Ekspertu ziņojumam

Jau desmit video sižetu garumā esam pētījuši Baltijas valstu ekonomiku attīstību noteicošos faktorus un salīdzinājuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes katrā no tiem. Pienācis žurnāla Bilance rakstu un video sižetu sērijas noslēgums. Šajā reizē pavelkam svītru zem secinājumiem, dodoties ciemos pie kaimiņiem un uzklausot, kas viņiem pašiem sakāms par savu ekonomiku veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuvas filiāles ekonomisti, bet Tallinā - ar Lenno Ūskulu, Luminor Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu universitātes asociēto profesoru. Ar Lenno Ūskulu runājam par Igaunijas ekonomikas attīstību, sākot no pašas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Mērķis - saprast, kur “aug kājas” mūsu ziemeļu kaimiņu sekmēm, kuras Latvijā nereti mēdzam apskaust. Liela daļa no L. Ūskulas sacītā apstiprina šajā rakstu ciklā aplūkotos datus, skaidrojumus un secinājumus, taču izskan arī jaunas perspektīvas. Igaunija Baltijas valstu ekonomikas līderpozīcijā izrāvās deviņdesmito gadu pirmajā pusē - jau ap 1995.-1996. gadu Igaunijas IKP handikaps pār Latviju un Lietuvu...

Dažādās uzņēmuma attīstības stadijās ir atšķirīgi veidi, kā finansēt izaugsmi. Kad labāk izvēlēties obligācijas, bet kad — citus finansējuma avotus? Atkarībā no konkrētā uzņēmuma vēlmēm un tā darbības, obligācijas, iespējams, var būt vēlamākais un atbilstošākais finansēšanas veids. ZAB Sorainen rīkotajā vebinārā «1–8 miljonu eiro obligāciju process no A līdz Z» finanšu konsultāciju uzņēmuma Oaklins partnere Valērija Lieģe iedziļinājās tēmā par kapitāla tirgu uzņēmuma stratēģijas kontekstā. Oaklins ir viens no vadošajiem finanšu konsultantiem vidēja izmēra uzņēmumiem ar vairāk nekā 850 pieredzējušu speciālistu komandu 47 valstīs. Oaklins specializējas kapitāla piesaistē, uzņēmumu pārdošanas, iegādes un apvienošanas darījumos, kā arī uzņēmumu vērtēšanā. Īpašniekiem — divas vēlmes «Uzņēmumu īpašniekiem parasti ir divas vēlmes. Viena — ja kompānija vēlas augt, īpašnieks vēlas attīstīt esošo biznesu, un to var darīt, vai nu organiski augot vai iegādājoties citu uzņēmumu. Tad ļoti bieži rodas jautājums — kā to finansēt?» klāstīja V. Lieģe. Savukārt otra uzņēmēju vēlme ir saņemt darba augļus. Un...

Senāta Civillietu departaments 4. jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu (Nr. SKC‑23/2024 (C30638718)), kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētā prasība tika noraidīta. Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darbu sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs. Kasācijas kārtībā pārbaudot apgabaltiesas spriedumu, Senāts secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, nosakot, vai prasītājas darba sludinājumu datubāze ir aizsargājama ar īpaša veida (sui generis) tiesībām, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 57. panta pirmo un otro daļu ir tādas datubāzes veidotājam, kurš...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. maijā ir pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas - 5. jūnijā. Tie paredz, ka arī likvidējamo kredītiestāžu hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā. Kompensācijas tiks finansētas no kredītiestādēm ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas. Ar grozījumiem papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir arī bankām, kurām ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Līdz grozījumiem likumā kredītiestādēm un kapitālsabiedrībām, kurām anulēta patērētāju kreditēšanas licence, nebija detalizēti atrunāta nodevas maksāšanas kārtība. Tādējādi minēto kredītiestāžu un kapitālsabiedrību klientiem, turpinot atmaksāt kredītus un kredīta procentus ar paaugstinātu EURIBOR procentu likmi banku administratoriem, nebija tiesību saņemt hipotekārā kredīta procentu kompensāciju. Grozījumi novērš nevienlīdzīgu attieksmi pret maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu klientiem, kā arī veicina tiesiskuma un taisnīguma principu ievērošanu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem neatkarīgi...

Šī gada sākumā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Tas paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora Fridriha Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Galvenais plāna akcents — tā dēvēto aplokšņu algu samazināšana par 25%. Viens no galvenajiem principiem Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir caurskatāmība — to panākt palīdzēs pasākumi skaidras naudas plūsmas izsekojamības nodrošināšanai. Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) pētījums «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā 2023. gadā bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt pēc Austrijas profesora Fridriha Šneidera datiem ēnu ekonomikas lielums ir 19,9% no IKP, Eiropas Savienībā vidēji — 17,2%. Kāpēc ēnu ekonomika Latvijā ir tik liela? Atbilstoši profesora Arņa Saukas pētījumiem 57% uzņēmēju ir gatavi iesaistīties ēnu ekonomikas aktivitātēs. Savukārt pēc SKDS pētījuma datiem 27% iedzīvotāju ir gatavi izvairīties no nodokļiem. Latvijā ir vairāk nekā 125 000 cilvēki,...

Patērētāju (nebanku) kredītdevēji 2023. gadā turpināja palielināt no jauna izsniegto kredītu apjomus. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 744,25 miljonu EUR apmērā, kas par 75,10 tūkstošiem darījumu jeb 7,96% un par 79,69 miljoniem EUR jeb 11,99% vairāk nekā 2022. gadā. Šī summa - 744,25 miljoni EUR - ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā. 2023. gada 2. pusgadā stabilizējies to komersantu skaits, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. 2023. gada 31. decembrī Latvijā spēkā bija 37 licences, bet tāpat kā iepriekšējā pusgadā jaunus aizdevumus patērētājiem 2023. gada 2. pusgadā izsniedza 35 pakalpojumu sniedzēji, t. sk.: 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 sabiedrības izsniedza līzinga un citus...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...

Latvijā 2024. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 879,9 tūkstoši jeb 64,0% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar pērnā gada 4. ceturksni, nodarbinātības līmenis nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem bija 6,2 tūkstoši jeb 3,8%. Turpmāk tekstā informācija atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis vērtējams kā stabils – salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Pēdējā ceturkšņa laikā nodarbināto skaits palielinājies par 2,2 tūkstošiem. Šī gada 1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,4% un 61,7%). Šai periodā 86,7% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,7% – pašnodarbinātas personas, 4,9% – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,7%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā. Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 5. jūnijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību (ieta Nr.SKK-292/2024 (11904001820)), un tādējādi stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru par komercsabiedrības mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, notiesāts tās izpilddirektors. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka/pers. A/ likumīgi un pamatoti atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 177. panta ("Krāpšana") pirmās daļas. Tiesa secinājusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka ar lietā esošajiempierādījumiem kopumā un savstarpējā sakarībā ir pierādīts, ka apsūdzētais /pers. A/, iesniedzot valdes loceklim/pers. E/ priekšlikumu par lielākas darba algas noteikšanu dēlam /pers. D/, apzinājās, ka priekšlikums ir nepatiess un darbus, par kuriem paredzēts noteikt algas paaugstinājumu, /pers. D/ neveiks. Turklāt, lai nodrošinātu regulāru algas saņemšanu, apsūdzētais darba uzskaites sarakstos par 2019. gada aprīli, maiju un jūniju norādīja nepatiesu informāciju, tas ir, ka/pers. D/ norādītajā laika periodā strādājis 7 vai 8 stundas dienā, lai gan /pers. D/ šajā laika periodā nekādus darbus neveica. Tiesa konstatējusi,...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro projektu iesniegumu atlases kārtu Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā – tam pieejami 3 037 500 eiro. Ekonomikas ministrijas izstrādātās AF programmas mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantu digitālajai transformācijai, lai attīstītu jaunus vai uzlabotu esošos produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, tai skaitā digitalizācijas, automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles risinājumu ieviešanai ražošanas un pakalpojumu attīstības procesos, kā arī personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanas atbalstam, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā. Pieejamais AF finansējums ir 3 057 500 eiro, kas vienlaikus ir arī maksimālais pieļaujamais atbalsta finansējums vienam projektam. Plānots, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam programmas abās kārtās kopumā tiks apstiprināti 43 pētniecības projekti. CFLA projektu iesniegumus pieņem līdz 5. augustam. Projektu atlases dokumentācija pieejama cfla.gov.lv: 2.2.1.3.i. Finansējumam var pieteikties Komercreģistrā vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas juridiskas personas, kas sastāv no vismaz vienas nozares asociācijas vai vismaz pieciem...

Mans ceļš līdz grāmatvedes profesijai bija visai neparasts un līkumains. Savu karjeru uzsāku pirmsskolas pedagoģijā, turpināju pārdošanā, tad — biroja administrēšanā un asistēšanā, kur mana mērķtiecība, iedziļināšanās prasme un centība aizveda līdz grāmatvedībai. Centība izauga pārcentībā, un man bija jāmeklē iespēja sevi atklāt no jauna. Profesija ar izdegšanas potenciālu Ja esi profesionāls grāmatvedis, tev jābūt precīzam, neatlaidīgam, pacietīgam, taisnīgam, atbildīgam un vērīgam. Tev jāpiemīt arī gandrīz maģiskai īpašībai ilgstoši noturēt uzmanību, lai kvalitatīvi veiktu vienveidīgus, bet svarīgus uzdevumus. It kā ar to vēl nebūtu gana, kvalificētam grāmatvedim regulāri jāpapildina zināšanas, apmeklējot kursus, lasot specializēto literatūru par nozares aktualitātēm, uzņemoties iniciatīvu un izstrādājot priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības uzlabošanai. Turklāt tas viss notiek, rūpīgi sekojot normatīvo aktu prasībām. Profesionālā izaugsme nereti mijas ar personīgo izaugsmi. Taču personīgās izaugsmes ceļā mēdz gadīties dažādi klupšanas akmeņi. Īsāk sakot, grāmatvežiem darba un atbildību netrūkst. Manuprāt, lielākā daļa grāmatvežu tāpēc nemaz nevar būt citādi, kā tikai uzticami, pedantiski...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā aktualizējis metodisko materiālu "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums", kas palīdzēs noteikt un piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) attiecībā uz samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu. VID atgādina, ka ar IIN apliek rezidenta un nerezidenta samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (turpmāk – samazinātu procentu ienākums), kas veidojas, ja nosacītā tirgus cena ir lielāka nekā atbilstoši aizdevuma līgumam aprēķinātie procenti. To noteic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 25. punkts un 8.2 pants. Likums paredz, ka fiziskajai personai (gan rezidentam, gan nerezidentam), kurai aizdevumu izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (aizdevējs), ja šī fiziskā persona neņem aizdevumu savas saimnieciskās darbības ietvaros, samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp procentu maksājumiem, kas aprēķināti,...

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 6. jūnijā nolēmusi pazemināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem pēc tam, kad procentu likmes netika mainītas deviņus mēnešus (par 0,25%). Kopš Padomes 2023. gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentu punktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Vienlaikus, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums, un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi, uzskata ECB. Jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz kopējo inflāciju un pamatinflāciju 2024. un 2025. gadam koriģētas un paaugstinātas salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2,5%, 2025. gadā – 2,2% un 2026. gadā – 1,9%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024. gadā vidēji būs...

Auto nomas izmantošana ir noderīgs veids, kā nodrošināt sev privātā transporta iespējas situācijās, kad pašam savs auto nav pieejams. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus, izmantojot auto nomas pakalpojumus, ņemt vērā būtisku informāciju un pievērst uzmanību svarīgām niansēm: Rūpīgi iepazīstieties ar auto nomas līgumu Pirms noslēdziet darījumu, rūpīgi izlasiet visus auto nomas līgumā minētos punktus! Parakstiet dokumentu tikai tad, ja izprotat un apzināties juridiskās sekas katrā no punktiem un tiem pilnībā piekrītiet! Centieties pēc iespējas mazināt pašriskus Ņemiet vērā, ka nomas laikā esat atbildīgs par nomas auto! Tas nozīmē, ka zādzības vai auto bojājumu gadījumā Jūs būsiet par to finansiāli atbildīgs. Samaziniet savus riskus situācijās, kad ar auto kas atgadās - izvēlieties papildu pakalpojumus (piemēram, papildu apdrošināšanu), kas pasargātu Jūs no lielām un negaidītām izmaksām. Fiksējiet auto vizuālo stāvokli Pirms parakstiet auto pieņemšanas aktu, savu iespēju robežās pārbaudiet, kādā vizuālajā un tehniskajā stāvoklī ir auto, ko grasāties nomāt. Ja redzat...

Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pāri visam — ģeopolitiskā situācija pasaulē, kuru pašiem mainīt teju nav iespējams, — šis viss ir radījis to ekonomisko vidi un apstākļus, kuros patlaban atrodas Latvijas tautsaimniecība. Turklāt kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — situācija labi parāda arī to, ka pie vienādiem ārējiem apstākļiem bija iespējams darboties arī citādi un sasniegt labāku rezultātu jau tagad vai vismaz tuvākā nākotnē. Tādi secinājumi rodas, uzklausot gan vairākus ekspertus, gan vērojot arī pirmās publiskās debates Saeimā, kuras notika maija vidū un bija veltītas ekonomikas situācijas izvērtēšanai un jaunas stratēģijas apspriešanai. Tagad atliek gaidīt valdības rīcības plānu un tā realizāciju. Kamēr Latvija vēl tikai iešūpojas jaunam ekonomikas ciklam, kas nenoliedzami Eiropā drīz sāksies, Igaunija ceļ nodokļus un kārto savu budžetu, bet Lietuva steidz piesaistīt investorus, kas strādā aizsardzības jomā. Latvijas eksperti norāda, ka, neskatoties uz visu trīs Baltijas valstu visai līdzīgajiem ārējiem...