Vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību, līdz stāsies spēkā galīgais lēmums krimināllietā?

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. septembra lēmums lietā Nr. SKC–626/2023

Prasītājs ceļ prasību tiesā par parāda piedziņu, bet atbildētājs ceļ pretprasību, lūdzot atzīt līgumu par spēkā neesošu, jo tas esot parakstīts spaidu ietekmē. Papildus pēc atbildētāja iesnieguma Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par izspiešanu. Senāts spriedumā skaidro, vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību.

Tiesvedības apturēšanas jēdziens

Tiesību doktrīnā, komentējot Civilprocesa likuma 214. pantu, norādīts, ka „[..] tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. [..] šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas dalībnieku brīvas gribas”.1

1 Sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28....