Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeimā 2024. gada 18. jūnijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas stājās spēkā 22. jūnijā. Grozījumu mērķis ir saskaņot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu. Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 116. panta trešajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu; Saeimā 2023. gada 7. decembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā ietvertā iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtība nākotnē var tikt mainīta un lai izslēgtu nepieciešamību pēc atbilstošu...

Iestājoties vasaras sezonai, Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina: ja fiziskās personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, tad var nereģistrēt VID saimniecisko darbību un nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma. Tirdzniecībā nav jāizmanto kases aparāts, kā arī nav jāizsniedz VID reģistrētās kvītis. Minētie nosacījumi attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri gūst ienākumus no šādām darbībām: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves. Tomēr VID atgādina, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eirogadā, fiziskajai personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks...

Saeima 20. jūnijā trešajā lasījumā atbalstījaTieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Saeimā ziņojot par likumprojektu, tika norādīts, ka, ceļot darba samaksas apmēru, valstī palielinās naudas līdzekļi, no kuriem ieturējumus aizliegts veikt, un tas daļai piedzinēju liedz izredzes jelkad atgūt vismaz daļu no summas, kas tiem pienākas saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu. Grozījumu mērķis ir līdzsvarot parādnieka tiesības saņemt lielāku savu darba samaksas daļu ar piedzinēja tiesībām uz nolēmuma reālu izpildīšanu. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļi 15% procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50% no...

Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 20. jūnija lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr. SKA-697/2024 (A420117223)), kurā Krievijas Federācijas (KF) pilsonis lūdza termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) izdošanu. Pieteicējs pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo ar to viņa pieteikums tika noraidīts. Atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību Senāts uzsvēra likumdevēja mērķi ierobežot KF pilsoņu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un apdraudējumu, ko KF pilsoņu atrašanās Latvijā varētu radīt valsts drošībai. Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam savulaik KF pilsonim TUA bija izsniegta sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Pēc tam, kad pieteicējs vērās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ar iesniegumu jaunas TUA saņemšanai, stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. To mērķis bija valsts drošības interesēs pēc 2022. gada 24. septembra vairs neizsniegt jaunas TUA KF pilsoņiem ar iepriekšminēto pamatojumu. Tādējādi apgabaltiesa atzina, ka jaunas TUA izsniegšana pieteicējam ir atteikta pamatoti. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts nepiekrita pieteicējam, ka tiesību norma ir piemērota ar atpakaļvērstu spēku. Publiskajās tiesībās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2024. gada 21. jūnijā spēkā stājas Saeimā 2024. gada 6. jūnijā gala lasījumā pieņemtais Finanšu ministrijas sagatavotais Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva). Direktīva stājās spēkā 2022. gadā un transponēšanas termiņš dalībvalstīm bija noteikts ne vēlāk kā 2023. gada 31. dmbrī. Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņeceas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstis var izvēlēties piemērot kvalificētu vietējo virsnodokli, saskaņā ar kuru virsnodokli aprēķina un maksā par visu sastāvā esošo zemu nodokļu vienību, kuru atrašanās vieta ir to...

Tiem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar jau spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (sauktu par Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To noteic 20. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemotais grozījums Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1 .maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori. Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 2025. gada 15. jūlijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025. gada 30. jūnijam...

Valmieras novadā Zilākalnā 20. jūnijā atklāts jauns 38,3 metrus augstais skatu tornis. Zilaiskalns ar jauno skatu torni pēc relatīvā augstuma ir 104,3 m pāri apkārtnei, tā ir otra augstākā iespaidīgākā ainava pēc relatīvā augstuma Vidzemē. Iepriekš kalna virsotnē slējās 40 gadus senais uguns novērošanas tornis. Zilākalna virsotnē 2022. gada nogalē arheoloģiskajā priekšizpētē atrastas 73 apbedījuma vietas, kas saistāmas ar 16.-17. gadsimta kapsētu. Noslēdzoties izpētes darbiem, 2023. gada rudenī sākās vecā ugunsnovērošanas torņa demontāža. Tas apmeklētājiem nebija pieejams un drošs. Drīz pēc torņa nojaukšanas 2024. gada sākumā, lieti pamati jaunajam skatu tornim. No tā augstākās platformas paveras skats uz dabas liegumu “Zilaiskalns” un tālāku apkārtni. Skatu tornim izveidotas divas skatu platformas - viena 15,6 metru augstumā un otra 28,8 metru augstumā. Būvniecībā izmantota tērauda konstrukcija, kas darināta no ārpuses ar koka brusām. Līdz ar jauno torni apkārt Zilamkalnam izveidota arī Veselības taka, kas piemērota pastaigām un nūjošanai. Maršruts ir riņķveida 3,5 km garumā....

Grūtniece stājusies grūtniecības uzskaitē Latvijā. Dzemdības ir prognozētas (pēc ārsta norādījuma) 2024. gada septembra beigās.Sieviete vairāk nekā vienu gadu nav strādājusi Latvijā un nav saņēmusi ienākumus nedz kā darba ņēmēja, nedz kā pašnodarbinātā. 2024. gada aprīļa sākumā viņa kļuva par darba ņēmēju Latvijas uzņēmumā un vaicā: «Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti) un saņemt algu? Jo, tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsts man nebūs.Darba vietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu un pēc tam atgrieztos darba (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā.» Atbilde Darba likuma (DL) 154. pantā noteikts: Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam (tas ir grūtniecības atvaļinājums) un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas (pretējā...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 13. jūnijā izskatīja civillietu (Nr. SKC-53/2024 (C33348419)), kurā izvērtēja jautājumu, no kādas summas prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus – no visas piedzītās summas vai no pamatparāda. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu no atbildētāja prasītāja labā tika piedzīts neatmaksātais aizdevums, likumiskie nokavējuma procenti, tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus no neatmaksātās pamatparāda summas. Prasītājs iebilda, ka procenti bija jānosaka no visas piedzītās summas 12 407,43 eiro, nevis tikai pamatparāda 7381,11 eiro. Atzīstot, ka par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) procenti nav noteikti pareizi, Senāts attiecīgajā daļā zemākas instances tiesas pieņemto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Senāts pilnībā uzturēja Civillietu departamenta senatoru 2021. gada 15. decembra kopsapulcē izteiktās atziņas un skaidroja, ka Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētais tiesas pienākums, taisot spriedumu...

Jūnijā tirdzniecības vietās pakāpeniski nonāks ar jauna dizaina akcīzes nodokļa marku marķētas dažādas akcīzes preces. Akcīzes marka apliecina to, ka minētais produkts ir nonācis tirdzniecībā legāli, par to ir nomaksāts akcīzes nodoklis un produkta kvalitāte atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar jaunā dizaina akcīzes nodokļa marku būs marķēti šādi produkti - alkoholiskie dzērieni, smēķējamā tabaka, karsējamā tabaka, cigāri un cigarillas, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie šķidrumi, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kuru marķēšanai izmanto uzlīmi ar optiski mainīgu difraktīvu elementu (attēlu). Uz jauna dizaina akcīzes nodokļa markas ir attēlots ūdensputna siluets ūdenszālēs, zem kura ir izvietota josla ar optiski mainīgiem difraktīviem elementiem (hologrāfisku attēlu), uz kura redzams – Latvijas nosaukums, kas tiek atveidots ar akronīmu “LV” un kontrastējoši atstarojoši zivs simboli. Akcīzes nodokļa marka ir perforēta, tajā ir iestrādāta trīs dažādu formu perforācija (~ / × / ^). Tāpat kā līdz šim...

Lai sekmētu efektīvu un drošu dzīvojamo māju uzturēšanu visā to ekspluatācijas laikā, valdība 4. jūnijā pieņēma un 8. jūnijā stājās spēkā Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 324 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu" Noteikumi aptver vispārējās pamata prasības attiecībā uz dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu un tehnisko apkopi. Izmaiņas regulējumā paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums piemērot Latvijas standartu LVS 1077:2023 "Dzīvojamo māju teritorijas, būvkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālā apskate un tehniskā apkope", kas veicinās vienotu izpratni un nosacījumus, nosakot detalizētu kārtību un kritērijus, kas būtu jāievēro, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas, būves pamatkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālās apskates, tehniskās apkopes un kārtējos remontdarbus, tajā skaitā pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām. Standartu ieteicams arī piemērot situācijās un gadījumos, kas nav noteikti regulējumā. Standarta piemērošana palīdzēs noteikt nepieciešamo...

Šā gada 8. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 «Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem». Grozījumi paredz šādas izmaiņas. n Nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu. n Akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums. n Akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100 procentu apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma iesniedzējam — apstiprinātam noliktavas turētājam, ja: nodrošinājuma iesniedzējam nav akcīzes nodokļa parāda; divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība nav bijusi anulēta vai tās darbība nav bijusi apturēta par nodrošinājumu noteikumu pārkāpumiem; divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai speciālā atļauja...

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras īsteno Atveseļošanas fonda projektus 6.3.1.4.i investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā”, turpmāk varēs segt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi palielinot atbalstu interešu pārstāvības organizācijām. Šīs izmaiņas paredz 18. jūnija valdības sēdē apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 740. Grozījumu mērķis ir mazināt finansiālo slogu tām NVO, kas aizstāv sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu intereses un uzrauga ārvalstu investīciju un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Atbalsta paplašināšana ietekmēs 10 finansējuma saņēmējus un 34 sadarbības partnerus, kuri īsteno projektus divos galvenajos virzienos: sociālās drošības pārstāvniecība sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām un sabiedrības interešu uzraudzība. Atveseļošanas fonda finansējums neaptver PVN izmaksas, tāpēc līdz šim organizācijām tās bija jāsedz pašām. Jaunie grozījumi paredz segt PVN no valsts budžeta, tādējādi būtiski samazinot šo izdevumu nastu un uzlabojot organizāciju darbības efektivitāti. Grozījumi paredz, ka valsts budžets segs PVN izmaksas tām organizācijām, kas jau īsteno projektus. Tas nozīmē, ka...

Jaunākie publicētie SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma dati par ēnu ekonomiku Latvijā rāda, ka ir vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās (pērn par vairāk nekā 1%, pirmoreiz Latvijai izdevies apsteigt Lietuvu. Papildus arī divi neatkarīgi, reprezentatīvi pētījumi (LSM/ Norstat, aprīlis 2024, un Kantar, maijs 2024) uzrāda pozitīvas tendences ēnu ekonomikas ierobežošanā Latvijā. Nedaudz mazinājies arī ēnu ekonomikas indekss pēc F. Šneidera metodikas, kā arī aplokšņu algu apjoms. Savukārt, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus, ir redzams uzlabojums pievienotās vērtības nodokļa (PVN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas plaisās, informē Finanšu ministrija. “Par 4,4% palielinājies nodokļu maksātāju skaits, pieaudzis arī PVN maksātāju un legāli pašnodarbināto skaits. Samazinājušās skaidras naudas iemaksas un izmaksas no bankomātiem, uzņēmēju veiktie darījumi kļūst caurskatāmāki. Tas pierāda, ka VID transformēšana no represīvas iestādes uz partneriestādi, kas primāri palīdz uzņēmējam atgriezties legālā tirgū, strādā, un ir jāturpina kvalitatīvi sāktās ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iniciatīvas ēnu ekonomikas apmēra...

Datu apstrādi veic arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, izveidojot parādvēstures datubāzes. Šādas datubāzes satur informāciju par parādniekiem un viņu parādiem, kurus kreditora vārdā atgūst parādu piedziņas uzņēmumi. Tās tiek uzturētas tostarp arī ar mērķi informēt trešās personas, lai tās varētu novērtēt, vai cilvēks var izpildīt maksājumu saistības, informē Datu Valsts inspekcija. Kādi ir nosacījumi datu iekļaušanai parādvēstures datubāzēs? Tiesības izveidot un uzturēt šādas datubāzes ir noteiktas likumā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, vispirms par to informējot parādnieku, ir tiesīgs iekļaut datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: parādnieks nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru; parādnieks ir šādus iebildumus izteicis, bet tiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi; parādnieks ir izteicis iebildumus, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību un tā apmēru un izsniedzis to apliecinošu dokumentu kopijas. Papildus, lai...