Ekspertu ziņojumam

Tieslietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā doto uzdevumu veic izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā, novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. Izvērtējuma ietvaros Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, kuras mērķis ir noskaidrot šķīrējtiesu klientu viedokli par šķīrējtiesu darba kvalitāti. Aicinām tos, kuriem pēdējo divu gadu laikā bija pieredze ar strīdu risināšanu šķīrējtiesā, līdz 5. jūnijam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. SĀKT APTAUJU

Neatceros, kad valdība būtu strādājusi tik intensīvi un mērķtiecīgi. Turklāt nekavējoši labojot jau pieņemto, ja ir pamanīta neatbilstība vai neprecizitāte. Šādas rīcības rezultātā, no vienas puses, tiek atbalstītas fiziskās personas, jo nav zināms, cik ilgi ārkārtējā situācija būs noteikta, no otras — pēc kāda laika būs vieglāk atgriezties pie «normālas» dzīves. Iepriekšējā Bilancē (Nr. 4 (460), 2020. g.) iesākām sniegt informāciju par dīkstāves pabalstiem (MK noteikumi Nr. 165), kurus darba ņēmējiem izmaksās par marta daļu, bet patlaban (ir pieņemti svarīgi un būtiski grozījumi (MK noteikumi Nr. 205), kas stājās spēkā 2020. gada 10. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī. Iepriekšējo noteikumu Nr. 165 8. punkts tagad sadalīts divos apakšpunktos: bijušais attiecināts uz "darbiniekiem" (8.1.), bet jaunais (8.2.) — uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem. Dīkstāves pabalstu nosaka: 8.1. darbiniekam — 75% apmērā no mēneša...

Kā ziņots iepriekš, no šī gada sākuma stājušās spēkā izmaiņas, piegādājot preces uz noliktavu citā ES dalībvalstīm, kas paredz noteiktos gadījumos atbrīvot uzņēmumus, kas pārvieto preces uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, no pienākuma ievērot šīs (otrās) valsts PVN prasības. Eiropas Komisija publicējusi atbildes uz vairākiem neskaidrajiem jautājumiem, kas saistīti ar reģistrāciju dalībvalstu PVN reģistros šajās situācijās. Vai uzņēmumam, kas veic preču pārvietošanu, ja preču piegādes uz noliktavu vienkāršošana nav piemērojama, vienmēr ir jāreģistrējas / uzņēmums drīkst reģistrēties PVN nolūkā preču ievešanas dalībvalstī saistībā ar tajā veiktajām iegādēm Kopienas iekšienē? Kāda ir situācija, ja attiecīgās iegādes Kopienas iekšienē ir atbrīvotas no nodokļa? Lai gan šajā iedaļā skatītais jautājums ir uzdots režīma preču piegādei uz noliktavu vienkāršošanas kontekstā, tas ir plašāks un faktiski attiecas uz pienākumu reģistrēties PVN nolūkā dalībvalstī, kurā ir veikta iegāde Kopienas iekšienē, kas ir atbrīvota no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas (PD) 140. panta c) punktu. Šajā nolūkā attiecīgais norādījums...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). Ņemot vērā, ka skolēniem ir iespēja vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādāt algotu darbu, VID atgādina par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni strādā tikai vasarā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 250 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Savukārt tiem vecākiem,...

Saeima 21. maijā nodevusi izskatīšanai komisijām grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie paredz, ka atbrīvojumu no algas nodokļa varētu piemērot arī par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļu pirkuma tiesībām (pagaidām šāds atbrīvojums piemērojams tikai attiecībā uz akciju sabiedrību piešķirtajām akciju pirkuma tiesībām). Plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai motivētu SIA darbiniekus biežāk izmantot kapitāla daļu pirkuma tiesības. Vienlaikus grozījumu projekts paredz trīskārt samazināt minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu no pašreizējiem trim gadiem līdz vienam gadam. Tas nepieciešams galvenokārt jaunuzņēmumu interesēs šādu uzņēmumu straujās un dinamiskās izaugsmes dēļ. Tāpat grozījumi atvieglos nosacījumu par termiņu, kādā darbiniekam jāizmanto akciju (un kapitāla daļu) pirkuma tiesības. Patlaban noteikts, ka tas jāizdara ne vēlāk kā darba attiecību pēdējā darba dienā, taču praksē šo normu esot grūti izpildīt (gan laika, gan naudas trūkuma dēļ). Tāpēc paredzēts noteikt, ka darbinieks var īstenot akciju pirkuma tiesības sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Visbeidzot likuma grozījumu projekts...

Pasaulē 144 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 12 valstīs tā ir pieļautā labā prakse1. Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts, vai arī uzņēmumi piemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS. Kāpēc tā? Mūsdienās ekonomika, lai arī būtiski transformējas Covid–19 ietekmē, tomēr ir globāla un starptautiskā kapitāla kustība joprojām notiek un investoru interese par potenciālajiem un strādājošiem ieguldījumiem nerimst, ņemot vērā citu peļņas avotu iztrūkumu, kā arī vēlmi maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes ietekmi. Savukārt vēsturiski katrā valstī ir veidojušies savi grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi, kas atbilst vietējai specifikai, mentalitātei un vēsturiskajām peripetijām. Līdz ar šo uzskaites principu dažādību starptautiskajiem...

Ministru kabinets 21. maijā lēma par vairāku ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, tostarp nolemts, ka no 21. maija Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, ir atļauts ieceļot Latvijā un izceļot no tās. Tāpat atļauts Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, vienu reizi izceļot no Latvijas Republikas, lai atgrieztos savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 21. maija rīkojums Nr. 279 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Savukārt 15. maijā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri Rīgā parakstīja saprašanās memorandu, kurā Baltijas valstis vienojās savstarpēji atcelt ieceļošanas ierobežojumus un nodrošināt Baltijas valstu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ar sauszemes, jūras vai aviotransportu. Ceļotājiem jāievēro valstu noteiktie iekšējie noteikumi, tādēļ Ārlietu ministrija informē par ceļošanas un pulcēšanās noteikumiem Igaunijā un Lietuvā. Igaunija no 18. maija ir atcēlusi ārkārtas stāvokli valstī, Lietuvā ārkārtas stāvoklis...

Lai veicinātu ikviena iedzīvotāja informētību par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī nodrošinātu juridisku atbalstu strīdu risināšanā un iespējamo seku novēršanā, līdz 29. maijam darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 ikvienam ir iespēja saņemt augsti kvalificētu juristu bezmaksas attālinātās juridiskās konsultācijas. Ar juristiem var konsultēties par šādām tēmām: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, cietušo tiesības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Lai saņemtu konsultāciju norādītajā laikā, jāzvana uz bezmaksas informatīvo tālruni 116006 vai jāraksta, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku, interneta vietnē www.cietusajiem.lv. Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt savu jautājumu! Tāpat vēlams atrasties telpās un nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju. Attālinātās juristu konsultācijas Juridiskās palīdzības administrācija organizē, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums, un izmantojot bezmaksas informatīvo tālruņa 116006 tālruņa infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un darbojas atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam starp Juridiskās...

Uz risku balstīta pieeja (angļ. valodā risk - based approach) ir noteikta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 1. rekomendācijā un ir pamatnoteikums efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidošanai. Prakse rada, ka risku novērtējuma veikšanā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem, tostarp grāmatvežiem, ir daudz jautājumu un neskaidrības. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs arī visbiežāk identificētie pārkāpumi saistīti ar risku novērtējuma neesamību vai to nekorekto veikšanu, norāda Mg. oec., Jeļena Marjasova, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste un SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņa arī konsultē NILLTPF novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS) jautājumos – IKS izveidošana, aktualizēšana, audits. Klientiem piemītošā riska novērtējums ir viens no pamatuzdevumiem, kuru jāizpilda klientu izpētes laikā. Tas ir priekšnoteikums tam, lai: a) pieņemtu lēmumu par klienta akceptēšanu vai neakceptēšanu; b) noteiktu turpmākās klienta izpētes un darījumu uzraudzības...

Saskaņā ar likumu par Uzņēmumu ienākuma nodokli, vieni no ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, kuri ieskaitāmi ar UIN apliekamajā bāzē, ir pret darījuma vērtību nesamērīgi lielas soda naudas, naudas sodi un līgumsodi. Nereti rodas jautājums, kā noteikt, kad šie izdevumi ir samērīgi, un kad - jau uzskatāmi par nesamērīgiem? Izrādās, tā noteikšanai pieejami skaidri un konkrēti likumā noteikti kritēriji, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante. Pirmkārt, Civillikuma 1716. panta trešā daļa paredz, ka par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu laikā piemērojamais līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības (darījuma apmēra) vērtības. "Vienkāršs piemērs - ja noslēgts līgums ar kravas pārvadātāju par preces pārvedumu par 1000 eiro, tad samērīgs līgumsods par šīs saistības pienācīgu neizpildīšanu var būt maksimāli 100 eiro (10%). Savukārt, ja kravas pārvadātājam šajā situācijā piemērots līgumsods 500 eiro apmērā, tad iznāk, ka UIN apliekamajā bāzē jāliek 400 eiro (500-100)," ilustrē N. Janoviča, piebilstot, ka,...

Esmu nodarbināts divās darbavietās, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta pamatdarba vietā, apgādājamo nav. Sakarā ar to, ka šogad, iesniedzot deklarāciju par 2019. gadu, VID norāda, ka man izveidojies IIN parāds, vēlos uzzināt, vai gada laikā es varētu pats veikt aprēķinus un sekot, lai parāds neveidotos. Atbilde Izpētot lasītāja gada ienākumu deklarāciju, konstatēts, ka ienākuma nodokļa parāds izveidojies tādēļ, ka 2019. gada laikā bija piemērots pārāk liels (neatbilstošs) prognozētais neapliekamais minimums. Sakarā ar to, ka minimuma prognoze ir balstīta uz ieņēmumiem iepriekšējos periodos, prognozētais minimums nākamajiem periodiem (janvāris–jūlijs un augusts–decembris) ļoti retos gadījumos sakrīt ar to minimumu, kas atbilst gada faktiskai ieņēmumu kopsummai. Turklāt fiziskai personai mēdz būt dažādi ieņēmumi, kas iepriekš nav bijuši (vai otrādi). Tādēļ interesentiem būtu lietderīgi apgūt formulu, ar kuras palīdzību jebkurā taksācijas gada mēnesī varētu pietiekami precīzi noteikt, vai VID atsūtītais minimums būtu jāsamazina vai vispār jāatceļ, ja negrib uzzināt par parādu, no kura bija iespējams izvairīties. 2020. gadā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz šī gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2019.gadu. Tas attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kam saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Tā kā ārkārtējās situācijas dēļ VID nepieņem klientus klātienē, aicinām iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kas ir arī ērtāk un vienkāršāk. Līdz šī gada 1.jūnijam ieskaitot gada ienākumu deklarācija obligāti jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri 2019.gadā: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos...

Ja darbinieku atlaišana ir pamatota ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, tad uzteikuma tiesiskais pamats būs Darba likuma 101. panta 1. daļas 9. punkts – darbinieku skaita samazināšana, informē KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesību jautājumos, skaidrojot, kad darba devējam ir objektīvs pamats veikt darbinieku skaita samazināšanu un kā to izdarīt korekti, ievērojot darba tiesisko attiecību regulējumu. Darbinieku skaita samazināšanu darba devējs varētu veikt, ja, piemēram: uzņēmumam strauji samazinās apgrozījums (piem., restorānos, kafejnīcās nav klienti, viesnīcas tukšas); tiek veiktas organizatoriskas izmaiņas vai ieviestas jaunas tehnoloģijas, iekārtas (piem., vairs nevajag uzņēmuma pagalmā apsargus, jo tiek ieviesta video novērošana un automātiskie vārti vai uzkopšanas pakalpojumus turpmāk nodrošinās ārpakalpojuma sniedzēji). Kā norādīts tiesu praksē, šiem pasākumiem ir jābūt ar neatliekamības raksturu. Ja darba devējs ir konstatējis, ka ir objektīva nepieciešamība veikt darbinieku skaita samazināšanu, tad ir jāsagatavo lēmums vai rīkojums par neatliekamiem saimnieciska, organizatoriska, tehnoloģiska vai...

Šā gada 20. martā steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā tika izskatīts un pieņemts jauns likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību», kas stājās spēkā jau 22. martā, un šā likuma 18. pants noteiktiem likumu subjektiem nosaka tiesības iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) vēlāk, nekā pašreiz ir noteikts termiņš atbilstošajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minēto faktu, grāmatveži, kuri kopā ar uzņēmuma vadību pašreiz strādā pie gada pārskata par 2019. pārskata gadu sagatavošanas, var nesasteigt savu darbu, bet vēlreiz cītīgi iziet cauri normatīvo aktu prasībām attiecībā uz gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Tādēļ atgādinājumam iziesim cauri galvenajām normatīvo aktu prasībām, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu lielākajai daļai uzņēmumu jeb Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā — GPKGPL) subjektiem, kā arī izskatīsim Covid–19 izraisītās krīzes ietekmi uz gada pārskatiem...

Valdība 19. maijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", kas paredz, ka dabasgāzes apjoms, kas iztērēts siltumnīcu, mājputnu kūšu un inkubatoru siltumapgādei, turpmāk būs norādāms citā akcīzes nodokļa deklarācijas sadaļā nekā līdz šim. Izmaiņas saistītas ar to, ka, saskaņā ar Saeimā šāgada 6. februārī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", no šāgada 1. maija ir atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, kuru izmanto minētajām lauksaimniecības vajadzībām un noteikta nodokļa likme 0,55 eiro par vienu megavatstundu. Līdz ar to no dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijas svītrota līdzšinējā deklarācijas aile, kurā tika norādīts minētais dabasgāzes apjoms (8. punkts "Dabasgāzes apjoms, ko atbrīvo no akcīzes nodokļa"). Vienlaikus izmaiņas nosaka, ka turpmāk siltumnīcu, kūšu un ikubatoru apsildei iztērētais dabasgāzes apjoms deklarācijā jānorāda 17.rindā "Dabasgāzes apjoms, ko apliek ar akcīzes nodokli" saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 15.1 panta pirmās daļas 3.punktu. Līdz ar to jaunā dabasgāzes...