Ekspertu ziņojumam

Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi un teorētiskās pieejas par valsts un indivīda līdzdalības un atbildības līmeni sabiedrības procesos, tā arī organizāciju līmenī pastāv atšķirīgs skatījums, un bieži vien raisās diskusijas par darba devēja un darbinieku atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītu jautājumu kontekstā. Nereti darbinieki savas motivācijas, labbūtības, darba un privātās dzīves līdzsvara, iedvesmas nodrošināšanu pilnā mērā sagaida no darba devēja, tāpat ir organizācijas, kuras uzskata, ka ar savu motivāciju un labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru u.c. ir jātiek galā darbiniekiem pašiem. Savukārt personāla vadītāji vērš uzmanību, ka pēdējos gados dažos aspektos ir "aiziets zināmās galējībās", un šis jautājums būtu aplūkojams līdzsvarotas savstarpējas sadarbības un abu pušu iesaistes un līdzatbildības kontekstā, to nenovirzot uz vienu vai otru pusi. To, kāds ir pašu darba ņēmēju skatījums šajos jautājumos, pētījumu kompānija Kantar atkārtoti noskaidroja šogad veiktajā pētījumā. Iegūtie rezultāti liecina, ka vairāk nekā 2/5 darba ņēmēju skatījumā (42%) darbinieka labbūtība galvenokārt tomēr...

Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā pieņemti gala lasījumā Saeimā 6. jūnijā, paredz būtiski mainīt šķīrējtiesu procesa regulējumu un ir saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.1 Turpmāk šķīrējtiesas spriedumu varēs apstrīdēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 1 Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. 2022–03–01 „Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Par šo izmaiņu iespējamajiem ieguvumiem un problemātiskajiem aspektiem gan no šķīrējtiesu, gan to klientu – uzņēmēju – interešu viedokļa vēl pirms likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimā diskusiju bija sarīkojis ZAB Sorainen. Galvenais diskusijas secinājums – kopumā likuma grozījumi virza šķīrējtiesas procesu pareizā, starptautiskajai praksei pietuvinātā virzienā, tomēr sarežģījumus varētu radīt vēl līdz galam nepārdomātas procesuālās nianses. Šķīrējtiesu regulējuma izmaiņu apspriešanā piedalījās Valts Nerets, ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts, Agita Sprūde, ZAB Sorainen zvērināta advokāte, Agris Repšs, ZAB Dalderis & Repšs partneris, zvērināts...

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam, atsaucoties uz Nacionālās drošības koncepcijā teikto, ka “iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte”. Eiropas Komisija attiecībā uz Latviju ir uzsvērusi nepieciešamību rast papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem. Sociālai aizsardzībai Latvijā atvēlētais izdevumu īpatsvars būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir piektais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet nabadzības risks personām vecuma grupā 65 gadi un vairāk – otrais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. LM ir pārliecināta,ka papildus līdzekļi ģimeņu materiālajam atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt sabiedrības funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Labklājības...

Biznesā tāpat kā dzīvē ir izvēles un iespējas. Ja dzīvē iespējas un izvēles ir atkarīgas no dažādu apstākļu sakritības un saistāmas ar cilvēka rīcību, tad biznesā iespējas izvēlēties var nostiprināt arī līgumiski, slēdzot opciju līgumus. Opcijas un opciju līgumi biznesa pasaulē jau zināmi sen, tomēr tie tiek izmantoti samērā šaurā lokā; visbiežāk – akcionāru un dalībnieku līgumos, nekustamā īpašumu darījumos un finanšu instrumentu tirdzniecībā. Plašāku popularitāti opcijas guvušas kā darbinieku motivēšanas un atalgošanas rīks. Kopš 2021. gada sākumā, kad spēkā stājās grozījumi Komerclikumā un grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ir tikusi atvieglota kapitāldaļu opciju jeb akciju opciju (stock options) piešķiršana arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem, paredzot izņēmumus nodokļu samaksā. Ņemot vērā, ka arvien vairāk darbinieki kļūst par uzņēmumu mazākumdalībniekiem, svarīgi atzīmēt, ka opcijas un opciju līgumus var izmantot arī citās situācijās, turklāt, piemērojot finanšu un nekustamo īpašumu nozarēs īstenoto praksi. Iespēju līgums Tā kā opciju...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Struktūrvienības reģistrācija Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID...

Senāta Administratīvo lietu departaments 28. jūnijā izskatīja lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu, kā arī pienākuma noteikšanu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Daļā par naudas sodu Administratīvā apgabaltiesa iestādes pieņemto lēmumu atcēla. Izvērtējis Konkurences padomes iebildumus, Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, jo iestāde, neskatoties uz tai doto rīcības brīvību un no tās izrietošo pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus, nebija piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts. Konkurences padome bija ierosinājusi lietu par konkurences tiesību pārkāpumu un uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus. Norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu, pieteicējs atsaucās uz tiesībām neliecināt un nesniegt paskaidrojumus pret sevi. Konkurences padome pieteicēja rīcībā konstatēja pārkāpumus, uzlika naudas sodu, kā arī noteica pienākumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa atzina, ka Konkurences padome pamatoti pieteicēja darbībās konstatēja pārkāpumu un uzlika atbilstošu pienākumu. Vienlaikus tā secināja, ka pieteicējam piemērotā naudas soda apmērs ir pārlieku bargs, proti, nav...

Līderību mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā, cita starpā, var nodrošināt skaidrs un pārskatāms regulējums. Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) asā sacensībā ar ASV, Ķīnu un citām lielvarām ir centusies iespējami drīzā laikā veidot regulējumu, kas radītu skaidrus noteikumus tirgus dalībniekiem, vecinātu inovācijas un vienlaikus garantētu cilvēka pamattiesību aizsardzību. Eiropas Padome 2024. gada 21. maijā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu (turpmāk – MI Akts) un ir sagaidāms, ka pavisam drīz tas tiks galēji apstiprināts no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes puses​. MI Akts ir tapis straujas tehnoloģiskas izaugsmes laikā un ES likumdevēji ir bijuši spiesti MI Akta izstrādes procesā vairākas reizes būtiski mainīt un pielāgot MI Akta tekstu, lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm un problemātikai mākslīgā intelekta (MI) regulācijas jautājumos. Tādā veidā pēdējā Akta redakcijā ir iestrādāts ģeneratīvā MI un vispārīgu MI modeļu regulējums. Sagaidāms, ka daudzi jautājumi, piemēram, izpratne par augsta riska sistēmām, vēl tiks atrisināti ar ES īstenošanas regulu un Eiropas Komisijas...

No 2024. gada 1. jūlija, stājoties spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēmai, uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis 0,50 eiro par vienu kilogramu, informē ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte. Uzņēmumi varēs nemaksāt dabas resursu nodokli, iesaistoties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā un tādējādi nodrošinot tekstila dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai pārstrādei. Šo sistēmu uzņēmums var veidot pats vai tas var noslēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, piemēram, “Zaļo jostu”, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanu, tai skaitā šķiroto atkritumu pieņemšanas infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes. “Lai tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji varētu ātri un ērti noskaidrot, vai un cik daudz tiem būtu jāmaksā nodoklis par tekstilizstrādājumiem, esam izstrādājuši dabas resursu nodokļa kalkulatoru, kas pieejams “Zaļās jostas” mājaslapā. Tādējādi uzņēmumi varēs pārliecināties, ka maksa par kilogramu tekstila, kas būtu jāmaksā apsaimniekotājam, būs vidēji četras...

Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot). Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2023. gadā pārsniedza 78 100 eiro un: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada...

JURISTA PADOMS Opcijas un opciju līgumu veidi. Reinis Sokolovs, Mag. Iur., ZAB Vilgerts partneris un korporatīvās prakses vadītājs Mākslīgā intelekta akts – kā labāk sagatavoties? Anna Marta Riekstiņa, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs, Edvijs Zandars, ZAB Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts Ko maina jaunie Šķīrējtiesu likuma grozījumi? ZAB Sorainen rīkotās diskusijas atziņas apkopoja Ikars Kubliņš KOMERCTIESĪBAS Par tiesībām iesniegt nepilnīgu pirmreizējo akcionāru reģistra nodalījumu. Pēc Uzņēmumu reģistra informācijas KONKURENCE Konkurences neitralitātes princips un tā pārkāpumu izpausmes. Anetes Vitjazevas, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenās juristes, skaidrojumu pierakstīja Inese Helmane KOMERCPRAKSE PTAC uzraudzīs nelikumīga satura izplatību tiešsaistē. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācijas NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU...

Otrdien, 25. jūnijā, valdība akceptēja divus sagatavotos likumprojektus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu sniegšanas iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt šādu pakalpojumu cenas. Grozījumi paredz veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu jeb zibmaksājumu attīstību. Latvijā, citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, varēs kļūt par maksājumu sistēmas tiešām dalībniecēm. Tas vēl vairāk veicinās konkurenci un nodrošinās vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Iestādei, kas vēlēsies kļūt par maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību papildus uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos. Likumprojekts par grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”. Likumprojekti vēl jāizskata Saeiemā.

Vasaras vidus, atvaļinājumu sezona, bet komercdarbībā iesaistītajiem tā pa īstam atslābt nesanāk, jo likumi ir spēkā arī tad, kad Saeima ir devusies vasaras atvaļinājumā. Šogad tas paredzēts no 21. jūnija līdz 3. septembrim. Saeimas pavasara sesijā, kas aizsākās 8. aprīlī, tika pieņemti septiņi jauni likumi un 79 grozījumi jau esošajos likumos. Iespējams, ne visām normatīvā regulējuma izmaiņām, kas attiecas uz komercdarbību, grāmatvedības kārtošanu un nodokļu jomu, pagūts izsekot. Grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem daudz laika aizņēma gada atskaišu sagatavošana. Tāpēc arī vasarā būtu jāieskatās mūsu žurnālos Bilance un Bilances Juridiskie Padomi, kā arī portālā Bilance PLZ, lai pārliecinātos, ka pats svarīgākais ir ņemts vērā. Turklāt valdībai šāds vasaras brīvlaiks nav paredzēts, tāpēc tā turpina izdot Ministru kabineta noteikumus, kuri arī ietekmē uzņēmējdarbībā iesaistīto ikdienu. Šai numurā vēršam uzmanību arī uz Eiropas Savienības normatīvo regulējumu, kā, piemēram, Mākslīgā intelekta aktu un Digitālo pakalpojumu aktu, kuru prasības attieksies arī uz vietējiem uzņēmumiem. Īpaši uzmanīgiem attiecībā...

No 1. jūlija biedrību un nodibinājumu darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā būs obligāta. Pēc darbības jomas ierakstīšanas reģistrā tā kļūs publiski pieejama ikvienam Uzņēmumu reģistra informācijas resursos. To paredz 25. jūnijā valdībā izskatītie un akceptētie Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi. Jaunā kārtība izriet no 2024. gada 22. februārī pieņemtajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, kas stājās spēkā 20. martā. Jaunais regulējums nosaka, ka turpmāk piesakot biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā, būs obligāti jānorāda tās darbības joma. Savukārt līdz 2024. gada 30. jūnijam reģistrētās biedrības un nodibinājumi pirmo reizi ziņas par darbības jomu norāda, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskatu par 2024. gadu. Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz gada pārskatā iekļauto informāciju par biedrības vai nodibinājuma darbības jomu, kas elektroniski saņemta no VID, izdarīs ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz šim organizācijām darbības jomas norādīšana bija brīvprātīga, un to izmantoja tikai aptuveni...

Lai pilnveidotu darbnespējas lapu izsniegšanu – gan ārstniecības personām to izrakstīšanā, gan to saņemšanu pacientiem, 25. jūnijā pieņemti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība". Noteikumi paredz, ka arī zobārsti un vecmātes varēs izrakstīt darbnespējas lapu (DNL). Līdz šim to varēja darīt tikai ārsts vai ārsta palīgs. Noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādē strādājošs zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim dienām saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu. Līdz šim cilvēkiem bija jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas radīja papildus slogu gan ārstiem, gan pacientam, kā arī netika skaidri regulēts, cik ilgas DNL šādos gadījumos ir, piemēram, zoba izraušanas komplikāciju gadījumā. Vecmātes savukārt varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu. Kā papildus kontroles mehānisms pie ilgstošām DNL noteikumi paredz 90 dienu DNL kontroli ar klātienes novērtējumu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas stacionārā. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārstam klātienē būs...

Valdībā 25. jūnijā apstiprināts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātais Transporta enerģijas likuma projekts. Transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares “zaļināšanu”. Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā. Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus. Piemēram, esošajā degvielas uzpildes staciju piedāvāt biometāna uzpildes punktus, uzstādīt elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem/atlikumiem. Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs zaļināt pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa zaļināšanu degvielas piegādātāji uzsāk 2026. gadā – samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%. Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu...