Ekspertu ziņojumam

Valsts Prezidents izsludinājis un 1. aprīlī spēkā stāsies apjomīgi 27. februārī Saeimā gala lasījumā pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem tiek mainīts līdz šim Civilprocesa likumā noteiktais brīdinājuma izsniegšanas veids parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā. Šīs procedūras ietvaros vairs netiks izsniegts brīdinājums pret parakstu, bet tiks nosūtīts parastajā kārtībā, jo līdz šim esošā kārtība bremzēja procedūru. Turpmāk brīdinājuma un atbildes veidlapu nosūtīs parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskajai personai), un, ja juridiskajai personai tas nebūs iespējams, tad arī nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā, kā tas ir citos tiesu dokumentu nosūtīšanas gadījumos. Līdz ar to sūtījuma neizņemšana vairs nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Līdz šim spēkā esošā redakcija paredz brīdinājumus izsniegt parādniekam pret parakstu, ko parādnieks varēja izmantot ļaunprātīgi, piemēram, neejot uz pastu pēc sūtījuma. Tādējādi brīdinājuma kārtība nebija izmantojama. Grozījumi saistīti arī ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2021-22-01...

Satversmes tiesa 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un Ekonomisko lietu tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iepriekš minētās Kriminālprocesa likuma normas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izsludinājusi platformā "Mana balss" iniciatīvu par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem. Savācot 10 000 balsu, iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā. Darba likuma 18. pantā ir noteikts, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt Darba likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka koplīguma noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darba koplīgumu uzņēmumā parasti slēdz darbinieku arodbiedrība. Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas. LBAS uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību...

Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī, paredz izmaiņas tiesas izdevumu regulējumā. Samazināts valsts nodevas apmērs mazākas vērtības prasībās un prasībās līdz 40 000 eiro, savukārt maksimālais valsts nodevas apmērs noteikts 25 000 eiro. Tā, piemēram, par prasībās, kas naudas izteiksmē novērtējamas līdz 1000 eiro būs jāmaksā valsts nodeva 80 eiro, bet prasībās no 7501 līdz 10 000 eiro nodeva būs 1000 eiro. Maksimālā summa paredzēta par prasībām, kuras naudā pārsniegs 750 000 eiro. Tādējādi ar grozījumiem vienkāršota valsts nodevas aprēķināšanas kārtība, tajā skaitā noteiktas fiksētas valsts nodevas dažādu vērtību kategoriju prasījumiem, atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē. Tas atvieglos valsts nodevu aprēķināšanas kārtību. Turklāt ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi daļēji tiks iekļauti valsts nodevā. Nodevu summa dažādu vērtību kategoriju prasījumiem noteikta pārskatāmas tabulas veidā un visi valsts nodevu apmēri norādīti Civilprocesa likuma 3. pielikumā. No 1. aprīļa par prasījumu šķirt laulību valsts nodeva būs 160 eiro, bet...

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ. Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos Senāta 2024. gada 30. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (turpmāk — noteikumi Nr. 442) prasībām. Noteikumu Nr. 442 regulējums cita starpā noteica, ka līgumu par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības sistēmām atļauts slēgt ar juridisku personu, kuras pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto programmatūru vai iekārtu ražotājs ir juridiska persona, kas reģistrēta NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās...

JAUTĀJUMS Vēlētos uzdot jautājumu par attaisnojuma dokumentu, iegādājoties aviobiļeti. Dodoties komandējumā, mūsu uzņēmuma darbiniekiem pašiem jārezervē un jānopērk lidmašīnas biļetes, izmantojot mūsu tūrisma aģenta sistēmu (ja nemaldos, tā ir Amadeus). Biļetes tiek nopirktas ar kompānijas kredītkarti, un kā attaisnojuma dokuments tiek pievienots dokuments, ko ģenerē sistēma un kas apliecina rezervāciju. Darbinieka vārds un uzvārds ir vienīgie "rekvizīti" šajā dokumentā. Uzņēmuma rekvizītu nav, un sistēmā nekādu informāciju nevar pievienot. Vai šāds dokuments var tikt uzskatīts par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā? Paldies par atbildi jau iepriekš! ATBILDE Atbildi Sagatavoja Laila Kelmere, grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šajā gadījumā būs jānodrošina dokumentu kopums, kas apstiprinās, ka iegādātā aviobiļete ir saistīta ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Ieteiktu šo kārtību - par šādā veidā radušos izdevumu attiecināšanu uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām - aprakstīt uzņēmuma vadītāja apstiprinātajos grāmatvedības organizācijas dokumentos, piemēram,...

Lai atvieglotu nodokļu saistību izpildes pārbaudi attiecībā uz “A” reitinga nodokļu maksātājiem un atceltu pasūtītāju pienākumu katru gadu sniegt statistikas pārskatus par iepirkumiem, Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi sagatavotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Tādējādi sagaidāms, ka plānotie grozījumi mazinās administratīvo slogu un atvieglos atsevišķus iepirkuma procesus. Ar grozījumiem tiek ieviesti konkrēti pasākumi, kas ietverti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Proti, tiek paredzēta “A” reitinga nodokļu maksātāja priekšroka iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tā dēvētajos “mazajos iepirkumos”. Tāpat ir paredzēts visās iepirkuma procedūrās ievērojami atvieglot nodokļu saistību izpildes pārbaudi “A” reitinga nodokļu maksātājiem, kas samazinās administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem. Šāda “A” reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos kopumā nodrošinās, ka, no vienas puses, valsts publiskajos iepirkumos dod priekšroku sadarbībai ar godprātīgiem pretendentiem, kam ir laba nodokļu samaksas disciplīna un nav būtisku risku. No otras puses, tiek veicināta pretendentu motivācija iegūt un uzturēt augstāko “A“ klases nodokļu maksātāja novērtējumu, tādējādi...

Šogad jūnijā plānots mainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta (MKP, kods – 0240) atrašanās vietu. Pašlaik Lidostas MKP atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, bet nākotnē tas atradīsies Mazajā Gramzdas ielā 9b, Mārupes novadā, informē VID. Lidostas MKP jaunajā adresē nav plānots nodrošināt stāvvietu kravas transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek veikti kravu pārvadājumi muitas procedūru ietvaros, līdz ar to mainīsies muitošanai pakļauto preču uzrādīšanas vieta. Tranzīta un eksporta procedūru uzsākšana un noslēgšana turpmāk būs iespējama Lidostas MKP uzraudzībā esošajos uzņēmumos – muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kur krava tiks novietota vai no kuras tā tiks izvesta, kā arī eksporta uzsākšanai saskaņotajās vietās, ja uzņēmums saņēmis atbilstošo atļauju. VID atgādina, ka izlaist preces tranzīta procedūrai elektroniski, neuzrādot tās nosūtītāja muitas iestādē, var uzņēmums, kas saņēmis atļauju izmantot atzītā nosūtītāja statusu. Savukārt tiesības patstāvīgi pabeigt tranzīta procedūru, neuzrādot preces galamērķa muitas iestādē, uzņēmumam sniedz atļauja izmantot atzītā saņēmēja...

Jau daudzus gadus valsts un Eiropas Savienības (ES) finansētas programmas ietvaros pirmsskolniekiem un 1.–9. klašu skolēniem izglītības iestādēs ir iespēja bez maksas saņemt augļus, dārzeņus un piena produktus. Atbalsta piešķiršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm». Atbalsta piešķiršana, administrēšana un uzraudzība ir uzticēta Lauku atbalsta dienestam (LAD). It kā viss izskatās vienkārši — ražotājs aizved pienu, augļus vai dārzeņus, ēdinātājs izdala, LAD samaksā par pienu, augļiem vai dārzeņiem. Tātad — bērni paēduši, ražotājs naudu saņēmis. Bet tik vienkārši tomēr viss nav — it īpaši saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Atbalsta pretendents var būt ražotājs, pašvaldība vai izglītības iestāde, ēdināšanas uzņēmums. Atbalsta likmes tiek noteiktas par vienu porciju augļu, dārzeņu un asorti, kā arī par vienu litru piena. Liela daļa no tiem ražotājiem, kas programmas ietvaros piegādā...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid-19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi - 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju ieņem 6. vietu Latvijā,...

Lai noteiktu nodokļu nomaksas kārtību skolēnu mācību uzņēmumiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 12. martā, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Ar grozījumiem paredzēts, ka skolēnu mācību uzņēmumiem, kas izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros veic saimniecisko darbību, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrē sava darbība, ja šī uzņēmuma ieņēmumi kalendārajā gadā nesasniegs 3000 eiro. Savukārt, ja mācību uzņēmuma darbības ieņēmumi gadā sasniegs 3000 eiro un uzņēmums savu darbību turpinās, tad skolēniem būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā. Jaunajiem uzņēmējiem būs jāiegūst saimnieciskās darbības veicēja statuss un jāizvēlas, vai tie darbosies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vai kā nodokļa maksātāji vispārējā kārtībā. Lai noteiktu dienu, kad jāreģistrē uzņēmējdarbība, skolēni savus ieņēmumus varēs uzskaitīt un pēc tam sasummēt brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, paredz grozījumi. Izmaiņas likumā rosinātas, lai padarītu skaidru un caurskatāmu mācību uzņēmumu darbību, kā arī sakārtotu nodokļu regulējumu. Ir būtiski, lai skolēniem, gūstot...

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Kad zelta laikmets beidzas Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid–19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi — 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju...

Kā informē Francijas muitas dienests, turpinot attīstīt un modernizēt viedo robežu (Smart Border) starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, no 2025. gada 1. aprīļa tiks ieviests jauns pakalpojums – Obligātā loģistikas aploksne (Enveloppe Logistique Obligatoire – ELO). Tas izstrādāts, lai atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām papildinātu informācijas sistēmu SI Brexit. Ar ELO tiks aizstāta pašlaik izmantojamā Loģistikas aploksne (Logistics envelope). ELO būs pieejama no šī gada 1. aprīļa, bet no 2025. gada 1. septembra ELO būs jāizmanto obligāti. Visi uzņēmēji, kuri veic kravu pārvadājumus, šķērsojot Francijas – Apvienotās Karalistes robežu (abos virzienos), aicināti gatavoties gaidāmajām izmaiņām. ELO būs jāizmanto gan preces eksportējot un importējot, gan pārvietojot tranzītā caur Franciju starp Eiropas Savienības muitas teritoriju un Apvienoto Karalisti. ELO izmantošana attieksies arī uz kravas transportlīdzekļiem bez kravas. Uzņēmējiem, saskaņojot ar kravas loģistikas ķēdes partneriem (deklarētājiem, pārvadātājiem), jāvienojas par ELO pārvaldnieku, kurš būs atbildīgs par visu nepieciešamo datu apkopošanu no piegādes ķēdes dalībniekiem un...

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka katrai organizācijai, kura darbojas vai sniedz pakalpojumus Latvijā, ir jāizvērtē, vai uz to attiecas Nacionālās kiberdrošības likuma (turpmāk - NKD likums) prasības. Likums ir spēkā no 2024. gada 1. septembrī un tā mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) prasības vienādi augsta kiberdrošības līmeņa panākšanai visā Eiropas Savienībā. Lai saprastu, vai organizācija ir likuma subjekts – svarīgo pakalpojumu sniedzējs, būtisko pakalpojumu sniedzējs vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs – ir jāņem vērā organizācijas juridiskais statuss, reģistrācijas vieta, lielums, kā arī darbības jomas un sniegto pakalpojumu nozīmīgums (atbilstoši NKD likuma 20., 21. un 22. panta pirmajai daļai). Lai uzzinātu, vai NKD likums attiecas uz organizāciju un uzzinātu, pie kuras uzraudzības iestādes jāvēršas, ieteicams izpildīt interaktīvu TESTU. Organizācijām, kuras NKD likuma izpratnē ir uzskatāmas par būtisko pakalpojumu sniedzējiem un svarīgo...

2024. gada nogalē tika apstiprināti būtiski grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — likums «Par IIN»). Daļa no šiem grozījumiem izstrādāti ar mērķi uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī veicināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā, jo statistikas dati liecina, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits arvien samazinās. Kā viens no veidiem, lai sasniegtu to, ka darbspējīgie cilvēki ir aktīvi un turpina strādāt, ir pensionāriem būtiski palielinātais neapliekamais minimums, kā arī iespēja šo neapliekamo minimumu piemērot dalīti, t.i., daļu no neapliekamā minimuma piemērot pensijas aprēķināšanā, bet daļu — darba samaksas aprēķinā. Esam laika periodā, kad ar nodokļu politikas palīdzību tiek veicināta koplīgumu slēgšana. Koplīguma mērķis ir uzlabot darba attiecību kvalitāti. Koplīgums pēc būtības sniedz papildu labumus darbiniekiem. Tādus labumus, par ko darba devējs ir vienojies ar darba ņēmēju pārstāvjiem, kas ir atrunāti koplīgumā. Rakstā izskatīšu labumu grozu, ko varētu darba devējs piedāvāt saviem darbiniekiem un par to nemaksāt nodokļus, ja vien tiek...