NODOKĻI

Ministru kabinets 9. decembrī pieņēmis noteikumu projektu "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem", kas izstrādāts ar mērķi veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par kriptoaktīvu darījumiem. Šī iniciatīva ir tieši saistīta ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (pazīstama kā DAC8) prasības, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādāto kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF). Kāpēc regulējums ir nepieciešams? Pēdējo 10 gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis aizvien nozīmīgāks un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Tomēr kriptoaktīvu darījumu decentralizētais raksturs apgrūtina dalībvalstu nodokļu administrāciju spēju nodrošināt nodokļu saistību izpildes kontroli. Tā kā nodokļu administrācijas rīcībā trūkst informācijas par nodokļu maksātāju gūtajiem ienākumiem no kriptoaktīvu darījumiem, pastāv būtiski nodokļu nemaksāšanas riski. Kas mainīsies no 2026. gada? Ar jauno noteikumu projektu tiek radīts mehānisms, kas nodrošinās informācijas apmaiņu, kura nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas gūst ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem....

Latvijā novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 822,15 miljonu eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. novembrī bija 339,804 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,008 miljonus eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 183,338 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,1%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. novembrī veidoja 64,4% no kopējās parādu summas jeb 529,161 miljonu eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. novembrī bija atzīti parādi 1,548 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad novembra sākumā bija atzīti parādi 527,613 miljonu eiro apmērā,...

Saeima 4. decembrī turpināja skatīt ar 2026. gada budžeta saistītos likumprojektus, tostarp gala lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteikt DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru. Smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%, kas budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sniegtā informācija liecina, ka nodoklis tiks paaugstināts par 10 centiem par kubikmetru. Patlaban DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. KEM skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību. Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā...

Saeima 4. decembrī otrajā un noslēdzošajā lasījumā ir pieņēmusi 2026. gada valsts budžetu un nākamo triju gadu budžeta ietvara likumu un to pavadošos likumprojektus, ko nepaguva pieņemt 3. decembra sēdes laikā. 2026. gada valsts budžeta likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Pārskatot valsts budžeta izdevumus vidējam termiņam no 2026. līdz 2028. gadam, tie pakāpeniski samazināti par 844,1 miljonu eiro, novirzot ietaupītos līdzekļus valdības noteikto prioritāšu finansēšanai. Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. No 2026. gada 15. marta akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta...

No 2026. gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma. Ar grozījumiem paplašināts ceļu tīkls, uz kuru attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties no nodevas maksāšanas, apzināti izvēloties maršrutus, kas patlaban atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas. Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda. Savukārt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi tiek novirzīti to valsts autoceļu, pa kuriem iekasē nodevu, uzturēšanai un attīstībai. Līdz šim transportlīdzekļiem un to sastāviem ar...

Saeimas 3. decembra ārkārtas sēdē deputāti galīgajā lasījumā skatīja un pieņēma 2026. gada budžeta plānu pavadošos 45 likumprojektus. Darbs pie likumprojektiem turpināsies arī 4. decembra sēdē. Deputātiem citastarp vēl jālemj par grozījumiem akcīzes nodokļa regulējumā un grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā. Tāpat parlamentāriešus gaida darbs pie likumprojekta par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, kuram kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Atbalsts ģimenēm ar bērniem Saeimas deputāti 3. decembrī pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz 2026. gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada novembrī. Stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī pieņemti Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr. 651 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2026. gadā”, Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra noteikumi Nr. 660 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi”” un vēl vairāki citi normatīvie akti. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti, lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumā veiktas izmaiņas saistībā ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, un precizēti automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķi. 06.11.2025. 01.01.2026. Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem, ieviešot būtiskas precizējošas izmaiņas, kas attiecas uz apgādībā esošām personām, īpaši studentiem, kā arī sniedzot jaunas detaļas par pabalstu aplikšanu ar nodokli. Jaunākā metodiskā materiāla versija datēta ar 2025. gada 25. novembri, nomainot iepriekšējo versiju, kas tika aktualizēta 2025. gada 7. februārī. Būtiskākās izmaiņas par apgādībā esošām personām – studentu gadījumi Jaunākais metodiskais materiāls sniedz precizētus skaidrojumus par atvieglojumu piemērošanu studentu vecākiem. Jaunajā materiālā ir ietverts jauns punkts (20. piemērs) ar brīdinājumu, ka vecākam nevar piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz tās 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura studē augstskolas nepilna laika neklātienē un strādā, saņemot darba algu 1300 eiro mēnesī. Tāpat materiālā ieviests jauns piemērs, kas norāda, ka tēvs var piemērot atvieglojumu par 21 gadu vecu dēlu, kurš augstskolā ir nokārtojis akadēmisko atvaļinājumu veselības apsvērumu dēļ un nestrādā. Slimības pabalstu aplikšana ar nodokli Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra,...

Saeima 26. novembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas un Lihtenšteinas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Šī gada 2. oktobrī tika parakstīta Latvijas un Lihtenšteinas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokols. Paredzēts, ka ar šo likumu konvencija un tās parakstītais protokols tiks pieņemti un apstiprināti. Nodrošinot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādātā starptautiskā standarta caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā ieviešanu un ievērojot OECD darbu pie globālo noteikumu un standartu noteikšanas pretpasākumiem saistībā ar bāzes eroziju (samazināšanu) un peļņas pārdali ("Addressing Base Erosion and Profit Shifting", BEPS), kura rezultāti publicēti 2015. gada 5. oktobrī, kā arī ņemot vērā ar Lihtenšteinas pusi panākto vienošanos par iespēju nodrošināt investoriem labvēlīgākus nosacījumus, ir izstrādāta Latvijas valdības un Lihtenšteinas valdības konvencija par nodokļu dubultās...

Eiropas Savienības (ES) Padome 20. novembrī apstiprināja atjauninātus ES nolīgumus par sadarbību un pārredzamību nodokļu jomā ar piecām trešām valstīm – Šveici, Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno. Atjauninātie nolīgumi atspoguļo jaunos ESAO izstrādātos starptautiskos standartus šajā jomā. Tie paplašina finanšu konta informācijas automātisko apmaiņu starp ES un šīm valstīm, tajā iekļaujot elektroniskās naudas produktus un digitālās valūtas. Jaunākie grozījumi: iekļauj elektroniskās naudas produktus un digitālās valūtas (piemēram, centrālo banku digitālās valūtas); stiprina pienācīgas pārbaudes un ziņošanas prasības, lai atvieglotu informācijas izmantošanu nodokļu administrācijām un samazinātu slogu finanšu iestādēm. Nolīgums ar Šveici, piemēram, ir papildināts ar noteikumiem par savstarpēju palīdzību prasījumu atgūšanā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kā arī ar apņemšanos izpētīt savstarpēju palīdzību citu nodokļu prasījumu atgūšanā. Jaunie protokoli arī izveido jaunu satvaru partneru sadarbībai attiecībā uz to, kā novērst krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt tie pastiprina pienācīgas pārbaudes un ziņošanas prasības, ļaujot nodokļu administrācijām ar...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz ieviest jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm. Izmaiņu autori lēš, ka tās uzlabošot uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazināšot finansējuma izmaksas un līdzsvarošot nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē. Ar likumu grozījumiem no 2026. gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā. Šādā risinājumā kopējais nodokļu slogs saglabāsies līdzvērtīgs pašreizējam (ap 20%), taču tas dos iespēju daļu IIN novirzīt pašvaldību budžetos pēc investoru deklarētās dzīvesvietas vai uzņēmuma reģistrācijas vietas. Patlaban...

Tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, Latgales uzņēmēji norādīja uz nodokļu likumdošanas sarežģītību, informēja Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģiona nodaļa sadarbībā ar SEZ organizēja uzņēmēju tikšanos ar VID vadītāju. Uzņēmēju un organizāciju pārstāvji tikšanās laikā aktualizēja vairākus Latgales reģiona attīstībai nozīmīgus izaicinājumus - birokrātiskā sloga apmēru, ēnu ekonomikas īpatsvaru un investīciju trūkumu. LTRK Latgales reģiona padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis norādīja, ka uzņēmēju organizācijas aktīvi iesaistās politikas veidošanā, aicinot likumdevējus un valsts pārvaldi samazināt birokrātisko slogu, rast cita veida atbalstu Latgalei. Uzņēmēji pievērsa uzmanību nodokļu likumdošanas sarežģītībai. Šmite-Roķe piekrita, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums ir pārlieku sarežģīts un satur daudz izņēmumu un atkāpju, kas apgrūtina tā piemērošanu praksē. Diskusijas gaitā uzņēmēji uzsvēra nepieciešamību pilnveidot arī VID uzņēmumu reitinga sistēmu, lai tā kļūtu precīzāka, caurspīdīgāka un objektīvāka, labāk atspoguļojot uzņēmuma nodokļu maksāšanas praksi un reputāciju. Tāpat tika diskutēts par publisko iepirkumu sistēmu....

Neplānotās nodokļu izmaiņas budžetā grauj Latvijas starptautisko tēlu investoru acīs un būtiski palielinās ēnu ekonomiku Latvijā, teikts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vēstulē Finanšu ministrijai (FM). FICIL nosoda valdības plānus, veidojot jauno budžeta projektu, ignorēt iepriekš panākto vienošanos ar nozari un apstiprināto plānu par akcīzes nodokļa paaugstināšanas kārtību. FICIL uzskata, ka šāda pēkšņa atkāpšanās no likumā apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna starptautiskā mērogā grauj investoru uzticību stabilai un prognozējamai tiesiskai videi Latvijā. FICIL vēstulē norāda, ka ir izprotami valdības mērķi un nepieciešamība nodrošināt papildu valsts budžeta ieņēmumus, lai stiprinātu drošības un aizsardzības spējas un īstenotu citas neatliekamas prioritātes. Vēstulē atgādināts, ka, sagatavojot 2025. gada budžetu, ar likumu tika nostiprināts akcīzes nodokļa pieaugums tabakas un pielīdzināmiem produktiem trīs gadu periodam, paredzot 10% nodokļa pieaugumu ik gadu līdz 2027. gadam ieskaitot, tomēr trīs mēnešus pirms jauno normu spēkā stāšanās FM budžeta likumu paketē virza papildu pieaugumus, kas atstās negatīvu ietekmi uz legālo industriju un...

Starpinstitūciju saskaņošanai nodoti Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projekts "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem". Noteikumi izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta divpadsmito daļu un nosaka kārtību, kādā notiks automātiskā informācijas apmaiņa par darījumiem ar kriptoaktīviem. Noteikumu mērķis ir nodrošināt administratīvo sadarbību nodokļu jomā, integrējot normas, kas izriet no Padomes Direktīvas (ES) 2023/2226.1 Paredzēts, ka tie tiks apstiprināti valdības sēdē un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā Vispārīgie jautājumi un kompetentā iestāde Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir noteikts par kompetento iestādi, kas nodrošinās informācijas apmaiņu šo noteikumu ietvaros. Regulējums paredz nosacījumus, kādos nodokļu maksātājs sniedz VID informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem, sniedzamās informācijas apjomu, tās iegūšanas, pārbaudes un iesniegšanas kārtību, kā arī pasākumus automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Ziņošanas subjekti un objekti Ziņošanas pienākums attiecas uz ziņojošo kriptoaktīvu pakalpojumu...

Sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2026. gadā". Normatīvais akts sniedz ieskatu kārtībā, kādā pašvaldībām tiks nodrošināti finanšu resursi, lai radītu tām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Ar noteikumiem valdība gatavojas apstiprināt kārtību gandrīz 257 miljonu eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2025. gadā, sadalei. Kāpēc noteikumi ir nepieciešami? Noteikumu projekta izstrādes pamatojums ir saistīts ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam šādi noteikumi jāizdod katru gadu divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas. Galvenais mērķis ir noteikt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību 2026. gadam. Tas ietver gan katrai pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda saņemamo dotāciju, gan veicamo iemaksu fondā, kā arī kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirta valsts budžeta dotācija. Finanšu apjoms un sadales principi Saskaņā ar 2026. gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izlīdzināšanas fonda kopējie ieņēmumi...