CITI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir papildināts Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamo strukturēto akcīzes dokumentu klāsts. Ieviesti jauni strukturēti dokumenti: “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo); “Izziņa naftas produktu izmantošanai divejādi vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo” (BL) - dod tiesības iegādāties naftas produktus ar atbrīvojumu no nodokļa, izmantošanai divejādi1 vai citiem mērķiem (nevis par degvielu vai kurināmo). Piemēram, šķīdinātāju vai krāsu ražošanai. “Atļauja denaturēta spirta iegādei” (DI) – dod tiesības iegādāties denaturētu spirtu; “Atļauja iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (A) - dod tiesības iegādāties alkoholiskos dzērienus, nepiemērojot akcīzes nodokli. Līdz šim iesniegums izziņas vai atļaujas saņemšanai bija jāaizpilda manuāli, un kā pielikums kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz EDS. Tagad izziņu vai atļauju var iegūt, aizpildot elektronisko veidlapu....

Ministru kabinetā (MK) 30. septembrī apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Likumprojekta mērķis ir ierobežot vides piesārņošanu, veicināt aprites ekonomiku un dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu. Grozījumi paredz paaugstināt dabas resursu nodokļa (DRN) likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu, bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un C kategorijas* piesārņojošo darbību emisijām. Izvērtējot dabas resursu nodokļa piemērošanas efektivitāti un līdzšinējos pasākumus, VARAM secinājusi, ka, lai izpildītu ilgstoši apstiprinātas atkritumu apsaimniekošanas prioritāti – samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, atsevišķās pozīcijās to nepieciešams pārskatīt. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, pakāpeniski tiks palielināta DRN likme par nešķiroto sadzīves atkritumu noglabāšanu par tonnu no 50 EUR patlaban uz 65 EUR 2021.gadā, 80 EUR 2022.gadā un 95 EUR 2023.gadā. Iepriekšējais nodokļu likmes pieaugums bija 2017.gadā un pieredze rāda, ka likmes paaugstināšana ievērojami stimulēja brīvprātīgo šķirošanu un nodrošināja labāku sašķiroto atkritumu apjomu. Pēc līdzīgas analoģijas ir pārskatīti arī tarifi...

Kadastrālo vērtību jautājums radījis nesaskaņas starp valdošajām partijām, kuras nespēj vienoties par veidu, kā nekustamajam īpašumam nākotnē piemērot nodokli, jo pašlaik kadastrālo vērtību kāpums radītu iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu. Lai sniegtu atbildes uz jautājumiem, vai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politiku nepieciešams pārskatīt, vai nepieciešams grozīt NĪN aprēķināšanas kārtību, ko sniegs NĪN atcelšana primārajam mājoklim un kādas problēmas ir šī brīža kadastrālās metodikas un noteikto kadastrālo vērtību pamatā, Biznesa augstskola Turība 24. augustā plkst. 12.00 rīko ekspertu diskusiju “Nekustamā īpašuma nodoklis – cik un kuram nāksies maksāt?”. Diskusiju iespējams gan apmeklēt klātienē, gan vērot tiešsaistē augstskolas Facebook lapā. Diskusijā piedalīsies zvērināts advokāts Māris Meļķisis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītājs Aleksandrs Eļkins, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, kā arī sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri 5. augustā tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti.” Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek...

Trešdien, 29. jūlijā, Tieslietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%. Precizētie priekšlikumi tapuši pēc š.g. 21.jūlijā Tieslietu ministrijā notikušās saskaņošanas sanāksmes par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro. Tāpat priekšlikumi paredz visai dzīvojamās apbūves zemei samazināt...

Laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, ir iespēja izmantot atvieglotu nodokļu aprēķināšanas režīmu. Par strādniekiem ir atļauts maksāt nodokli 15 procentu apmērā no aprēķinātās darba samaksas; atkarībā no nodokļa summas, kas par mēnesi ir aprēķināta, — 15 procentu nodoklis ietver vai nu tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Sezonas laukstrādnieka pieņemšana darbā Ar sezonas laukstrādnieku var tikt noslēgts viens no šādiem līguma veidiem: rakstveidā noslēgts darba līgums, rakstveidā noslēgts uzņēmuma līgums, mutvārdos noslēgts uzņēmuma līgums. Ar laukstrādnieku noslēgtā līguma veids tiek norādīts brīdī, kad sezonas laukstrādnieks tiek reģistrēts Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Atkarībā no tā, kāds līgums noslēgts, jārīkojas arī grāmatvedim. Ja ar strādnieku ir noslēgts darba līgums, tad jāņem vērā, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, nedrīkst aizmirst izrēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt slimības...

Ja patentmaksa ir samaksāta par periodu, kas iekrita ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 411 "Grozījums 2018. gada 16. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs"". Patentmaksas piemērošanas termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem šādos gadījumos: ja tā ir samaksāta par sešiem mēnešiem, kas iekrīt laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, kad valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis; ja patentmaksa ir samaksāta par visu 2020. gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) min šādu piemēru: Aija samaksāja patentmaksu par sešiem mēnešiem no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 30. jūlijam. Aija bija plānojusi piedalīties gadatirgū, kas saistībā ar ārkārtējo situāciju ir pārcelts uz septembri. Aija iesniedz VID iesniegumu par...

Pirms tiek pārdota lauksaimniecības zeme, jāzina vairāki faktori, lai pareizi aprēķinātu kapitāla pieauguma nodokli. Ienākumam no kapitāla aktīva atsavināšanas tiek piemērota nodokļa likme 20%. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 pantā ir atrunātas pazīmes, kurām izpildoties ir jāmaksā vai nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un līdzīgi izdevumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.7 pantā „Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas" ir atrunātas detaļas, kad ienākums no pārdotās lauksaimniecības zemes tiek aplikts ar kapitāla pieauguma nodokli un kad netiek. Lauksaimniecības zeme Līdz 2023. gada 1. jūlijam ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme,...

Valdība 19. maijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", kas paredz, ka dabasgāzes apjoms, kas iztērēts siltumnīcu, mājputnu kūšu un inkubatoru siltumapgādei, turpmāk būs norādāms citā akcīzes nodokļa deklarācijas sadaļā nekā līdz šim. Izmaiņas saistītas ar to, ka, saskaņā ar Saeimā šāgada 6. februārī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", no šāgada 1. maija ir atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, kuru izmanto minētajām lauksaimniecības vajadzībām un noteikta nodokļa likme 0,55 eiro par vienu megavatstundu. Līdz ar to no dabasgāzes akcīzes nodokļa deklarācijas svītrota līdzšinējā deklarācijas aile, kurā tika norādīts minētais dabasgāzes apjoms (8. punkts "Dabasgāzes apjoms, ko atbrīvo no akcīzes nodokļa"). Vienlaikus izmaiņas nosaka, ka turpmāk siltumnīcu, kūšu un ikubatoru apsildei iztērētais dabasgāzes apjoms deklarācijā jānorāda 17.rindā "Dabasgāzes apjoms, ko apliek ar akcīzes nodokli" saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 15.1 panta pirmās daļas 3.punktu. Līdz ar to jaunā dabasgāzes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. aprīlī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020. gada 13. maijā. Grozījumu mērķis ir veicināt depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam, kā rezultātā palielināsies izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas un reģenerācijas apjomi (depozīta sistēma stāsies spēkā 2022.gada 1.februārī); samazināt administratīvo slogu saistībā ar pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli iesniegšanu VID. Likuma 3. pants papildināts ar 1.2 daļu, nosakot, ka dabas resursu nodokļa (DRN) maksātājs ir arī depozīta sistēmas operators, kas nav izpildījis tā saistības par depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem. Depozīta sistēmas operators – komersants, kurš, pamatojoties uz līgumu ar Valsts vides dienestu, nodrošina depozīta sistēmas darbību Latvijā. Likums papildināts ar 8.1 pantu “Atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu”, kurā noteiktas prasības, kas jāievēro DRN maksātājam un depozīta sistēmas operatoram, kurš piedalās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā, lai saņemtu atbrīvojumu no DRN samaksas: lai DRN...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) un papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē. LAD EPS reģistrē ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2020.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts...

No šā gada 8.aprīļa līdz 1.jūnijam Lauku atbalsta dienesta klienti var pieteikties marķētās dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi saņemšanai – ir jāaizpilda Akcīzes degvielas iesniegums LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Iesniegumā jānorāda ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas par 2019.gadu. No 2020.gada tiek palielinātas prasības attiecībā uz ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu. Ja līdz šim piesakoties dīzeļdegvielai ar samazināto akcīzes nodokļa likmi bija jānodrošina vismaz 285 eiro par ha, tad 2020.gadā tie ir 350 eiro par ha. Savukārt, sertificētām bioloģiskajām saimniecībām - 210 eiro par ha līdzšinējo 200 eiro vietā. Svarīgi! Lai atvieglotu Covid-19 radītās īstermiņa ekonomiskās grūtības lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, dienests tiem lauksaimniekiem, kas būs iesnieguši iesniegumus vienotā platību maksājuma un akcīzes degvielas saņemšanai 2020.gadā, sākot ar šā gada 1.maiju ir tiesīgs piešķirt dīzeļdegvielu 50% apmērā no 2019./2020 saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētās dīzeļdegvielas kopējā...

Valdība otrdien, 31. martā, atbalstījusi grozījumu projektu Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka, kāda veida preču atkritumiem un kā piemērojama paplašinātās atbildības sistēma. Paplašinātās atbildības sistēma ir tas pats, kas pagaidām likumā tiek saprasts ar "apsaimniekošanas sistēmu" (likumprojekts paredz arī šo jēdzienu nomaiņu) - tā ir ražotāja atbildība (finansiāla un organizatoriska) par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. To preču ražotāji, kuriem piemērojama šī atbildība, ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa. Kādu preču ražotājiem jāpiemēro apsaimniekošanas sistēma? Grozījumu projekts nosaka, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolieto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa; 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamajiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem); 3) videi kaitīgām precēm. Savukārt depozīta iepakojumam paplašinātās atbildības sistēmu plānots piemērot saskaņā ar paredzēto depozīta sistēmas darbību (atbilstoši Dabas resursu nodokļa...

Apvienotā Karaliste (turpmāk — UK (United Kingdom)) izstājās no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī. Ko tas nozīmē UK uzņēmumiem? Kas notiks pēc 2020. gada 31. janvāra? No 2020. gada 1. februāra UK vairs nav ES dalībvalsts, tiks uzsākts pārejas periods, kas ilgs līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā netiks mainīti nosacījumi tirdzniecībai ar ES un pārējām valstīm, ja vien šajā periodā noteikumi nemainīsies visā ES. Tas nozīmē, ka pārejas laikā uz preču pārvietošanu un tirdzniecību joprojām attieksies ES muitas, PVN un akcīzes nodokļa likumi. Pašlaik jaunas muitas procedūras nebūs. Kas notiks pēc 2020. gada 31. decembra? No 2021. gada 1. janvāra mainīsies veids, kā notiks tirdzniecība ar ES, un būs nepieciešams sagatavoties turpmākai darbībai, kad UK būs izstājusies no ES, jo tiks ieviesti jauni muitas režīmi. Piemēram, tirdzniecībā starp UK un ES uzņēmumiem būs jāiesniedz muitas de­klarācijas, lai importētu un eksportētu preces, jo UK atradīsies ārpus ES...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā tīmekļa vietnē publicētas informatīvās shēmas (PDF) kā skaidrojošs materiāls grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”, kas stājās spēkā 24.janvārī. Nelicencēta komersanta atļautās darbības akcīzes preču noliktavā (MK not. 662 92.1) Akcīzes preču realizācija no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (MK not. 662 92.2) Akcīzes preču noliktavas atļautās darbības realizējot preces komersantam, kuram nav licences (MK not. 662 96.1)