NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Latvijas nodokļu rezidentam, kurš ir saņēmis ienākumus Latvijā un ārvalstīs (vai tikai ārvalstīs) vairāk nekā 200 000 eiro gadā, ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāmaksā papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3% apmērā.IIN aprēķinu Latvijā var ietekmēt starpvalstu līgumos ietvertais regulējums un ārvalstīs saņemto ienākumu veids. Ņemot vērā līgumu atšķirības ar dažādam valstīm, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošais automātiskais IIN aprēķins gada ienākumu deklarācijā var būt nekorekts. Fiziskajai personai ir tiesības samazināt papildu IIN par ārvalstīs samaksātā nodokļa summu, kā arī koriģēt ar IIN papildu likmi apliekamā ienākuma apmēru. Lai nodrošinātu pareizu IIN aprēķinu, VID aicina, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tai pievienot ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. VID pārbaudīs un koriģēs gada ienākumu deklarācijā iekļautos datus, individuāli informējot katru deklarācijas iesniedzēju par faktiski maksājamo IIN.

Saeima 26. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.Grozījumus Saeimas deputāti pieņēma vienā dienā divos lasījumos. Neskatoties uz opozīcijas kritiku, izmaiņas otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Valsts prezidents tos jau paspējis izsludināt un likums stāsies spēkā 28. martā.Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.Pieņemtā regulējuma mērķis ir mazināt degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem, uzņēmējdarbības izmaksām un kopējo inflācijas līmeni. Degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē transporta, loģistikas un citu nozaru izmaksas, radot tālāku sadārdzinājuma efektu preču un pakalpojumu cenās.Likumprojekta pieņemšana saistīta ar būtisku degvielas cenu kāpumu starptautiskajos tirgos, ko izraisījuši ģeopolitiskie notikumi...

Saeima 26. martā galīgajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paplašina darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un samazina administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem.Grozījumi noteic, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, var sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas.Darbiekārtošanas pakalpojumus līdz šim drīkstēja sniegt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Tomēr sociālie uzņēmumi jau ir pakļauti Labklājības ministrijas uzraudzībai un ievēro līdzvērtīgas vai pat stingrākas prasības nekā komersanti. Līdz ar to dubultā uzraudzība radīja lieku administratīvo slogu gan sociālajiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldei, iepriekš pauda likumprojekta autori no Labklājības ministrijas. Grozījumi arī paredz, kas ociālais uzņēmums, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ir tiesīgs neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijai tādiem mērķiem, kuri atbilst sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajiem...

Valdība 24. martā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.Tāpat valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Akcīzes nodokļa likme tiks samazināta no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem.Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.Prese konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka šobrīd, pateicoties degvielas cenas kāpumam, valsts nodokļu veidā gūst papildu ienākumus mēnesī 6,7 miljonu...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā – 15 % – apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki VID papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme;lauksaimnieks ir pieteicis zemi platību maksājumam (ģeotelpiskajā iesniegumā) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviests jauns informatīvs brīdinājums par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu. Brīdinājuma mērķis ir preventīvi uzrunāt nodokļu maksātājus par to, ka, ja iepriekšējos gados ir ārvalstīs gūti ienākumi, tad arī šogad pastāv iespēja, ka var būt pienākums aizpildīt deklarācijas D2 pielikumu.Deklarācijā jānorāda visi kalendārajā gadā gūtie ienākumi - gan Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus VID nodrošina piekļuvi tikai tai informācijai, kas jau ir valsts informācijas sistēmās.Šī informācija ietver datus no Latvijas ienākumu izmaksātājiem par fiziskajai personai izmaksātajām summām, informāciju no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju, kā arī ziņas par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.Tas nozīmē, ka brīdī, kad pēc nodokļu maksātāja iniciatīvas VID EDS sākotnēji ģenerē attiecīgā gada deklarāciju, automātiski ielasot VID rīcībā esošos datus, nodokļu maksātājam ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā iekļautā informācija ir pilnīga un pareiza, skaidro VID.Ja nepieciešams, nodokļu maksātājs šo informāciju precizē vai papildina, jo...

Saeima 19. martā lēma nodot tālākai izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sabiedrības iniciatīvu, kurā rosināts palielināt attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā.Iniciatīvas pārstāve Laura Jauce iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē norādīja, ka pie esošajām, piecu gadu laikā pieaugušajām izglītības un medicīnisko pakalpojumu cenām 600 eiro attaisnoto izdevumu slieksnis ir ļoti nesamērīgs. Viņa minēja, ka attaisnoto izdevumu sliekšņa paaugstināšana no 600 eiro līdz 1500-1700 eiro apmērā varētu arī veicināt to, ka cilvēki par savu veselību rūpētos savlaicīgāk.Komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) sēdē sacīja, ka 2017. gada lēmums paaugstināt attaisnoto izdevumu slieksni par 300 eiro - līdz 600 eiro - toreiz licies atbilstošs.Sēdē klātesošie Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji piekrita, ka inflācijas ietekmē cenas vairākiem medicīnas un izglītības pakalpojumiem ir augušas, tostarp kopējais inflācijas pieaugums kopš 2018. gada 1. janvāra ir aptuveni 46%, bet konkrēti veselības aprūpes jomā - 39,7%.FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins informēja,...

Saeima 19. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (SEZ), kas paredz pagarināt tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas periodu SEZ līdz 2050. gada 31. decembrim.SEZ uzņēmumiem pieejamas nodokļu atlaides līdz 80% no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz 100%.SEZ ir viens no valsts instrumentiem investīciju piesaistei un reģionālās ekonomikas attīstības veicināšanai, nodrošinot uzņēmumiem nodokļu atvieglojumus un veicinot jaunu darba vietu radīšanu reģionos.Jau iepriekš, 12. februārī, Saeima atbalstīja Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai. Savukārt 26. februārī Saeima pieņēma grozījumus, ar kuriem līdz 2050. gada 31. decembrim pagarināts arī Rēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņš.Likumprojektā par Rēzeknes SEZ darbības pagarināšanu skaidrots, ka 2025. gada izskaņā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesenā uzziņā sniedzis būtisku skaidrojumu par muitas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu, kas ražotājiem Latvijā var ievērojami samazināt nodokļu slogu, vienlaikus uzsverot sarežģītos nosacījumus preču izcelsmes valsts noteikšanā.Skaidrojums sniegts saistībā ar kāda uzņēmuma ieceri Rīgas brīvostas teritorijā veikt no Ķīnas importēta kristāliskā amonija sulfāta rūpniecisku granulēšanu, lai vēlāk gala produktu eksportētu uz trešajām valstīm, piemēram, ASV un Apvienoto Karalisti.Muitas atvieglojumi pārstrādeiVID apstiprināja, ka rūpnieciskā granulācija, kas ietver produkta strukturālu pārveidi un fizikālo īpašību maiņu, ir kvalificējama kā pārstrādes darbība. Tas nozīmē, ka uzņēmējs ir tiesīgs piemērot īpašu muitas procedūru – “ievešana pārstrādei”.Šīs procedūras galvenie ieguvumi ir:Atbrīvojums no 6,5 % ievedmuitas nodokļa;Importa PVN nepiemērošana;Atbrīvojums no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) maksājumiem, ja preces tiek pilnībā reeksportētas un netiek laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā.Lai izmantotu šīs priekšrocības, uzņēmumam ir jāsaņem atbilstoša muitas dienestu atļauja Muitas lēmumu sistēmā un jāsniedz galvojums iespējamā muitas parāda nodrošināšanai.Produkta izcelsme nemaināsBūtisks secinājums uzziņā skāra preču nepreferenciālo izcelsmi....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 26. februārī ir pieņemts likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kurš stājas spēkā 27. martā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka publiskojamie dokumenti, kurus iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European Single Access Point; turpmāk – ESAP). Precizēts Grāmatvedības likuma tvērums attiecībā uz tā subjektiem. Ar grozījumiem Grāmatvedības likuma subjektu saraksts papildināts ar:citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).Vēršam uzmanību, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, turpmāk Grāmatvedības likumā tās būs šī likuma subjekti.Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvu (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta...

Lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi reģionos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā 'Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas paredz nodokļu atvieglojumu izmantošanas termiņu pagarināšanu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).Grozījumi paredz, ka SEZ uzņēmumi nodokļu atvieglojumus varēs piemērot ieguldījumiem un paredzamajām algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035. gada 31. decembrim. Savukārt šo ieguldījumu rezultātā uzkrātās nodokļu atlaides uzņēmumi varēs izmantot līdz 2050. gada 31. decembrim.SEZ uzņēmumiem pieejamas būtiskas nodokļu atlaides – līdz pat 80% no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN). Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu NĪN atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz pat 100%.Saeima 12. februārī pieņēma grozījumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, ar kuriem atbalstīja Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai. Savukārt 26. februārī Saeima pieņēma grozījumu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un grozījumu Liepājas speciālās ekonomiskās...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2026. gada 1. aprīļa stājas spēkā grozījumi “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kas nosaka, ka tiesības atrasties bezdarbnieka statusā un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tikai tad, ja netiek gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas. Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.Bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pašnodarbinātais, ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. martam var vienlaikus gūt ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo algu un tiek veiktas VSAOI 10% iemaksas pensijai.Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darba dienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu, bezdarbnieka pabalsta izmaksu VSAA pārtrauks, bet jau izmaksātais pabalsts par nodarbinātības periodu būs jāatmaksā valsts budžetam.Kādi ienākumi ir atļauti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 11. martā oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 49 (2026/49.08) ir publicēts aktuālais zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts (turpmāk – aktuālais saraksts), kas piemērojams, sākot no 2026. gada 1. aprīļa.Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības (ES) Padomes 2026. gada 17. februāra secinājumiem pārskatītajā ES sarakstā par jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, apstiprinātajā I pielikumā.No 2026. gada 1. aprīļa aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas:Angiljas teritorija;ASV Guamas teritorija;ASV Samoa teritorija;ASV Virdžīnu salu teritorija;Krievijas Federācija;Palau Republika;Panamas Republika;Tērksas un Kaikosas salu teritorija;Vanuatu;Vjetnamas Sociālistiskā Republika.Aktuālajā sarakstā no jauna ir iekļauta Tērksas un Kaikosas salu teritorija un Vjetnamas Sociālistiskā Republika, bet ir izslēgta Fidži Republika, Trinidādas un Tobāgo Republika un Samoa Neatkarīgā Valsts.

Ministru kabinets apstiprinājis izmaiņas kārtībā, kas regulē samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu marķētai dīzeļdegvielai lauksaimniecības vajadzībām. Izmaiņas paredz ieviest elastīgāku pieeju minimālo ieņēmumu kritērija piemērošanai lauksaimniekiem, kuri piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai 2026./2027. saimnieciskajā gadā. Ministru kabineta 2026. gada 10. martā noteikumi Nr. 126 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" izstrādāti, ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus, kas būtiski ietekmējuši lauksaimniecības ražošanu un saimniecību ieņēmumus. Pēdējos gados nozare piedzīvojusi gan salnas, sausumu, vētras un krusu, gan ilgstošas lietavas un plūdus, kas daudzviet būtiski samazināja ražas apjomu un kvalitāti. Ņemot vērā šos apstākļus, daļai saimniecību lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumi kādā no gadiem nesasniedza noteikto slieksni, kas nepieciešams, lai Lauku atbalsta dienests (LAD) piešķirtu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien nolēma rakstīt vēstuli Ministru kabinetam, aicinot iesaistīties risinājuma meklēšanā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma piemērošanā attiecībā uz pārrobežu platformu pakalpojumu izmantošanu, īpašo PVN režīmu un situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu nomaksas kārtību.Budžeta komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS) sēdē uzsvēra, ka patlaban tā ir daudzu uzņēmēju problēma. Saistībā ar jaunā PVN regulējuma un īpašā PVN maksāšanas režīma ieviešanu, kas stājās spēkā no 2025. gada 1. jūlija, uzņēmējus, kuri tajā reģistrējās, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina par trīs gadiem samaksāt nokavēto PVN no visa apgrozījuma."Neviens vairs negrib reģistrēties īpašajā PVN režīmā, jo saprot, ka tiks sodīti par iepriekšējo periodu," sacīja Matisone. Viņa informēja, ka saņemts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikums noteikt vienreizīgu pārejas risinājumu.Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe komisijas sēdē uzsvēra, ka jau no 2010. gada 1. janvāra PVN likumā tika ieviesta prasību reģistrēties PVN reģistrā pilnīgi visiem, kas veic...