Ekspertu ziņojumam

«Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē? Pilsēta bez rūpniecības Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu (pēc apgrozījuma) sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus — AS Tehnoinform (cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana) un SIA Verģi (jūras zvejniecība), taču abu šo uzņēmumu apgrozījuma rādītāji ir samērā pieticīgi — attiecīgi 10,1 un 12,3 miljoni eiro. Nosacīti pie ražošanas nozares varētu pieskaitīt arī lielāko Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu SIA Industry...

2023. gadā tika pabeigts promocijas darbs (pētījums) «Pašnodarbinātības sociāli ekonomiskie aspekti». Pētījumā tika identificēta viena no pašnodarbināto personu problemātikām, un tā ir pašnodarbināto personu nepietiekama sociālā aizsardzība. Pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības jautājumi ir plaši pētīti arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu riskus zaudēt ienākumus sakarā ar konkrētiem gadījumiem — sociāli apdrošinātās personas slimība, invaliditāte, maternitāte, bezdarbs, vecums, nelaimes gadījums darbā vai saslimšana ar arodslimību, kā arī papildu izdevumu segšana sakarā ar bērnu kopšanu un sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Pašnodarbinātām personām ES bieži nav piekļuves sociālajiem labumiem tādā pašā apmērā kā darba ņēmējiem. Eiropas Komisijas pētījumā «Piekļuve sociālajai aizsardzībai cilvēkiem, kuri strādā ar nestandarta līgumiem un kā pašnodarbinātie Eiropā, 2017» (Access to socal protection for people working on non–standard contracts and as self–employed in Europe, 2017) identificētas būtiskas atšķirības starp valstīm, kuras...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sagatavojusi iebildumus par Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Likumprojekts ir nodots publiskajai apspriešanai līdz 11. decembrim. LBAS izsaka vairākus iebildumus, un būtiskākie no tiem saistās ar koplīguma termiņu, dīkstāvi un darba devēja uzteikumu arodbiedrības biedram. LBAS atgādina, ka Darba likuma 19. panta normas mērķis ir nepieļaut vienpusēju atkāpšanos no koplīguma, aizsargāt darbinieku no koplīgumā paredzētās aizsardzības atcelšanas, atstājot viņu bez koplīgumā ietvertajām sociālajām garantijām, kā arī motivēt abus sociālos partnerus pēc iespējas ātrāk veikt sarunas par jaunu vienošanos. Koplīgumu darbības tā saucamā ultraaktivitāte pastāv dažādu valstu tiesību sistēmās, piemēram, Spānijā, Portugālē, Vācijā un Latvija šajā ziņā nav unikāla. LBAS vērš uzmanību, ka koplīgumu darbības ultraaktivitātes atcelšana vājina arodbiedrību lomu un pasliktina labvēlīgo vidi koplīgumu slēgšanai. Līdz ar to LBAS pieprasa aizsargāt koplīgumu ultraaktivitāti un saglabāt abu pušu tiesības vienoties par to, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. LBAS norāda, ka pašreizējā likuma redakcija...

Vairākas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā stāsies spēkā no 2025. gada. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi. Tādēļ tiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri 2024. gadā veikuši ar PVN apliekamus darījumus un, iespējams, arī ar PVN neapliekamus darījumus (piemēram, darījumi ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.) un sasnieguši apgrozījumu 50 000 eiro, līdz 2025. gada 15. janvārim (ieskaitot) jāiesniedz iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. To var izdarīt, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumenta grupā Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas – Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai. 50 000 eiro slieksnis jāaprēķina kalendāra gadam (2024.gadam), nevis pēdējiem 12 mēnešiem. Ja iesniegums tiks iesniegts līdz 2025. gada 15. janvārim,...

Lai mazinātu darbaspēka imigrācijas sistēmas negodprātīgas izmantošanas riskus, valdība 10. decembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas safatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", Kā norādīts noteikumu anotācijā, pašreizējā situācijā arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā Eiropas Savienības (ES) valstī, nemaz neplānojot personu nodarbināt Latvijā un arī neizskatot iespējas nodarbināt vietējo darbaspēku. Tā rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu trešo valstu darbinieku nosūtīšanai pakalpojumu sniegšanai uz citām ES valstīm. Vienlaikus par šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanas procesu. Ar grozījumiem noteikumos precīzāk tiek atrunāts sadarbības mehānisms starp darba devēju un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Turpmāk darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, būs jāsadarbojas ar NVA - jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz...

Saeimā 4. decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 11. decembrī, paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiek palielināts no 500 eiro uz 1000 eiro mēnesī. Lai strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs nesamazinātos un nebūtu vajadzīgs ik gadu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Detalizētāka informācija par šo jauno iespēju ir iegūstama, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Taču arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Vai pensionāra neapliekamais minimums ir obligāti jādala? Nē, tā ir katra strādājošā pensionāra izvēle. Izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kā arī Aizsardzības...

Ministru kabinets 10. decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu". Daļa jauno noteikumu stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, daļa – 2026. gada 1. janvārī. No 2025. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 44 eiro un divu darba dienu laikā – 70 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 25 eiro un divu darba dienu laikā – 40 eiro. No 2026. gada 1. janvāra valsts nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 50 eiro, un divu darba dienu laikā – 75 eiro. Savukārt, valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu 10 darba dienu laikā būs 30 eiro, un divu darba dienu laikā – 45 eiro. Tiek saglabāti visi valsts nodevu atvieglojumi par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu – bērniem...

Darba devēja un darba ņēmēja attiecībās nereti iespējamas strīdus situācijas, kuru risinājumam nepieciešams ne vien rūpīgi pārlasīt Darba likumu, bet arī uzklausīt jurista viedokli, lai strīdu vēlāk nevajadzētu izšķirt tiesā. Gita Oškāja, zvērināta advokāte, koncentrētā veidā sniedz atbildes uz biežāk sastopamajiem darba devēju jautājumiem. Vai var atbrīvot no darba, ja darbinieks saslimst? Darba devējam vispārējā gadījumā ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. To var darīt tikai tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus un ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Turklāt darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu tikai tai laikā, kad darbiniekam ir darbnespēja (saistībā ar ilgstošo darbnespēju), nevis pēc tam, kad darbnespēja ir beigusies. Gadījumos, kad var uzteikt darba līgumu darbnespējas laikā, neieskaita: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu; darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru...

Minimālās algas palielināšana no 2025. gada 1. janvāra no 700 eiro uz 740 eiro ietekmēs vairākus Maksātnespējas likumā noteiktos maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem. Uzsākot gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, ir iemaksājams depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, kā to paredz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 2. punkta redakcija, kas spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to līdzšinējo 1400 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam no 2025. gada 1. janvāra būs jāmaksā 1480 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu (Maksātnespējas likuma 62. panta...

Pēdējo četru gadu laikā to iedzīvotāju skaists, kas Latvijā atgriezušies no ārvalstīm, ir teju dubultojies. Tam par iemeslu ir gan sentiments — ilgas pēc dzimtenes, radiem un draugiem —, gan arī gluži praktiski iemesli — Latvijā bezdarba rādītāji samazinās, parādās jaunas darbavietas un ir iespējams labi nopelnīt arī pie darba devējiem mūsu valstī. Turklāt ārvalstīs uzkrātās zināšanas un nauda nereti kalpo par pamatu biznesa uzsākšanai. Gan pašvaldības, gan arī dažādas valsts iestādes pēdējos gados mērķtiecīgi sniedz informāciju un atbalsta tos, kuri vēlas atgriezties mājās. Remigranti ne tikai ir darbaspēks, kas aizpilda brīvās darbavietas vai rada jaunas, bet viņi arī veido zināšanu pārnesi, kas ir vēl viens būtisks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai. Kaut arī kopš neatkarības atgūšanas pagājušā gadsimta 90. gados cilvēki ir braukuši prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos, masveidīga valsts pamešana iezīmējusies divas reizes. Pirmā bija pēc tam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā un daudzas valstis Latvijas iedzīvotājiem atvēra savu...

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus" komercbanku plašākai klātbūtnei Latvijas reģionos. Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eiro zonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta. 2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas. Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināta ar klātienes pakalpojumu un konsultāciju pieejamību. Digitalizācija paredz standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti. Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28% uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu...

Jautājums Darbiniekam sākas atvaļinājums 2024. gada 18. decembrī un turpinās līdz 2025. gada 2. janvārim ieskaitot. Cik no tām ir apmaksājamas dienas, cik izmantotas dienas un kad darbiniekam jāatgriežas darbā? Atbilde Diemžēl precīzai atbildei uz jautājumu trūkst informācijas — tādēļ izskatīsim iespējamos variantus. Šī gada decembris atbilstoši Darba likuma (DL) 133. panta 4. daļai izceļas ar divām pārceltajām darbadienām (23. un 30. decembris). Turklāt tās dienas vispirms ir jānostrādā (14. un 28. decembrī) un tikai pēcāk var atpūsties (sk. kalendāru). Jūsu minētais atvaļinājuma periods iekļauj tieši abas pārceļamās dienas. Tiesa gan, rīkojums par pārcelšanu formāli attiecināms uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai (privātajā biznesā darba devējs var rīkoties savādāk). Tā kā darba dienu pārcelšana šajā konkrētajā situācijā ir loģiska, to arī apskatīsim. Ņemsim vērā, ka abas pārceļamās pirmdienas ir pirmssvētku dienas (saīsināts darba laiks), tad arī, pārceļot tās uz divām citām sestdienām,...

Saeima 6. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā ir pieņēma likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Apstiprināts arī 31 budžetu pavadošais likumprojekts. Ņemot vērā ekonomikas izaicinājumus un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, budžets ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt sabalansētu, ilgtspējīgu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu finanšu politiku. Galvenā prioritāte ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, informē Finanšu ministrija. “Budžeta veidošanā centāmies sasniegt divus būtiskus stratēģiskos mērķus: nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, kā arī radīt apstākļus izaugsmei un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Esmu gandarīts, ka sagatavotais budžeta projekts ir ieguvis augstu Eiropas Komisijas novērtējumu kā pilnībā atbilstošs. Jāpiebilst, ka esam vienīgā Baltijas valsts, kas saņēmusi šādu atzinību,” uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta...

Līdz 2025. gada 1. novembrim atlikta prasība nodrošināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA polisi) visiem transportlīdzekļiem, kam nav uz laiku pārtraukta reģistrācija. To noteic 5. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā Saeimā atbalstītais par steidzamu atzītais grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Saeimas pieņemtā un 26. novembrī Valsts prezidenta izsludinātā likuma projektu Saeimai iesniedza Ministru kabinets, norādīts grozījuma anotācijā. Taču pieņemtās izmaiņas par obligātu civiltiesisko apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem, arī tādiem, kas nepiedalās ceļu satiksmē, nav pietiekami izvērtētas un izdiskutētas un grozījumu spēkā stāšanās ir jāatliek, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē Satiksmes ministrija deputātus iepriekš informēja, ka ir uzsākts darbs, lai varētu ieviest vienkāršāku procedūru transportlīdzekļu noņemšanai no uzskaites. Ministrija rosina reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, kad transportlīdzeklis netiek izmantots, veikt elektroniski, nenododot transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes. Līdzīgu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu: “AS (turpmāk – Sabiedrība) ir tai skaitā arī zemes nekustamā īpašuma Rīgā īpašnieks. Uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (turpmāk - būve). Starp zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pastāv t.s. likumiskā zemes lietošanas tiesības, ko no 2022. gada 1. janvāra regulē Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošais likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk Spēkā stāšanas likums). Sabiedrība ir sagatavojusi maksāšanas paziņojumus būves īpašniekiem (kopīpašniekiem) par zemes likumisko lietošanas maksu. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta otro daļu par maksāšanas paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz zemes īpašnieka izmaksas 15 eiro apmērā, kas ir sedzamas kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu (Spēkā stāšanās likuma 38. panta trešā daļa). Vienlaikus Spēkā stāšanās likuma 38. panta ceturtā daļa nosaka, ka,...