NODOKĻI

Valsts finanšu prognozes liecina par būtisku fiskālās situācijas pasliktināšanos, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Ja vēl 2026. gada pavasarī 2027. gadam tika prognozēta pozitīva fiskālā telpa, jaunākās prognozes paredz nepieciešamību rast risinājumus vismaz 449 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2030. gadā fiskālais izaicinājums var sasniegt 1,6 miljardus eiro. LDDK ieskatā šāda situācija prasa nevis atsevišķus, īstermiņa izdevumu ierobežojumus, bet gan valsts izdevumu sistēmisku pārskatīšanu. Visām ministrijām un publiskā sektora institūcijām jānosaka skaidri ietaupījumu mērķi, termiņi un atbildība par to izpildi.LDDK aicina ievērot trīs pamatprincipus – neuzņemties jaunas saistības bez finansiālā seguma un pārskatīt jau uzņemtās saistības, papildu prioritātes izskatīt tikai kopā ar konkrētiem ietaupījumu avotiem, kā arī valsts izdevumu samazinājumu vērtēt pēc faktiski sasniegtajiem rezultātiem, nevis sagatavoto plānu vai deklarāciju skaita.Sociālie partneri vienojās līdz 20. novembrim pārskatīt 21 iepriekš pieņemtu lēmumu, kam nav nodrošināts finansējums un kuru kopējā fiskālā ietekme sasniedz 420,6 miljonus eiro. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt valsts funkcijas, iestāžu konsolidācijas iespējas,...

Ekonomikas ministrija iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu no grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" svītrot normu, kas paredzētu solidāru atbildību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu būvniecības nozarē.Plānotais likumprojekta 10. pants paredzēja papildināt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17. pantu ar 1.1 daļu. Tā noteica: ja darba samaksu atbilstoši Darba likuma 75.2 pantam apakšuzņēmēja darbiniekam izmaksā galvenais būvkomersants (ģenerāluzņēmējs), uz šo komersantu tiek attiecināti visi likumā noteiktie darba devēja pienākumi un atbildība par IIN nomaksu par attiecīgo periodu.Kā norāda ministrija, komisija jau 22. septembrī, pirms likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā, konceptuāli atbalstījusi ieceri atteikties no šī regulējuma, uzklausot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Būvniecības padomes pārstāvju iebildumus. Tāpēc otrajam lasījumam iesniegts priekšlikums svītrot likumprojekta 10. pantu, kas paredzētu paplašināt pienākumus personai, kura apakšuzņēmējam nodevusi būvdarbu izpildi.Termina "darba samaksa" tiesiskā interpretācijaFinanšu ministrija uzskatīja, ka jēdziens "darba samaksa" automātiski ietver arī visus algas nodokļus. Ekonomikas ministrija šai interpretācijai stingri iebilst, norādot uz spēkā...

Saeimas 8. oktobra plenērsēdē deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz izmaiņas vairākās jomās, tostarp apgādājamo atvieglojumu piemērošanā, nereģistrētas saimnieciskās darbības regulējumā, klientu lojalitātes programmu atlaižu aplikšanā ar nodokli un nodokļu administrēšanas procesos.Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu līdzšinējo normu piemērošanu praksē, mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un ieviestu vairākus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumus.Viens no būtiskākajiem grozījumiem paredz noteikt jaunus nosacījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma piemērošanai par apgādībā esošām personām. Turpmāk atvieglojumu varēs piemērot, ja apgādājamās personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Izņēmumi paredzēti gadījumiem, kad persona ārvalstīs uzturas izglītības iegūšanas nolūkā. Anotācijā norādīts, ka izmaiņas iecerētas, lai mazinātu gadījumus, kad ar atpakaļejošu datumu tiek pieprasītas būtiskas nodokļa pārmaksas par ārvalstīs dzīvojošiem apgādājamiem.Grozījumi paredz arī noteikt, ka klientu lojalitātes programmu ietvaros saņemtās naudas atmaksas jeb "cashback" maksājumi atsevišķos gadījumos netiks uzskatīti par ar nodokli...

Pilnveidot regulējumu par automatizētu lēmumu pieņemšanu un fizisko personu datu profilēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmās paredz Saeimas 8. oktobra otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Grozījuma mērķis ir skaidri nodalīt automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu no personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas datu apstrādes darbības, vienlaikus saglabājot VID tiesības izmantot abus instrumentus nodokļu administrēšanas un muitas kontroles vajadzībām.Likumprojekts paredz noteikt, ka automatizēta lēmuma adresātam būs tiesības pieprasīt un saņemt paskaidrojumu par pieņemto lēmumu, kā arī to apstrīdēt. Savukārt lēmumu par apstrīdētu automatizētu lēmumu pieņems VID amatpersona, un tas nevarēs būt balstīts tikai uz automatizētu datu apstrādi.Tāpat paredzēts, ka VID savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par automatizētu lēmumu pieņemšanā izmantotajiem datiem, nodokļu maksātāju novērtēšanas kritērijiem, lēmumu iespējamajām sekām, kā arī personas datu profilēšanu.Likumprojekta anotācijā norādīts, ka VID jau pašlaik izmanto fizisko personu datu profilēšanu, lai identificētu nodokļu nenomaksas riskus, veidotu nodokļu maksātāju uzvedības prognozēšanas modeļus, veiktu risku analīzi un īstenotu citus...

Saeimā 1. lasījumam iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Nr. 1508/LP14), kas paredz ieviest būtiskas izmaiņas ieguldījumu kontu regulējumā. Šo izmaiņu mērķis ir novērst pašreizējo tiesisko nenoteiktību, jo spēkā esošajā likumā nav precīzi atrunāts, kas notiek ar ieguldījumu kontu nodokļu maksātāja rezidences maiņas gadījumā vai kontam zaudējot savu statusu. Tomēr ierosinātais risinājums ir izsaucis bažas par tā dēvētā "izbraukšanas nodokļa" (exit tax) izveidi un tā negatīvo ietekmi uz ieguldītājiem un kapitāla tirgu.Iecerētās izmaiņasFinanšu ministrijas (FM) sagatavotais risinājums paredz konkrētus mehānismus ieguldījumu kontu administrēšanai rezidences maiņas un statusa zaudēšanas brīdī:mainot nodokļu rezidenci, ārvalstīs reģistrēts ieguldījumu konts zaudē ieguldījumu konta statusu pēdējā dienā, kurā persona ir atzīstama par Latvijas rezidentu;ieguldījumu konta statusa zaudēšanas gadījumā visa kontā esošo naudas līdzekļu un finanšu instrumentu kopējā vērtība tiek pielīdzināta faktiskai izmaksai no konta;konta slēgšanas vai statusa zaudēšanas dienā ir jāaprēķina apliekamais ienākums un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) rezumējošā kārtībā;deklarējot ienākumu no ieguldījumu konta, turpmāk...

Valdība otrdien apstiprināja grozījumus sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas un uzraudzības noteikumos, vienkāršojot uzņēmumu darbības izvērtēšanu un nosakot pienākumu no 2027. gada darbības pārskatos norādīt dividendēs sadalītās peļņas summu.Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi pielāgo noteikumus šogad 26. martā Saeimā pieņemtajām Sociālā uzņēmuma likuma izmaiņām, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra ļaut sociālajiem uzņēmumiem, ievērojot noteiktus nosacījumus, dividendēs sadalīt līdz 50% no pārskata gada peļņas.Peļņas sadale būs atļauta, ja pēdējo triju gadu laikā, par kuriem iesniegti gada pārskati, uzņēmums nebūs saņēmis sociālajiem uzņēmumiem paredzētu finanšu atbalstu granta veidā no publiskiem avotiem. Šo periodu skaitīs no lēmuma par "de minimis" atbalsta jeb granta piešķiršanu. Dividendēs varēs sadalīt tikai attiecīgā pārskata gada peļņu, nevis iepriekšējos gados uzkrāto nesadalīto peļņu.Turpmāk LM sociālā uzņēmuma darbības pārskatu un citu izvērtēšanai nepieciešamo informāciju nodos Sociālo uzņēmumu komisijai atzinuma sniegšanai, ja sākotnējā izvērtēšanā būs konstatējusi neatbilstību vai iespējamu neatbilstību sociālā uzņēmuma statusam. Līdz šim komisijai bija jāizvērtē visu sociālo uzņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests apkopojis būtiskākās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas 2026. gada septembrī un skar uzņēmumus un darba devējus. No 1. oktobra mainītas pagaidu akcīzes nodokļa likmes degvielai, savukārt no 2027. gada janvāra būs jāņem vērā jaunais uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs.Normatīvā akta nosaukumsKomentārs/skaidrojumsPieņemšanas datumsSpēkā stāšanās datumsGrozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumāAr grozījumiem noteikts, ka akcīzes nodokļa pagaidu likme dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem ir 330 eiro par 1000 litriem. Akcīzes nodokļa pagaidu likme svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem ir 490 eiro par 1000 litriem.24.09.2026.01.10.2026.Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra noteikumi Nr. 533 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2027. gadā” Noteikumi nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un valsts nodevas daļu, kas 2027. gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā. Valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 eiro. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku...

Ar 2026. gada 1. oktobri spēkā stājušies Ministru kabineta 2026. gada 29. septembra noteikumi Nr. 586 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””.Viena no pamanāmākajām izmaiņām skar institucionālo atbildību par informācijas sniegšanu par iemaksām no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Turpmāk ierastās Maksātnespējas kontroles dienesta prakses vietā šo funkciju pildīs Tiesu administrācija, kura elektroniskā veidā nodos nepieciešamos datus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Lai gan iestāde, kas nodrošina datu apmaiņu, ir mainījusies, pati informācijas iesniegšanas kārtība un noteiktie termiņi paliek nemainīgi, saglabājot datu iesniegšanas laiku līdz nākamā mēneša pēdējam datumam pēc mēneša, kurā veiktas iemaksas. Tāpat nemainīgs paliek arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniedzamās informācijas apjoms, jo nododamajos datos joprojām tiks skaidri norādīts darba devēja nosaukums un nodokļu maksātāja kods, attiecīgie darbinieki, iemaksu periods, kā arī konkrētā veikto iemaksu summa.Līdztekus...

Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Latvijā par nodokļu informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpumiem paredzēti pārāk mazi sodi. Tāpēc EK sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, kā arī pret Vāciju, Igauniju, Lietuvu un Ungāriju.Latvijas sodi nav "pietiekami atturoši"Runa ir par noteikumiem, kas nosaka, kā uzņēmumiem un citām personām jāsniedz nodokļu iestādēm informācija, kas nepieciešama nodokļu kontrolei un apmaiņai starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. EK norāda, ka par šo noteikumu neievērošanu dalībvalstīm jāparedz pietiekami lieli sodi, lai tie atturētu no pārkāpumiem.EK vērtējumā Latvijā un pārējās četrās valstīs sodi nav pietiekami atturoši, īpaši gadījumos, kad pārkāpumi saistīti ar starptautiskām uzņēmumu grupām vai pārrobežu nodokļu shēmām. Komisija arī norāda, ka sodu sistēmā ne vienmēr pietiekami tiek ņemts vērā pārkāpuma smagums, tā apmērs un atkārtošanās, kā arī pārkāpēja finansiālās iespējas un iespējamais ekonomiskais ieguvums.Pēc EK domām, pārāk mazi sodi var pasliktināt nodokļu iestāžu saņemtās informācijas kvalitāti un uzticamību. Tas savukārt var apgrūtināt nodokļu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un...

Lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību vasarā un rudens sākumā ietekmēja nepārvaramas varas apstākļi un kuriem līdz šim bija grūtības veikt kārtējos nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var saņemt atbalstu parāda samaksai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).Lai mazinātu sekas, ko lauksaimniecībai radījuši 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošie un intensīvie nokrišņi un to izraisītais pārmitrums, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi novākt ražu un veikt citus sezonālos lauksaimniecības darbus, valdība ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2027. gada 10. janvārim.Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā ir atzīstama par nepārvaramas varas apstākli ("force majeure"). Tas nozīmē, ka lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību ietekmēja nepārvaramas varas apstākļi un kuriem līdz šim bija grūtības veikt kārtējos nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var saņemt atbalstu parāda samaksai.VID skaidro, ka nokavēto nodokļu samaksai var lūgt termiņa pagarinājumu līdz 12 mēnešiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", un maksājumu...

Fiziskajai personai, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja tā pārdod paša izstrādātā meža kokmateriālus. VID metodiskajā materiālā skaidro, ka saimnieciskās darbības pazīmju vērtēšanai būtiski ir ne tikai darījuma līguma nosacījumi, bet arī tas, kā darījums faktiski tiek nodrošināts.PVN piemērošanai fiziskās personas darbību vērtē atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumiem. Tādēļ arī persona, kurai nav reģistrēta saimnieciskā darbība, konkrētos apstākļos var tikt uzskatīta par saimnieciskās darbības veicēju PVN izpratnē. VID metodiskajā materiālā kā viena no šādām situācijām minēta vienreizēja kokmateriālu piegāde, ja kokmateriāli iegūti, izstrādājot fiziskās personas mežu vai tos sagatavojot.Meža izstrāde var nozīmēt saimniecisko darbībuVID aplūkotajā piemērā fiziskajai personai nav reģistrētas saimnieciskās darbības. Tā 2026. gada maijā noslēdz līgumu ar juridisku personu par kokmateriālu piegādi par 70 000 eiro.Lai nodrošinātu darījumu, jūnijā fiziskā persona pati veic augoša meža izstrādi, bet jūlijā kokmateriālus piegādā juridiskajai personai.Šādā situācijā fiziskā persona...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 29. septembrī diskutēts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu nepiemērot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) darba devējiem, kuri nepilna laika un īslaicīgi nodarbināto darba stundas uzskaitītu elektroniskā sistēmā. Diskusijā izskanēja aicinājums EM un Labklājības ministrijai (LM) vienoties par risinājumu un virzīt to izskatīšanai valdībā.Minimālo iemaksu regulējums kļuvis sarežģītsLM parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis komisijas sēdē norādīja, ka minimālo VSAOI regulējums daudzo izņēmumu dēļ ir kļuvis sarežģīti administrējams.Viņš vērsa uzmanību arī uz iespējamo ietekmi uz nodarbinātību. Piemaksu par minimālajām sociālajām iemaksām dēļ darba devēji varētu atteikties no cilvēku ar nelieliem ienākumiem oficiālas nodarbināšanas. Tā rezultātā daļa darbu varētu netikt piedāvāta, tikt automatizēta vai arī cilvēki varētu tikt nodarbināti neoficiāli.Elektroniska darba laika uzskaite kā priekšnoteikumsEM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis skaidroja, ka ministrijas iecere paredz nepiemērot ceturkšņa minimālās VSAOI tiem darba devējiem, kuri nepilna laika un īslaicīgā darba stundas uzskaitītu elektroniski.Tomēr likumprojekta virzība ir apstājusies, jo ministrijām nav izdevies...

Saeimā pieņemtie likumu grozījumi paredz ieviest jaunu nodokļu režīmu – iesācēju mikrouzņēmumu nodokli (MUN), kura likme būs 10% no apgrozījuma. Taču tas nenozīmē, ka MUN likme kopumā tiks samazināta no 25% uz 10%. Jaunais režīms paredzēts ļoti nelielai fiziskās personas saimnieciskajai darbībai, turklāt tam būs vairāki nosacījumi.Saeima 2026. gada 17. septembrī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī saistītos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Grozījumi paredz, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. aprīlī.Pašreizējais MUN – 25%Pašlaik MUN likme ir 25 % no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Ar nodokli apliek apgrozījumu, tātad no ieņēmumiem pirms nodokļa aprēķināšanas saimnieciskās darbības izdevumi netiek atskaitīti.MUN nav tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas ir vienots nodoklis, kurā ietilpst gan mikrouzņēmuma īpašnieka IIN, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). No samaksātā MUN 80% tiek attiecināti uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un 20% – uz IIN.MUN piemēro fiziskajām personām,...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) norit precedenta līmeņa pārskatīšanas lieta C-167/26 RX (Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej), kurā tiek vērtēta ES Vispārējās tiesas pieņemtā sprieduma atbilstība ES tiesību aktiem un iepriekšējai judikatūrai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas brīdi.Ģenerāladvokāte Jūliāna Kokote (Juliane Kokott) savos secinājumos norādījusi, ka Vispārējās tiesas sniegtais tulkojums apdraud ES tiesību vienotību un konsekvenci.Vispārējās tiesas lēmums un atskaitīšanas termiņiLieta izriet no Polijas uzņēmuma un nodokļu administrācijas strīda (Vispārējās tiesas lietas numurs T-689/24). Polijas nodokļu dienests uzskatīja, ka nodokļu maksātājs var atskaitīt priekšnodokli tikai tajā taksācijas periodā, kurā fiziski saņemts rēķins. Savukārt Vispārējā tiesa 2026. gada 11. februāra spriedumā lēma par labu nodokļu maksātājam, secinot:tiesības uz PVN atskaitīšanu rodas brīdī, kad nodoklis kļūst aprēķināms (preču vai pakalpojumu piegādes brīdī);rēķina saņemšana ir formāls nosacījums tiesību īstenošanai, nevis pašu tiesību rašanās priekšnoteikums;ja nodokļu maksātājs rēķinu saņem nākamajā periodā, bet pirms nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa, PVN priekšnodokli drīkst atskaitīt par sākotnējo darījuma periodu.ES...

Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima 24.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas paredz samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam. Paredzēts, ka degvielas cena varētu samazināties par aptuveni astoņiem centiem litrā."Augstās degvielas cenas šobrīd skar praktiski ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu. Atbalstot akcīzes nodokļa samazināšanu, vēlamies mazināt cenu spiedienu un palīdzēt saglabāt mūsu uzņēmumu konkurētspēju laikā, kad energoresursu izmaksas strauji pieaug," iepriekš uzsvēra atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.Steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi likumā paredz no 1. oktobra līdz gada beigām samazināt dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa pagaidu likmi no 396 līdz 330 eiro par 1000 litriem. Savukārt bezsvina benzīnam noteikta pagaidu akcīzes nodokļa likme 490 eiro apmērā par 1000 litriem. Pēc likumprojekta autoru aplēsēm izmaiņas varētu samazināt gan dīzeļdegvielas, gan benzīna cenu mazumtirdzniecībā par aptuveni astoņiem centiem litrā, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā tiktu atspoguļots degvielas cenā, vienlaikus mazinot izmaksu slogu...