NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis tiksies ar tautiešiem Londonā un Bristolē.Tikšanās laikā no VID pārstāvjiem interesentiem būs iespēja uzzināt par nodokļu jautājumiem un saistībām, kas viņiem ir saistošas uzturoties ārpus Latvijas, kādas ir iespējas nokārtot šīs saistības iespējami ātri un ērti, piemēram, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, kā arī pārrunāt iespējas, kā turpmāk uzlabot informācijas apriti un nodrošināt viņiem svarīgo informāciju par nodokļu jautājumiem. Vēstnieks A. Teikmanis savukārt būs gatavs atbildēt uz jautājumiem par notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī par vēstniecības darbu.Tikšanās noritēs: 16.maijā plkst. 15:00 - 17:00 LONDONĀ, Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē, 45 Nottingham Place, London, W1U 5LY. 17.maijā plkst. 14:30 - 16:30 BRISTOLĒ, Hamilton House (5th floor), 80 Stokes Croft, Bristol, BS1 3QY Iepriekšēja pieteikšanās obligāta: [email protected].

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz atgriezties pie 9 procentu nodokļa likmes un citas izmaiņas uzņēmumu darbības regulējumā.Saskaņā ar grozījumiem tiks saglabāta līdzšinējā mikrouzņēmumu nodokļa likme 9 procentu apmērā, un tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likme būs 12 procentu apmērā no apgrozījuma. Lai mikrouzņēmumi nodokli deviņu procentu apmērā varētu maksāt jau no šī gada 1.janvāra, iepriekš Saeima grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, nosakot, ka deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz un nodoklis par pirmo ceturksni jānomaksā līdz 25.maijam. Grozījumi arī paredz, ka valdība noteiks nozares, kurās uzņēmums nevarēs būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi valdībai būs jāpieņem līdz šī gada 1.augustam, un plānots, ka ierobežojums attiecībā uz nozarēm stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra. Kā iepriekš ziņots likumprojekta izskatīšanas gaitā, "mikrouzņēmumi strādā tādās...

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, ko paredz rosinātie grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”. Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šī gada valsts budžeta likumu, un papildu finansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem paredzēts novirzīt izglītības jomai, galvenokārt brīvpusdienu nodrošināšanai 4.klašu skolēniem. Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 4,4 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 78 eiro. Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 39 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 78 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem. Šāda pieeja rosināta, lai akcīzes nodokļa likme vieglajiem raudzētajiem dzērieniem (sidriem) būtu konkurētspējīga Baltijas valstu starpā, kā arī, lai veicinātu šo dzērienu ražošanu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, uzsver likumprojekta autori. Likumprojektā arī paredzēts nodokļa...

Ik gadu nodokļu atvieglojumu apmērs sastāda ievērojamu summu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā. 2013.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bijis aptuveni 2,1 miljardi eiro jeb 32% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un 9,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Finanšu ministrija. "Nodokļu atvieglojumi ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Šis ir viens no veidiem, kā varam uzturēt un radīt investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai pievilcīgu vidi, vienlaikus ir nepieciešams veikt regulāru nodokļu atvieglojumu izvērtējumu, lai nodrošinātu to efektīvu izmantošanu," norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. Lielākie nodokļu atvieglojumi bijuši pievienotās vērtības nodoklim (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN). Vislielākie atvieglojumi 832,9 miljonu eiro apmērā bijuši PVN. Tas ir aptuveni 50% no kopējiem PVN ieņēmumiem un 3,6% no IKP. Otri lielākie bija IIN atvieglojumi - 771,2 miljonu eiro jeb 58% apmērā no kopējiem IIN ieņēmumiem. Tas, savukārt, sastāda 3,3% no IKP. UIN atvieglojumi...

Valsts ieņēmumu dienesta vadošās amatpersonas nodokļu un muitas jomā laikā no 15. līdz 17.aprīlim Viļņā, Lietuvā, piedalījās kārtējā Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju vadītāju sanāksmē. Pagājušajā ceturtdienā, 16.aprīlī, Viļņā Baltijas valstu nodokļu administrāciju pārstāvji tikšanās laikā ir parakstījuši kopīgu Baltijas valstu nodokļu administrēšanas sadarbības plānu 2015. - 2016.gadam, kurā uzsvērts, ka turpmākā sadarbība pamatojas uz trīs valstu nodokļu administrāciju kopējām interesēm un mērķiem nodokļu administrēšanas jomā. Plāna ietvaros Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas atzīst iepriekšējo sadarbību par daudzpusīgu un racionālu un vienojās to turpināt un attīstīt. Arī turpmāk sadarbība pamatosies uz trīs valstu nodokļu administrāciju kopējām interesēm un mērķiem nodokļu administrēšanas jomā, t.i. nodokļu maksātāju saistību izpildes nodrošināšanu, nodokļu iekasēšanas pilnveidošanu, administratīvā sloga samazināšanu un nodokļu administrāciju resursu izmantošanas efektivitātes un lietderības paaugstināšanu. Plāna ietvaros nolemts aktīvi sadarboties vairākos nodokļu administrēšanas līmeņos, atkarībā no konkrētām Baltijas valstu nodokļu administrāciju vajadzībām, un vienojoties iepriekš - reizi gadā vai arī biežāk, tikties...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu var saņemt, pamatojoties uz tādiem attaisnojuma dokumentiem, kas atbilst pakalpojumu faktiskajai būtībai, ir patiesi un atbilstoši kuriem ieņēmumi ir norādīti pakalpojuma sniedzēja grāmatvedībā. Lai pasargātu pakalpojumu saņēmējus, klientus no nepatīkamām situācijām, VID aicina komersantus strikti ievērot kases aparātu lietošanas un grāmatvedības uzskaites noteikumus. VID informē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izmanto iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par izglītības un medicīnas pakalpojumiem. Diemžēl, no VID neatkarīgu iemeslu dēļ, dažkārt nodokli saskaņā ar iesniegtajiem čekiem nav iespējams atmaksāt, jo komersants, kurš sniedzis pakalpojumu, ir paviršs vai nav sakārtojis savu saimniecisko darbību. VID jau vairākkārt ir norādījis uz ēnu ekonomikas riskiem, kuri iespaido ikvienu valsts iedzīvotāju, un aicinājis uzņēmējus būt godprātīgiem – ievērot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības gan darījumos ar citiem komersantiem, gan sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem. Informējam, ka VID akcentēs šo problēmu arī Latvijas Zobārstu asociācijas sanāksmē “EXPO LATVIA DENTAL”, kas notiks...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.aprīlī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz attaisnotajos izdevumos iekļaut izdevumus par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem. Līdz ar to bērnu vecāki varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām. Grozījumi arī paredz no nākamā gada ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām. Šīs summas noteiks kā attaisnotos izdevumus, kas kopā nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma. Šādas izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Ar labvēlīgāku nodokļu mehānismu mazu summu ziedotājiem plānots veicināt saikni starp sabiedrību un politiskajām partijām, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat likumu plānots papildināt ar regulējumu, lai novērstu iespēju darba tiesiskās attiecības aizstāt ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, tādējādi izvairoties nodokļus maksāt vispārējā režīmā un samazinot par darbiniekiem budžetā maksājamo nodokļu apmēru....

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vakar, 15. aprīlī iepazīstināja ar aprēķiniem par to, kāda būs patlaban Saeimā virzīto Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu patiesā ietekme uz nodokļa maksātājiem un ekonomiku kopumā. Galvenais secinājums – neskatoties uz to, ka tiek solīta atgriešanās pie 9% likmes pirmajos trīs uzņēmuma darbības gados, dažādi papildnosacījumi likumā sarežģīs mikronodokļa režīma izmantošanas iespējas un padarīs šo režīmu uzņēmējiem nevis izdevīgāku, bet vēl dārgāku. Turklāt vislielākie cietēji būs biznesa uzsācēji ar nelielu apgrozījumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Runājot par to, kas ietverts likuma grozījumos, kuri ceturtdien tiks skatīti Saeimā trešajā lasījumā, mikronodokļa maksātājiem netiek sniegta pilnīga informācija. Ar vienu roku „atdodot” 9% likmi, likumdevējs patiesībā rada sarežģītu nodokļa piemērošanu. Faktiski reālo nodokļu un citu maksājumu apjoms būs vēl augstāks nekā tas paredzēts pašreizējā, spēkā esošajā likuma redakcijā.” Pašreizējā, 2013.gadā pieņemtā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakcija paredz, ka nodokļa likme pakāpeniski pieaug. Tomēr būtiskākais – šis pieaugums tiek novirzīts ikviena mikrouzņēmumu...

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu „Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”, kas paredz kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājs piesakās akcīzes nodokļa atbrīvojumam dīzeļdegvielai un to saņem. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2015./2016. saimnieciskajā gadā tiesības iegādāties dīzeļdegvielu, tādējādi samazinot finansiālo slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Jaunā kārtība paredz, ka dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Noteikts, ka ar minēto tehniku drīkstēs pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem. Dīzeļdegviela saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, būs atbilstoši iezīmēta (marķēta) ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Tāpat kārtība nosaka, ka dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas. Jaunā kārtība nosaka, ka Lauku...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot. Lai deklarācijas aizpildīšana būtu ērtāka, ātrāka un vienkāršāka, VID aicina to darīt elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Gada ienākumu deklarācija par 2014.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2015.gada 1.jūnijam ieskaitot jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. VID vērš uzmanību, ka jau otro gadu fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija ir obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10. datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu (ar ienākuma...

Sākot ar šo gadu, vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam), informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1.jūnija līdz 31.augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās. Vecākiem jāzina, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski - tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Taču attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 165 eiro mēnesī, un bērnam vasaras...

Fiskālās disciplīnas padome (Padome), vērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2015-2018. gadam, piekrīt Finanšu ministrijai, ka ekonomika ir attīstījusies kopumā līdzsvaroti bez būtiskas faktiskās izaugsmes novirzes salīdzinot ar potenciālo izaugsmi. Potenciālā izaugsme pašlaik stabilizējas zemākā līmenī nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, nepietiekamās jaunās investīcijas un lēno izaugsmi Latvijas tradicionālajos eksporta tirgos. Tikmēr darba samaksa ir pieaugusi strauji, lai gan Padome pašlaik vēl nesaskata ekonomikas konkurētspējas samazināšanos. Tomēr Padomei un valdībai būtu jāseko, lai nodrošinātu, ka nākotnē algu pieaugums nerada konkurētspējas riskus. Tikai iedarbīgas strukturālās reformas, kas veicinātu izaugsmi, varētu veicināt labākas tautsaimniecības attīstības perspektīvas un konverģenci virzībā uz vidējo ienākumu līmeni Eiropas Savienībā. Taču Padome pauž bažas par nodomiem samazināt Stabilitātes programmā fiskālo bilanci zem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2016. un 2017. gadiem noteiktajiem līmeņiem. 2016. gadā valsts pamatbudžeta fiskālā bilance samazinātos no -1,56 procentiem no IKP līdz -2.0 procentiem un 2017. gadā – no -1.3 procentiem līdz -2.0 procentiem....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 9.aprīlī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā. Šāda nodokļa likme attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. "Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ka Finanšu ministrija izveidos darba grupu koncepcijas izstrādei par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem un Saeima pieņems grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā," uzsvēra Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Likumprojekts arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru. Tas atbilstu darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas. "Ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. IIN likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Fiziskajām personām līdz 15.aprīlim jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma martā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 15.aprīlim deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma jāiesniedz arī tām personām, kuru ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 1.ceturkšņa (no 2015.gada janvāra līdz martam ieskaitot) mēnešiem ir bijuši no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa abos gadījumos jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2015.gada 30.aprīlim. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas,...