CITI

Nodokļa reformas rezultātā valsts budžetā par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušies ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), ziņo Finanšu ministrija. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%). UIN ieņēmumi no plānotā atpaliek par 124,5 miljoniem eiro un saņemti aptuveni četrpadsmit reizes mazākā apmērā nekā pērn deviņos mēnešos. UIN plāna neizpilde veidojas augstā iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjoma dēļ, kas tiek atmaksāts, un zemāku iemaksu dēļ, jo avansa maksājumi vairs nav jāveic. Tomēr nodokļu ieņēmumi kopbudžetā deviņos mēnešos saņemti gandrīz plānotajā apmērā (99,9%), lai gan sadalījumā pa nodokļu veidiem vērojama gan būtiska plāna neizpilde, gan arī pārpilde. Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajos deviņos mēnešos veido 8 441,2 miljonus eiro, kas bija par 257,7 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tostarp nodokļu ieņēmumos saņemti 6 621,2 miljoni eiro – par...

Saeima 24.oktobrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2022.gadu. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumi nosaka, ka jaunā kadastrālo vērtību bāze (kas izstrādāta ar pilnveidoto metodiku) tiks piemērota, sākot ar 2020. gadu, un ka 2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Ņemot vērā, ka jaunā pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika vēl nav apstiprināta un attiecīgi nav iespējams izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi, bija nepieciešams pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus. Likums noteica, ka Ministru kabinetam attiecīgie normatīvie akti jāpieņem līdz 2020.gada 1.novembrim, lai nodrošinātu, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā tiek saņemti dati, kas nepieciešami kadastrālo vērtību bāzes izstrādei. Kadastrālo vērtību bāze tiek izstrādāta 2022.-2025.gadam, un tā būs piemērojama no 2022.gada 1.janvāra. Vienlaikus likumā noteikts, ka aprēķinātās kadastrālās vērtības līdz...

Nacionālais veselības dienests (NVD) aicina iedzīvotājus, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no Latvijas Pasta nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no teritoriālajām nodaļām (Jelgavā, Daugavpilī, Smiltenē vai Kuldīgā) vērsties ar iesniegumu NVD, norādot bankas konta numuru uz kuru veikt atmaksu. NVD uzsver, ka iesniegumus iemaksu atmaksai jāiesniedz tikai tām personām, kuras iemaksas veikuši klātienē. Iedzīvotājiem, kuri līdz 2019. gada 1. jūlijam ir veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski – uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Veiktās iemaksas pakāpeniski tiks atmaksātas līdz 2019. gada 31. decembrim. Kopumā līdz septembra beigām atmaksas veiktas gandrīz 2400 personām teju 393 tūkstošu eiro apmērā. No minētās summas septembra mēnesī atmaksas veiktas mazliet vairāk nekā 800 cilvēkiem vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Brīvprātīgās iemaksas kopumā veikuši vairāk nekā 5600 cilvēku (unikālo personu) par kopējo summu gandrīz 820 tūkstošu eiro apmērā. Personas, kuras veikušas iemaksas...

Ņemot vērā, ka jaunā pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika vēl nav apstiprināta un attiecīgi nav iespējams izstrādāt jaunu kadastrālo vērtību bāzi, nepieciešams par gadu pagarināt (no 2020. gada uz 2021. gadu) jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus, 25. septembrī lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā arī konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par gadu pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu. “Jaunas metodikas ieviešana ir būtiska, lai katram nekustamajam īpašumam varētu noteikt kadastrālo vērtību, kas ir objektīva un tirgum atbilstoša, tādējādi mainot arī nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Vienlaikus, lai kliedētu vēl esošās neskaidrības sistēmas ieviešanā, kā arī pašvaldības varētu laicīgi aprēķināt piemērojamās nekustamā īpašuma nodokļa likmes, sistēmas ieviešanas termiņš ir jāpagarina par gadu,” pēc sēdes pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Attiecīgi paredzēts, ka 2020. gada kadastrālo vērtību aprēķinam piemēros kadastrālo vērtību bāzi, kas noteikta Ministru kabineta...

Kapitāla atdeves aprēķināšana mainīsies valstiski regulētajos elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumapgādes un ūdenssaimniecības nozares uzņēmumos, kā arī universālā pasta pakalpojumu sniedzējā. Turpmāk šiem uzņēmumiem, kas līdz šim kapitāla atdeves likmi piemēroja pārvērtētiem pamatlīdzekļiem, samazināsies atļautā peļņa. Proti, nosakot kapitāla atdevi reālā izteiksmē, tiks ņemtas vērā cenu izmaiņas, tādējādi kapitāla atdeve samazināsies. To paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) 22.augustā apstiprinātie grozījumi Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodikā. “Uzņēmumi, veicot pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, līdz šim guva atdevi jeb peļņu arī attiecībā uz pārvērtēto vērtības daļu. Jaunā pieeja nodrošinās taisnīgāku atdevi pret veiktajām investīcijām. Metodika papildināta ar reālās kapitāla atdeves likmes aprēķina formulu, kurā tiek ņemtas vērā cenu izmaiņas. Tas nozīmē, ka virknei regulēto pakalpojumu sniedzēju tiks samazināts tarifu izmaksās iekļaujamais peļņas apmērs,” skaidro Regulatora priekšsēdētājs Rolands Irklis. Abu publisko konsultāciju laikā Regulators aktīvi strādāja pie ieinteresēto pušu informēšanas un viedokļu izzināšanas. Vairāki komersanti pauda bažas par grūtībām piedāvātās pieejas piemērošanai. Līdz ar to Regulators...

Kā risināt nodokļu maksātāja strīdus ar valsts iestādēm, kas ir administratīvais process un kādas ir tā priekšrocības, ja jādodas uz tiesu, kas būtu jāņem vērā nodokļu audita laikā – par to žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā saruna ar Nataļju Puriņu, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal juristi. Viņai ir vairāk nekā 18 gadu pieredze juridiskajā praksē. Juriste specializējusies administratīvo tiesību jomā un savā līdzšinējā profesionālajā darbībā bijusi saistīta ar Administratīvo apgabaltiesu, kā arī strādājusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, kas ir augstākā instance administratīvajā procesā. Papildus lietu izskatīšanai Nataļja nodarbojusies arī ar tiesu prakses apkopošanu. Nu pieredzējusī juriste jau vairāk nekā divus gadus darbojas privātajā sektorā, kur ikdienā svarīgu vietu ieņem nodokļu lietas, pārstāvot klientus Valsts ieņēmumu dienestā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā. Sniedzam nelielu ieskatu intervijā. Kādi varētu būt jūsu ieteikumi nodokļu maksātājam, lai izvairītos no nodokļu strīdiem un iespējamās tiesāšanās? Mans padoms varētu būt aicinājums uztvert ļoti nopietni nodokļu auditu,...

Zemkopības ministrija informē, ka akcīzes nodokļa celšana negatīvi ietekmētu lauksaimniecības nozari – akcīzes nodokļa palielināšana ne tikai palielinātu finansiālo slogu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, bet arī negatīvi ietekmētu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Šāds viedoklis izteikts saistībā ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita pausto masu medijos par pieļāvumu celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, Ministrs Kaspars Gerhards: “Šobrīd lauksaimniekiem noteiktie atvieglojumi jeb atlaides dīzeļdegvielas iegādei ir būtisks valsts atbalsta mehānisms - tā ir daļa no priekšrocībām, kas veicina uzņēmējdarbību visdažādākajās lauksaimniecības nozarēs, kā arī uztur dzīvību Latvijas reģionos. Akcīzes palielinājums kopumā negatīvi ietekmēs iedzīvotājus reģionos, kuriem jau šobrīd jāmēro salīdzinoši tāls ceļš gan uz darbu, gan dodoties pie ārsta, gan arī vedot bērnus uz skolu utt. Šāds risinājums ceļu infrastruktūras atjaunošanas veicināšanai uzliks papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem reģionos, kas savukārt radītu nevēlamu pamudinājumu pārcelties uz attīstības centriem un pilsētām. ” Ministrs arī norāda, ka valstī jāīsteno uz iedzīvotāju interešu un vajadzību aizstāvību vērsta politika – ir jāveicina iedzīvotāju...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 25. jūlijā stājas spēkā Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 322 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 12. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām"", kas izstrādāti, lai nodokļu maksātāji varētu saņemt akcīzes nodokļa markas, kas pildīs tikai drošības elementa funkciju un tiks piestiprinātas tādām tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, kuras paredzēts realizēt beznodokļu tirdzniecības veikalos, ja tām piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 20.pantu un 21.panta sesto daļu, kā arī noteikumos ir izdalīta jauna alkoholiskā dzēriena grupa atbilstoši samazinātajai akcīzes nodokļa likmei - pārējie alkoholiskie dzērieni, kas saražoti mazajā alkoholisko dzērienu darītavā. Atgādinām, ka no 2019. gada 1. marta par vienā kalendāra gadā mazo alkoholisko dzērienu darītavu saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 1000 litriem absolūtā spirta piemēro likmi 50 procentu apmērā no likuma “Par akcīzes nodokli” 12. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktās...

Otrdien, 15. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā ar likumprojektu paredzēts kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu no 2020. gada pārcelt uz 2021. gadu, saglabājot līdzšinējo kadastrālo vērtību bāzi esošajā līmenī. Jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā Tieslietu ministrija secinājusi, ka jaunās metodikas ieviešanai nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums. Līdz ar to bez pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez attiecīgo izmaiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā izstrādes un ieviešanas nav iespējams uzsākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi. Tādējādi Tieslietu ministrijas izstrādātā jaunā Kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekta ieviešanu nepieciešams pārcelt uz 2021. gadu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: "Esmu pārliecināts, ka Tieslietu ministrijas izstrādātais modelis spēj piedāvāt atbilstošu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, tomēr pirms tā ieviešanas nepieciešams īstenot būtiskas reformas nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 27.februārī spēkā stājās jauni Ministru kabineta (MK) 2019.gada 12.februāra noteikumi Nr.72 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem". Tie aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta 2018.gada 4.janvāra noteikumus Nr.16 „Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”, kas bija spēkā līdz 2019.gada 26.februārim. Jaunie MK noteikumi izstrādāti, ņemot vērā 2018.gada 25.oktobra grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas izteica likuma 32.panta sesto daļu (šo noteikumu deleģējumu) jaunā redakcijā. Pēc būtības MK noteikumi Nr.72 saglabā prasības, kuras jau bija noteiktas MK noteikumos Nr.16. MK noteikumi Nr.72 paredz šādas izmaiņas un precizējumus: 1. īpašus nosacījumus akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanai padziļinātās sadarbības programmas Zelta un Sudraba līmeņa dalībniekiem; 2. VID tiesības neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja vispārējais nodrošinājums nav iesniegts; 3. VID ir tiesības apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, ja pārsniegts iesniegtais vispārējais nodrošinājums, gadījumos, kad piemērots iesniegtā vispārējā nodrošinājuma samazinājums; 4. VID var nepiemērot vispārējam nodrošinājumam atlaidi, ja...

Latvijas Zaļais punkts skaidro jautājumus, kas saistīti ar preču iepakojuma uzskaiti. Viens no aspektiem- kad komersantam ir jāuzskaita iepakojums kā dabas resursu nodokļa objekts? Dabas resursu nodokļa likuma 3. pants nosaka, ka dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu, kā arī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ārvalstīs iepakojumā iegādātas preces. Šo likuma prasību piemērošanu Latvijas Zaļais punkts iesaka sadalīt pa posmiem. Vispirms var identificēt preču ievedumus no ārzemēm. Pirmais gadījums - ja uzņēmums ieved Latvijā iepakotas preces un tās pārdod tālāk klientiem Latvijā, tam jāaprēķina dabas resursu nodoklis par šo preču iepakojumu. Ja uzņēmums iepērk preces iepakojumā no Latvijas piegādātāja, tad dabas resursu nodoklis par iepakojumu tam nav jāaprēķina. Otrais gadījums, kad ir jāaprēķina dabas resursu nodoklis...