiem uzņēmējiem jāpadara saprotamāka un vienkāršāka. Tomēr to nevar atrisināt, tikai pārstrādājot MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», jo daudzas normas izriet no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Turpmāk norādīti pašnodarbināto biežāk uzdotie jautājumi, uz kuriem nepieciešamas skaidras un nepārprotamas atbildes. Pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšana Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu samazina par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas par iepriekšējo periodu (vienkāršā ieraksta grāmatvedībā), vai par aprēķināto maksājumu (divkāršā ieraksta grāmatvedībā)? Nevienā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 25.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā par steidzamiem atzītos grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas cita starpā paredz iespēju par 50 procentiem samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām. Saskaņā ar Budžeta komisijā atbalstīto priekšlikumu nepilnu nodokļa maksājumu par 2020.gadu varēs maksāt par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs trim tonnām un to piekabēm un puspiekabēm. Nodokļa samaksas atvieglojumu kravas auto plānots piemērot Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un vēl sešus mēnešus pēc tam. Paredzēts arī, ka atlikto nodokļa maksājumu varēs samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējo ekspluatācijas nodokļa maksājumu. Izmaiņas likumā par atbalstu kravu pārvadātājiem rosinātas, lai ārkārtējās situācijas laikā atvieglotu nodokļu slogu, kā arī mazinātu pārvadājumu apjoma samazinājumu un iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku. Šāds atvieglojums ļautu Latvijas autopārvadātājiem nezaudēt konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstu autopārvadātājiem, kā arī saglabāt savu vietu tirgū, pauž...