NODOKĻI

No 2026. gada 2. jūlija tūrisma pakalpojumu sniedzējiem stājusies spēkā diferencēta ikgadējā valsts nodeva par speciālo atļauju jeb licenci. Tas nozīmē, ka nodevas apmērs atkarīgs no tā, kādus tūrisma pakalpojumus uzņēmums sniedz un kādos galamērķos tie tiek piedāvāti.Izmaiņas paredz Ministru kabineta 2026. gada 27. jūnijā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”.Turpmāk ikgadējā valsts nodeva būs šāda:tūrisma aģentiem – 40 eiro;tūrisma operatoriem, kuri kompleksos tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, – 60 eiro;pārējiem tūrisma operatoriem – 500 eiro.Ja tūrisma operators pēc licences saņemšanas mainīs piedāvātos ceļojumu galamērķus, par to būs jāinformē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Piemēram, ja uzņēmums līdz šim piedāvāja ceļojumus tikai Baltijas valstīs, bet turpmāk plāno piedāvāt ceļojumus arī uz citām Eiropas Savienības valstīm, tam būs jāsamaksā valsts nodevas starpība. Ja...

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar citām ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) turpina darbu pie risinājuma tālākas izpētes saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem, liecina informācija Tiesību aktu portālā.Publiskotajā Ministru kabineta (MK) vēstules projektā minēts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 9. jūnija sēdē izskatīja jautājumu par VSAOI piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem un aicināja MK izvērtēt vairākus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai un administratīvā sloga samazināšanai īslaicīgas nodarbinātības jomā, kā arī līdz 10. jūlijam informēt apakškomisiju par uzdevumu izpildi.EM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM), Labklājības ministriju (LM) un VID ir izvērtējusi apakškomisijas vēstulē iekļautos priekšlikumus un informē MK par potenciālo risinājumu un turpmāko rīcību.MK vēstules projektā teikts, ka EM sadarbībā ar FM, LM un VID turpina darbu pie risinājuma tālākas izpētes, tostarp sistēmas funkcionalitātes, sasniedzamo mērķu un fiskālās ietekmes pamatojuma izstrādes. Šajā nolūkā EM 3. jūlijā ir paredzējusi...

No 2026. gada 1. jūlija Eiropas Savienībā stājas spēkā jauni noteikumi, kas paplašina bez vai ar samazinātu muitas nodokli importējamo preču sarakstu. Ar Padomes regulu (ES) 2026/1463 tiek grozīti iepriekšējie noteikumi, kas attiecas uz atsevišķu lauksaimniecības un rūpniecības produktu ievešanu no trešajām valstīm.Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas Savienības uzņēmumiem netrūktu būtisku izejvielu un komponentu, kuras pašā ES netiek ražotas pietiekamā apjomā. Tādēļ šīm precēm tiek atcelti vai samazināti muitas nodokļi, un tās var importēt bez daudzuma ierobežojumiem, ja tās iekļautas regulas sarakstā.Regula paplašina to preču klāstu, kurām piemēro 0 % muitas nodokļa likmi, vienlaikus precizējot un aktualizējot jau esošās pozīcijas. Dažām precēm atvieglojumi tiek pagarināti, citām – pārskatīti vai atcelti, ņemot vērā situāciju Eiropas tirgū un rūpniecības vajadzības.Īpaša uzmanība šoreiz pievērsta akumulatoru ražošanas nozarei. Lai veicinātu šīs stratēģiski nozīmīgās industrijas attīstību Eiropā, atsevišķiem ar bateriju ražošanu saistītiem materiāliem paredzēta muitas nodokļu daļēja vai pilnīga atcelšana.Regulas pielikumā iekļautas dažādas preču grupas –...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniegtajā uzziņā Nr. P005-17/27.1/4969 ir skaidrojis būtisku jautājumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) piemērošanu: vai importētājs drīkst aprēķināt emisijas, balstoties uz konkrētas preču partijas faktisko fizisko sastāvu, ja rūpnīcā tiek nodrošināta stingra partiju nodalīšana? VID atbilde ir noliedzoša: aprēķiniem jāizmanto visa ražošanas procesa vidējais rādītājs pārskata periodā.Uzņēmums importē Eiropas Savienībā (ES) karsti cinkota tērauda ruļļus no ražotnes Uzbekistānā. Ražošanas procesā kā galvenā izejviela (prekursors) tiek izmantoti karsti velmēti tērauda ruļļi, kas iepirkti no dažādām valstīm ar būtiski atšķirīgu CO2 emisiju ietilpību, piemēram, no Ķīnas un Kazahstānas.Ražotnē darbojas stingra kvalitātes vadības sistēma, kas ļauj dokumentāli izsekot, kurš tieši ienākošais rullis izmantots konkrētās partijas ražošanā (t.s. batch separation). Uzņēmums vēlējās noskaidrot, vai gadījumā, ja konkrēta uz ES eksportētā partija fiziski sastāv tikai no augstāku emisiju izejvielām (Ķīnas), emisiju aprēķinā drīkst (vai ir pienākums) izmantot tikai šīs konkrētās izejvielas datus, neiekļaujot ražotnes kopējo vidēji svērto rādītāju. Tāpat tika jautāts par pretēju...

Starpministriju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (25-TA-157) paredz būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs gan nodokļu maksātāju pienākumus un tiesības, gan grāmatvežu ikdienu. Kā norāda likumprojekta sagatavotāji, šo grozījumu mērķis ir pilnveidot normu piemērošanu atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai, mazināt birokrātisko slogu un veicināt ēnu ekonomikas ierobežošanu.Izmaiņas, kas skars saimnieciskās darbības veicējusAr grozījumiem likumā tiks ieviests un precizēts termins "paziņotā saimnieciskā darbība".No 2026. gada 1. janvāra personām, kas veic paziņoto saimniecisko darbību (piemēram, izīrē nekustamo īpašumu), ieņēmumos netiks ietverti ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām, kas nerada vērtības pieaugumu (elektrība, ūdens u.c.). Tas nozīmē, ka ar nodokli apliekamais objekts būs tikai līgumā noteiktā nomas maksa.Ja maksātājs likumā noteiktā termiņā nebūs paziņojis par darbības uzsākšanu, ienākums līdz reģistrācijas dienai tiks aplikts vispārējā kārtībā.Likumā būs skaidri noteikts, ka pašnodarbinātā par sevi veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos, jo tās tiek atskaitītas kā attaisnotie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 12% likmi varēs sākt piemērot no 2026. gada 1. jūlija, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta 16. daļa, kas izteikta jaunā redakcijā. PVN samazināto likmi 12% apmērā piemēro tādu pārtikas produktu piegādēm: kuri ir šā likuma 1. pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti); kā maize, piens, mājputnu gaļa un olas, kas ir minēti šā likuma 2. pielikumā, kas izteikts šādā redakcijā: “Maize, piens, mājputnu gaļa, olas, kam piemēro nodokļa samazināto likmi”. PVN samazinātās likmes piemērošanas tvērums 2. pielikumā primāri tiek noteikts ar produkta aprakstu un piemērošanas nosacījumiem, kuros atspoguļots detalizēts pārtikas produktu saraksts, norādot produktus, kuriem piemērojama PVN samazinātā likme 12% apmērā.2. pielikumā norādītās kombinētās nomenklatūras (turpmāk – KN) pozīcijas ir orientējošas – tās palīdz identificēt produktu grupu,...

Tiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī - no aprīļa līdz jūnijam - bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15. jūlijam (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 23. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka kapitāla aktīvi ir:akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);uzņēmums Komerclikuma izpratnē;intelektuālā īpašuma objekti;ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;virtuālā valūta.Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.No 2025. gada 1. janvāra ienākumiem no kapitāla...

Saeima 18. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas līdz šī gada 31. decembrim pagarina samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu dīzeļdegvielai.Iepriekš pieņemtais regulējums, kas ieviests degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai, paredzēja samazināto akcīzes nodokļa likmi piemērot no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Ņemot vērā joprojām saspringto situāciju degvielas tirgū un tās ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Saeima šo termiņu pagarina līdz gada beigām."Lai gan degvielas cenas pēdējā laikā ir nedaudz kritušās, tās joprojām ir augstas un smagi skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmumu. Pagarinot akcīzes nodokļa samazinājumu, mēs bremzējam vispārējo cenu kāpumu, palīdzam saglabāt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un veicinām lielāku stabilitāti visas tautsaimniecības attīstībai," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai – no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. jūnijā konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja deputātu iesniegtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu fiziskām personām, ļaujot tām sniegt pakalpojumus citām fiziskām personām bez reģistrācijas kā saimnieciskās darbības veicējiem. Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi jāveic likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par nodokļiem un nodevām".Budžeta un finanšu komisijas diskusijās secināts, ka likumprojektos vēl ir jāatrisina daudzi neskaidri jautājumi saistībā ar plānoto vienkāršoto nodokļu režīmu, tāpēc nolemts veidot darba grupu, kas strādās un meklēs risinājumus neskaidrajiem jautājumiem.Komisijas vadītāja Aiva Vīksna ierosināja likumprojekta pilnveidošanu darba grupā paveikt līdz jūlija beigām, lai novērstu identificētos riskus. A. Vīksna komisijas sēdē uzsvēra, ka ar šiem grozījumiem "vismaz kādu daļu no pakalpojumu sniedzējiem dabūsim ārā no ēnu ekonomikas".Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins informēja, ka pašlaik valstī jau ir vienkāršots nodokļu režīms - mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms. Līdz ar to...

No 17. jūnija stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) par 0,25 procentpunktiem palielinātās procentu likmes.ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks palielināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.Galveno refinansēšanas operāciju likme paaugstināta līdz 2,4%, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts 11. jūnija ECB paziņojumā.Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos 2% mērķrādītāja līmenī.Karadarbība Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt procentu likmes atbilst dažādiem scenārijiem par šī šoka iespējamo attīstību un ietekmi uz eirozonas vidējā termiņa perspektīvu, norāda ECB.Saskaņā ar jauno Eirosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2026. gadā vidēji būs 3%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2%. Pamatscenārijs paredz, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2026. un 2027. gadā...

Lai veicinātu par administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā un sankciju jomā piemēroto administratīvo sodu samaksu, turpmāk starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un pārvadātājiem būs liegts veikt muitošanas darbības līdz naudas soda samaksai. To paredz grozījumi Muitas likumā, kas 11. jūnijā apstiprināti Saeimas sēdē, informē Valsts ieņēmumu dienests.Seima trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, kurā tiek paredzēts, ka personai, kura likumā noteiktajā termiņā nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots ar lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu muitas jomā vai par pārkāpumu starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā, līdz minētā naudas soda izpildei liegts veikt jebkādas tādas darbības muitā, kuru veikšanai ir nepieciešams ES regulā1 paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs.Tāpat grozījumi likumā paredz, ka pārvadātājam, kurš likumā noteiktajā termiņā nav samaksājis ar minētajiem lēmumiem piemēroto naudas sodu, līdz naudas soda izpildei liegts veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā. Tas nozīmē, ka personai būs liegts veikt muitošanas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtie grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā 11. jūnija Saeimas sēdē tika pieņemti divos lasījumos steidzamības kārtā. Grozījumi paredz, ka līdz Muitas riska informācijas sistēmas (MURIS) nodošanai ekspluatācijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs turpināt izmantot Integrētās riska informācijas sistēmu (IRIS).Tā kā Nodokļu un muitas policija ir nodalīta no VID, tās pārziņā līdz šim bija IRIS. Lai VID varētu turpināt pārvaldīt muitas riskus un kontrolēt preču pārvietošanu, nepieciešams paredzēt pārejas periodu un noteikt, ka līdz jaunās sistēmas (MURIS) nodošanai ekspluatācijā VID turpina izmantot IRIS. Citādi pastāv risks, ka pēc MURIS izstrādes līdz tās testēšanas un nodošanas ekspluatācijā pabeigšanai VID nebūs pieejama sistēma, kurā veikt muitas risku pārvaldību un attiecīgi muitas kontroles pasākumu īstenošanu.Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā paredz, ka līdz MURIS ekspluatācijā nodošanas brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam, Nodokļu un muitas policija turpina nodrošināt IRIS mērķi tehniski atbalstīt profilakses un kontroles...

Valdošās koalīcijas deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu fiziskajām personām, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas, ļaujot tām sniegt pakalpojumus citām fiziskajām personām bez reģistrācijas kā saimnieciskās darbības veicējiem.Lai izmaiņas stātos spēkā, jāveic arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Likumprojekti iekļauti 11. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.Grozījumi paredz, ka fiziskā persona, kuras taksācijas gada apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro, varēs reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un piemērot vienkāršotu nodokļu samaksas risinājumu, nelietojot tradicionālās saimnieciskās darbības uzskaites un deklarēšanas procedūras. Visi ienākumi šādā režīmā tiks ieskaitīti saimnieciskās darbības ienākumu kontā.Likumprojektā arī noteikts, ka šīm personām tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme 10% apmērā, ja persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Tāpat paredzēta īpaša nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtība, tostarp nosacījums, ka maksātājam nedrīkst būt darbinieki un pakalpojumi netiek sniegti juridiskajām personām.Grozījumi nosaka, ka ienākumu uzskaite un nodokļu nomaksa...

Satversmes tiesa (ST) apturējusi tiesvedību lietā par solidaritātes iemaksas atlaidi kredītiestādēm, lai vērstos Eiropas Savienības Tiesā (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai..ST konstatēja, ka no 13 solidaritātes iemaksas maksātājiem pērn pirmajā ceturksnī solidaritātes iemaksas avansa maksājumus veica četras kredītiestādes, bet otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī - trīs kredītiestādes.Tiesa norādīja, ka solidaritātes iemaksas atlaides mehānisms ir balstīts uz vienotu procentuālu kreditēšanas pieauguma kritēriju. Turklāt uz visiem solidaritātes iemaksas maksātājiem ir attiecināts viens un tas pats procentuālais slieksnis, kas jāsasniedz, lai saņemtu atlaidi.Tomēr kredītiestādes jau pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās ir nonākušas būtiski atšķirīgā situācijā atkarībā no to sākotnējā kredītportfeļa apjoma un izraudzītās kreditēšanas politikas.Ņemot vērā minēto, ST radušās šaubas, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Proti, vai ar apstrīdēto normu noteiktā solidaritātes iemaksas atlaide tām kredītiestādēm, kuru kreditēšanas rādītāji līdz apstrīdētās normas pieņemšanai bijuši zemāki, ir uzskatāma par selektīvu priekšrocību.Tādēļ ST ir nepieciešams noskaidrot, vai...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpmāk vadīs Aiva Vīksna, komisijas priekšsēdētāja biedra pienākumus pildīs Artūrs Butāns, savukārt komisijas sekretāra pienākumus – Mārtiņš Daģis. Par izmaiņām komisijas vadībā deputāti lēma 9. jūnijā.“Budžeta komisijas darbā turpināsim strādāt profesionāli un atklāti, nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošus, caurskatāmus un uz ilgtspējīgu attīstību vērstus lēmumus,” pēc ievēlēšanas uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.