Ekspertu ziņojumam

To, ka likuma normas ir sarežģītas, atzīst pat pieredzējuši grāmatveži, taču grāmatveži ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu saskaras savā ikdienā, seko līdzi likuma grozījumiem, interesējas par aktualitātēm, apmeklē seminārus utt. Pavisam citā situācijā ir mazie uzņēmēji — saimnieciskās darbības veicēji. Viņi nereti grāmatvedību kārto paši, normatīvā likumdošana to atļauj. Praksē nākas saskarties ar ikdienas situāciju — mazais uzņēmējs, nebūdams reģistrēts PVN maksātājs, neinteresējas, kādi pienākumi un atbildība ir noteikta nodokļu maksātājiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. «Uz mani tas neattiecas!» Ir gadījumi, kad attiecas gan, pie tam, ir ne vien jālasa likuma normas, bet vēlams iekārtot arī atsevišķu darījumu uzskaites reģistru. Ļoti daudzi zina, ka, sasniedzot apliekamo darījumu summu 50 000 eiro iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā, ir jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Būtiski — iepriekšējie divpadsmit mēneši, nevis kalendārais gads! Jārēķina apliekamo darījumu summa, piemēram, par periodu 2024. gada februāris — 2023. gada janvāris; 2024. gada marts — 2023....

Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī sankciju tvērums turpina vērsties plašumā. Finanšu sankcijām tiek pakļautas aizvien jaunas personas, savukārt sektorālās sankcijas tiek noteiktas jaunām preču un pakalpojumu grupām. Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka sankcijas ir obligātas un jāievēro visām personām. Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā pārvaldīt sankciju riskus un nodrošināt atbilstību, vienlaikus nekavējot saimniecisko darbību. Svarīgākie ES sankciju veidi Sankcijas var tikt vērstas pret valsti vai teritoriju, piemēram, pret Krieviju, Baltkrieviju, Irānu, Krimas pussalu. Tās var tikt vērstas arī pret juridiskajām vai fiziskajām personām, organizācijām un personu grupām, tajā skaitā arī pret kuģiem un lidmašīnām, kā arī pret ekonomikas nozarēm/sektoriem, piemēram, finansēm, tirdzniecību, transportu, vebinārā „Sankciju atbilstība uzņēmējiem – padomi risku pārvaldīšanai un sankciju ietekme uz līgumiem” skaidroja Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists. Latvijā juridiski saistošie sankciju režīmi ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, Eiropas Savienības (ES) sankcijas, Latvijas...

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, kā arī kalpo valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Lieta tika izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka atbilstoši apstrīdētajām normām var veidoties tādas situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu. To ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos...

Finanšu ministrija (FM) pabeigusi valsts nodokļu politikas izvērtējumu, kura ietvaros analizēti dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākumu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un mazo nodokļu režīmi, kā arī sagatavots darbaspēka izmaksu pašreizējās situācijas novērtējums. FM galvenie piedāvātie risinājumi dažādās nodokļu grupās īsumā Darbaspēka nodokļu sloga mazināšana darbiniekiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem Darbaspēka nodokļu sloga pārnešana uz patēriņu un kapitālu IIN progresivitātes paaugstināšana Neapliekamā minimuma palielināšana Minimālās algas palielināšana (45% no vidējās algas) UIN sistēmas nemainīšana, pēc laika to atkārtoti izvērtējot PVN kā valsts budžeta ieņēmumu stūrakmens - PVN samazināto likmju turpmāka ieviešana nav atbalstāma Esošo nekustamā īpašuma nodokļa likmju samazināšana un turpmāka pieauguma ierobežošana Akcīzes nodokļu paaugstināšana dažāda veida degvielām, mazutam, u.c. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa paaugstināšana Transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļa atjaunošana M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem Darbs pie nodokļu režīmu izvērtējuma bija sācies jau 2023. gada pavasarī, taču to pārtrauca valdības maiņa. Pagājušā gada septembrī valdībā tika...

Droši vien ikviens no mums priecājās, saņemot dāvanas. Ir taču patīkami, ja svētkos mūs atceras tuvāki un tālāki radinieki vai paziņas, arī mazpazīstami. Vai saņemtā dāvana ir tikai prieks, vai varētu būt arī kādi pienākumi dāvanas saņēmējam? Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti fiziskās personas pienākumi attiecībā uz nodokļu maksājumiem. Gadījumi, kad fiziskajai personai par saņemtajiem ienākumiem nodoklis nav jāmaksā, ir atrodami likuma 9. pantā. Kā tad ir ar saņemtajām dāvanām? Var būt dažādas situācijas, atkarībā no tā, kas ir bijis dāvinātājs un cik liela ir dāvanas vērtība. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas (bez summas ierobežojuma) no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju (dāvanas saņēmēju) saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Radniecības pakāpes ir noteiktas Civillikuma 211. pantā. Piemēram, ja brālis uzdāvina māsai 12 000 eiro, neveidojas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums. Tomēr jāievēro, ka, saņemot dāvanu, var...

Lai dotu iespēju vēl plašākai iedzīvotāju daļai dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022.gada, un grozījumi rosināti, jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori. Plānots palielināt ienākumu slieksni, kas ļautu kandidēt uz parādu dzēšanu. Paredzēts, ka iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija vai vecuma pensija, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka varēs dzēst arī mazāku...

Ja kāds jautātu par brīvdienu apmaksu, atbilde noteikti būtu — «brīvdienas nav jāapmaksā». Darba likums (DL) nosaka vispārējo nedēļas atpūtas dienu, un tā ir svētdiena (DL 143. pants), tomēr pietiekami bieži ir sastopami darba režīmi, kad darbinieki kā atpūtas dienas izmanto divas dienas — sestdienu un svētdienu. Pastāv arī tādas iestādes, kurās atpūtas dienas tiek izmantotas citās kombinācijās, piemēram, muzejs var strādāt nedēļas nogalē, bet «atpūsties» pirmdien un otrdien. Darbinieka un darba devēja attiecības parasti regulē darba līgums (DL 40. pants), kurā iespējams ietvert abām pusēm saistošo informāciju, piemēram, jānorāda nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Ja runa ir par darba samaksu, tad DL 75. pantā noteikts, ka atvaļinājuma laikā darbiniekam vidējo darba dienas (stundas) izpeļņu jāreizina ar darba dienām (stundām) atvaļinājuma laikā. Arī likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu, aprēķinot slimības naudu, to nosaka par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. No teiktā izriet, ka brīvdienas darbiniekam būtu...

Izskatot lietu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ, Senāts spriedumā izteicis arī vairākas nozīmīgas tēzes, kas saistītas ar Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu. 1 Šai lietai ir slēgtas lietas statuss, tāpēc nav norādīts sprieduma sastādīšanas datums un lietas numurs. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada [..] spriedums lietā Nr. [..], SKA– /2023.1 Ar Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – Komisija) atzinumiem atzīts, ka pieteicēja veselības stāvoklis 1) neatbilst dienestam II amatu grupā ar ieroča nēsāšanu un lietošanu, 2) neatbilst dienestam I amatu grupā. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Valsts policija pieņēma lēmumu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta. Ar Iekšlietu ministrijas lēmumu Valsts policijas pieņemtais lēmums atstāts negrozīts. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā un lūdza atcelt Iekšlietu ministrijas lēmumu, kā arī uzlikt pienākumu ministrijai atlīdzināt viņam zaudējumus nesaņemtās darba samaksas apmērā un uzlikt pienākumu valsts SIA „” (turpmāk – Poliklīnika) atlīdzināt zaudējumus 100 eiro. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Senāts atstāja spēkā...

Lai Latvijā, nosakot regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai, veicinātu šīs jomas attīstību, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kā arī saistītus grozījumus vēl septiņos likumos. Saeima regulējumu noteikusi, pārņemot Eiropas Savienības prasības. Likums attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. Kā kompetentā uzraudzības iestāde kriptoaktīvu jomā noteikta Latvijas Banka. Jaunais likums noteic bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību. Tāpat Latvijas Bankai noteiktas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā. Jaunais likums noteic arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp reģistrēties Latvijas...

Kā budžeta iestādē iegrāmatot uz nomaksu nopirktu mobilo telefonu? Iegādāts telefons, jāreģistrē kā pamatlīdzeklis, bet apmaksa notiks 24 mēnešu laikā. Budžeta iestādē pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, t.i., ir jāskatās MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1031 «Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 1031) noteiktais. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. MK noteikumi Nr. 1031 nosaka, ka budžeta iestādes darbības nodrošināšanai nepieciešamā inventāra un to priekšmetu iegādes un norakstīšanas izdevumus, kuru kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu, neatkarīgi no to vērtības, kā arī kuru vērtība ir...

EK ģenerāldirektorātu 2024. gada pārvaldības plāni 1 EC. Management Plan 2024. DG Taxation and Customs Union. Nr. Ares(2024)877829, 06/02/2024. Pieejams: https://commission.europa.eu/document/download/ e7ae3208-f97c-406f-8031-9bb57881a605_en?filename=comm_mp_2024.pdf. 2 T.i., BEFIT, HOT, TP, UNSHELL, FASTER, ViDA. Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektorāti šā gada 8. maijā publicēja savus pārvaldības plānus 2024. gadam1, kas sniedz labu pārskatu par turpmāko mēnešu darba jomām. Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD) plāns liecina, ka 2024. gadā tas koncentrēsies uz atbalstu sarunām par izskatāmajiem priekšlikumiem.2 TAXUD jo īpaši ierosinās pasākumus, kas atspoguļotu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbu, lai standartizētu informāciju un nodokļu administrācijai veiktu atbilstošu riska novērtējumu (DAC9). Paredzēts, ka tiks iesniegts pieņemšanai arī priekšlikums grozīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) administratīvās sadarbības sistēmu, lai vēl vairāk pilnvarotu dalībvalstu daudzpusējo brīdinājuma sistēmu PVN krāpšanas apkarošanai (Eurofisc) cīņā pret krāpšanu PVN jomā un pārvarētu šķēršļus PVN informācijas apmaiņā ar citām iestādēm (t.i., Eiropolu, Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai jeb EPPO). Tāpat paredzams,...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā no šī gada 1. jūlija Automatizētajā importa sistēmā (AIS) tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – centralizētā muitošana, precēm noformējot importa deklarāciju, informē Valsts ieņēmumu dienests. Centralizētā muitošana sniedz jaunas iespējas muitas klientiem pārskatīt savus biznesa procesus, optimizēt loģistikas plūsmas un attiecīgi arī izmaksas. Lai varētu izmantot jauno AIS funkcionalitāti, uzņēmējam jāsaņem Centralizētās muitošanas atļauja. Centralizētās muitošanas atļauju var piešķirt tikai atzītā uzņēmēja atļaujas “Muitas vienkāršojumi (AEOC)” turētājam. Juridiskā persona, kas saņēmusi Centralizētās muitošanas atļauju, importa deklarāciju varēs iesniegt tās valsts muitas iestādē, kurā veic uzņēmējdarbību, vienlaikus preces uzrādot citas dalībvalsts muitas iestādē. Savukārt muitas nodoklis būs jāmaksā tajā muitas iestādē, kurā iesniegta importa deklarācija. Lai saņemtu Centralizētās muitošanas atļauju, uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības vienotajā Eiropas Muitas lēmumu sistēmā. Informācija par piekļuvi sistēmai un pieteikumu iesniegšanu ir pieejama VID tīmekļvietnē. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI...

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023. gadā ir samazinājies un veido 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, salīdzinājumā ar 2022. gadu. Pētījums atklāj, ka neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023. gadā ir vērojams arī Igaunijā – tas ir 17,9%, salīdzinājumā ar 18,0% no IKP 2022. gadā. Savukārt Lietuvā 2023. gadā ēnu ekonomika salīdzinājumā ar 2022. gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedz 26,4% no IKP. Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009. gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem, 2023. gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš uzsākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir lielāks kā Latvijā. Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka: “Ēnu ekonomikas apjomu iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas...

Neviena komersanta pašmērķis nav tiesāšanās. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tomēr komercdarbības vide, tāpat kā dzīve, ir pilna negaidītu pavērsienu un dažādu pārsteigumu – gan patīkamu, gan nepatīkamu. Jebkurš – gan cilvēks, gan uzņēmums – var nonākt strīda situācijā ar kādu savu kaimiņu, sadarbības partneri vai konkurentu, un – var sākties tiesvedības process. Protams, ir ieteicams strīdus to sākumposmā censties atrisināt sarunu ceļā, tomēr var pienākt brīdis, kad sarunas nonāk strupceļā. Un tad, kā ierasts dzirdēt Holivudas filmās, viena no strīda pusēm paziņo: „Tiksimies tiesā! Ar Jums sazināsies mani advokāti.” Tiesvedības procesa uzsākšana civillietā 1 „Izrādei ir jāturpinās!” – angļu val. Kā sākas tiesvedības process civillietā? Tā strīda puse, kas uzskata, ka tās tiesības vai intereses ir kaut kādā veidā aizskartas vai apdraudētas, sagatavo prasības pieteikumu, pievieno tam pierādījumus, samaksā valsts nodevu un iesniedz pieteikumu pilsētas vai rajona tiesā. Tiesa desmit dienu laikā pieņem lēmumu – ierosināt civillietu vai nē. Ja prasības...

Augstākās tiesas Senātā regulāri tiek skatītas kasācijas sūdzības, kuros iesaistīts Valsts ieņēmumu dienests (VID) — gan kā sūdzības pieteicējs, gan atbildētājs. Strīdi tiek skatīti gan par nodokļu uzrēķiniem, gan VID pārbaudēs konstatētajiem trūkumiem, kam seko sodi, kurus uzņēmēji apstrīd. Aplūkotie tiesu prakses gadījumi var palīdzēt izvairīties no līdzīgām strīdus situācijām komercdarbībā. Nepārvaramas varas rezultātā zudušas preces un atbrīvojums no akcīzes nodokļa Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 29. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru VID uzlikts pienākums atmaksāt kasācijas sūdzības pieteicējai akcīzes nodokli. Lietā Nr. SKA–7/2024, A420290617, Senāts skaidro, kā interpretējams nepārvaramas varas jēdziens likuma «Par akcīzes nodokli» 21. panta pirmās daļas kontekstā, proti, cik plašs apstākļu kopums ir jāpārbauda, lai secinātu, ka akcīzes preces ir atbrīvojamas no nodokļa, jo tās ir zudušas nepārvaramas varas rezultātā. Atbildētājas noliktavā izcēlās ugunsgrēks, kura cēlonis bija īsslēgums noliktavā esošajā elektrokabelī, kā rezultātā pilnībā tika iznīcinātas akcīzes preces, kuras saražotas, izmantojot pārstrādei ievestos 23...