0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPar parādu atgūšanu no debitoriem ar trešo pušu palīdzību

Par parādu atgūšanu no debitoriem ar trešo pušu palīdzību

Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

(parādu ārpustiesas atgūšana, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) Debitori, debitori, debitori — viena no lietām, kas ir aktuāla visu laiku ikvienam uzņēmumam, ikvienai iestādei. Tradicionāli vislielākā grupa debitoru sastāvā ir pircēju un pasūtītāju parādi, kas veidojas, kad savu preci vai pakalpojumu pārdodam ar pēcapmaksas nosacījumiem. It kā jau klients zina un saprot, ka preci vai pakalpojumu ir iegādājies uz parāda, un ir zināms arī samaksas termiņš, bet daļa klientu regulāri apzināti vai neapzināti maksājumus…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Par parādu atgūšanu no debitoriem ar trešo pušu palīdzību
Ilustrācija: © treety – stock.adobe.com
Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere,
praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un
finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

(parādu ārpustiesas atgūšana, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā)

Debitori, debitori, debitori — viena no lietām, kas ir aktuāla visu laiku ikvienam uzņēmumam, ikvienai iestādei.

Tradicionāli vislielākā grupa debitoru sastāvā ir pircēju un pasūtītāju parādi, kas veidojas, kad savu preci vai pakalpojumu pārdodam ar pēcapmaksas nosacījumiem.

It kā jau klients zina un saprot, ka preci vai pakalpojumu ir iegādājies uz parāda, un ir zināms arī samaksas termiņš, bet daļa klientu regulāri apzināti vai neapzināti maksājumus kavē. Parādu atgūšana no pircējiem un pasūtītājiem notiek dažādi. Ir klienti, kuriem pietiek, ja tiek aizsūtīts laipns atgādinājums norēķināties, dažiem labāk patīk, ja piezvana un atgādinājums tiek izteikts sarunas laikā, bet ar daļu parādnieku jau ir jādarbojas stingrāk, piemēram, jāveic parādu ārpustiesas atgūšana, vai jāiesaista jau tiesa, piemēram, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtā vai izmantojot vienkāršoto procedūru par maza parāda (līdz 2500 eiro) piedzīšanu no parādnieka tiesas ceļā.

Parādu ārpustiesas atgūšana

Kopš 2012. gada 11. decembra spēkā ir Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kura mērķis ir veicināt parādu labprātīgu samaksu, reglamentēt kreditora un parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā, parāda atgūšanas procesā nodrošināt taisnīgumu, samērīgumu un saprātīgumu, kā arī sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi.

Saskaņā ar šo likumu:

  • parāds — maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā;
  • parādnieks — fiziskā persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem;
  • parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs — persona, kura savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā;
  • kreditors — persona, kura ir tiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai, pamatojoties uz tiesisku darījumu vai tiesību aktu, ir tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi;
  • parāda atgūšana — ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Šāds likums tapa, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk — PTAC) saņēma daudz sūdzību, kurās patērētāji sūdzējās par parādu atgūšanas procesu, par augstām parādu atgūšanas pakalpojumu maksām un par agresīvām ārpustiesas parādu atgūšanas metodēm.

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai (turpmāk — licence). Licenci izsniedz PTAC saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk — MK) 2013. gada 29. janvāra noteikumiem Nr. 64 «Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība».

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 64:

  • parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem, sākot ar 2013. gada 1. maiju, ir jāsaņem speciālā atļauja (licence) parādu atgūšanai. Licenci var saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, kas savas profesionālās vai komercdarbības ietvaros vēlas sniegt parāda atgūšanas pakalpojumu. Licenci parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai izsniedz PTAC uz trīs gadiem ar iespēju to pārreģistrēt;
  • valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu ir 3555 eiro, savukārt valsts nodeva licences pārreģistrācijai ir 1420 eiro;
  • PTAC ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kā arī veikt nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību MK noteikumiem Nr. 64. PTAC ir tiesības licences darbību apturēt vai anulēt. Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam licence ir anulēta, iesniegumu jaunas licences saņemšanai tas drīkst iesniegt ne agrāk kā trīs gadus pēc lēmuma pieņemšanas par licences anulēšanu dienas, izņemot, ja licence anulēta pēc paša parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja lūguma.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktas prasības parāda atgūšanas procesā, kas jāievēro gan kreditoram, gan parāda ārpustiesas pakalpojumu sniedzējam:

  • Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai.
  • Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst MK 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 «Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi» noteiktajam. 
  • Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.
  • Parādniekam nosūtītajā paziņojumā jāiekļauj Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. panta pirmajā punktā minētā informācija, t.sk. informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.
  • Parādnieka iebildumu izteikšanai noteiktajā termiņā kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības (iekļaut parādvēstures datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, veikt darbības, kas palielina parāda atgūšanas izdevumus, u.c.), kas parādniekam var radīt nelabvēlīgas sekas.
  • Saskarsmē ar parādnieku aizliegts: 1) izmantot agresīvas saskarsmes formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju); 2) sazināties ar parādnieku viņa cieņu un godu aizskarošā formā; 3) apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas; 4) sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

Saziņā ar parādnieku kreditoram un parāda pakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu. Saziņu uzskata par nesamērīgu, ja tā:

  1. notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;
  2. notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;
  3. apgrūtina parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.
  • Informāciju par parādnieku un tā parādu iekļauj parādvēstures datubāzē, ja ievēroti visi šādi nosacījumi — darījumā vai tiesību aktā noteiktais maksājuma saistību izpildes kavējums ir ilgāks par 60 dienām; ir iestājies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks šajā termiņā nav samaksājis parādu. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā paziņo parādniekam par informācijas iekļaušanu parādvēstures datubāzē. Tajā iekļauto informāciju dara pieejamu trešajām personām ne agrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam. Informācija parād≠vēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas likumā noteiktajā kārtībā. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādnieka parādu glabā parādvēstures datubāzē līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 61 parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram un kopumā nepārsniedz 17 eiro:

  1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, — kopā ne vairāk kā 7 eiro;
  2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām — kopā ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma normas nav piemērojamas parāda atgūšanai, ko publisko tiesību jomā veic valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī šis likums neskar kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai parādnieka tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā. 

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.1 pantu saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

  1. par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;
  2. ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta nav zināma;
  3. ja parādnieka deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;
  4. ja pieprasītais līgumsods pārsniedz 10 procentus no galvenā parāda summas;
  5. ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu;
  6. par maksājuma saistībām, ja parāda summa pārsniedz 15 000 eiro;
  7. par solidārām maksājuma saistībām.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtā ir vienkāršota tiesas procedūra, un, lai to būtu vienkārši izmantot gan kreditoram, gan parādniekam, MK 2009. gada 21. jūlijā izdeva noteikumus Nr. 792 "Noteikumi par saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām". Šajos noteikumos ir apstiprinātas saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izmantojamās veidlapas, un tās ir:

  • pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (MK noteikumu Nr. 792 1. pielikums) — iesniedz kreditors tiesai;
  • brīdinājums par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu (MK noteikumu Nr. 792 2. pielikums) — tiesa nosūta parādniekam;
  • atbilde uz brīdinājumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (MK noteikumu Nr. 792 3. pielikums) — parādnieks aizpilda un nosūta tiesai.

Pēc apstiprinātām veidlapām un to nosaukumiem redzams, ka tiesa iestājas kā starpnieks starp kreditoru un parādnieku. Visticamāk, ja ir iedarbināts šis parāda piedziņas mehānisms, tad parādnieks nav atbilstoši reaģējis uz iepriekšējiem atgādinājumiem, ko veicis kreditors, piemēram, atgādinājuma vēstules, zvani, sarunas u.tml. 

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā sākotnēji paredz parādniekam iespēju par parādu norēķināties labprātīgi un tai pašā laikā informē parādnieku par to, ka tiks iedarbināts piespiedu mehānisms, ja parādnieks nenorēķināsies vai neizteiks argumentētus iebildumus par parādu.

Pieteikumu tiesā iesniedz kreditors, izmantojot tiešsaistes sistēmā manas.tiesas.lv.

Pieteikumā norādāms:

  1. pieteicēja (kreditora) vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un norāde, ka pieteicējs piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;
  2. parādnieka vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
  3. pieteicēja pārstāvja (ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un norāde, ka pieteicēja pārstāvis piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;
  4. maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;
  5. pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;
  6. pieteicēja apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts, vai ka maksājuma saistība nav solidāra;
  7. lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;
  8. lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu;
  9. apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un pieteicējs vai pārstāvis, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.

Pieteikumā pieteicējs (kreditors) var ietvert norādi tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu ar tiesu izpildītāja starpniecību.

Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu, izņemot gadījumu, kad samaksa veikta tiešsaistes sistēmā.

Civilprocesa likuma 33. pantā ir norādīti tiesāšanās izdevumi civilprocesā, ko iedala divās grupās:

  • tiesas izdevumi: valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi;
  • ar lietas vešanu saistītie izdevumi: izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi, izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas 9.1 apakšpunktu — valsts nodeva par pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir 2 procenti no parāda summas un vēl ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Pie šiem izdevumiem varu norādīt 4 eiro, jo šādu summu aprēķināja Latvijas tiesu portāla e–pakalpojumu vietnē pieejamais nodevu kalkulators (skatīt manas.tiesas.lv). Izmantojot šo kalkulatoru, var aprēķināt valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmēru. Atsevišķos gadījumos, piemērojot Civilprocesa likuma 43. pantu, pieteicējs varbūt atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, un šādā gadījumā pieteikumā ir jānorāda attiecīgā panta daļa vai daļa un punkts, kas šādu atbrīvojumu piešķir. Piemēram, no tiesas izdevumu samaksas, iesniedzot šāda veida pieteikumu, ir atbrīvoti administratori prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, ja šīs personas ir attiecīgā tiesiskā darījuma vai neatļautas darbības, saistībā ar kuru celta prasība, dalībnieks vai cietušais.

Kad kreditors tiesai ir iesniedzis pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tad tiesa uz šī pieteikuma pamata sagatavo un nosūta parādniekam brīdinājumu (MK noteikumu Nr. 792 2. pielikums) un atbildes veidlapu (MK noteikumu Nr. 792 3. pielikums), kas ir jāaizpilda parādniekam un jānosūta atpakaļ uz tiesu.

Brīdinājumā ir norādīts aprēķins un kopējā summa, kas jāsamaksā. Aprēķinā detalizēti norāda un ietver sekojoši, kas izteikts eiro:

  1. galvenais parāds;
  2. nolīgtie vai likumiskie procenti;
  3. līgumsods;
  4. valsts nodeva;
  5. ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi.

Brīdinājumā tiesa uzaicina parādnieku 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt norādīto summu pieteicējam un paziņot par samaksu tiesai vai iesniegt tiesā iebildumus, kas noformēti uz pievienotās atbildes veidlapas.

Svarīgi, ka šajā brīdinājumā tiesa brīdina parādnieku, ja noteikto 14 dienu laikā tiesā nebūs iesniegti pierādījumi par samaksu vai iebildumi, brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei.

Saņemot šādu dokumentu, parādniekam noteikti ir jāreaģē.

Reaģēšana nozīmē aizpildīt atbildes veidlapu un nosūtīt uz tiesu. Tukšas veidlapas nosūtīšana uz tiesu neatbrīvo no atbildības. Uz to norāda Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 31. jūlija lēmums lietā Nr. SPC–22/2022 (ECLI:LV:AT:2020:0731.SPC002220.3.L), kurā tiesa norāda, ka tiesvedības izbeigšanas pamats ir termiņā iesniegti parādnieka iebildumi, kas noformēti atbilstoši MK apstiprinātajam paraugam. Proti, atbildes veidlapā ir jābūt aizpildītām attiecīgām ailēm un tai jābūt parakstītai.

Atbildes vēstulē parādniekam ir piedāvātas šādas iespējas:

  1. atzīt parādu pilnā apmērā un apstiprināt, ka pieteikumā norādītā maksājuma saistība ir pamatota un pieteikumā minētās ziņas ir nepatiesas;
  2. neatzīt;
  3. informēt, ka brīdinājumā norādītā summa ir samaksāta, tad pielikumā ir jāpievieno maksājuma uzdevums, kas to apstiprina,
  4. atzīt daļēji un norādīt, kādā daļā maksājuma saistība ir pamatota, norādīt atsevišķi, cik lielai daļai parāda summas piekrīt no galvenā parāda, nolīgtiem vai likumiskiem procentiem un līgumsoda.

Tiesa, ņemot vērā parādnieka sniegto atbildi, rīkojas tālāk.

Tiesa šajā gadījumā neizskata lietu pēc būtības, kā tas būtu standarta gadījumā, bet paļaujas uz to, ka abas puses ir sniegušas patiesu informāciju. Par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai lietas dalībnieku var saukt pie Krimināllikumā paredzētas atbildības.

Ja parādnieka atbildē nav ietverts apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas, un parādnieks vai pārstāvis, ja atbildi iesniedz pārstāvis, ir informēts, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesas atbildes sniegšanu, parādnieka atbildi uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.

Ja parādnieks atzīst parādu pilnā vai daļējā apmērā, tad piedziņa notiek tādā apmērā, ko apstiprina abas puses. Ja parādnieks saistību atzīst daļējā apmērā, tad kreditoram saglabājas tiesības celt prasību tiesā par atlikušo daļu citas procedūras ietvaros.

Ja parādnieks saistības neatzīst, tad tiesa lietu izbeidz. Tāpat lieta tiek izbeigta, ja parādnieks pierāda, ka maksājums ir veikts.

Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis 7 dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmumu 3 dienu laikā nosūta parādniekam. Lēmumu paziņo pieteicējam.

Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

Civilprocesa likumā ir noteikta kārtība saistības piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanai.

Ir viens riska moments, ja kreditors iesniedz prasību par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, un tā ir valsts nodeva. Ja piedziņa notiek, tad valsts nodevu un tiesas izdevumus sedz (atmaksā) parādnieks. Problēma ir gadījumā, kad piedziņa nenotiek un lieta tiek izbeigta. Civilprocesa likuma 37. pants nosaka konkrētus gadījumos, kuros samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, un starp šiem gadījumiem nav minēta situācija, ja lieta tiek izbeigta un nenotiek piedziņa saistības piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā. Tiesvedības izbeigšanas gadījumā samaksātā valsts nodeva tiks ieskaitīta, ceļot prasību citas procedūras ietvaros. It kā, no vienas puses, varētu saprast šādu valsts nostāju, lai tiesas pārāk nenoslogotu, bet, no otras, tā ir netaisnīga attieksme pret kreditoru (uzņēmēju), jo nodevas neatmaksāšana gadījumā, ja netiek turpināta tiesvedība cita procesa ietvaros, zināmā mērā ir klasificējama kā sods. 

Šo rīku labprāt izmanto maksātnespējas procesa administratori, un tas ir saprotams, jo šajā gadījumā valsts nodeva un tiesas izdevumi nav jāmaksā.

No otras puses, likumdevējs uzliek pienākumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā veikt visas iespējamās darbības debitoru parādu atgūšanai, bet, ja tādas netiek izmantotas, tad ir papildus jānomaksā valstij uzņēmumu ienākumu nodoklis.

Līdzīgi veikt visas iespējamās piedziņas prasības ir noteiktas arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā gadījumā, ja vēlas veikt priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Ja par piegādātam precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem bija izrakstīts nodokļa rēķins, tad, pielietojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. panta iespējas, var atgūt valsts budžetā iemaksāto pievienotās vērtības nodokli.

Bezmaz vai jāsēž un jārēķina, kas būtu lētāk — ja debitors tomēr nesamaksā parādu, samaksāt valsts nodevu, ko nevar atgūt, vai samaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli un neveikt priekšnodokļa korekciju.

Daži ieteikumi, pirms tiek iesniegts pieteikums tiesā, lai izmantotu šo tiesisko rīku: savstarpēji kreditoram ar debitoru saskaņot parāda apmēru arī detalizācijā pa attaisnojuma dokumentiem, par to noformējot aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, un tas ir parakstīts no abām pusēm; izsūtīt atgādinājuma vēstuli, kurā brīdināt, ja samaksa netiks veikta norādītajā termiņā, tad kreditors iesniegs pieteikumu tiesā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un, izmantojot Latvijas tiesu portāla e–pakalpojumu vietnē pieejamo nodevu kalkulatoru, aprēķināt un parādīt, kādi papildu izdevumi parādniekam veidosies, ja piedziņā tiks iesaistīta tiesa.

Lai arvien vairāk debitoru, kas norēķinās laikā, un mums mazāk būtu jāmeklē un jāizmanto tiesiskie rīki parādnieku saistību piedziņai ar trešo pušu palīdzību!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūlija (487.) numurā.