Vairākās Eiropas valstīs notiek aktīva diskusija par banku nodokļa ieviešanu, kas palīdzētu atgūt savulaik finanšu sektora glābšanai piešķirtos līdzekļus, izveidotu nodrošinājumu iespējamajām nākotnes krīzēm un ļautu iegūt papildus finansējuma avotu budžeta deficīta samazināšanai, norāda jurists Ilmārs Muižnieks. Viena no valstīm, kas šo plānu jau realizējusi, ir Ungārija, palielinot nodokli par skaidras naudas izņemšanu no 0,3 procentiem uz 0,6 procentiem, un par elektroniskajiem darījumiem (pārskaitījumiem) no 0,2 procentiem uz 0,3 procentiem. Skatoties uz mūsu valsts ekonomisko situāciju, šādu Ungārijas pieredzi varētu ņemt vērā arī Latvijā. Ungārijas Ekonomikas ministrija ziņo, ka izmaiņas nodokļos bijušas nepieciešamas, lai kompensētu budžeta deficītu, kas radies dēļ inflācijas, kas būtiski apcirpusi valsts ieņēmumus. "Viens no galvenajiem iemesliem nodokļa ieviešanai ir Ungārijas vēlēšanās izkļūt no pārmērīgā budžeta deficīta un novērst draudus, ka valsts ar budžeta deficītu varētu saskarties pavisam īsā laika posmā atkārtoti. Nodokļa ieviešanas mērķis ir palīdzēt samazināt Ungārijas budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Arī Ungārijas komercbankas...
