VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Prasības citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā", kas attiecas uz alkoholisko dzērienu, kafijas un bezalkoholisko dzērienu apriti. Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā ir persona, kura veic patstāvīgu saimniecisko darbību un no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas nosūta alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju, kas jau ir nodoti patēriņam šajā dalībvalsts teritorijā, uz Latviju tādai fiziskai personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statusa un kura neveic patstāvīgu saimniecisko darbību.1 Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā: 1) pirms akcīzes preču nosūtīšanas reģistrējas VID kā nodokļu maksātājs; 2) ja veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem – iesniedz vispārējo nodrošinājumu, iemaksājot drošības naudu; 3) veic piegādāto akcīzes preču uzskaiti, ietverot piegādes datumu, akcīzes preču veidu, daudzumu atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajai akcīzes nodokļa likmei un aprēķināto akcīzes nodokli; 4) iesniedz akcīzes nodokļa deklarāciju, aprēķina un samaksā akcīzes nodokli par piegādātajām akcīzes precēm patērētājiem...

No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. Uzņēmumu reitinga kopējam novērtējumam būs informatīvs raksturs. Reitinga sistēmas izveidi paredz 8. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Reitinga kopējo novērtējumu uzņēmumi varēs izmantot, lai sadarbības partneriem un sabiedrībai apliecinātu savu uzticamību un godprātību nodokļu nomaksas jomā. Tāpat tas nodrošinās uzņēmumiem informācijas pieejamību par VID redzējumu par darījuma partneru nodokļu saistību izpildes līmeni, līdz ar to kalpos kā papildu instruments, lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās riskantos darījumos. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Šis augstas sarežģītības datu analīzes rīks ir mūsu datu zinātnieku izstrādāts jauninājums un ļoti gaidīta pārmaiņa gan uzņēmēju...

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 6. jūnijā, nodeva skatīšanai Saeimā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kas paredz virkni jaunu instrumentu nenomaksāto nodokļu gadījumā, kā arī ātrāku atbalstu grūtībās nonākušajiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks VID veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem. Paredzēts, ka jau šogad spēkā stāsies grozījumi, kas vienkāršo kārtību, kādā VID pārbauda uzņēmēju nodokļu nomaksas atbilstību tā reālajam darbam. Tāpat gadījumos, ja tiks konstatēti nenomaksāti nodokļi, uzņēmējiem būs iespēja slēgt vienošanos ar VID un līdz pat 85% samazināt nokavējuma naudu vai līdz pat 60% samazināt soda naudu, ja viņš tos nomaksās ātrāk. Savukārt no 2024. gada godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kas saskārušies ar grūtībām veikt maksājumu, būs iespēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada maijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Šķērsojot Latvijas iekšējās robežas, pēc muitas amatpersonas pieprasījuma ar informācijas atklāšanas deklarāciju būs jādeklarē nepavadītā nauda, ko uzņēmumi (juridiskas personas) vai fiziskas personas sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu, un kuras kopsumma ir vismaz 10 000 eiro. Likumā veikti arī citi grozījumi. 20.04.2023. 16.05.2023. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot...

Ievērojami palielinoties tirdzniecības apjomam, īpaši e-komercijas jomā, kā arī noteikumu skaitam, kas jāpārbauda uz robežas, un mainīgajām ģeopolitiskajām realitātēm un krīzēm, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgāko un visaptverošāko Eiropas Savienības (ES) muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā. ES, tostarp Latvijas muitas sistēmā tuvākajos 15 gados gaidāmas vēsturiskas pārmaiņas: ES plānots izveidot vienotu muitas datu centru, kurā uzņēmumi, kas vēlas ievest preces ES, varēs reģistrēt visu informāciju par saviem produktiem un piegādes ķēdēm. Šī pilnībā digitalizētā pieeja nodrošinās atteikšanos no tradicionālajām muitas deklarācijām un piedāvās “skatu no putna lidojuma” uz ES ienākošajām precēm. Tas palīdzēs dalībvalstīm prioritizēt riskus un efektīvāk veikt pārbaudes, būtiski uzlabojot iedzīvotāju drošību, atvieglojot preču pārvietošanu, ko veic uzticami uzņēmumi, kā arī ikdienu cilvēkiem, kas iepērkas internetveikalos ārpus ES. “Šobrīd katra dalībvalsts izstrādā un uztur savas muitas deklarēšanas sistēmas, ieguldot lielus resursus, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Šis lēmums tiešām ir...

Aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi Latvijā, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 848,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023. gada aprīļa sākumā bija 401,226 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,8% salīdzinājumā ar marta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 278,116 miljonus eiro, kas ir par 1,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 169,423 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,8%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023. gada 1. aprīlī veidoja 58,2% no kopējās parādu summas jeb 494,085 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. aprīlī bija atzīti parādi 2,307 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 491,778...

No 1. maija Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamentu vadīs Dace Pelēkā. Departamenta direktora amatā viņa tiks pārcelta no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kur ilgstoši bija Nodokļu pārvaldes direktore un ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā. Viens no FM būtiskākajiem uzdevumiem tuvākajā periodā, kas jāveic ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas jomā, būs izstrādāt jaunu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025. gadam. Tajā jāizvirza izmērāmi un sasniedzami mērķi ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, un to īstenošanai jākļūst par būtisku funkciju ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām. Valdība ir noteikusi uzdevumus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādei, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un pasākumu īstenošanu atbildīgajās ministrijās, īpašu akcentu liekot uz ciešu sadarbību starp nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjiem. D. Pelēkās līdzšinējā pieredze jaunajā amatā būs ļoti noderīga, norādījusi FM valsts sekretāre Baiba Bāne. D. Pelēkā ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā Rīgas Tehniskajā Universitātē, jurista kvalifikāciju Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanu un maksāšanu saistībā ar šādu faktu aprakstu. Starp iesniedzēju un uzņēmumu XXX LTD, noslēgts Programmatūras izstrādes un IT pakalpojumu līgums, saskaņā ar kuru iesniedzējs apņemas sniegt palīdzību programmatūras izstrādes un IT konsultāciju jomā. Lai sniegtu pakalpojumu, iesniedzējs reģistrējies kā pašnodarbinātā persona. Plānotais sniegto pakalpojumu apjoms mēnesī var sasniegt 3000 – 6 000 eiro, attiecīgi gadā 36 000 – 72 000 eiro. Minētais līgums paredz, ka iesniedzēja sniegto pakalpojumu Pasūtītājs izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citās Eiropas valstīs, kas nav Latvijas teritorija, un pakalpojumam tiek piemērota PVN 0% likme saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 44. pantu. Līdz ar to iesniedzējs uzskata, ka var rasties PVN pārmaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem tā saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tas var radīt papildus administratīvo slogu gan iesniedzējam, gan nodokļu administrācijai, vienlaikus negūstot nekādu fiskālo efektu. Minētā PVN maksāšanas kārtība būtiski...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2023. gada 14. februāra noteikumi Nr. 60 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību”” Grozījumi veikti, lai nodrošinātu akcīzes preču deklarēšanas iespēju četriem jauniem akcīzes nodokļa maksātājiem, kas definēti 2022.gada 13.oktobrī pieņemtajā likumā “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” . Saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes preču tālpārdošanu, akcīzes nodokļu maksātāji ir: sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis. Ņemot vērā minēto jaunā redakcijā izteikts 1.; 2.1; 3. un 4. pielikums. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija (2.1 pielikums) papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja statusus - uztura bagātinātāju ražotājs, kas nodrošina skaidru deklarēšanas un nodokļa aprēķināšanas kārtību uztura bagātinātāju, kuri satur etilspirtu, ražotājiem, kuru saražoto uztura bagātinātāju...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot no 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022. gadu. Tie, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā - līdz pat 1. jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā. VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama. VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi palīgmateriāli deklarācijas iesniegšanai. Šogad pirmo reizi tiem, kuri deklarācijai pievieno maksājumu dokumentus par ārstnieciskajiem pakalpojumiem, jānorāda, vai attiecīgajā gadā bija veselības apdrošināšanas līgums. Atbildot apstiprinoši, būs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz uzziņas pieprasījuma iesniedzējas iesniegumā norādīto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlas iegādāties naftas produktus, izmantojot autotransportu un dzelzceļa transportu. Preces ražotājvalsts un eksporta valsts ir Krievijas Federācija. Ņemot vērā ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju, naftas produktu imports no Krievijas Federācijas teritorijas ir aizliegts. Tomēr nosacījumos pastāv izņēmuma gadījumi aizliegumam importēt naftas produktus, saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/2367 (2022. gada 3. decembris), turpmāk – Regula, ar kuru veikti grozījumi Regulā (ES) 833/2014, Regulas 3.n pantu, 1. punktu, kur ir noteikts, ka preces imports ir iespējams, nepārsniedzot noteiktos preces cenas griestus. Sakarā ar to, ka šobrīd joprojām nav noteikti iegādei paredzēto produktu cenas griesti, iesniedzēja uzdeva VID šādus jautājumus: Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN 27101942 (dīzeļdegviela) ievešana no Krievijas Federācijas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā pēc 2023. gada 5. februāra sakarā ar cenas griestu nenoteikšanu? Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN27101943 (dīzeļdegviela) ievešana...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 13. februāra stājas spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem pārņemta Direktīva 2020/262/ES1, un ir ieviesti jauni subjekti: sertificēts saņēmējs; īslaicīgi sertificēts saņēmējs; sertificēts nosūtītājs; īslaicīgi sertificēts nosūtītājs; nosūtītājs tālpārdošanā; nodokļa maksātāja pārstāvis. Minētie subjekti ir saistīti ar patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. 2023. gada 13. februārī tiek ieviests elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments (turpmāk – e-SAD), kas aizstās papīra vienkāršoto administratīvo pavaddokumentu (SAAD), un attieksies uz sertificētu saņēmēju, īslaicīgi sertificētu saņēmēju, sertificētu nosūtītāju un īslaicīgi sertificētu nosūtītāju. Lai sākot ar 13. februāri varētu saņemt patēriņam nodotās harmonizētās akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus un naftas produktus) no citas ES dalībvalsts, kas tiks pārvietotas ar e-SAD, ir jāsaņem sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statuss. Sertificētam saņēmējam un īslaicīgi sertificētam saņēmējam ir tiesības saņemt komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām akcīzes preces (alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 6 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”” Grozījumi veikti, lai precizētu muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā atbilstoši veiktajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam, ar ko pagarināts muitas maksājumu vienotajā nodokļu kontā ieskaitīšanas periodu līdz 2025. gada 1. janvārim. Tādejādi, atbilstoši likuma grozījumiem, jaunā redakcijā izteikts noteikumu 28. un 29. punkts. 10.01.2023. 17.01.2023. Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumi Nr. 16 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem 10 gadiem ir: 2023.gadam – (2012=100) ir 132,9 jeb koeficents 1,329; 2022.gadam – (2011=100) ir 115,9 jeb koeficients 1,159; 2021.gadam – (2010=100) ir 117,1 jeb koeficients 1,171. Pārdodot nekustamo īpašumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā. Ja nekustamais īpašums iegūts īpašumā līdz 2000. gada 31. decembrim un nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas. Piemērs 2023. gada 12. janvārī par 20 000 euro pārdots nekustamais īpašums: kas nav bijis cilvēka deklarētā dzīvesvieta un nav vienīgais īpašums; kas iegādāts 1999. gada 14. februārī, un īpašnieka rīcībā nav dokumentu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2022. gada decembrī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tādejādi, autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: • autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; • autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. 01.12.2022. 09.12.2022. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. 01.12.2022. 09.12.2022. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Muitas likuma 1. panta...