Ekspertu ziņojumam

Eiropas Padome ir pieņēmusi pirmo starptautisko un juridiski saistošo konvenciju, kuras mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas tiesisko standartu ievērošanu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanā. Konvencijas par mākslīgo intelektu un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (The Framework Convention on Artificial Intelligence, Human Rights, Democracy and the Rule of Law) izstrādē un satura analīzē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti. Mākslīgā intelekta konvenciju plānots parakstīt 5. septembrī Viļņā, Lietuvā. Konvencijai, kurai var pievienoties arī valstis ārpus Eiropas, ir izklāstīts tiesiskais regulējums, kas aptver visu MI sistēmu dzīves ciklu un risina riskus, ko tās var radīt. Vienlaikus tiek arī domāts par inovāciju attīstību. Konvencijā ir ietverta uz risku balstīta pieeja MI sistēmu projektēšanai, izstrādei, izmantošanai un ekspluatācijas pārtraukšanai, kas prasa rūpīgi apsvērt visas iespējamās negatīvās sekas, ko var radīt MI sistēmu izmantošana. Konvencija attiecas uz MI sistēmu izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā. Tajā ir noteiktas pārraudzības prasības,...

Valdība 21. maija sēdē lēma un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 28. maijā iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē, kurā konceptuāli atbalstīja grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nosaukumu ar 1. jūliju mainot uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Gala lēmums ir jāpieņem Saeimas sēdē 2. lasījumā, jo likumprojekts atzīts par steidzamu. Ministrijas nosaukums tiks mainīts, ņemot vērā VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) gaidāmo reorganizāciju. Saeimas komisijas pārstāvji un Saeimas citi deputāti aicināja ministrijai padomāt par vārdu “administrācija”, kas jaunajā nosaukumā šķietot mulsinoši. Pie šīm diskusijām deputāti atgriezīsies likumprojekta otrajā lasījumā Valdība rīcības plāna ietvaros ir apņēmusies panākt Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunot dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Minētā uzdevuma ietvaros, cita starpā līdz 2024. gada 30. jūnijam jāveic...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu – kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēju izvēli, ceļojumu apdrošināšanu, līgumu un pirmslīgumu informāciju, aviopasažieru tiesībām un auto nomu. Pirmais, ar ko saskaras ikviens ceļot gribētājs, ir informācija par iecerēto tūrisma braucienu. Lai plānotais ceļojums noritētu atbilstoši vēlmēm, rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju par konkrēto pakalpojumu sniedzēju, jānoskaidro, vai tam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) un vai tūrisma operatoram ir spēkā esošs nodrošinājums (klientu iemaksātās naudas garantija), kā arī ceļotāja paša organizēta braucienu gadījumā - avio, auto, dzelzceļa pārvadājumu un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un to, kas tieši ietilpst interesējošā piedāvājumā, lai izvairītos no negaidītiem pārpratumiem. Līgums ir visapjomīgākais, detalizētākais un precīzākais dokuments, kas satur informāciju par izvēlēto tūrisma, izmitināšanas vai transporta pakalpojumu. PTAC vērš uzmanību, ka līguma noslēgšana un tā esamība ir būtiska gan līguma saistību izpildē, gan kā pierādījums strīdu gadījumos. Līguma forma var būt...

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām un skolēnu vasaras brīvlaikam, kad iedzīvotāji nereti dodas ārvalstu ceļojumos, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Pārvalde) aicina pārbaudīt savu personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņu, kā arī nepieciešamības gadījumā tos savlaicīgi noformēt. Pārvalde atgādina: lai balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks šī gada 8. jūnijā, līdzi obligāti jāņem derīgs personu apliecinošais dokuments – pilsoņa pase vai personas apliecība jeb eID karte. Dokumentus iespējams noformēt jebkurā Pārvaldes teritoriālajā nodaļā, 2 vai 10 darba dienu laikā, veicot valsts nodevas maksājumu, Ne mazāk svarīgi personu apliecinošie dokumenti ir, šķērsojot Latvijas robežu. Derīgai pasei vai eID kartei obligāti jābūt visiem ģimenes locekļiem neatkarīgi no vecuma. Ļoti svarīgi atcerēties, ka bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments. “Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, kad personu apliecinošā dokumenta termiņš ir beidzies un dokuments ir jānoformē steidzamības kārtā, aicinām jau laikus pārliecināties, vai dokumentam drīz nebeigsies termiņš. Mudinām atcerēties arī par bērnu...

Latvijas standarta sistēmā ir reģistrēts jauns ISO standarts “Cilvēkresursu vadība. Dažādība un iekļaušana”, kas sniedz vadlīnijas uzņēmumiem, valsts institūcijām un nevaldības organizācijām dažādības un iekļaušanas jautājumu vadībai, kā arī nevienlīdzības novēršanai. Latvijas standarta izveidi un reģistrēšanu iniciēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Zaiga Pūce, SIF sekretariāta direktore: “Standarts cilvēkresursu dažādības un iekļaušanas jautājumos ir fundamentāls atbalsta instruments un laba ceļa karte dažādības vadības ieviešanā un kvalitātes nodrošināšanā organizācijās. Nacionālie standarti dažādības vadībā jau tiek aktīvi izmantoti vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā, Dānijā, Francijā un Islandē. Priecājos, ka arī Latvija sekos labākajiem piemēriem, jo cilvēkresursu trūkuma un globālā tirgus daudzveidības apstākļos dažādības un iekļaušanas jautājumi ir uz palikšanu.” Latvijas standarts ir balstīts uz Starptautiskās standartizācijas organizācijas (turpmāk – ISO) cilvēkresursu vadības standartu dažādības un iekļaušanas jomā. Tas palīdz organizācijām veidot sistemātisku darbu, lai novērstu nevienlīdzību organizāciju vadības sistēmās, politikā, procesos un praksē, cilvēku apzinātos un neapzinātos aizspriedumos un uzvedībā, kā arī...

Publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz šā gada 7. jūnijam, nodots likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinam), nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins, informē Finanšu ministrija. Grozījumi likumā paredz, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē. Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos...

Valdība 21. maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Turpmāk personai apstrīdēšanas iesniegums par pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu būs jāiesniedz par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai viena mēneša laikā pēc tam, kad būs stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums. Likuprojektu vēl skatīs Saeimā. Tādejādi saīsinot iepriekš noteikto divu mēnešu termiņu, tiks mazināts administratīvais slogs nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kā arī saīsināts kopējais lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās. Tas ļaus izvairīties no tīšas plānojumu dokumentu saskaņošanas procesa paildzināšanas. Izmaiņas radīs tiesiskus apstākļus attīstības projektu ātrākai virzībai un būvniecības ieceru īstenošanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību un radot pievilcīgāku vidi investīciju piesaistei. Priekšlikumu par apstrīdēšanas termiņa pārskatīšanas nepieciešamību iniciēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Priekšlikums i konceptuāli atbalstīts ar Ministru prezidentes rezolūciju izveidotajā Valsts kancelejas darba grupā administratīvā sloga mazināšanai...

Tieslietu padome apstiprināja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas izstrādātās Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai krimināllietās pirmās un apelācijas instances tiesām. Vadlīniju mērķis ir sekmēt spriedumu kvalitātes paaugstināšanos un nodrošināt visās tiesās vienotu pieeju tiesu spriedumu rakstīšanā. Vadlīniju mērķis ir sekmēt metodoloģiski un strukturāli vienotu pieeju krimināllietu spriedumu un lēmumu formas izveidei. Ieteikumi spriedumu ievaddaļas veidošanai savā ziņā paredz vienotas sprieduma veidlapas ieviešanu. Mērķis ir panākt, lai ikviens tiesas spriedums kā dokuments tā formas un izkārtojuma ziņā tiktu veidots vienādi neatkarīgi no tiesu apgabala vai konkrētās tiesas. Sevišķa uzmanība šo vadlīniju tapšanas gaitā tika pievērsta tiesas sprieduma pamatojuma veidošanai saistībā ar pierādījumu vērtēšanas atspoguļojumu. Piemēram, ieteikumos atgādināts, ka pierādījumu (sevišķi liecību) pārmērīgi detalizēta atreferējuma vietā daudz lielāka uzmanība veltāma pierādījumu vērtējumam. Tāpat attiecībā uz nolēmuma argumentācijas veidošanu, vadlīnijās norādīts, ka pamatojuma princips ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas principiem. Atbilstoši šim vispārējam tiesību principam tiesai ir pienākums motivēt savu nolēmumu.

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Plašāka informācija pieejama www.vid.gov.lv sadaļā Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdruun jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā...

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā un īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos, norāda Finanšu ministrija. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies līdz 7,2% un ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 879,9 tūkstoši – bijis par 0,1% mazāks nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī. Šāds bezdarba pieaugums joprojām vērtējams kā ļoti mērens. Bezdarba līmenis pēdējos ceturkšņos ir audzis visā Baltijā, pie tam Latvijā būtiski lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur arī ekonomikas kritums bijis daudz izteiktāks, un to papildus vēl veicinājusi iedzīvotāju aktīvāka atgriešanās darba tirgū pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un Ukrainas bēgļu uzņemšanas. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto un darba meklētāju) skaits gada laikā...

Pēc Bilances martā rīkotā vebināra, kas pārsvarā bija veltīts komandējumiem un darba braucieniem, ir saņemti vairāki jautājumi. Šī tēma nav jauna, arī normatīvajos aktos nav veikti būtiski grozījumi, tomēr klausītājiem arvien rodas jautājumi. Šoreiz rakstā par to, kam vebināra laikā tika veltīts mazāk uzmanības — par mācību komandējumu. Ar kādiem nodokļiem mācību komandējuma izdevumi varētu būt saistīti un kam jāpievērš īpaša uzmanība? Kas ir mācību komandējums Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi» definē terminu «komandējums» saistībā ar mācībām šādi: Komandējums ir ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisks rīkojums, ar kuru darbinieks (arī cita persona, kuras klātbūtne ir nepieciešama un pamatota) nosūtīts uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums). Būtisks nosacījums: mācību komandējums ir vajadzīgs tādu mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā)....

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tai būs iespēja Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, paredz 23. maijā Saeimā konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstītais par steidzamu atzītais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā". Saima noraidīja iepriekš Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojekta variantu, tā vietā atbalstot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30. jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un UR atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda,...

Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima 23. maijā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto un par steidzami atzīto Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi (Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā, Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā). Plānots, ka jaunais likums un to pavadošie likumi stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā. Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, norāda likumaprojekta autori. Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts paredz bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma...

Nereti pārrobežu e–komercijas darījumos netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai tā piemērošana ir nekorekta. Eiropas Savienības (ES) mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Lai apkarotu negodprātīgo e–komerciju, no 2024. gada ir veikti grozījumi Latvijas un ES PVN regulējumā. Turpmāk informācija par pārrobežu darījumiem tiks nodota Eiropas Komisijas izstrādātai datubāzei — Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai. To, kāpēc PVN piemērošana ir aktuāla, vebinārā «E–komercijas nozares aktualitātes — nodokļi, negodīga komercprakse un patērētāju kolektīvās prasības» skaidroja ZAB Sorainen nodokļu menedžeris Raivis Liberts: «Jau standarta gadījumos PVN piemērošana iekšzemes darījumos mēdz sagādāt dažādus izaicinājumus. Bet pārrobežu e–komercijas darījumos situācija ir vēl sarežģītāka, ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kas jau tā sarežģīto PVN piemērošanu var ļoti apgrūtināt. Izaicinājums un problēma ir tā, ka komersanti būtiskos apjomos darījumu nekorekti piemēro PVN normas vai arī pilnībā nepiemēro PVN pārrobežu darījumiem,» skaidroja nodokļu menedžeris. Dažkārt krāpnieciski uzņēmumi izmanto e–komercijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2024. gada 1. maija ir spēkā Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi. Nolīgums publicēts Eiropas Savienības (ES) 2024. gada 25. marta Oficiālajā Vēstnesī L2024/866. Nolīguma mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un investīcijas, ka arī sekmēt ciešākas ekonomiskās attiecības starp ES un Jaunzēlandi. Nolīguma 2.5. pants nosaka, ka katra puse samazina vai atceļ ievedmuitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā pusē, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem un pārējām prasībām, kas noteiktas šā Nolīguma 3.-A pielikumā “Ievadpiezīmes par konkrētiem ražojumiem un piemērojamiem izcelsmes noteikumiem”. Nolīgumā 3. nodaļas “Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras” 3.16. pants nosaka, ka ES izcelsmes ražojumiem, ko importē Jaunzēlandē, un Jaunzēlandes izcelsmes ražojumiem, ko importē ES, piemēro šajā Nolīgumā paredzēto preferenciālo tarifa režīmu, pamatojoties uz paziņojumu par izcelsmi, kura teksta paraugs ir noradīts 3.-C pielikumā. Preferenciālā preču izcelsme tiek izmantota, lai gūtu priekšrocības (samazinātas ievedmuitas tarifa likmes) no: preferenciālajiem tarifa...