Ekspertu ziņojumam

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā izskatīja administratīvo lietu (Nr. SKA-63/2024 (A420202220)), kurā pieteicēja lūdza uzlikt pienākumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieņemt lēmumu par tūrisma operatoram samaksātās naudas atmaksu, kā arī atzīt par prettiesisku no tā saņemto atbildi. Senāts vērtēja PTAC kompetenci, priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, kā arī citus būtiskus aspektus. Secinot, ka nav pareizi interpretētas un piemērotas tiesību normās, zemākas instances tiesas pieņemtais spriedums par pieteikuma apmierināšanu tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicēja tiesai norādīja, ka no tūrisma operatora iegādājās komplekso tūrisma pakalpojumu (ceļojumu). Nepiekrītot piedāvājumam pārcelt to uz citu laiku, prasīja atmaksāt naudu. Tā kā tūrisma operators nerīkojās, pieteicēja vērsās PTAC ar lūgumu rīkoties Tūrisma likumā noteiktajā kārtībā. Taču atbildes vēstulē PTAC norādījis, ka operators nav atsaucies uz PTAC aicinājumu sniegt paskaidrojumu, kā arī operatora darbība ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu ir izbeigta. PTAC iesnieguma izskatīšanu izbeidza. Senāts atzina, ka PTAC lēmums par naudas līdzekļu...

Nepieciešams skaidrojums par to, kādi grāmatojumi veicami šādā situācijā: SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kurš saņēma rēķinu par preču piegādi no Polijas SIA B, PVN maksātāja (preču piegāde no Polijas). Rēķinā norādītā summa ir PLN valūtā — 1000 PLN. SIA A bankas kontā PLN valūtā uzrādās, ka ir ienākusi šī summa 1000 PLN un izgājusi uz SIA B norēķina kontu par 1000 PLN. Bankas konvertācijā darījumā uzrādās, ka 1 PLN = 4,099 EUR = 243,96 EUR. Kā grāmatot rēķinu un bankas darījumus? Kurā datumā skatās valūtas kursu — tad, kad rēķins saņemts un bankā veikta konvertācija, vai tad, kad šis rēķins tiek saņemts grāmatvedībā? Atbilde Jautājumā nav precizēts — vai tas ir avansa rēķins (veicama priekšapmaksa pirms preču saņemšanas), vai arī preces jau ir saņemtas un saņemts arī nodokļa rēķins. Kārtība, kā veicama grāmatvedības uzskaite, ja rēķins izrakstīts ārvalstu valūtā, ir noteikta Grāmatvedības likuma 7. pantā. Ārvalstu valūtā izrakstītā rēķina summas...

Lai informētu sabiedrību par nodokļu maksāšanas disciplīnu valstī un atsevišķās nozarēs, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis vizualizāciju, kurā ir iekļauti dati par nodokļu maksātāju, nodokļu maksājumu, nodokļu parādu, darba vietu sadalījumu pēc nodokļu maksātāju reitingiem. Apskatot vizualizāciju, var rast atbildes uz vairākiem jautājumiem par nodokļu maksāšanu nozarēs, piemēram “Cik daudz nozarē ir nodokļu maksātāji ar labu nodokļu maksāšanas disciplīnu?”, “Cik liela vidējā darba samaksa darba vietā ir jauniem nozares komersantiem?”, “Cik lielu parādu ir uzkrājuši nozares nodokļu maksātāji ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem?”, kā arī citiem jautājumiem. Šajā vizualizācijā nodokļu maksātāji ir sagrupēti pēc reitinga stāvokļa uz 2024.gada 1.februāri, apskatot nodokļu maksāšanas disciplīnu raksturojušos rādītājus 2023.gadā. VID plāno regulāri aktualizēt reitinga vizualizāciju pēc jaunākiem nodokļu maksātāju reitinga novērtējumiem. Vizualizācijas izpratnei atgādinām, ka uzņēmumiem tiek piešķirts viens no pieciem reitinga līmeņiem: A līmeņa uzņēmums laikus pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku. B uzņēmums kopumā pilda savas saistības ar valsti,...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā ietvertie panti, atšķirībā no darba devēju organizāciju piedāvātajiem, nodrošinās lielāku tiesisko attiecību elastību, taču likumprojekta lielākā daļa darbiniekiem ir nelabvēlīgi. Virsstundu piemaksas samazinājums nav pieļaujams esošajos ekonomiskajos apstākļos Šobrīd Darba likums noteic, ka piemaksa par virsstundu darbu ir 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Labklājības ministrija piedāvā piemaksu samazināt uz 50%. Darba samaksa ir viens no būtiskākajiem noteikumiem darba tiesiskajās attiecībās. Jau šobrīd darba devēji ir tiesīgi noteikt garāku summētā darba laika pārskata periodu – darba līgumos līdz 3 mēnešiem, darba koplīgumos (slēdz darba devējs un arodbiedrība) līdz 12 mēnešiem. Igaunijā un Lietuvā pārskata periods ir trīs vai pat četras reizes īsāks. Paredzot garāku pārskata periodu, darba devēji var izlīdzināt darba stundas, kā rezultātā virsstundas neveidosies. Šobrīd esošās piemaksas apmērs ir motivējošs aspekts darbiniekiem piekrist strādāt virsstundas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu vajadzīgo darbinieku sagatavošanai, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu praktiskās mācības darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošana notiek Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. "Uzņēmējiem mēs sniedzam vairākus pakalpojumus un pasākumus nepieciešamā darbaspēka piesaistei, un viens no šiem pasākumiem ir NVA līdzfinansētā vajadzīgo darbinieku praktiskā sagatavošana darba vidē. Tā ir lieliska iespēja darba devējiem ar minimāliem finansiāliem ieguldījumiem iegūt kvalificētus darbiniekus, kuri profesionālās zināšanas un prasmes apguvuši, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma specifiku un vajadzības," norāda NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs. NVA darba devējam izmaksā dotāciju mācībās iesaistītā NVA klienta darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi (līdz 50...

Jebkurai personai Latvijā, uzsākot saimniecisko darbību, veicot preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekami darījumi, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja izpildās reģistrācijas nosacījumi. Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka gadījumus, kad ir jāreģistrējas un kad var nereģistrēties. Lielākoties visas preces un pakalpojumi Latvijā ir aplikti ar PVN. Standarta PVN likme ir 21%, pazeminātā likme — 12% un 5%, kuru piemēro atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Dažas konkrētas preces un pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN likmes un, eksportējot no Latvijas, nodokļu likme ir 0% vai vispār netiek atrunāta likumā. Šajā rakstā parunāsim par reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā, ja tiek sniegti pakalpojumi, nevis notiek preču realizācija. Pēdējā laikā sabiedrībā ir izraisījušās diskusijas, jo daudzi uzņēmumi un arī pašnodarbinātas personas ir atklājušas, ka tiem draud sankcijas no Valsts ieņēmumu dienesta puses sakarā ar to, ka tie nav reģistrējušies kā PVN maksātāji, kā to nosaka likuma...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 247 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” Noteikumi precizēti, nosakot, ka darba devējs ziņas par darbinieka statusa iegūšanu vai zaudēšanu nevar sniegt ātrāk kā mēnesi pirms izmaiņu dienas. Turpmāk darba devējiem nav jāsniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu darba ņēmēja nāves gadījumā, jo VID to reģistrēs automātiski. Nosacījumos, kas attiecas uz darbinieku, kurš tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā, ir precizēta ziņās par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumā izmantotā terminoloģija, attiecinot to arī uz personām, kuras tiek nodarbinātas, atrodoties izmeklēšanas cietumā. Turpmāk uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda arī darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt...

Tā kā ne vienmēr komerciāli paziņojumi, kurus saņemam savā e-pastā vai tālrunī, satur personas datus, svarīgi prast nošķirt, vai komerciālā paziņojuma nosūtīšana ir saistīta ar personas datu apstrādi, skaidro Datu Valsts inspekcija. Komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts pakalpojumu reklamēšanai vai arī kāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību u.c. Ar komerciālo paziņojumu nosūtīšanu saistītie aizliegumi un nosacījumi, kādos gadījumos atļauta to sūtīšana, ir noteikti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pantā. Komerciālu paziņojumu sūtīšanas nosacījumu ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Datu Valsts inspekcija (Inspekcija), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. Paziņojums, kad netiek veikta datu apstrāde Ja cilvēks saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāts vārdā un uzvārdā vai identificēts pēc kāda cita identifikatora (paziņojums adresātu sasniedzis, uzņēmumam sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), personas datu apstrāde netiek veikta, līdz ar to nav piemērojama...

Konkurences padomes (KP) redzeslokā arvien biežāk nonāk jautājumi par biedrību pieņemtajiem lēmumiem vai iekšējiem normatīviem. Ņemot vērā, ka biedrību rīcības novērtējums var būt pakļauts konkurences tiesību regulējumam, KP aicina biedrības savlaicīgi pārliecināties, ka to lēmumi vai iekšējie normatīvi nav biedru savstarpējās konkurences kavējoši vai ierobežojoši. KP 2023. gadā uzsāka izvērtējumu par Latvijas Ārstu ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ārstiem pārvilināt pacientus no saviem kolēģiem. KP secināja, ka šāds aizliegums var ierobežot konkurenci ārstniecības speciālistu vidū un liegt privātpraksē praktizējošiem ārstiem un zobārstiem piedāvāt pacientiem kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus par labākām cenām. KP īstenoto pārrunu rezultātā Latvijas Ārstu biedrība koriģēja ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ar mērķi veicināt Latvijas Ārstu biedrības biedru savstarpējo konkurenci, vienlaikus nodrošinot pacientu drošību. Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: "“Brīvo profesiju pārstāvji, piemēram, ārsti, zvērināti advokāti un notāri un citi speciālisti piedāvā pakalpojumus, pretī par to saņemot atlīdzību, turklāt šo profesiju pārstāvji uzņemas arī finansiālos riskus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu...

Kas jāņem vērā ziedotājam, bet kas — ziedojuma saņēmējam? Vai ziedotā summa vienmēr rada iespēju saņemt arī materiālu labumu nodokļu maksājumu samazināšanas veidā? Visaktīvāk ziedojumus piesaista biedrības, īpaši tās, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Aicinot ziedot, gandrīz vienmēr tiek norādīts arī uz iespēju gūt materiālu labumu nodokļu atlaižu veidā. Vai vienmēr un cik liels ir šis materiālais labums? Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, un kā galvenais naudas līdzekļu gūšanas avots var būt ziedojumi, dāvinājumi, dotācijas un biedru nauda. Saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi nevar būt naudas līdzekļu pamatavots vai vienīgais avots, jo pretējā gadījumā biedrības darbībai ir komercdarbības pazīmes. Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības,...

Aplūkojot datus par Baltijas galvaspilsētu reģionu iekšzemes kopproduktu, aina atklājas gandrīz identiska valstu konkurencei. Par Baltijā lielāko pilsētas ekonomiku (gan absolūtajā, gan uz vienu iedzīvotāju rēķinātajā izteiksmē) pēdējos gados ir kļuvusi Viļņa, kurai cieši seko Tallina, trešo vietu ar diezgan lielu atstarpi ieņemot Rīgai. Rīgas atpalicība 2021. gadā bijusi ap 19% (deviņpadsmit procentiem) no Viļņas un gandrīz 30% (trīsdesmit procenti) no Tallinas. Rīga tikai knapi pārspēja krietni mazāko Tartu apriņķi, un arī Kauņas apriņķa rādītāji neatpalika pārāk tālu. Latvijā biežākais publiski izskanējušais arguments par labu nevērīgajai attieksmei pret galvaspilsētas attīstību kopumā bijis tas, ka “ūdensgalvai” Rīgai jau tā esot nesamērīgi liels īpatsvars valsts kopējā ekonomikā - citiem vārdiem, Rīga salīdzinoši uz Latvijas fona ir tik bagāta, ka par tās attīstību īpaši nav jāuztraucas. Taču Lietuvā Viļņas reģions ģenerē vēl krietni lielāku lauvas tiesu no valsts kopējās ekonomikas (ja ieliekam to kontekstā ar iedzīvotāju skaita proporciju). Proti, Viļņas apriņķis 2022. gadā ar tikai...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Latvijas ekonomikas izaugsmei aicina fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot. “LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus – no komforta zonas būs jāizkāpj visiem,” pauž LDDK prezidents Andris Bite. Mērķis Latvijas ekonomikas apjomu divreiz palielināt līdz 2035. gadam nozīmē to, ka ikgadējam IKP pieaugumam faktiskajās cenās jābūt vidēji +6,2%. Ja noņem inflācijas ietekmi (kura būs 1,5-2% gadā), tad IKP izaugsmei šī mērķa sasniegšanai vajadzētu būt virs 4% gadā – tas ir pietiekami ambiciozs mērķis un tam būtu jāparedz noturīgas kvalitatīvas izmaiņas un pāreja...

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15. maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai. Lēmums stājās spēkā 16. maijā. "Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece. Latvijā pašlaik strādā 10 kredītiestādes un četras ārvalstu banku filiāles. AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji pakalpojumi būs pieejami privātpersonām. Latvijas Banka AS INDEXO Bankas licencēšanas procesā sniedza visu nepieciešamo konsultatīvo atbalstu, lai licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti būtu pilnīgi un...

Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi piedalās iepirkumu procedūrās, īpaši, apvienojoties pilnsabiedrībā un vienojoties par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos. Vadlīniju mērķis ir izglītot tirgus dalībniekus par apstākļiem, kas ir jāņem vērā, izvērtējot kopīga piedāvājuma iesniegšanu iepirkumā un kādi ir nosacījumi, lai kopīga piedāvājuma iesniegšana iepirkumā nepārkāptu Konkurences likumu. Kopīgu piedāvājumu iesniegšana veicina uzņēmēju dalību iepirkumos, kuros tie citādāk nespētu kvalificēties. Apstākļos, kad tirgus dalībnieki nav spējīgi iepirkumā piedalīties individuāli, to sadarbība, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka konkrētā iepirkuma ietvaros, tie nav uzskatāmi par konkurentiem. Turpretī personu apvienības starp uzņēmumiem, kuri spēj iepirkuma līgumsaistības ekonomiski, finansiāli un tehniski izpildīt patstāvīgi, var pārkāpt Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu. Ieva Šmite, KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore: “Vērtējot aizliegtu vienošanos pārkāpumu izpētes lietas pēdējo piecu gadu periodā, ir novērojama tendence, ka tirgus dalībnieki nereti kopīgu dalību iepirkumos izmanto nevis objektīvu iemeslu dēļ,...

Izdevniecība Lietiškās informācijas dienests spērusi drošus pirmos soļus ceturtajā gadu desmitā - maijā aprit 31 gads kopš izdevniecības dibināšanas. Pateicamies saviem lasītājiem par uzticību! Arī turpmāk mūsu izdotajos žurnālos Bilance, Bilances Juridiskie Padomi, portālā BilancePLZ, kā arī Bilances akadēmijas kursos, semināros un citos izdevniecības sagatavotajos materiālos varēsit izlasīt noderīgus ekspertu skaidrojumus un atrast risinājumus sarežģītām grāmatvedības un nodokļu uzskaites problēmām, kā arī sekot līdzi jaunākajam normatīvā regulējuma jomā un turēt roku uz izmaiņu pulsa.