Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2025. gada 1. aprīlī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", kas stājas spēkā 2025. gada 11. aprīlī. Grozījumu mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem ir darījumi ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju. Šajos noteikumos lietotie termini "kriptoaktīvs", "elektroniskās naudas žetons" un "aktīviem piesaistīts žetons" atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, 3. panta 1. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā. Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās...

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai darbinieks var nepakļauties darba devēja rīkojumiem un patvaļīgi veikt darbu attālināti, ja darba līgumā darbinieka faktiskā darba vieta norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Zemgales apgabaltiesas 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. C73414223 Darbinieka faktiskā darba vieta darba līgumā bija norādīta konkrētā adresē vai ārpus darba vietas telpām, strādājot tāldarba režīmā. Laikā no 08.12.2022. līdz 16.02.2023. darbiniekam bija pārejoša darbnespēja, pēc kuras viņš darbā klātienē nav ieradies un nav informējis darba devēju, ka strādās attālināti, nav saskaņojis ar darba devēja pienākumu pildīšanu attālināti, konkrēti darba uzdevumi no daba devēja darbiniekam netika doti. Darbiniekam 06.03.2023. tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par darba kavējumu. Darbinieks 21.03.2023. paskaidrojumos norādīja, ka par darbnespējas noslēgšanu ziņots, nosūtot īsziņu uz tālruņa numuru, un darba līgums viņam atļauj veikt darbu attālinātā režīmā. Darba devējs darbiniekam vispirms izteica rājienu, bet 04.03.2023. uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai iesniedzis grozījumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi". Tajos tiek noteiktas izmaiņas autentificēšanās kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Publiskā apspriešana pieejama līdz 18. aprīlim (ieskaitot). Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz, ka turpmāk autentificēties EDS ar VID izsniegto lietotājvārdu un paroli būs tiesības tikai personām, kurām nav iespēju iegūt un izmantot internetbankas autentifikāciju, kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli (Smart-ID) vai kvalificētus paaugstinātas elektroniskās identifikācijas drošības līdzekļus (eID karti, eParaksta karti un “eParaksts mobile”). Plānots, ka izmaiņas EDS lietotāju autentifikācijas kārtībā stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī. Līdz 1. septembrim EDS lietotājiem, kuri autentificējas sistēmā ar lietotājvārdu un paroli, ir iespēja izvēlēties turpmāk izmantojamo autentifikācijas veidu - pārejas periodā iegūt kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektronisko identifikācijas līdzekli vai pilnvarot citu EDS lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja...

Liepājai — vēju pilsētai starp jūru un ezeru — allaž piemitis īpašs šarms gan dabas, gan arhitektūras un kultūras dzīves dēļ. Šis šarms vienmēr vilinājis ļaudis, un uz Liepāju labprāt pārceļas tie, kas var strādāt attālināti un kuriem nav būtisks galvaspilsētas tuvums. Iespējams, uz Liepāju pārceltos vēl vairāk cilvēku, taču jautājums, kā parasti, ir par, pirmkārt, darba (un atalgojuma) iespējām, otrkārt, dzīvojamā fonda pieejamību. Bilances valstspilsētu pētījuma priekšpēdējā pilsētu apskatā zem lupas liekam Latvijas trešo apdzīvotāko pilsētu — Liepāju. Liepājas Metalurga spožums un posts Līdzīgi kā Valmieras un Valmieras stikla šķiedras gadījumā, Liepājas ekonomika ilgstoši tika asociēta ar smagās metalurģijas flagmani Liepājas Metalurgs, kura iespaidīgo skursteņu izverstie sarkanīgie dūmi nereti bija arī pirmais vizuālais iespaids, iebraucot Liepājā no Rīgas šosejas puses. Savulaik tika lēsts, ka Liepājas Metalurga sekmīga pastāvēšana tieši vai netieši ietekmē ceturtās daļas Liepājas iedzīvotāju labklājību, bet uzņēmuma devums visas Latvijas ekonomikas pievienotajā vērtībā veidoja ap pusprocentu1 (Liepājas dome norāda,...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. aprīlim (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. aprīlim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. No...

Uzsākot darba gaitas, skolēnam nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa. Algas nodokļa grāmatiņa paredzēta nodokļa atvieglojumu piemērošanai darba vietā, informē Valsts ieņēmumu dienests. VID piešķir algas nodokļa grāmatiņu, pamatojoties uz saņemto iesniegumu. Iesniegumā jānorāda pamatinformācija – personas (bērna) vārds, uzvārds, personas kods, kā arī darba devējs un darba attiecību uzsākšanas datums. Nepilngadīgam bērnam, kuram vēl nav algas nodokļa grāmatiņas, nav EDS pieslēguma, kā arī nav reģistrēta bankas konta, iesniegumu (no bērna vārda) var nosūtīt bērna vecāks (māte un tēvs ir nepilngadīga bērna dabiskie aizbildņi), izmantojot savu EDS profilu: sadaļā “Sagatavot dokumentu” izvēlas “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas”; sadaļā “Citi” izvēlas dokumenta veidu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”; norāda pamatinformāciju; pievieno iesniegumu; nospiež pogu “Pārbaudīt un saglabāt”; nospiež pogu “Iesniegt”. Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un visas darbības tajā veicamas elektroniski. Pieslēgties EDS var, izvēloties vienu no šādām autentifikācijas iespējām: Smart ID, eID, eParaksts, izmantojot internetbanku vai VID...

Teju 9800 stundas gadā mazāk – šāds varētu būt paredzamais uzņēmēju laika ietaupījums, samazinot administratīvo slogu respondentiem informācijas iesniegšanai oficiālās statistikas nodrošināšanai. Šis būs pirmais no turpmāk plānotajiem vairākiem soļiem Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gada sākumā uzsāktajai ciešai sadarbībai kopīga mērķa vārdā – birokrātijas mazināšana uzņēmējiem. Abas iestādes vienojušās jau par pirmajiem konkrētajiem soļiem: plānots, ka 80 - 90% uzņēmumu vairs nebūs CSP jāiesniedz mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tā vietā CSP saņems un analizēs administratīvos datus no VID – informāciju, ko uzņēmumi iesniedz, aizpildot PVN deklarācijas. “Administratīvā sloga mazināšana respondentiem ir viena no Centrālās statistikas pārvaldes šā gada stratēģiskajām prioritātēm. Gandarījums, ka mums un Valsts ieņēmumu dienestam veidojas teicama sadarbība un mēs raugāmies vienā virzienā – kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, lai viņi varētu koncentrēties tikai uz Latvijas tautsaimniecības stiprināšanu,” pauž CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe...

Latvijas kapitāla tirgus attīstība un spēja sekmīgi piesaistīt privātos investorus ir daudzšķautņains temats, kas pastāvīgi atrodas finanšu ekspertu, uzņēmēju un potenciālo ieguldītāju uzmanības lokā. Šogad Latvijas Bankas rīkotā Latvijas kapitāla tirgus foruma «No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai» ietvaros tika organizēta paneļdiskusija «Kā iepatikties privātajam investoram», kurā jomas eksperti pārrunāja pašreizējo situāciju Latvijas kapitāla tirgū, kā arī atklāja gan izplatītākās Latvijas uzņēmēju kļūdas, gan veiksmīgas stratēģijas ieguldītāju piesaistē. Interese aug, traucē informācijas trūkums Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems privāto investoru skaits. Kā minēja sarunas moderators un ieguldīšanas eksperts Toms Kreicbergs, patlaban tikai 10–20% no banku klientiem izmanto kaut vai krājkonta vai termiņnoguldījumu iespējas, nemaz nerunājot par vērtspapīru kontiem. Viņa skatījumā galvenie šķēršļi, kas kavē straujāku investīciju kultūras attīstību, saistāmi ar vēsturiskajiem aizspriedumiem, kas dziļi iesakņojušies sabiedrībā. Tie lielā mērā saistīti ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu dramatiskajiem notikumiem finanšu sektorā, piemēram, banku krīzēm un dažādiem finanšu instrumentu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem. Šī negatīvā vēsturiskā...

Valdības sēdē 1. aprīlī izskatītais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" iezīmē būtiskas izmaiņas akcīzes nodokļa regulējumā Latvijā, reaģējot gan uz digitalizācijas izaicinājumiem un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām, gan vietējā tirgus aktualitātēm. Apskatīsim galvenās plānotās izmaiņas, kas varētu ietekmēt gan uzņēmējus, gan patērētājus. Pārrobežu darījumi un digitalizācija Viens no būtiskākajiem grozījumu mērķiem ir modernizēt akcīzes preču regulējumu, ņemot vērā straujo digitalizācijas attīstību un pieaugošo pārrobežu darījumu skaitu. Likumprojekts paredz precizēt nosacījumus Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kas fiziski neatrodas Latvijā. Turpmāk varētu nebūt nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm, kas atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā, ja uz tām attiecas noteikumi par trīsstūrveida darījumiem PVN jomā vai ja tās tiek pārvietotas tranzītā caur Latviju (Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces galasaņēmējam otrajā ES dalībvalstī). Šīs izmaiņas atvieglos administratīvo slogu uzņēmumiem,...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu un ziņojuma aizpildīšanu. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts un tā noteikšana Pašnodarbinātās personas ienākumu, no kura veicamas obligātās iemaksas, nosaka kā konkrētā mēneša saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību t.i. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas maksā no peļņas. Obligāto iemaksu objekts, no kura veic iemaksas 31,07 % apmērā Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums (peļņa) attiecīgā mēnesī 2025.gadā sasniedz vai pārsniedz 740 eiro (minimālā alga 2025.gadā), jāveic obligātās iemaksas (vispārējā gadījumā 31,07% apmērā pensiju, maternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanai) no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par 740 eiro. Obligāto iemaksu objekts, no kura veic iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai Papildus no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un brīvi izraudzīto iemaksu objektu, ir jāveic obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai. Savukārt, ja pašnodarbinātā ienākumi (peļņa) mēnesī ir mazāki par 740 eiro, obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā veic no faktiskajiem...

Prakse liecina, ka nereti veidojas situācijas, kad parādniekam ir grūtības izpildīt uzņemtās saistības pret kreditoru. Lai pēc iespējas mazinātu šādus gadījumus, kad saistības netiek pildītās, lieti noder saistību izpildes nodrošinājumi. Kādi tie var būt, ko paredz Civillikums un speciālie normatīvie akti, kas šajā jomā ir aktuāls tiesu praksē, skaidro Sandis Bērtaitis, zvērināts advokāts, WALLESS zvērinātu advokātu birojs SIA partneris. Saistību tiesībai neatkarīgi no tā, vai šī saistību tiesība izriet no tiesiska darījuma, likuma vai neatļautas darbības, piemīt juridiskais spēks. Kā to savulaik ir atzīmējis profesors Kalvis Torgāns, saistību tiesībai pašai par sevi ir pietiekami liels spēks, lai kreditors varētu prasīt izpildījumu un vajadzības gadījumā panāktu tiesas spriedumu par saistības piespiedu izpildi. Taču ar to ne vienmēr pietiek, lai kreditors faktiski saņemtu viņam pienākošos izpildījumu. Nav zināms, vai brīdī, kad pienāks laiks nokārtot saistības, parādniekam būs: manta, ar ko samaksāt parādu vai atlīdzināt zaudējumus (var nepietikt aktīvu saistību izpildei vai pastāvēt citi kreditoru...

Datu valsts inspekcija 2024. gadā veica preventīvu pārbaudi trīsdesmit Latvijā reģistrētu komersantu, kuru pamatdarbība saistīta ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos, tīmekļa vietnēs publicētajām privātuma politikām. Tās ietvaros tika pārbaudīta privātumu politiku satura atbilstība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) 13. un 14. panta prasībām. Šī pārbaude bija nepieciešama, lai apzinātu Datu valsts inspekcijas līdzšinējā ieguldījuma rezultātus. Proti, vai tie atspoguļojas pārziņu privātuma politikās, un lai pārbaudītu, vai komersantu publicētā informācija ir skaidra, saprotama un atbilstoša Datu regulai. Pārbaude pamatā tika veikta, salīdzinot pārziņu privātuma politikās sniegto informāciju ar Datu regulas 13. pantā (pārbaudes gaitā secināts, ka visi pārziņi iegūst datus vien no datu subjekta, līdz ar to Datu regulas 14. panta nosacījumu izpilde netika pārbaudīta) norādīto obligāti sniedzamo informāciju. Tāpat paralēli pamata pārbaudei tika vērsta uzmanība arī uz politikas atrašanās vietu, pārredzamību un uz virspusēji pamanāmām nepilnībām, piemēram, nepareizi uzstādītu sīkdatņu baneri vai arī to, ka politika pieejama...

Latvijā katru gadu publiskajos iepirkumos tiek noslēgti tūkstošiem līgumu par vairākiem miljardiem eiro. Finanšu ministrija sola līdz 2025. gada vidum izvērtēt publisko iepirkumu rezultāta un finanšu efektivitāti, izveidojot labās prakses piemērus un ieteikumus sistēmiskiem uzlabojumiem. Latvijā 2024. gadā tika izsludināts 11 421 iepirkums un noslēgti 21 558 līgumi par vairāk nekā 5,45 miljardiem eiro, neskaitot “Rail Baltica” pamattrases līgumu. Publisko iepirkumu līgumu izpilde koncentrējas salīdzinoši šaurā uzņēmumu lokā – 2024. gadā iepirkumos uzvarējuši 4321 piegādātāji, kas ir tikai nedaudz vairāk par 2% no apmēram 180 000 Latvijas aktīvajiem uzņēmumiem. Vienlaikus 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumsummas nodrošina 80 pasūtītāji. Arī Eiropas Savienības (ES) dati norāda uz konkurences trūkumu Latvijā – ja ES vidēji 20% publisko iepirkumu ir tikai viens pretendents, tad Latvijā – 28%. “Lai publiskie iepirkumi sniegtu maksimālu ieguvumu sabiedrībai, ir nepieciešama pieeja, kas fokusējas uz efektīvu rezultātu, nevis procesu. Efektivizējot iepirkumu sistēmu, ir būtiski samazināt gan nevajadzīgu administratīvo slogu, gan...

Valdība 1. aprīļa sēdē izskatījusi vērienīgu grozījumu projektu likumā "Par nodokļiem un nodevām". Viena no likumprojekta izmaiņām plāno skart veidu, kā tiek piedzīti mazākie nodokļu parādi. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2023.gada 13.decembra sēdē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji norādījuši, ka minimālās nodokļu parāda piedziņas izmaksas 2023.gadā bija 39 eiro, kas ievērojami pārsniedz šobrīd likumā noteikto 15 eiro nodokļu parādu piedziņas slieksni. Šī situācija rada nesamērīgi lielu slogu nodokļu parādu administrēšanai, kad maza apmēra parādu piedziņas izmaksas pārsniedz pašu piedzenamo summu. Saeimas komisija aicināja Finanšu ministriju sadarbībā ar VID izstrādāt grozījumus likumā, lai novērstu šo situāciju. Tika izvērtēti divi iespējamie risinājumi: Noteikt konkrētu paaugstinātu nepiedzenamā nodokļu parāda summu, piemēram, paaugstinot to no 15 uz 40 eiro. Šāda risinājuma pluss ir skaidra izpratne nodokļu maksātājiem par piedziņas uzsākšanas robežu. Tomēr, pieaugot minimālajām piedziņas izmaksām, būtu nepieciešami atkārtoti likuma grozījumi. Noteikt, ka nodokļu parādu nepiedzen, ja tā kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas...

Uzņēmumu iesniegtajos gada pārskatos, kurus pārbauda zvērināti revidenti, nereti sastopamas kļūdas. Kāda ir gada pārskatu kultūra Latvijā? Kam pievērst uzmanību, gatavojot dokumentus, lai kļūdu nebūtu? «Gada pārskata kultūru sabojāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviestā gada pārskata strukturētā finanšu pārskata forma, kura ir obligāta. Tajā ir daudz absurda, jo gada pārskats nav dokuments, kur ciparus var burtiski pārrakstīt norādītajās ailītēs,» uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. «Finanšu pārskata strukturēto formu vajadzētu mainīt, jo tai nav saprotama lietderīga pielietojuma. Gada pārskatu iesniegšanu nevajadzētu likt jebkādā formā. Labi, var aizpildīt bilanci, veikt peļņas — zaudējumu aprēķinus, bet visiem pielikumiem būtu jābūt brīvi aizpildāmiem.» Kā piemēru revidente min vienu finanšu pārskata pielikuma formu, kas paredz sniegt ziņas par bilances datumā nepabeigtajiem ilgtermiņa būvniecības līgumiem — cik ir kopējā līguma summa, kāds ir saņemtais avanss, atzītie zaudējumi. Ir uzprogrammēts pielikums, kurā ziņas ir jānorāda par...