Ekspertu ziņojumam

No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 857 "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2025. gadā", kas regulēs uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru, maksāšanas kārtību un daļu, kas ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Noteikumu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu sistēmu darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēju maksātnespējas gadījumā, kā arī veicināt valsts budžeta stabilitāti. Galvenās izmaiņas un nosacījumi URVN apmērs 2025. gadā: noteikts 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku ar darba tiesiskajām attiecībām. Izņēmumi: darba devējiem nebūs jāmaksā URVN par darbiniekiem, kuriem tiek piemērots sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Šis regulējums atbalsta lauksaimniecības nozari un jauniešu nodarbinātību vasaras sezonās. Maksāšanas termiņš: nodeva par pārskata mēnesi būs jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam, izmantojot vienoto nodokļu kontu. Plānotie ieņēmumi un sadalījums 2025. gadā no URVN tiek plānoti ieņēmumi 3,1 miljona eiro apmērā. No šīs summas: 63,51% (1,98 milj. eiro) tiks ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fondā; 36,49% (1,14...

No 2025. gada 1. janvāra stājas spēkā 2024. gada 4. decembrī Saeimā pieņemtie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu likumā, kas paredz, ka: transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes tiks paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm, sākot no 2025. gada 1. janvāra. Papildus ir noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Bez tam Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) tiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājiem, kuri nebūs samaksājuši nodokli līdz kalendārajam gadam sekojošā kalendārā gada 10. janvārim, nosūtīs informatīvu paziņojumu par nodokļa maksāšanu, sākot no 2026. gada. TEN par motociklu, triciklu un kvadriciklu, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora tilpumu, maksā atbilstoši tā motora tilpumam kubikcentimetros (cm3) Motora tilpums (cm3) Līdz 31.12.2024, euro No 01.01.2025, euro līdz 500 18 21 501 – 1 000 36 39...

Eiropas Komisija (EK) aicina visas ieinteresētās puses piedalīties publiskajā apspriešanā par publiskā iepirkuma direktīvām. Apspriešana norisinās līdz 2025. gada 7. martam, un tās mērķis ir palīdzēt EK izvērtēt esošo direktīvu efektivitāti un sagatavot jauna Eiropas Savienības publiskā iepirkuma regulējuma priekšlikumu. Šīs direktīvas Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ar Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Publiskās un privātās partnerības likumu. Apspriešanas laikā EK vēlas noskaidrot: vai direktīvas ir veicinājušas augstu konkurences līmeni vienotajā tirgū? vai tās ir palielinājušas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaisti iepirkumos? vai regulējums ir bijis caurspīdīgs un veicinājis videi draudzīgāku, sociāli atbildīgāku un inovatīvāku ekonomiku Eiropā? Aicinām iesniegt viedokļus un piedalīties publiskajā konsultācijā, aizpildot tiešsaistes anketu EK tīmekļvietnē. Anketa ir pieejamas visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, arī latviešu valodā. Lasiet arī: Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

2024. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas paredz Konkurences padomei (KP) jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā. Turpmāk KP sniegs konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā. Jaunās funkcijas izpilde tiks nošķirta no administratīvā procesa ietvaros veiktās konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanas iestādē, tādējādi novēršot interešu konflikta riskus. Tas nozīmē, ka ar jauno funkciju KP analizēs tikai publiskā pasūtītāja iesniegtu informāciju un KP sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām būs ieteikuma raksturs. Jānorāda, ka arī KP priekšsēdētājs neiesaistīsies atzinumu sniegšanā un to saturā pēc būtības. Juris Gaiķis, KP priekšsēdētājs: “Zaudējumu atgūšana ikvienam publiskajam pasūtītājam ir kā taisnīga uzvara cīņā pret netaisnīgu piegādātāju rīcību, kuras rezultātā upuri ir bijuši ne vien paši pasūtītāji, bet arī patērētāji, kuriem, piemēram, ir pieaugušas...

Kopš 11. decembra spēkā ir 2024. gada 4. decembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko sāks piemērot, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Atgādinām, ka algas nodokļa likme, kas 2025. gadā jāmaksā no mēneša ienākuma, ir 25,5%. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) gada laikā algas nodokļa aprēķinā piemēro vienu likmi – 25,5% – neatkarīgi no bruto algas apmēra, ienākuma gūšanas vietu skaita un algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas fakta. Ja darbinieks nemaksā sociālās iemaksas Latvijā (iemaksas veic citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā) un algota darba ienākums mēnesī pārsniedz 8775 eiro (t. i., 1/12 daļu no 105 300 eiro), tai mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 8775 eiro, darba devējs (ienākumu izmaksātājs) piemēro 33% likmi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 25,5% likmi gada laikā piemēro arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pārejošas darbnespējas pabalstiem un pensijām. Ja 2025. gadā algota darba ienākumu, pensiju vai pabalstu izmaksā par 2024. gadu, tad piemēro attiecīgajā (iepriekšējā) gadā...

Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima 19. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Ar grozījumiem palielināts ienākumu slieksnis, kas ļautu pieteikties parādu dzēšanai. Iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru vidējie ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas bija noteikts līdz šim. Piesakoties parādu dzēšanai, netiks ņemti vērā līdzekļi 15% apmērā no valstīs noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kā arī daudzbērnu ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Līdz šim iespēja dzēst savas parādsaistības bija tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru....

Latvijas Republikas teritorijā no 2025. gada 1. janvāra būs aizliegts iebraukt no ārvalstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli, ja tā degvielas tvertnēs degvielas apjoms pārsniegs 200 litrus. To nosaka grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli,” kas izsludināti 19. decembrī. Ar grozījumiem likuma “Par akcīzes nodokli” 18. panta 9. daļā noteikts, ka: 1) ar akcīzes nodokli neapliek naftas produktus (degvielu) apjomā līdz 200 litriem, kas nodrošina tāda konkrēta komerciāla mehāniskā transportlīdzekļa darbību, kurš iebrauc Latvijas Republikas teritorijā no trešās valsts; 2) Latvijas Republikas teritorijā ir aizliegts iebraukt no ārvalsts, kas nav ES dalībvalsts, ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli, ja tā degvielas tvertnēs degvielas apjoms pārsniedz 200 litrus. Līdz šim, iebraucot no trešajām valstīm Latvijā ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli, nebija noteikti degvielas daudzuma ierobežojumi un no nodokļiem bija atbrīvota visa degviela, kas atrodas transportlīdzekļa standarttvertnē. Turpmāk robežšķērsošanas...

Decembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izsūtīs automātiskus atgādinājumus tām privātpersonām, kuras, iespējams, izīrē nekustamo īpašumu, bet nav reģistrējušas VID saimniecisko darbību, kā arī tās privātpersonas, par kurām VID rīcībā ir informācija par paziņojumu Veselības inspekcijai par savu darbību skaistumkopšanas jomā, bet nav veikta saimnieciskās darbības reģistrācija VID. Savā e-pastā privātpersonas saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Paziņojumā privātpersonas aicinās izvērtēt nepieciešamību reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas jomā vai paziņot nereģistrējamo saimniecisko darbību nekustamā īpašuma izīrēšana jomā. Ziņojumam būs pievienots atbilstošs skaidrojošs materiāls, lai palīdzētu pārliecināties, vai darbība atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm un reģistrēt vai paziņot par saimniecisko darbību. Uzmanieties no krāpniekiem! Lai pasargātu sevi no iespējamiem krāpnieku centieniem izmantot šo situāciju, aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem un atgādinām, ka visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt EDS. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem...

No nodokļa atbrīvotie maksājumi, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, paplašināti ar tādiem izdevumu veidiem kā darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi, nosakot atbrīvojuma kopējo apmēru maksimāli: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu1 ar 700 eiro. Minēto atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t. sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 eiro gadā. Taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam...

Ministru kabinets (MK) 17. decembrī apstiprināja grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumos Nr. 276 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu". Ņemot vērā likuma “Par nodokļiem un nodevām” jaunās prasības, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegt informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gada laikā ieskaitītās skaidrās naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk. Izmaiņas ir ieviestas, lai veicinātu lielāku caurskatāmību attiecībā uz skaidras naudas darījumiem un nodrošinātu efektīvu nodokļu administrēšanu. Noteikumu projektā paredzētā kārtība būs saistoša visām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Jaunā kārtība uzlabos VID iespējas uzraudzīt naudas plūsmas un samazinās iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, nodrošinot godīgu konkurenci un sabiedrības interešu aizsardzību. Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī vienlaikus ar likuma jaunajām normām. Lasiet arī: Komercbankām...

Ministru kabinets 17. decembra sēdē apstiprinājis grozījumus noteikumos par nodokļu maksājumu kārtību*. Grozījumu mērķis ir gan pagarināt muitas maksājumu ieskaitīšanas vienotajā nodokļu kontā ieviešanas termiņu, gan paplašināt maksājumu saistību prioritāšu sarakstu, iekļaujot jaunus ar dabas resursu nodokli apliekamos objektus. Muitas maksājumu termiņš pārcelts uz 2027. gadu Saskaņā ar jauno regulējumu muitas maksājumu ieskaitīšana vienotajā nodokļu kontā, kas sākotnēji bija paredzēta no 2025. gada 1. janvāra, tiek pārcelta uz 2027. gada 1. janvāri. Šī pārcelšana nepieciešama, jo muitas maksājumu uzskaites specifikas dēļ ieviest visas nepieciešamās funkcionalitātes līdz sākotnēji noteiktajam termiņam nav iespējams. Šobrīd paveikts aptuveni 60% no plānotajiem darbiem. Jauni ar dabas resursu nodokli apliekami objekti Grozījumi paredz paplašināt maksājumu saistību prioritāšu sarakstu, iekļaujot jaunus ar dabas resursu nodokli apliekamos objektus, tostarp tekstilizstrādājumus, vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus, zvejas rīkus un nepārstrādātu plastmasas iepakojumu. Šie objekti nesen tika pievienoti Dabas resursu nodokļa likumam, un to iekļaušana prioritāšu sarakstā nodrošinās skaidrību maksājumu administrēšanā. Lai...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret piedāvāto Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51.panta septītās daļas jauno redakciju, jo tā izslēdz atsauci uz koplīgumu kā īpašu sociālo kritēriju piegādātāja izvēlē. PIL 51.panta septītā daļa līdz šim bija vienīgais labās prakses elements likumā, kas sniedza motivējošo faktoru slēgt koplīgumu. Svarīgi, ka šis motivējošais faktors ir formulēts kā pasūtītāja tiesība nevis pienākums, un tas ir tikai izšķirošs kritērijs, ja divi pretendenti ir līdzvērtīgi, nevis kritērijs, bez kura dalība konkursā nav iespējama. Līdz ar to LBAS ir neizpratne, kāpēc ir nepieciešams dzēst ārā no PIL vienīgo koplīgumu slēgšanas motivējošo faktoru, kurš turklāt ir izteikts brīvprātīga formā. LBAS uzsver, ka nodokļu maksātāju naudai jābūt piešķirtai sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kuri rūpējas ne tikai par pelņu, bet par uzņēmuma, tā darbinieku sociālo labklājību, kā arī uzņēmuma darbības sociālo ietekmi sabiedrībā. Vienlaikus PIL esošā redakcija neietver nekādas priekšrocības uzņēmumiem, kuri ir sociāli atbildīgi un kuriem, piemēram, ir noslēgts...

Sociālo platformu lietotnes kā WhatsApp, Facebook un citas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas saziņas daļu – tās izmanto gan darba vajadzībām, gan komunikācijai ar kaimiņiem, ģimeni, skolotājiem utt. Datu Valsts inspekcija (DVI) skaidro, kādas pazīmes liecina, ka grupa izveidota privātām vajadzībām. Pirmsskolas izglītības iestādes grupiņas “Ābolīši” bērnu vecāki ir izveidojuši kopīgu WhatsApp čatu, kas kalpo kā ērts un efektīvs saziņas veids. Šajā slēgtajā grupā piekļuve ir tikai grupiņas bērnu vecākiem, un čatā tiek apspriesti aktuāli jautājumi – piemēram, naudas vākšanas organizēšana dāvanām, grupiņas ikdienas aktivitātes utt. Dažkārt arī tiek izteikta neapmierinātība ar bērnudārza personālu. Šādai grupai līdzīgas varētu būt arī citas slēgtas saziņas platformas, kur komunikācija notiek starp ģimenes locekļiem (arī tad, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā), kaimiņiem, kolēģiem, klases biedriem utt. Ja DVI rīcībā nonāk jautājums par datu apstrādi slēgtā grupā, vispirms jāvērtē, vai apstrāde ir Datu regulas tvērumā un mūsu kompetencē. Attiecīgi, ja datu apstrāde neietilpst Datu regulas tvērumā, DVI...

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus, komersantus, to filiāles un pārstāvniecības u.c. tiesību subjektus, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos, lai nodibinātu to juridisko statusu un nodrošinātu šo ziņu publisku ticamību un pieejamību. Likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju ikdienā veic UR valsts notāri, savukārt UR galvenais valsts notārs izskata apstrīdētos valsts notāru lēmumus. Nereti ir noderīgi ieskatīties galvenā valsts notāra pieņemto lēmumu pamatojumā, kur skaidrotas Komerclikuma normas. Tas ļauj izvairīties no kļūdām gan reģistrējot komercdarbību, gan to izbeidzot. Galvenā valsts notāra 2024. gada 30. maija lēmums Nr. 1–5n/109 UR saņēma SIA pieteikumu par SIA izslēgšanu no komercreģistra, jo ir pabeigts SIA likvidācijas process. Pieteikumā cita starpā apliecināts, ka saistībā ar mantas neesamību mantas sadales plāns nav sastādīts. UR valsts notārs pieņēma lēmumu izslēgt SIA no komercreģistra. Vēlāk UR saņēma iesniegumu no SIA bijušā likvidatora, kurā lūgts, atjaunojot...

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, samazināt administratīvo slogu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri. No 2025. gada 1. janvāra: personai būs tiesības atkārtoti reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju arī taksācijas periodā (kurā tā pārtraukusi saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu) un pēctaksācijas periodā, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā; par vienu taksācijas gadu tiek pagarināts laika periods, pēc kura mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs zaudē savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma. Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs savu statusu zaudēs ar nākamo taksācijas periodu šādos gadījumos: vispārējā gadījumā – ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav apgrozījuma 2 taksācijas periodus pēc kārtas; ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas perioda II ceturksni, un tam nav apgrozījuma 3 taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot reģistrācijas gadu); ja mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts...