Ekspertu ziņojumam

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā ceturtdien, 20.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Savukārt, ja mācību uzņēmuma darbības ieņēmumi gadā sasniegs 3000 eiro un uzņēmums savu darbību turpinās, tad skolēniem būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā. Jaunajiem uzņēmējiem būs jāiegūst saimnieciskās darbības veicēja statuss un jāizvēlas, vai tie darbosies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai kā nodokļa maksātāji vispārējā kārtībā. Lai noteiktu dienu, kad jāreģistrē uzņēmējdarbība, skolēni savus ieņēmumus varēs uzskaitīt un pēc tam sasummēt brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, paredz grozījumi. Izmaiņas likumā rosinātas, lai padarītu skaidru un caurskatāmu mācību uzņēmumu darbību, kā arī sakārtotu nodokļu regulējumu. Ir būtiski, lai skolēniem, gūstot peļņu savā uzņēmumā, jau mācību procesā ieaudzinātu apziņu par nodokļu nomaksas nepieciešamību, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Patlaban nav noteikta skolēnu rīcība situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības...

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus. Likumprojektu pakotne izstrādāta, lai nodrošinātu Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu finanšu tirgū Latvijā. “Finanšu nozare Latvijā ir pirmā joma, kur tiek ieviests atbilstošs regulējums mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā, padarot to drošāku, efektīvāku un caurspīdīgāku. Šis likumprojekts nodrošinās gan skaidrus noteikumus finanšu nozares uzņēmumiem, gan augstu aizsardzības līmeni finanšu pakalpojumu lietotājiem. Tādējādi kļūstam par vienu no digitālās attīstības līderiem reģionā, ieviešot modernas un atbildīgas pieejas finanšu tehnoloģiju pārvaldībā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Likumprojekts nodrošina DORA prasību ieviešanu, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju pastiprinātu izmantošanu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Risku mazināšana ietver finanšu tirgus aizsardzību no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem. Tāpat DORA regulējums attiecas ne tikai uz finanšu tirgus dalībniekiem (kredītiestādi, apdrošināšanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2025. gada 6. martā pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas 2025. gada 19. martā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 55 (2025/55.3) un stājas spēkā 2025. gada 20. martā. Tas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek (atbrīvo arī no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei. Jēdziens “medicīniskās tehnoloģijas” nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles. Darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim piešķirto palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tā nav algota darba ienākums, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; darba devēja piešķirtā palīdzība naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei nepārsniedz to iegādei nepieciešamo līdzekļu daļu, kas netiek kompensēta no...

Pētniecība un attīstība (P&A) uzņēmumos ir vērsta uz zināšanu pilnveidošanu. Šo procesu rezultātā var rasties gan materiāli, gan nemateriāli aktīvi. Piemēram, izstrādājot jaunu produktu, var tikt radīts prototips – taustāms, fizisks elements. Par to, kas jāņem vērā, lai pareizi uzskaitītu P&A izmaksas, Bilances Akadēmijas seminārā informējusi Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere. Grāmatvedības uzskaitē pētniecības un attīstības izmaksas var uzrādīt divējādi: Kā nemateriālos aktīvus, ja tie atbilst kapitalizācijas kritērijiem un tiek iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā. Kā pārskata perioda izmaksas, ja tās tiek tieši attiecinātas uz konkrēto pārskata gadu. Svarīgi saprast, kādas izmaksas (saskaņā ar to ekonomisko būtību) vispār drīkst klasificēt kā pētniecības un attīstības izdevumus, norāda B. Apine. Viens no galvenajiem aspektiem ir personāla atalgojums – ja uzņēmuma darbinieki strādā pie jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādes, attiecīgā darba laika izmaksas var tikt pieskaitītas P&A izmaksām. Taču tas nenozīmē, ka visu...

Šajā lietā tika skatīts strīds par to, kura likuma norma piemērojama akadēmiskā personāla darba līguma termiņam. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 16. decembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–1003/2024 (C770852724) Darba likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 60 dienām pēc kārtas. Savukārt Zinātniskās darbības likuma 26. panta otrajā daļā ir noteikts, ka personas akadēmiskajos amatos ievēlē uz sešiem gadiem atklāta konkursa rezultātā zinātniskā institūta nolikumā vai komercsabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja: Kā tas tieši norādīts Darba likuma 45....

Atsevišķos gadījumos pēc vienas tarifu kvotas izsmelšanas precei ir iespējams pieteikt citu tarifu kvotu, kas atvērta papildus šai pašai precei, un tādējādi izmantot iespēju piemērot ievedmuitas nodokļa atvieglojumus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID aicina komersantus pēc atbildes saņemšanas no Eiropas Komisijas par tarifu kvotas daļēju piešķiršanu vai piešķiršanu 0% apmērā (kvota izsmelta) patstāvīgi pārliecināties, vai deklarētajai precei nav pieejama cita tarifu kvota. Ja konkrētajai precei ir pieejama cita tarifu kvota, VID aicina to pieteikt, iesniedzot muitas deklarācijas pēcmuitošanas labojumus. Pēcmuitošanā tiek veiktas darbības ar muitas deklarāciju pēc preču izlaišanas: grozot (precizējot / izlabojot) muitas deklarācijas datus; atzīstot muitas deklarāciju par nederīgu (anulējot). Dati muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas veiktas muitas kontroles rezultātā var arī netikt grozīti – ja deklarētājs labprātīgi muitas iestādes noteiktā termiņā nav precizējis muitas deklarāciju pēc preču izlaišanas. Tādos gadījumos (ja pēcmuitošanas pārbaudē konstatēts, ka sākotnēji muitas deklarācijā aprēķinātie un iegrāmatotie muitas maksājumi ir mazāki nekā faktiski maksājamie)...

Lietā bija strīds par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta ceturtajā daļā ietverto amata savienošanas noteikumu piemērošanu. Pieteicējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa atstādināšanu un tās apstākļus, tiesību normās paredzētie ierobežojumi nav piemērojami. Tomēr gan dome, gan tiesa uzskatīja, ka amata savienošanas ierobežojumi attiecas arī uz pieteicēju un izskatāmajā gadījumā nav pamata no tiem atkāpties. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKA–156/2024, (A420211721) Faktiskie apstākļi Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs (pieteicējs), tika atstādināts no amata līdz tiesas nolēmuma citā civillietā spēkā stāšanās laikam, par atstādināšanas laiku nesaņemot darba samaksu. Pieteicējs lūdza domei atļauju savienot amatu ar konsultanta un projektu vadītāja amatu SIA ALPS ainavu darbnīca. Dome atteica atļauju, pamatojoties uz Interešu konflikta novēršanas likumu, kas publiskas personas iestādes vadītājam aizliedz savienot amatu ar darbu privātā kapitālsabiedrībā. Pieteicējs šo atteikumu apstrīdēja tiesā. Gan pirmās,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā aktualizējis informatīvo materiālu "Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu". Sākotnēji šāds informatīvais materiāls bija sagatavots nu jau tālajā 2013. gadā un tiem, kuri to ir saglabājuši savos datoros, ir iespēja salīdzināt, kā šajos 12 gados ir mainījušās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normas (pats jaunais likums stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī), ņemot vērā, ka pa pašiem gadiem tajā ir veikti grozījumi, ko paredz 27 likumi. Jaunākie - 2024. gada 4. decembra un 12. decembra grozījumi PVN likumā ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra, turklāt atsevišķas regulējuma normas (likuma 34. panta vienpadsmitajā daļā, 57. panta 3.1 daļa, 59. panta devītā daļa, 66. panta 1.1 daļa, 73. panta 2.1 daļa, grozījumi šā likuma 86. panta pirmajā daļā, 93. panta astotā daļa un 139.2 pants) stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Tā, piemēram, sadaļā "Nodokļa maksātāja reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā" uz jautājumu "Vai Pievienotās vērtības...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) analīze par jaunāko Korupcijas uztveres indeksu (KUI) liecina, ka Latvijas rezultāti ir uzlabojušies sešos no desmit indeksu veidojošajiem pētījumiem. Analīze norāda uz nepieciešamību Latvijai aktīvāk iesaistīt privāto sektoru korupcijas mazināšanā, kā arī stiprināt publiskā sektora pārstāvju godprātību. KUI mēra privātā sektora uztveri par korupcijas līmeni publiskajā sektorā, ņemot vērā starptautisko un vietējo ekspertu viedokļus. KUI balstīts uz pētījumiem, kuru skaits vērtētajām 180 valstīm vai teritorijām var atšķirties, apgrūtinot iespējas novērtēt reģiona valstu savstarpējās pozīcijas. Papildus jāņem vērā, ka KUI mēra uzņēmēju attieksmi pret korupciju un citiem ar korupciju pastarpināti saistītiem jautājumiem, piemēram, godprātību un atklātību. Latvija 2024. gadā ir saņēmusi 59 (-1) punktus no 100 iespējamajiem un ierindojās 38. vietā (kritums pret 2023. gadu par divām vietām). Salīdzinājumam kaimiņvalsts Igaunija ir 13. vietā ar 76 (0) punktiem un Lietuva – 32. vietā ar 63 (+2) punktiem. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ir 14. vietā,...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi anonīmo lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāju un piegādātāju aptauju, lai noskaidrotu, cik iedarbīgi ir KP īstenotie pasākumi, lai mazinātu negodīgu tirdzniecības praksi (turpmāk – NTP), kā arī novērtētu faktiskās piegādātāju un pircēju attiecības. Respondentu sniegtās atbildes liecina, lai gan uzlabojas piegādātāju informētība un aizsardzība pret NTP, tomēr daļa piegādātāju joprojām saskaras ar ekonomiski spēcīgāku pircēju izdarīto spiedienu. Kopā aptaujā piedalījās 54 piegādātāji no dažādām pārtikas nozarēm, tomēr visplašāk pārstāvētas bija piena produktu, gaļas un gaļas izstrādājumu, augļu, ogu un dārzeņu, kā arī graudaugu un miltu produktu nozares. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu (83%) ir piederīgi vismaz vienai no piegādātāju intereses pārstāvošajām asociācijām vai biedrībām, kas liecina par augstu asociāciju un biedrību organizētību un, iespējams, to pieaugošo nozīmi piegādātāju interešu aizstāvībā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami pieaudzis piegādātāju informētības līmenis par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) regulējumu. Piemēram, ja pērn tikai 49% piegādātāju bija zināms...

Ja kopējais valsts parāds 2024. gada nogalē sasniedza teju 18 miljardus eiro, tad, skatoties jau nedaudz sīkāk, pašvaldību līmenī — teju divi miljardi eiro ir aizdoti (izsniegti aizņēmumi un izsniegtie galvojumi) desmit lielākajām Latvijas pilsētām, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Patlaban vislielākos parādos slīkst Rēzekne (aizņēmuma apjoms uz vienu pilsētas iedzīvotāju), kur pērnā gada maijā sākās arī pilsētas finanšu stabilizācijas process un ir skaidrs, ka kādu laiku ar lielu vēzienu projektus realizēt vairs neizdosies. Savukārt vismazāk naudas šobrīd parādā ir Ventspils, un tas pilsētai dod iespēju finansiāli elpot daudz brīvāk. Izvērtēt — cik veiksmīgi pašvaldības ir aizņēmušās līdzekļus un vai šī nauda ir sasniegusi galveno mērķi, proti, veicinājusi iedzīvotāju labklājības pieaugumu, ir visai sarežģīti. Latvijā pašvaldību finanšu uzraudzību veic Finanšu ministrija (FM), kura galvenokārt vērtē, vai tērēts netiek par daudz. Taču, kur šo naudu investēt, ir jau vietējo cilvēku ievēlēto pašvaldību deputātu atbildība, un to vērtēt neviens īpaši nevēlas — vietvaras...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2025. gada 1. janvāra Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. pants ir papildināts ar jaunu astoto daļu. Atbilstoši minētajām izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma, preču nodošanas un pieņemšanas akta vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai (SLO), kas šīs preces: 1) eksportē no Eiropas Savienības (ES) teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros; 2) piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros (PVN likuma 43. panta astotā daļa). Tādējādi minētā norma paplašina Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.1 pantā noteikto. Ja uzņēmējs ziedo preces, kuru piegādei piemērojama PVN 0% likme saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.1 pantu vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta astoto daļu, šādu preču piegādes uzskatāmas par ar PVN apliekamu darījumu, un...

Latvijā reģistrētajām 62 politiskajām partijām un to apvienībām līdz 31. martam jāiesniedz to finansiālās darbības pārskati par 2024. gadu. Gada pārskati jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, proti, 7000 eiro, tās attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Tām politiskajām organizācijām, kurām piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā pārskata pozīcijā...

Senāts, skatot lietu Nr. SKA-7/2025 (A420146920), atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzinis, ka ģimenes ārsti, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir atzīstami par strādājošajiem Latvijas Republikas Satversmes 108. panta izpratnē, kuriem ir tiesības uz koplīguma noslēgšanu jeb, precīzāk, tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās ar Ministru kabinetu. Senāts arī atzina par pamatotu apgabaltiesas noteikto pienākumu Ministru kabinetam vest kolektīvās sarunas ar biedrību „Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, kas pielīdzināma arodbiedrībai ģimenes ārstu tiesību pārstāvībai. Ar pieteikumu administratīvajā tiesā bija vērsušies līdzpieteicēji – četri ģimenes ārsti un ģimenes ārstu asociācija, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108. panta izpratnē. Līdzpieteicēji lūdza arī noteikt Ministru kabinetam pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī...

Solidaritātes nodoklis ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālās iemaksas), kas ir veiktas no ienākumiem, kas pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, proti, no summas, kas, sākot no 2025. gada, pārsniedz 105 300 eiro gadā. Solidaritātes nodokļa likme ir 25%. Solidaritātes nodokļa maksātāji ir darba devēji, darba ņēmēji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja — ārvalstnieka un pašnodarbinātie, kuri pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai un kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz sociālo iemaksu maksimālo apmēru. Tiesību akti, kas nosaka solidaritātes nodokļa maksātājus, taksācijas periodu, solidaritātes nodokļa objektu, solidaritātes nodokļa likmi, kā arī solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtību un regulē citus ar šā nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un administrēšanu saistītus jautājumus, ir Solidaritātes nodokļa likums, kā arī saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» un Solidaritātes nodokļa likumu izdotie Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas...