Ekspertu ziņojumam

Ministru kabinets 19. maijā atbalstījis grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka likuma 12. pantā paredzētie nodokļa atvieglojumi ziedotājiem būs attiecināmi arī uz tiem ziedojumiem, kas veikti valsts muzejam kā atvasinātai publiskai personai. Pagaidām UIN likuma 12. pants nosaka, ka nodokļa atvieglojums pienākas tiem ziedotājiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Tā kā Kultūras ministrija virza izmaiņas Muzeju likumā, paredzot, ka muzejiem var piemērot jaunu juridiskās personas darbības formu - atvasinātas publiskas personas statusu - līdz ar to nepieciešams precizēt arī UIN likumu, lai šādi muzeji nepaliktu ārpus to organizāciju loka, kuru ziedotājiem pienākas nodokļa atvieglojumi. Likumprojekts paredz piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12.pantā paredzētos nodokļa atvieglojumus arī valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā.

Labklājības ministrija sniegusi skaidrojumu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai(LVSADA), no kura izriet, ka inficēšanos ar COVID-19, ja tā notikusi darba pienākumu pildīšanas laikā, var atzīt par arodslimību. Iepriekš valdība bija pieņēmusi lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā. Šādu lēmumu Ministru kabinets pieņēmis 7. aprīlī ar rīkojumu Nr. 161, par ko LVSADA pauda neizpratni un sašutumu. Vairākas neskaidras normas saistītos tiesību aktos radīja risku, ka, ja reiz inficēšanās ar COVID-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā, tad līdz ar to pašu infekciju vairs nav pamata atzīt par arodslimību, un visas tālākās iespējamās nelabvēlīgās sekas gulsies uz paša slimnieka un viņa ģimenes pleciem. Ņemot vērā to, ka šāda valdības nostāja būtu pretrunā gan ar Pasaules Veselības organizācijas, gan ar Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem par darba aizsardzību COVID-19 pandēmijas laikā, LVSADA vērsās pie valdības ar aicinājumu minēto risku novērst. Atbildē, kas saņemta no Labklājības ministrijas,...

Valsts darb inspekcija (VDI) sniegusi skaidrojumu, kā piemērojams regulējums, kas ļauj uz laiku samazināt atalgojumu dīkstāvē esošajiem uzņēmuma darbiniekiem, ja dīkstāvi apmaksā pats uzņēmums, kā arī skaidro, kā iespējams noteikt samazinātu darba laiku. Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas saistīti ar darba tiesiskajam attiecībām, stājās spēkā 9. maijā. Grozījumos paredzētās tiesības darba devējiem ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka krīzes izraisītās sekas var nebūt iespējams atrisināt un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (tai skaitā nodrošināt darbinieku pilna laika nodarbināšanu) uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020. gada pavasarī vai vasarā. Izmaksājot grozījumos paredzēto samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likums neparedz izņēmumus). Lai arī šāds laika ziņā ierobežots ārkārtējās situācijas regulējums darba devējiem varētu tikt attiecināts uz visiem darba devējiem, vienošanās starp sociālajiem partneriem ir...

2020. gada 20. martā Komerclikumā (turpmāk – KCL) spēkā stājās grozījumi, kuri paredz iespēju sabiedrību dalībniekiem, tajā skaitā akcionāriem, piedalīties un balsot dalībnieku (akcionāru) sapulcēs attālināti (turpmāk – grozījumi).1 Minētie grozījumi pieņemti, lai ļautu organizēt dalībnieku sapulces apstākļos, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi Covid-19 radītās krīzes situācijā. Grozījumos paredzēti trīs veidi, kā dalībnieks var īstenot savas tiesības piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē attālināti: nododot balsi rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) pirms dalībnieku sapulces (KCL 214.1 panta pirmā un otrā daļa un 277.1 panta pirmā un otrā daļa); piedaloties dalībnieku sapulcē un balsojot tajā ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem (KCL 214.1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa un 277.1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa); piedaloties sabiedrību rīkotajās e-sapulcēs (KCL 214.1 panta sestā daļa un 277.1 panta sestā daļa). Attiecīgi katram no šiem gadījumiem pastāv atšķirīgs regulējums, tādēļ tie ir analizējami atsevišķi. Balsu nodošana pirms dalībnieku sapulces Ikvienam sabiedrības dalībniekam ir tiesības savas...

Vai, renovējot iznomātas telpas savu apliekamo darījumu veikšanai, nomniekam pēc renovācijas pabeigšanas ir jāsniedz PVN 7 pārskats par saviem ieguldījumiem nomātā pamatlīdzeklī? Iznomātājs un nomnieks ir reģistrēti Latvijas PVN maksātāji, un nomas periods ir septiņi gadi un ilgāk pēc esošā līguma pagarināšanas. Atbilde Pirmām kārtām jautājuma autoram iesakām pārbaudīt, vai veiktie darbi nomātajā īpašumā pēc būtības atbilst renovācijai (pašreiz spēkā esošajā terminoloģijā tā ir atjaunošana) vai vienkāršotajai atjaunošanai, kā arī pārliecināties par to, vai nomniekam nerodas nodokļa risks gadījumā, ja nomnieks par veiktajiem darbiem samaksāto PVN ir deklarējis kā atskaitāmo priekšnodokli. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma (PVN likuma) 99. panta 4. daļu nekustamā īpašuma īpašnieks reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nekustamo īpašumu, ja veikta tā iegāde, būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija, kā arī gadījumā, ja nopirkts lietots nekustamais īpašums, ja tā pārdošanai piemērots nodoklis saskaņā ar PVN likuma 144. pantu. Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 7. punktā teikts, ka jēdziens "atjaunošana" atbilst jēdzienam...

Jautājums: Kā piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus, ja darbinieks mēneša laikā daļēji bija nodarbināts, bet pārējā laikā bijis dīkstāvē un saņēma dīkstāves pabalstu? Atbild MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja darbiniekam par nostrādāto mēneša daļu tika aprēķināta darba samaksa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais neapliekamais minimums kā arī atvieglojumi, ja uz tiem ir tiesības, tiek piemēroti pilnā summā. Domājams, ka darba samaksa šādā gadījumā samazināsies. Tajā pašā mēnesī saņemtais dīkstāves pabalsts darba samaksu nepalielina, jo tam netiek piemēroti darbaspēka nodokļi. Savukārt mazākai summai “pienākas” lielāks minimums, tādējādi darbiniekam neveidosies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parāds (drīzāk – IIN pārmaksa). Tomēr, ja pieļausim varbūtību, ka krīze pēc pāris mēnešiem beigsies vai darbiniekam paveiksies atrast darbu ar būtiski lielāku darba samaksu (vai tiks gūti citi iespaidīgi ieņēmumi), iepriekš noteiktā minimuma piemērošana nebūtu lietderīga, jo var izveidoties IIN parāds. Atvieglojumu piemērošana nerada šādu ietekmi, to var piemērot apmērā, kādu pieļauj aprēķinātā darba samaksa. Tas...

Gadījumos, ja uzņēmums nekvalificējas dīkstāves pabalstam saskaņā ar kādu no izslēdzošajiem kritērijiem, iesniegums par dīkstāves pabalstu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāsniedz, jo, saņemot atteikumu, uzņēmuma darbinieki automātiski saņems Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksāto dīkstāves palīdzības pabalstu (180 eiro). Dīkstāves palīdzības pabalstu aprēķinās un izmaksās proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona atrodas dīkstāvē. Piemērs: VID atteicis dīkstāves pabalstu par periodu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 31. martam par 18 dienām. Dīkstāves palīdzības pabalsta apmērs par martu būs 104,52 eiro (aprēķins: 180 eiro:31diena x 18 dienas). Ja dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēja apgādībā pabalsta piešķiršanas dienā ir bērni līdz 24 gadiem, par kuriem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, VSAA izmaksās arī piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošo bērnu proporcionāli kalendāra dienām, kurās pabalsta saņēmējs atrodas dīkstāvē. Dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu par bērnu VSAA piešķirs bez personas iesnieguma, pamatojoties uz informāciju, ko saņem no VID, un pārskaitīs uz...

Nelīdzsvarotā riska sadale starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem - no otras puses, rada ievērojamu morālā kaitējuma (moral hazard) risku. Uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP), krīzes monitoringa kārtējā ziņojumā par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju brīdinot, ka kopējā COVID-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniedz jau 4.7% no iekšzemes kopprodukta. COVID-19 atkārtota uzliesmojuma gadījumā būs nepieciešami papildu finanšu resursi un tas var audzēt valsts parādu, norāda FDP. Tāpat valsts parāda pieaugumu var sekmēt straujais tā apkalpošanas izmaksu pieaugums vidējā termiņā, kas saistīts ar neskaidrībām par Eiropas Centrālās bankas valdību obligāciju iepirkuma programmas turpmākās darbības efektivitāti. “Līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas COVD-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai. Taču vēršam uzmanību, ka ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti,”...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām. UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN summa, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Iepriekšējā rakstā tika aplūkota sviru pakāpju būtība un aprēķināšana un sniegts piemērs situācijā, kad tika izmantoti pozitīvi pieauguma tempi. Taču situācijas var būt dažādas, un arī sviru rezultātu vērtēšana tad būs atšķirīga. Šī raksta mērķis ir izskaidrot un ar piemēriem parādīt sviru pakāpju vērtēšanu kā pie pozitīviem, tā negatīviem aprēķinos izmantojamiem posteņu pieauguma tempiem — (Operatīvās sviras pakāpe (Degree of Operating Leverage, DOL), finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) un kombinētās sviras pakāpe (Degree of Combined Leverage, DCL) dažādās situācijās. Tā kā sviru pakāpju būtība un aprēķināšana ir izskatīta iepriekšējā rakstā, šoreiz par sviru līmeņu pakāpju aprēķināšanu un novērtēšanu pie dažādiem (pozitīviem un negatīviem) attiecīgo aprēķinu veikšanai izmantotajiem pieauguma tempiem (aprēķinos izmantojamie peļņas un zaudējumu aprēķina un EBIT rādītāja pieauguma tempi). Kā vērtēt? Pēc kāda kritērija vadīties, sviru pakāpes vērtējot? Faktiski vieglāk izprast sviru pakāpju novērtēšanu būtu tad, ja tiktu...

Vairāki normatīvie akti, kas izskatīti valdības sēdē 14. maijā un stājas spēkā no 16. maija, turpmāk noteiks kārtību, kā aprēķināmi sociālās apdrošināšanas pabalsti, ja persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdz tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. Grozījums Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" nosaka, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās...

Ārkārtējā situācija valstī rada noteiktus finansiālos sarežģījumus komersantiem — jāsamazina saimnieciskās darbības apjoms vai tas uz laiku jāaptur vispār, kavējas rēķinu apmaksas, jo trūkst finanšu resursu, lai veiktu norēķinus. Uzņēmums ir gan kā parādnieks, gan kā kreditors. Lielāks satraukums veidojas kreditoriem par to, vai saņems samaksu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un šādās situācijās tiek apsvērti dažādi parādu piedziņas veidi. Galējā variantā kreditors var izšķirties par iespēju ierosināt parādniekam maksātnespējas procesu. Praksē ir bijušas situācijas, kad ļaunprātīgi tiek izmantots maksātnespējas process, un, lai saudzētu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, bija nepieciešams paredzēt ierobežojumu kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros. Lai šādu aizsardzību komersantiem uz noteiktu laiku nodrošinātu, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020....

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts atbalsts īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi”. Tas paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi. Savukārt lauksaimniecības primāro produktu ražotājiem un lauksaimniekiem stabilizēs naudas plūsmu, kā arī nodrošinās ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Īstermiņa aizdevumu līdz 2020. gada 31. decembrim piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro. Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus: īstermiņa aizdevuma minimālā summa – 700 eiro; atbalsta likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru; saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa – 100 000 eiro. Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta...

Saeima 14.maijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Ar grozījumiem pagarināts termiņš, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts saistībā ar darbnespējas lapām, kas izsniegtas Covid-19 saslimšanas vai atrašanās karantīnā dēļ. Ar grozījumiem noteikts, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā līdz 2020.gada 31.decembrim, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas. Līdz šim likumā noteiktais termiņš bija līdz 2020.gada 30.jūnijam. Likuma grozījumi paredz arī sniegt atbalstu tām personām, kurām izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā un kuras līdz ar to šobrīd ir pārsniegušas likumā noteikto slimības pabalsta kopējo izmaksas termiņu. Likumā noteikts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim slimības pabalsta izmaksas periodā (ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā) neieskaitīs darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Likumā paredzētais termiņš noteikts kā pagaidu...

Saeima 14.maijā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības pieņemto lēmumu par noteikto ierobežojumu mazināšanu ārkārtējā situācijā, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.Ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā pagarināta līdz 2020.gada 9.jūnijam. Ministru kabineta lēmums paredz, ka pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās ir atļauta, ja pasākumā vienlaikus ir ne vairāk kā 25 cilvēki, pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, kā arī pasākuma organizators nodrošina citu ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību tā dalībniekiem. Tāpat noteikts, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 7.00 un beidz ne vēlāk kā pulksten 24.00. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties visi veikali. Uzziniet, kādi ir šie ierobežojumi un kurās jomās aizvien nav iespējama pulcēšanās: IEROBEŽOJUMU MIKSTINĀŠANAl! Kultūras, sporta, izklaides un citās atpūtas un reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaikus var atrasties tāds personu skaits, lai varētu...