Ministru kabinets (MK) 19. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIP). Likumprojekti īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai, informē Līga Brice, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Grozījumi skaidri pateiks kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Atbilstoši šiem soda mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem – vidēji par 40 procentiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30 procentiem. Vienlaikus bargi sodi joprojām saglabājas noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem. Tie ir pārkāpumi, kuri rada reālus draudus sabiedrībai. Tāpat grozījumi paredz aizstāt kriminālsodu –arests –ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu...
