#SIF_MAF2023

Jau desmit video sižetu garumā esam pētījuši Baltijas valstu ekonomiku attīstību noteicošos faktorus un salīdzinājuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes katrā no tiem. Pienācis žurnāla Bilance rakstu un video sižetu sērijas noslēgums. Šajā reizē pavelkam svītru zem secinājumiem, dodoties ciemos pie kaimiņiem un uzklausot, kas viņiem pašiem sakāms par savu ekonomiku veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuvas filiāles ekonomisti, bet Tallinā - ar Lenno Ūskulu, Luminor Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu universitātes asociēto profesoru. Ar Lenno Ūskulu runājam par Igaunijas ekonomikas attīstību, sākot no pašas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Mērķis - saprast, kur “aug kājas” mūsu ziemeļu kaimiņu sekmēm, kuras Latvijā nereti mēdzam apskaust. Liela daļa no L. Ūskulas sacītā apstiprina šajā rakstu ciklā aplūkotos datus, skaidrojumus un secinājumus, taču izskan arī jaunas perspektīvas. Igaunija Baltijas valstu ekonomikas līderpozīcijā izrāvās deviņdesmito gadu pirmajā pusē - jau ap 1995.-1996. gadu Igaunijas IKP handikaps pār Latviju un Lietuvu...

Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pāri visam — ģeopolitiskā situācija pasaulē, kuru pašiem mainīt teju nav iespējams, — šis viss ir radījis to ekonomisko vidi un apstākļus, kuros patlaban atrodas Latvijas tautsaimniecība. Turklāt kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — situācija labi parāda arī to, ka pie vienādiem ārējiem apstākļiem bija iespējams darboties arī citādi un sasniegt labāku rezultātu jau tagad vai vismaz tuvākā nākotnē. Tādi secinājumi rodas, uzklausot gan vairākus ekspertus, gan vērojot arī pirmās publiskās debates Saeimā, kuras notika maija vidū un bija veltītas ekonomikas situācijas izvērtēšanai un jaunas stratēģijas apspriešanai. Tagad atliek gaidīt valdības rīcības plānu un tā realizāciju. Kamēr Latvija vēl tikai iešūpojas jaunam ekonomikas ciklam, kas nenoliedzami Eiropā drīz sāksies, Igaunija ceļ nodokļus un kārto savu budžetu, bet Lietuva steidz piesaistīt investorus, kas strādā aizsardzības jomā. Latvijas eksperti norāda, ka, neskatoties uz visu trīs Baltijas valstu visai līdzīgajiem ārējiem...

Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Labie kaimiņi Ar L. Ūskulu runājam par Igaunijas ekonomikas attīstību, sākot no valsts neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Mērķis — saprast, kur «aug kājas» ziemeļu kaimiņu sekmēm, kuras Latvijā nereti mēdzam apskaust. Liela daļa no L. Ūskulas sacītā apstiprina šajā rakstu ciklā aplūkotos datus, skaidrojumus un secinājumus, taču izskan arī jaunas, nedzirdētas perspektīvas. Igaunija Baltijas valstu ekonomikas līderpozīcijā izrāvās deviņdesmito gadu pirmajā pusē — ap 1995.–1996. gadu Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) handikaps pār tuvāko sekotāju (Latvija ar Lietuvu tolaik pārmaiņus apsteidza viena otru)...

Aplūkojot datus par Baltijas galvaspilsētu reģionu iekšzemes kopproduktu, aina atklājas gandrīz identiska valstu konkurencei. Par Baltijā lielāko pilsētas ekonomiku (gan absolūtajā, gan uz vienu iedzīvotāju rēķinātajā izteiksmē) pēdējos gados ir kļuvusi Viļņa, kurai cieši seko Tallina, trešo vietu ar diezgan lielu atstarpi ieņemot Rīgai. Rīgas atpalicība 2021. gadā bijusi ap 19% (deviņpadsmit procentiem) no Viļņas un gandrīz 30% (trīsdesmit procenti) no Tallinas. Rīga tikai knapi pārspēja krietni mazāko Tartu apriņķi, un arī Kauņas apriņķa rādītāji neatpalika pārāk tālu. Latvijā biežākais publiski izskanējušais arguments par labu nevērīgajai attieksmei pret galvaspilsētas attīstību kopumā bijis tas, ka “ūdensgalvai” Rīgai jau tā esot nesamērīgi liels īpatsvars valsts kopējā ekonomikā - citiem vārdiem, Rīga salīdzinoši uz Latvijas fona ir tik bagāta, ka par tās attīstību īpaši nav jāuztraucas. Taču Lietuvā Viļņas reģions ģenerē vēl krietni lielāku lauvas tiesu no valsts kopējās ekonomikas (ja ieliekam to kontekstā ar iedzīvotāju skaita proporciju). Proti, Viļņas apriņķis 2022. gadā ar tikai...

Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to lūkojamies no banku izsniegto kredītu, piesaistīto noguldījumu un aktīvu viedokļa, no 2018. gada beigām ir mazākā Baltijas «banku ekonomika». Un tas atstāj sekas arī uz ekonomikas izaugsmi — Latvijas uzņēmumi un mājsaimniecības ir saņēmušas daudz mazāk naudas savu ieceru realizēšanai. Jautājot trīs lielāko banku pārstāvjiem — kāpēc Latvijā kreditēšana buksē? — atbildēs tika minēti dažādi iemesli. Taču neviens tā arī nepieminēja, ka, iespējams, pie vainas ir arī bankas izvēlētās darbības politika. Galvenie vaininieki, kas tiek uzskaitīti — finanšu krīze vēl 2008. gadā, finanšu nozares «kapitālais remonts» un Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju piesardzība kredītu ņemšanā. Tiesa, otra puse — paši uzņēmēji un iedzīvotāji — saka, ka kredītu dabūt nav nemaz tik viegli, īpaši...

Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Kad beigsim badināt Rīgas lauvu? Aplūkojot datus par Baltijas galvaspilsētu reģionu iekšzemes kopproduktu (IKP), aina atklājas gandrīz identiska valstu konkurencei. Par Baltijā lielāko pilsētas ekonomiku (gan absolūtajā, gan uz vienu iedzīvotāju rēķinātajā izteiksmē) pēdējos gados ir kļuvusi Viļņa, kurai cieši seko Tallina, trešo vietu ar diezgan lielu atstarpi ieņemot Rīgai. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas statistikas iestādēm, vēl nav publicējusi Rīgas plānošanas jeb statistiskā reģiona (Rīga ar astoņām tuvākajām pašvaldībām, ieskaitot Jūrmalu, Siguldu, Mārupi, Olaini u.c.) datus par 2022. gadu, tāpēc jaunākie salīdzinošie rādītāji par trim Baltijas galvaspilsētām pieejami par 2021. gadu....

Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas ekonomiku izrāvienā varētu būt spēlējis tieši veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums - tai skaitā tiešs tuvums ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm (Somijai un Polijai)? Aprīļa žurnāla Bilance numurā analizējam datus par galvenajiem rādītājiem Igaunijas-Somijas un Lietuvas-Polijas ekonomiku sadarbībā. Viens no tiešākajiem kaimiņvalstu ekonomiskās ietekmes faktoriem ir tūrisms. Igaunijas un Somijas gadījumā tas redzams ar neapbruņotu aci, jo somu tūristu skaits un pienesums Igaunijas ekonomikai ir milzīgs. Tieši somu tūristi ir pārliecinoši dominējošā ārvalstu tūristu grupa Igaunijā - pagājušajā gadā, saskaņā ar Igaunijas Centrālās bankas publiskotajiem datiem, valsti kopā apmeklēja gandrīz 4 miljoni ārzemju tūristu, no kuriem tuvu pusei jeb 44% bija somi. Savukārt Lietuvā poļi veido tikai ap desmito daļu no kopējā tūristu skaita. Vēl lielākas atšķirības vērojamas tūristu naktsmītnēs pavadītā laika ziņā. Somu ceļotāji 2022. gadā rezervējuši piekto daļu no tūristu viesnīcās pavadītajām naktīm Igaunijā, kamēr poļu viesi Lietuvā - tikai 3,4%. Ģeogrāfiskā tuvība un ciešas starpvalstu saites...

Lai arī eksperti saka, ka pircēju noskaņojums lēnām uzlabojas, mazumtirdzniecības apgrozījums gan Latvijā, gan Igaunijā gada sākumā diemžēl turpināja samazināties. Un tā nav laba ziņa šo valstu ekonomikām. Nedaudz citādāka situācija ir Lietuvā, kur pircējiem, šķiet, ir lielāks optimisms un tirdzniecība sākusi lēnām atkopties. Taču tālāko attīstību prognozēt ir grūti, lai arī, nenoliedzami, visi cer uz labām ziņām gan pašmāju, gan arī citu valstu tirgos. Tirdzniecība iekšējā tirgū ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko aktivitāti un veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, jaunu uzņēmumu rašanos. Samazinoties mazumtirdzniecības apgrozījumam, samazinās gan ekonomiskā aktivitāte, gan arī nodokļu ieņēmumi, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un par to jau sāk uztraukties arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tiesa, pēdējo gadu laikā pesimisms jeb drīzāk piesardzība iezagusies ne tikai patērētāju prātos. Arī pašiem tirgotājiem šis laiks nesis daudzus pārbaudījumus. Tā Covid–19 pandēmijā tika ierobežota tirdzniecība veikalos, taču šis laiks ļāva vismaz uzplaukt tirdzniecībai internetā (kas nu jau samazinās...

«Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju ar 40 miljonu iedzīvotāju lielo noieta tirgu? Tūristi visbiežāk apmeklē Igauniju, bet visvairāk tērē Lietuvā Viens no vieglāk pierādāmajiem kaimiņvalstu ekonomiskās ietekmes faktoriem ir tūrisms. Somijas tūristu skaits un pienesums Igaunijas ekonomikai ir milzīgs. Tieši somu ceļotāji ir pārliecinoši dominējošā ārvalstu tūristu...

Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos?  Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu Eiropas Savienībā. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks - pa 2%. Augsts brīvo darbavietu īpatsvars tiek uzskatīts par vienu no indikatoriem, kas liecina par atbilstošas kvalifikācijas darbinieku trūkumu darba tirgū. Šo pieņēmumu apstiprina vienlaikus it kā paradoksālais fakts, ka arī bezdarba līmenis Latvijā ir salīdzinoši augsts, pērn decembrī ar 6,6%...

Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos? Gan bezdarbnieki, gan brīvas darbavietas Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu ES (nerēķinot lauksaimniecības, zvejniecības un mežsaimniecības jomu, jo Eurostat dati, ieskaitot šo rādītāju, apkopoti tikai par 17 dalībvalstīm), atpaliekot no Beļģijas (4,7%), Nīderlandes (4,5%), Austrijas (4,2%), Vācijas (4,1%), Čehijas (3,5%), Kipras un Maltas (pa 2,9%). Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks — pa 2%. Savukārt, aplūkojot...

Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl ne uz optimistisko pusi. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas (EK) februāra vidū izteiktās prognozes liecina: Lietuvas ekonomika šogad varētu augt visstraujāk — par 2,1%, Latvijas ekonomikas pieaugums varētu būt par 1,7%, savukārt Igaunijai vajadzēs samierināties ar visai pieticīgu izaugsmi — 0,6%. «Paļāvība uz izaugsmes atsākšanos šogad balstās uz pieņēmumu, ka nebūs jaunu globālu mega avāriju. Šis pieņēmums var izrādīties nepamatots. Taču prognozes ir jābalsta uz mēreniem scenārijiem, un ņemt vērā visus iedomājamos un neiedomājamos ekstrēmos notikumus nav iespējams. Tas nenozīmē, ka prognozes ir pārāk optimistiskas, jo vienmēr kaut kas var notikt arī labāk nekā plānots. Piemēram, var beigties karš Ukrainā,» tā pašreizējo prognozēšanu visai ekstremālos apstākļos skaidro bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš....

Līdz šim žurnālā Bilance publicētajos Baltijas ekonomikas pētniecības rakstos nereti atkārtojas jēdziens birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm. Tas izpaužas daudzos un dažādos, gan mazākos, gan lielākos, piemēros - sākot no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalstniekiem. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Jāsāk ar to, ka, atšķirībā no daudziem citiem vērtētājiem kritērijiem, birokrātiju skaidri izmērīt nevar, un patlaban pasaulē vairs īsti nepastāv viens, uzticams, aktuāls, visaptverošs un starptautiski salīdzināms birokrātijas indekss. Kādu laiku daudzi atsaucās uz Doing Business pētījumu, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020. gadu Latvija kopvērtējumā atradās 19....

Visās trīs Baltijas valstīs ievērojami līdzekļi ir akumulēti fondēto pensiju sistēmā, kur kopējā summa jau pārsniedz 18 miljardus eiro. Taču vietējās ekonomikās šī nauda nonāk salīdzinoši maz — Latvijā un Lietuvā tikai ap 9% no uzkrātā pensiju kapitāla, savukārt Igaunijā — nedaudz virs 15%. Viena no problēmām — nav jau daudz iespēju, kur investēt. Visas trīs Baltijas valstis mēģina rast arvien jaunus risinājumus, kā mazināt sliktās demogrāfiskās situācijas ietekmi uz nākotnes pensionāru labklājību. Taču ir arī pozitīva ziņa — konkurence par šīs naudas apsaimniekošanu turpina augt. Līdzīgais un atšķirīgais Pensiju sistēmām Baltijas valstīs ir gan savas līdzības, gan atšķirības. Kopīga ir būtiska risināma problēma — visās trijās valstīs ir slikta demogrāfiskā situācija. Sabiedrības noveco, un tas nozīmē, ka nākotnes strādājošajiem būs jāuztur arvien lielāks pensionāru pulks. Risinājumi, kā šo slogu mazināt, tiek meklēti, bet šie lēmumi ir sāpīgi un vēlētāju vidū nepopulāri, tādēļ nav arī nekāds brīnums, ka valstu vadītāji dažkārt izvēlas...

Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Kur gūt priekšstatu par reālo kopainu? Eksistē vairāki starptautiskie reitingi, kas vērtē valstu biznesa vides kvalitāti, tai skaitā birokrātijas ietekmi uz to. Pats pazīstamākais un masu medijos biežāk citētais kādu laiku bija Doing Business, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020....