VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti oficiālajā vietnē “Latvijas Vēstnesī” līdz 2025. gada 23. decembrim. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Grozījumi nosaka atbildīgās iestādes maiņu - visā likumā, attiecīgi aizstājot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Iestāžu maiņa paredz, ka visas līdz šim funkcijas un uzdevumus azartspēļu un izložu jomā, ko veica IAUI, turpmāk īstenos VID. 03.12.2025. 01.04.2026. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri: paaugstinās azartspēļu nodokļa likme azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāra gadu no 6204 eiro uz 7440 eiro; paaugstinās azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāra gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro; paaugstinās azartspēļu nodokļa likme likuma 3. panta otrajā un trešajā daļā minētajam...

Latvijā novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 822,15 miljonu eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. novembrī bija 339,804 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,008 miljonus eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 183,338 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,1%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. novembrī veidoja 64,4% no kopējās parādu summas jeb 529,161 miljonu eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. novembrī bija atzīti parādi 1,548 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad novembra sākumā bija atzīti parādi 527,613 miljonu eiro apmērā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 14. oktobrī ir sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/64649) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” (turpmāk – iesniedzēja) par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu pareizu piemērošanu konkrētā tiesiskajā situācijā. Iesniedzēja un tiesiskās situācijas apraksts Iesniedzēja ir uzņēmums, kas dibināts 2001. gadā, un tā reģistrētā pamatdarbība ir sporta aprīkojuma mazumtirdzniecība (NACE 2.1. redakcija, 47.63). Iesniedzēja Latvijā darbojas kā Lielbritānijas uzņēmuma “Limited…” autorizētais pārstāvis (dīleris). Uzziņas pamatā bija gadījums, kad 2024. gadā Rīgā spēcīga negaisa laikā tika bojāta jahta, kas piederēja Lietuvas uzņēmumam “Z” UAB. Zibens spēriena rezultātā jahtai tika pilnībā bojāta elektronikas sistēma un visas dzinēja vadības iekārtas. Tā kā jahta bija apdrošināta, apdrošināšanas kompānija “H” ar aģentūras SIA “S” (turpmāk – Apdrošinātājs) starpniecību reģistrēja atlīdzības lietu. Iesniedzēja, kā “Limited…” autorizētais pārstāvis, tika piesaistīta zaudējumu novērtēšanai. Remontu tika nolemts veikt Lielbritānijā saskaņā ar jahtas ražotāja standartiem. Remonta darbus veic Lielbritānijas uzņēmums “K Limited”, kas sagādā arī detaļas un rēķinus...

Finanšu ministrijas dati rāda, ka nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk, nekā plānots. Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk, nekā plānots. Vairāk nekā plānots iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī (UVTN), nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi. Gada deviņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 4,195 miljardi eiro, kas ir par 1,2% mazāk, nekā...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada oktobrī. Izmaiņas ir gan Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, gan Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli”, gan akcīzes nodokļa regulējumā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā Grozījumi likuma 2. pantā noteic, ka pie transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (turpmāk – TEN) objektiem kā viens no izņēmumiem ir elektroskrejritenis. Tādējādi elektroskrejriteņi netiek aplikti ar TEN. Grozījumi likuma 6. panta pirmās daļas 1. un 16. punktā precizē TEN atbrīvojuma piemērošanu personām ar invaliditāti vai personai, kurai apgādībā ir bērns ar invaliditāti, attiecinot to uz transportlīdzekļiem, kas atbilst M1 (pasažieru) vai N1 (kravas ar...

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir īstenojis Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu “Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP”, informē VID. Realizējot projektu, muitas vajadzībām Lidostas muitas kontroles punkta (MKP) pasta terminālī, VAS “Latvijas Pasts” telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas. Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar “Latvijas Pasta” datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku. Īstenojot projektu, muitas amatpersonām ir izveidotas arī speciāli aprīkotas darba vietas – mobilie darba galdi, kur tiek veikta skenēto attēlu analīzes rezultātā padziļinātajai kontrolei novirzīto sūtījumu pārbaude. Sūtījumu kontroles efektivitātes uzlabošanai projekta īstenošanas laikā tika nodrošinātas specializētās mācības Lidostas MKP amatpersonām. Jaunā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti vai stājušies spēkā 2025. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti likuma 7.4 panta 2. punktā, nosakot, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma 41. pantu. Grozījumi veikti 18. panta pirmās daļas 21. punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu. Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likuma 18. panta pirmā daļa papildināta ar 21.1 punktu. Likuma 26. panta 6.1 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka turpmāk preventīvi informēs iedzīvotājus, kuri gūst ienākumus no izložu vai azartspēļu laimestiem, par nosacījumiem, kuriem izpildoties, obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Atgādinām, ka: laimests — tā Azartspēļu un izložu likuma izpratnē ir naudas summa, kuru spēlētājam saskaņā ar azartspēles noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā azartspēles organizētājs, kā arī naudas summa vai manta, kuru spēlētājam saskaņā ar izlozes noteikumiem laimēšanas gadījumā izmaksā izlozes organizētājs; izloze vai loterija ir spēle, kam ir laimes līguma raksturs un kurā tās dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs (piemēram, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju rīkotās loterijas). azartspēle ir spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no veiksmes gadījuma vai apstākļiem, kas iepriekš nav zināmi. Azartspēles ir spēļu automāti, bingo, derības, interaktīvās azartspēles, kauliņu un kāršu spēles, rulete, totalizators un veiksmes spēle pa tālruni. Ja saņemts laimests, par ko nodoklis nav jāmaksā, un tas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.5.2/27196) par nodokļu piemērošanu pašnodarbinātajai personai vispārējā nodokļu režīmā, kurai piešķirts trūcīgās personas statuss un ieņēmumi gada laikā nepārsniedz 3000 eiro (t. i., vidēji līdz 250 eiro mēnesī). Persona nav PVN maksātājs un tās pamatdarbības veids – izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās. Spriežot pēc sniegtās uzziņas, pašnodarbinātā persona nodarbojas ar lauku tūrismu - izmitina viesus lauku tūrisma mītnē. Uzziņas iesniedzējs lūdz precizēt šādus jautājumus. Vai šādā gadījumā pašnodarbinātajai personai ir vai nav pienākums maksāt: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN); valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Vai pareizi iesniedzējs saprot, ja ieņēmumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodokļi nav maksājami, un pietiek tikai ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu? Vai pašnodarbinātajai personai ir jāsniedz citas regulāras atskaites (piemēram, mēneša vai ceturkšņa pārskati), ja nav darbinieku un tiek izmantots parastais režīms? Kāds ir maksimālais ienākumu slieksnis (mēnesī, gadā) minētāja situācijā, kad nodokļi...

Latvijā uz 1. augusti kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. 2025. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 844,276 miljonu eiro apmērā. Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1. augustā bija piešķirti parādiem kopumā 113,758 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,9% vairāk nekā gada sākumā. Parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. augustā bija 346,061 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 306,446 miljonus eiro, kas arī ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,131 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 5,2%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. augustā veidoja 61,8% no kopējās parādu summas jeb 520,987 miljonus eiro. VID dati liecina, ka par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu par pievienotās vērtības nodokli (PVN) dalības maksai biedrību vai nodibinājumu rīkotajos pasākumos. VID atgādina, ka šādos gadījumos PVN piemēro atkarībā no pasākuma rīkošanas mērķa. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību vai nodibinājumu un citu sabiedrisko organizāciju - veikto darbību, kas saistīta ar sportu, tā attīstības veicināšanu un popularizēšanu, vērtē pēc konkrētu darījumu ekonomiskās būtības. Biedrība vai nodibinājums, veicot darbību, nodala: darbību, kuru veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura; saimniecisko darbību, kuru veic par atlīdzību, gūstot peļņu. 1. piemērs Biedrība, kas ir reģistrēta nodokļa maksātāja, rīko sporta sacensības, kuras organizētas atbilstoši sporta jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un kurās piedalās komandas no Latvijas. Ir noteikta dalības maksa, kas komandai ir jāiemaksā par piedalīšanos turnīrā. Jautājums: Vai dalības maksai ir piemērojams PVN? Atbilde: Ja dalības maksa ir noteikta tādā apmērā, ka biedrība negūst peļņu no pasākuma organizēšanas, PVN nepiemēro. To noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina lauksaimniekus, kuru saimniecisko darbību jau ir ietekmējuši šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi un to negatīvā ietekme joprojām turpinās, izmantot iespēju pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Valdība no šī gada 5. augusta līdz 4. novembrim visā valsts teritorijā ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā ir atzīstama par nepārvaramas varas apstākli (force majeure). Līdz ar to nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ cietušajiem lauksaimniekiem ir pieejams valstī noteiktais atbalsts pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai. Tie lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību ietekmēja nelabvēlīgie laikapstākļi un kuriem jau līdz šim bija grūtības veikt nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var vērsties VID ar iesniegumu un sadalīt nodokļu maksājumu pa daļām uz laiku līdz 1 gadam. Šajā gadījumā iesniegumā kā pamatojums jāizvēlas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 4. punkts, un iesniegumā jānorāda konkrēta lauksaimnieka situācija, apstākļi, kas izraisīja vai iespaidoja un atstāja negatīvās sekas uz saimniecisko darbību un maksājumu...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdevumi nākamā gada budžetā jāsamazina par 13,4 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni astoņus miljonus eiro plānots ietaupīt, samazinot darbinieku skaitu, 6. augustā "Delfi tv" raidījumā "Kāpēc" stāstīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa skaidroja, ka valdības uzstādījums šobrīd ir katram ministrijas resoram mazināt izdevumus. "Mums ir liels budžets, un attiecīgi daudz būs jāsamazina izdevumi, un mēs rūpīgi pie tā strādājam," teica VID ģenerāldirektore, norādot, ka Finanšu ministrija (FM) uzdevusi VID samazināt izdevumus par 13,4 miljoniem eiro. No tiem aptuveni astoņi miljoni eiro tiks samazināti tieši atalgojuma budžetā. Izdevumu samazināšanai VID plāno atlaist darbiniekus, tomēr konkrētu atlaižamo darbinieku skaitu Šmite-Roķe nenosauca, norādot, ka, kamēr nav pateikts pašiem darbiniekiem, to nevar paust publiski. Turklāt atlaižamo darbinieku skaits būs redzams augusta beigās, kad valdība nāks klajā ar kopējo samazinājuma summu. "Šis izdevumu samazinājums ir ļoti smags, būs jāatlaiž arī darbinieki, nevaram atrast cita veida izdevumus, ko mazināt. Tas nav viegls lēmums, bet...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par 2025. gada jūlijā aktuālajiem nodokļu piemērošanas normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta (MK) 2025. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 400 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” Noteikumi nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu. Spēku zaudē MK 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” 01.07.2025. 15.07.2025. MK 2025. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 412 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”” Ar grozījumiem tiek atceltas papildus piemaksas pie dienas naudas augsta līmeņa amatpersonām, kā arī noteikta kārtība, kādā MK locekļiem un viņus pavadošo delegāciju locekļiem tiek atlīdzināti ceļa...

No 2025. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Eiropas Savienība (ES) aptur Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izcelsmes precēm uzliktos pretpasākumus, kas tika ievesti kā atbilde uz ASV tarifiem preču importam no ES. 2025. gada 15. jūlijā stājas spēkā Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1446 (2025. gada 14. jūlijs), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem ASV izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882. Regula paredz, ka līdz 2025. gada 6. augustam tiek apturēta ar Īstenošanas regulām (ES) 2025/778, (ES) 2018/886 un (ES) 2020/502 noteikto papildu muitas nodokļu piemērošana ASV precēm, attiecīgi grozot Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882. Atgādinām, ka Eiropas Komisija 2025. gada 14. aprīlī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2025/786, ar ko no šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam tika apturēta ar Īstenošanas regulām (ES) 2025/778, (ES) 2018/886 un (ES) 2020/502 noteikto papildu muitas nodokļu piemērošana un ar ko...