Ekspertu ziņojumam

Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala www.prof.lv maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts. Nepaciešama saziņa ar pakalpojuma sniedzēju vai pamatojums, kāpēc saziņa nav veiksmīga Ja esat iegādājies preci vai pakalpojumu interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts, patērētāja pienākums ir sazināties ar pakalpojuma sniedzēju ar lūgumu atgriezt iztērēto naudu, savukārt uzņēmuma pienākums ir reaģēt uz šo iesniegumu. Ja preces vai pakalpojuma sniedzējs sola atgriezt līdzekļus, bet tos neatgriež, ignorē patērētāja sūdzību vai ir maksātnespējīgs – jums kā patērētājam jāvēršas bankā ar pretenziju. Svarīgi ir saglabāt visu saraksti ar preces vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī maksājuma apliecinošus dokumentus. Cik ilgi pēc maksājuma veikšanas ir iespēja pieprasīt naudas atmaksu? Gadījumos, kad preces iegādātas ar VISA vai MasterCard maksājumu karti, patērētājiem ir...

Ministru kabinets 3. decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto atbalsta programmu uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, kas paredz vairāk kā 11 miljonu eiro finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru (turpmāk – Sadarbības tīklu programma). Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumi Nr. 775 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" paredz, ka atbalsta programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem - biedrībai vai nodibinājumam, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Sadarbības tīklu programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās,...

Turpinot iepriekšējā Bilances numurā iesākto tematu par līzinga darījumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē, šajā rakstā apskatīšu sarežģītāku situāciju, proti, jaunas automašīnas iegāde līzingā, kā pirmo iemaksu izmantojot «veco» automašīnu. Tā kā atšķirību starp finanšu līzingu un operatīvo līzingu skaidroju iepriekšējā publikācijā, tad šoreiz piemērā izmantošu tikai vienu no variantiem, t.i., operatīvā līzinga līguma gadījumu. Situācijā, kad līzingā nopirkto esošo automašīnu jāapmaina uz jaunu līzingu, lai tiktu pie jauna transportlīdzekļa, uzskaitē sarežģītākais ir tieši šī notikuma pirmais posms, t.i., pilnībā jānorēķinās ar līzinga kompāniju par esošo automašīnu un tā jāizslēdz no uzskaites. Situācijas apraksts Iesaistītas trīs puses: līzinga devējs (turpmāk tekstā — SIA Līzings), līzinga ņēmējs (turpmāk tekstā — Uzņēmums) un dīleris. Uzņēmums 2021. gada 10. oktobrī noslēdzis Finanšu līzinga līgumu ar SIA Līzings par lietotas vieglās automašīnas iegādi. Automašīnas uzskaites vērtība 20 600 eiro, atlikusī vērtība 2024. gada oktobrī 14 420 eiro. Atlikusī līzinga neatmaksātā summa 14 000 eiro. 2024. gada oktobrī uzņēmums...

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, efektīvāk kontrolējot darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, Saeima 4. decembra sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības. Grozījumi likumā tika izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024. – 2027. gadam ietvertajiem pasākumiem un paredz plašāku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) piemērošanu – tā būs jāpiemēro visos būvobjektos, kur būvdarbu vērtība ir vismaz 170 000 EUR (līdz šim EDLUS jāpiemēro, ja būvdarbu vērtība ir vismaz 350 000 EUR). Jaunā kārtība būs jāpiemēro būvniecības iecerēm, kurām atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarīta vai paskaidrojuma raksts akceptēts pēc 2025. gada 1. janvāra. Izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, tika secināts, ka “mazos objektos” – t.i. dzīvojamo māju būvniecībā, nelielās pārbūvēs vai atjaunošanā publiskajās ēkās un ražošanas ēkās netiek īstenoti efektīvi pasākumi ēnu...

Vairākus gadus par «normālo darba laiku» tika uzskatīts kalendārs, kurā bija norādītas darba dienas no pirmdienas līdz piektdienai. Ik pēc piecām dienām bija brīvdienas — sestdiena un svētdiena, bet dažreiz arī kāda svētku diena, kas parasti arī tika uzskatīta par brīvdienu. Strādāšanai paredzamais darba laiks Termins «normālais darba laiks» skaidrots Darba likuma (DL) 131. pantā: dienā — ne vairāk par 8 stundām (dažiem — ne vairāk par 7 stundām), nedēļā — ne vairāk par 40 stundām (dažiem — ne vairāk par 35 stundām). Šāds skaidrojums noteikti der biroju darbiniekiem (un arī dažiem citiem), tomēr ir arī tādi nodarbinātie, kas strādā atšķirīgā «tempā». Piemēram, summētā darba veicēji parasti strādā gan mazāk, gan vairāk stundu dienā (4, 8, 12 vai 16 stundas), ar dažādu stundu skaitu nedēļā, un tiem nebūt nav brīvdienas tieši sestdienās un svētdienās. Attiecīgi tiem noteikti citi ierobežojumi (DL 140. pants) un noteikts normālais darba laiks nevis nedēļai, bet uzskaites periodam....

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu, kā arī vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, Saeima 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Grozījumi saistīti ar 2025. gada valsts budžetu. Lai īstenotu iecerētas reformas, līdzšinējais diferencētais neapliekamais minimums tiks aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu. To piemēros visām algām neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums nākamgad būs 510 eiro, 2026. gadā – 550 eiro, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Vienlaikus neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī paredzēts palielināt pensionāriem. Ņemot vērā, ka lielai daļai pensionāru, kas strādā, alga nav tik liela, lai neapliekamo minimumu piemērotu pilnā apmērā, grozījumi noteic, ka neapliekamo minimumu pensionāriem varēs piemērot dalīti. Izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu, algas nodokļu grāmatiņu varēs iesniegt pie darba devēja, un pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēros pusi (500 eiro) no...

Lai mazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarītu to uzņēmējiem draudzīgāku, Saeima 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2025. gada budžetu. Grozījumi dod tiesības uzņēmējam atkārtoti reģistrēties MUN režīmā, ja taksācijas periodā viņš pārtrauks saimniecisko darbību un nodokļa maksāšanu un tajā pašā taksācijas gadā atkārtoti nereģistrēsies citā nodokļu režīmā. Persona MUN statusu zaudēs, ja divus taksācijas periodus pēc kārtas tam nav bijis apgrozījuma. Iepriekš persona šo statusu zaudēja, ja saimnieciskā darbība nebija veikta vienu taksācijas gadu. Savukārt no 2026. gada saimnieciskās darbības veicēji, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, varēs izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem kalendāra gada ietvaros. Iepriekš saimnieciskā darba veicējs MUN maksātāja statusu ieguva uz nenoteiktu laiku. Tas nereti sagādāja neērtības, ja saimniecisko darbību kādu laiku nevarēja veikt, piemēram, slimības dēļ vai...

Sākot no 2025. gada 1. janvāra visiem pensionāriem (gan strādājošiem, gan nestrādājošiem) pensijas neapliekamais minimums būs 1000 eiro mēnesī. Strādājošie pensionāri, kam pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 pensijai). Tādā gadījumā katru mēnesi nodoklis 25,5% apmērā tiks piemērots tikai tai pensijas un algas daļai, kas ir virs 500 eiro. Šāds risinājums ieviests, lai strādājošiem pensionāriem (kam pensijas apmērs nesasniedz neapliekamā minimuma apjomu 1000 eiro) dotu iespēju gada laikā pilnīgāk izmantot neapliekamo minimumu, negaidot nākamo gadu, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt nodokli par neizmantotā minimuma daļu. Lai dalītais neapliekamais minimums algai un pensijai tiktu piemērots jau no nākamā gada sākuma (2025.gada janvāra pensijai un algai), cilvēkam līdz šī gada 15. decembrim (ieskaitot) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS) ir jāaktivizē sava algas nodokļa grāmatiņa un tajā jānorāda sava galvenā ienākumu gūšanas vieta (tā darba vieta,...

ES Padome 5. novembrī apstiprināja arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem kādā dalībvalstī uzsāktu tiesvedību krimināllietā var nodot citai dalībvalstij. Šim tiesību aktam būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka noziedzīga nodarījuma izmeklēšana vai kriminālvajāšana par to tiek veikta vispiemērotākajā valstī. Tas arī novērš nevajadzīgu paralēlu tiesvedību (par to pašu aizdomās turēto) dažādās ES dalībvalstīs, un tādējādi tas palīdzēs efektīvāk apkarot pārrobežu noziedzību. Noteikumi arī nodrošinās to, ka tiek labāk ievērotas aizdomās turētā vai apsūdzētā pamattiesības. Valsts iestādes par to, vai pieprasīt tiesvedības nodošanu citai dalībvalstij, lems, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem. Kritērijs cita starpā būs tas, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tās dalībvalsts teritorijā, kurai paredzēts tiesvedību nodot, vai ka viens vai vairāki aizdomās turētie vai apsūdzētie atrodas minētajā dalībvalstī. Regula pēc spēkā stāšanās būs tieši piemērojama, un to sāks piemērot, kad pēc tās stāšanās spēkā būs apritējuši divi gadi. Publicēts žurnāla...

Žurnāla Bilance konferences “Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā? Jaunās tehnoloģijas ikdienas darbā” ievadā piektdien, 29. novembrī, uzstājās finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ministrs iezīmēja galvenās tendences globālajā un vietējā ekonomikā, kas izveidojušās pēdējos gados, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Patlaban tas nozīmē pārmaiņas globālajās piegādes ķēdēs, problēmas vairākos svarīgos Latvijas sadarbības tirgos, tai skaitā Igaunijā (Lietuvā un Polijā situācija esot pozitīva). Arī Latvijas ekonomika patlaban ieslīdot recesijā. "Atgriešanās pie izaugsmes varētu notikt 2026. gadā, bet 2025. gads nebūs viegls," brīdināja A. Ašeradens. Valdība cenšoties stimulēt ekonomiku ar aizņemtas naudas un Eiropas Savienības fondu finansējumu, taču ar daudziem projektiem neveicoties, palikuši neapgūti lieli fondu līdzekļi. Vienlaikus valdībai jāsamazina izmaksas, lai iekļautos budžeta deficīta rāmjos. Savukārt darbaspēka nodokļu izmaiņu mērķis bijis padarīt sistēmu "elegantāku un vienkāršāku", kas esot izdevies. Vienlaikus iecerēts arī stimulēt iekšējo patēriņu, jo, lai gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad strauji kāpuši (par 12%), pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi kritušies (pret iepriekšējo gadu -...

EST atziņas lietā par darba samaksu un netiešu diskrimināciju Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada 4. oktobrī ir sagatavots spriedums Nr. C314/231 tiesību normu piemērotājiem noderīgā lietā par darba samaksu, kurā skatīts darba samaksas jēdziens un netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi: Air Nostrum nodarbina personālu uz zemes, lidmašīnas salona apkalpes personālu un pilotus. Darba tiesiskās attiecības starp Air Nostrum un tās personālu uz zemes un salona apkalpes personālu reglamentē koplīgums, kuru ir parakstījusi šī uzņēmuma vadība un dažas arodbiedrības (turpmāk — TCP koplīgums). Savukārt darba tiesiskās attiecības starp Air Nostrum un tās pilotiem reglamentē cits koplīgums, ko ir parakstījusi šī uzņēmuma vadība un citas arodbiedrības (turpmāk — pilotu koplīgums). Gan TCP koplīgumā, gan pilotu koplīgumā ir paredzēts izmaksāt dienas naudu, kas sedz izdevumus, kuri nav saistīti ar mājokli un...

Esam nominējuši šī gada laureātus konkursā "Gada grāmatvedis 2024"! Gadskārtējās žurnāla Bilance lasītāju konferences noslēgumā žurnāla galvenā redaktore Vita Zarina un konferences moderators Edijs Bošs nosauca šī gada laureātus. Titula "GADA GRĀMATVEDIS 2024" ieguvēja ir Sigita Valukevica, SILJA SIA galvenā grāmatvede. Par viņu uzņēmuma vadītāja Silva Jeromanova-Maura bilda, ka Sigita ir "izcili rūpīga, lojāla, atbildīga, apzinīga, vienmēr jūtos droša, kad finanses ir Sigitas rokās". Esam patiesi priecīgi paziņot arī nu jau tradicionālās balvas "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā utt. - ieguvēju Lindu Puriņu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāju, grāmatvedības eksperti! Linda Puriņa savā pašreizējā darbavietā ienāca 1997. gada 1. aprīlī, tā nu šis "joks" turpinās jau 27 gadus - tā teica viņas apsveicēji kolēģi. Ar abām laureātēm noteikti varēsiet tuvāk iepazīties turpmākajos žurnāla Bilance numuros! Tuvākajās dienās tiks sagatavoti arī konferences video materiāli! Lasiet arī: A. Ašeradens: Mākslīgais...

Atbilstoši Saeimas pieņemtajam lēmumam no 2025. gada 1. janvāra būs divas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. Fiskālo kadastrālo vērtību izmantos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem un nodevu aprēķiniem. SVARĪGI! Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem 2025. gadā nepieaugs, tie joprojām tiks aprēķināti, balstoties uz līdzšinējo kadastrālo vērtību, kas atbilst 2012. gada tirgus datiem. Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās taisnīgāku un patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. Universālā kadastrālā vērtība ir noteikta, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2022. gadā, nepārsniedzot 80% no vidējā cenu līmeņa. To izmantos nomas maksai piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, kā arī citiem aprēķiniem, piemēram, grāmatvedībā un finanšu pārskatos, kas nav saistīti ar nodokļiem un nodevām, – situācijās, kurās svarīga ir tirgum tuvāka kadastrālā vērtība. Kas ir kadastrālā vērtība? Kadastrālā vērtība ir īpašuma aptuvenā vērtība naudas izteiksmē, kas aprēķināta pēc vienotiem principiem visā Latvijā. Kadastrālajā vērtēšanā izmanto tikai galvenos faktorus, kas ietekmē īpašuma vērtību, piemēram, ēkas tehnisko stāvokli, platību, apgrūtinājumus...

Žurnāla Bilance konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā? Jaunās tehnoloģijas ikdienas darbā”, kas noritēja 29. novembrī, žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa iepazīstināja ar žurnāla Bilance jauno koncepciju un formātu.  "Žurnāls ir kļuvis modernāks, jo šķita, ka iepriekšējais formāts ir kļuvis novecojis. Drīzumā sāksies darbs arī pie BilancePLZ elektroniskā portāla pilnveides. Jaunajā žurnāla formātā esam apvienojuši Bilanci un Bilances Juridiskos Padomus. Grāmatveža profesija piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, grāmatvedis kļūst par arvien plašākas jomas speciālistu, un redakcijas darbā ikdienā bija ļoti grūti nodalīt materiālus, kas būtu publicējami grāmatvedības vai juridiskajā žurnālā, jo temati nereti pārklājas. Arī juridiskās prakses apraksti nereti saistīti vai nu ar darbaspēka, vai nodokļu, vai citām uzņēmējdarbībā būtiskām niansēm. Ļoti ceru, ka žurnāls un portāls būs jums noderīgi kā izziņas un iedvesmas avoti darbā! Vienmēr būšu priecīga saņemt arī jūsu atsauksmes un ieteikumus!" - sacīja Bilances redaktore. "No sirds liels paldies visiem Bilances autoriem! Gan tiem, kas rakstījuši, gan tiem, kas...

Būtiskie grozījumi darba samaksas aprēķinos notika 2018. gadā, tātad pirms septiņiem gadiem. Sagaidot 2025. gadu, vispirms jāatvadās no iepriekšējās reformas un vienlaikus jāsāk piemērot jaunās normas, jo likumu grozījumi būs jāiestrādā katrā programmā. Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks pielāgota mūsu pārskatu pieņemšanai. Garlaicīgi nebūs! Iesaku pievērst īpašu uzmanību katra grozītā likuma Pārejas noteikumiem, jo jūsu aprēķini var skart ne vien 2025. gadu (jaunās prasības), bet attiekties arī uz 2024. gadu. Tādēļ atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru Kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem». Likmju sadalījums nav mainīts jau četrus gadus (2021., 2022., 2023., 2024.). Parocīgi, ka varam to izmantot arī 2025. gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi par apgādājamajām personām — 250 eiro (MK 2017....