CITI

Rīgas dome 5. oktobrī pieņēma saistošos noteikumus "Grozījumi Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajos noteikumos Nr. 109 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā"", kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides ilgtspējīgām ēkām, kā arī saglabāt nodokļa atvieglojumu ēkām, kuru fasādes elektrības taupības nolūkos naktīs vairs netiks izgaismotas. Noteikumi paredz arī uzlabot elektronisko saziņu ar pašvaldību. Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu izmaksas, pašvaldībā pakāpeniski tiek veikti ēku energoefektivitātes uzlabojumi un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos par 15% plānots samazināt enerģijas patēriņu, pārdomāti izmantojot siltumenerģiju un elektroenerģiju. Lai uzlabotu šādas iespējas arī privātpersonām, kas saņem NĪN atvieglojumus, naktīs fasādes vairs nebūs obligāti jāapgaismo - atjaunotām, restaurētām vai pārbūvētām ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, un kultūras pieminekļiem ar izbūvētu fasādes dekoratīvo apgaismojumu. Nodokļa atvieglojumu piešķirs, ja tiek nodrošināta izbūvētā ēkas fasādes dekoratīvā apgaismojuma pastāvīga darbība diennakts tumšajā laikā līdz plkst. 24.00 un no plkst. 5.00. Nodokļa atlaides ilgtspējīgām ēkām NĪN...

Rīgā no 2023. gada 1. janvāra tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva - visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk. To paredzēja jau Rīgas domes 2019. gada 25. septembra saistošie noteikumi Nr. 83 "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā". Bija plānots, ka nodevu ieviesīs jau no 2021. gada, taču Covid-19 pandēmijas radītā tūristu skaita samazinājuma dēļ noteikumi tika grozīti divreiz, atliekot nodevas iekasēšanu ik reiz par gadu - vispirms no 2022. gada, bet pēc tam - no 2023. gada. No nodevas gūtos ieņēmumus pilsēta izmantos tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu īstenošanai un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Patlaban tūrisma nodevas ieviešanai sagatavots jauns noteikumu projekts, kuru 3. novembrī, akceptēja Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē. Salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 29. septembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Sakarā ar jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nodod finanšu stabilitātes nodevas (FSN) administrēšanas funkciju VID. Atgādinām, ka FSN mērķis ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā. FSN maksā Latvijas Republikā (LR) reģistrētās kredītiestādes (izņemot elektroniskās naudas institūcijas). Finanšu stabilitātes nodevas likumā likumā izdarīti sekojoši grozījumi. 2. pantā precizēti FSN maksātāji, nosakot, ka FNS maksā LR reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles LR....

Līdz 17. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2022. gada 3. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID...

Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. 2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti: patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu; patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto...

Saistībā ar notikumiem Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienests informē par pašlaik spēkā esošo kārtību nodokļu piemērošanā situācijā, ja uzņēmums sniedz palīdzību personām Ukrainā. Pievienotās vērtības nodoklis Vispārīgā gadījumā ziedojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro. Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis. Reģistrēti PVN maksātāji, kuri ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem: koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli; aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu, izrakstot sev nodokļa rēķinu. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 10. martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā, tostarp, ietverta arī PVN 0% likmes piemērošana ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, ko reģistrēts nodokļa maksātājs bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas: šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas kā daļu no savām humānām, labdarības...

20. jūlijā stājās spēkā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, saskaņā ar kuriem noteikts, ka, nemaksājot muitas maksājumus, normatīvajos aktos noteikto daudzumu degvielas, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu fiziska persona no trešās valsts var ievest Latvijā personīgai vai ģimenes lietošanai ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar grozījumiem likumā mainīts akcīzes preču pārvietošanas regularitātes kritērijs, aizstājot iepriekš likumā noteikto „ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās” ar „ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās”. Akcīzes preču daudzums, ko savam patēriņam drīkst ievest Latvijā bez muitas maksājumu veikšanas, nav mainīts. Līdz ar to no 2022. gada 20. jūlija persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ar atbrīvojumu no muitas maksājumu samaksas reizi trīsdesmit dienās ar jebkāda veida sauszemes bezsliežu transportlīdzekli drīkst ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu, vai...

Eiropas Komisija 15. jūlijā ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lēmumu paketē vairākkārt pieminēta arī Latvija. Tā, piemēram, Komisija mudina Latviju pilnībā transponēt Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, prasības par elektromobilitāti un uzlādes punktiem un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Patlaban doti divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Valsts tiesību aktos bija jātransponē arī Direktīvu (ES)...

Saeima 14. jūlijā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Ar izmaiņām mainīta kārtība attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Līdz šim likums noteica, ka no nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās fiziskā persona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Ar grozījumiem šis laika periods pagarināts līdz 30 dienām. Izmaiņas veiktas, lai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atturētu Latvijas valstspiederīgos no došanās uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tāpat ar grozījumiem Ministru kabinetam deleģēts noteikt gadījumus, kad robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda un jāiesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojums par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kā arī tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par pārvadātāja pārstāvi. Attiecīgās izmaiņas...

Vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 397 "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 820 "Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību"", ir jaunā redakcijā publicēta elektroenerģijas nodokļa deklarācija (tās paraugs noteikumu pielikumā). Kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, jaunā elektroenerģijas nodokļa deklarācijas versija paredzēta taksācijas periodiem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Deklarācija papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja kategoriju “Cits” un ar divām jaunām rindām, kā arī veiktas izmaiņas deklarācijas rindu aprēķinu formulās un rindu numerācijā. Deklarācijā ietvertās jaunās rindas noteiks: elektroenerģijas daudzumu, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai; elektroenerģijas daudzumu, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Atgādinām, ka Saeimā 2022. gada 3. martā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā arī stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tie paredz, ka nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas...

Valdība pieņēmusi izmaiņas akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtībā, kas izriet no grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli", kas no 2022.gada 1.janvāra piemēro diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem atkarībā no cukura satura dzērienā, kā arī citas izmaiņas. Viena no jaunajām izmaiņām ir MK 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 4.pielikuma izteikšana jaunā redakcijā, mainot deklarācijas veidlapas struktūru, dalot akcīzes preču veidu "Bezalkoholiskie dzērieni" divās grupās (2 kolonnas). Tādā veidā tiks paredzēta iespēja deklarēt bezalkoholiskos dzērienus divās atsevišķās kolonnās atkarībā no cukura satura dzērienā atbilstoši akcīzes nodokļa likmēm, kas noteiktas likuma "Par akcīzes nodokli" 15.panta redakcijā, kas stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī. Otrkārt, jaunā redakcijā izteikts arī noteikumu 2.pielikums “Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija” un 3.pielikums “Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija” (saistībā ar to, ka no likuma izslēgta 23.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, tādējādi akcīzes nodokļa maksātājiem no 2022.gada 1.janvāra par akcīzes precēm, kuras marķē ar akcīzes nodokļa markām, nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis 180 dienu laikā no...

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms turpmāk būs piemērojams arī sezonas strādniekiem, kuri tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. To paredz 2022. gada 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājus periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim varēs nodarbināt lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 90 kalendāra dienas (iepriekš – 65 kalendāra dienas) pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā. Izmaiņas sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanā stājās spēkā 2022. gada 19. maijā. Atgādinām, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi kārtējā gadā ir pieteikusi vienotajam platības maksājumam un to izmanto: 1) augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, un šajās platībās augļkoku, ogulāju un dārzeņu...

Lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, Eiropas Parlaments 19. maijā atbalstīja lēmumu uz gadu atcelt Eiropas Savienības (ES) ievedmuitas nodokļus gadu visam Ukrainas eksportam. Tā ir ES atbilde uz Krievijas uzsāktā kara dēļ apgrūtinātajām Ukrainas tirdzniecības iespējām. Ar steidzamības kārtā pieņemtajiem pasākumiem uz vienu gadu tiks pilnībā atcelti ievedmuitas nodokļi rūpniecības ražojumiem, augļiem un dārzeņiem, kā arī antidempinga maksājumi un aizsargpasākumi tērauda importam. “Pretojoties Krievijas agresijai, Ukraina cīnās ne tikai par savu, bet arī par visas Eiropas brīvību un drošību. Tāpēc mums jāatbalsta Ukraina ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem: ne tikai ieročiem un sankcijām, bet arī, lietojot tirgus ietekmi. Atbalsts Ukrainai nebeidzas kaujas laukā; mums jārūpējas arī par to, lai Ukrainas ekonomika saglabātu noturību un konkurētspēju. Īstenojot šos unikālos tirdzniecības liberalizācijas pasākumus, mēs apliecināsim, ka mūsu atbalsts Ukrainai ir absolūts, nelokāms un neatgriezenisks. Slava Ukrainai!", teica pastāvīgā ziņotāja Ukrainas jautājumos Sandra Kalniete (EPP, Latvija). Attiecības starp ES un Ukrainu regulē Asociācijas nolīgums. Padziļinātā...

Valdības sēdē 12. aprīlī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" projekts, kas paredz paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, un palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Plānotos likuma grozījumus vēl būs jāskata Saeimai. Ar likuma izmaiņām paredzēts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu varēs piemērot arī sezonas strādnieki, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, tos veicot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem (grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.12 panta pirmajā un trešajā daļā). Tāpat paredzēts palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu – no 65 kalendāra dienām līdz 90...

Aprīlis ir pirmais sezonas mēnesis, kurā lauksaimnieki var sākt nodarbināt strādniekus sezonas laukstrādnieku nodokļa (SLN) režīmā. Pirms ķeramies pie nodokļu un grāmatvedības lietām saistībā ar SLN režīmu, īsumā apskatīsim Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam". Ziņojums ir lasāms MK mājaslapā, un tajā ir pieejama izvērsta informācija ar SLN režīma izmantošanas statistiku jau kopš 2014. gada. Ziņojumā norādīts, ka, lai risinātu augļkopības un dārzkopības nozarē īslaicīgajos sezonas darbos nodarbināto personu nodarbināšanas un darbaspēka nodokļu maksāšanas problēmas, 2014. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par IIN", dodot iespēju augļkopības un dārzkopības nozares ražotājiem kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas mērķis bija: samazināt nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū; samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Pirmajā izvērtējumā par SLN režīmu tika secināts, ka laika...