NVO nāk ar priekšlikumiem, kā saglabāt motivējošu sistēmu uzņēmējiem ziedot

Saeima konceptuāli ir atbalstījusi nodokļu politikas reformu, un par nodokļu reformas likumprojektiem, tai skaitā Uzņēmuma ienākumu nodokļa likumu, kas regulē ziedojumu sistēmu nevalstiskajam sektoram, galīgajā lasījumā Saeima lems 27.jūlijā. Sākotnējās Finanšu ministrijas (FM) ieceres paredzēja ekonomisko stimulu atcelt vispār, taču pēc asiem daudzu nozaru nevalstisko organizāciju (NVO) protestiem, tika izstrādāti vairāki priekšlikumi, kas formāli noteica ekonomisko stimulu ziedotājiem, bet pēc būtības piedāvātais nodokļu atvieglojuma apjoms bija vairākas reizes sliktāks nekā spēkā esošais modelis. Turklāt paredzams, ka ziedojumu apjoma kritumu papildus radīs reinvestētās peļņas 0% ieviešana.

Tādēļ dažādu nozaru NVO pārstāvji mudina Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot. Un jau laikus valdību lemt par to, kur valsts budžetā tiks rasts papildus finansējums gadījumā, ja finansējuma samazinājums NVO nozīmēs nespēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu esošajā intensitātē.

Šī iemesla dēļ NVO ir aicinājušas Saeimas deputātus:

1.Lai mazinātu negatīvās sekas ziedojumu apjoma kritumam, kas paredzams radīsies līdz ar reinvestētās peļņas 0% ieviešanu un samazinātu nodokļu atvieglojumu ziedotājiem, aicinām Likumprojekta 12. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(1) Nodokļu maksātājs, kas veicis ziedojumu sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu), budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties vienu no šādiem atvieglojumiem:
1) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5 procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; vai
2) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2 procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; vai
3) samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 65 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 procentus  no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

2.Ieviest nemonetārus kompensējošus mehānismus nevalstiskajām organizācijām par ziedojumu apjomu kritumu, un radīt papildus nemonetāru motivāciju uzņēmējam ziedot, kas mazināsies pēc nodokļu reformas, samazinot nodokļu atvieglojumu ziedojot:
1) nenoteikt ierobežojumu ziedojumu saņēmējam izvietot publiskas norādes ar ziedotāja zīmolu, dzēšot no Likumprojekta 12.panta sestās daļas 4.punktu, jo nevalstiskajam sektoram ir īpaši svarīgi sabiedrībai atklāt tā finansējuma avotus un no valsts pārvaldes puses būtu atbalstāmas darbības, kas veicina caurspīdīgumu.
2) likumprojektā ietvert jaunu punktu, kas nosaka tiesības piešķirt ziedotājam atbalstīto produktu (grāmatu, koncerta biļeti utml) ziedojuma līgumā paredzētajā apmērā un kārtībā, līdzvērtīgi kā tas tika precizēts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 21.pantā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.

3. Papildināt Pārejas noteikumus ar 34.punktu šādā redakcijā:
“Apkopojot datus par likuma 12.panta piemērošanu 2018.gadā, Finanšu ministrijai līdz 2019.gada 30.jūnijam izvērtēt šī regulējuma ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju saņemtajiem ziedojumiem un nepieciešamības gadījumā kopā ar sabiedriskā labuma organizāciju nozaru asociācijām izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem likumdošanas grozījumiem, ja jaunā regulējuma ietekme ir negatīva.”