#SIF_MAF2023

BILANCES RAKSTI

Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm

Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas, kuras visticamāk nemainīsies neatkarīgi no jaunās koalīcijas politiskā sastāva. Pirmkārt, visdrīzāk komercbankām būs jāmaksā nodoklis par virspeļņu, un tas ar lielu varbūtību būs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums jau nākamā gada sākumā. Otrkārt, cerēt, ka kādai nozarei tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, tomēr nevajadzētu. Drīzāk jācer, ka jau esošie atvieglojumi netikts atcelti un PVN nepalielinās. Treškārt, akcīzes nodoklis (AN) tiks palielināts gan alkoholam un tabakai, gan azartspēlēm. Tās gan ir minimālas izmaiņas, kas neskar fiskālo politiku pēc būtības un ir visai tālu no...

BILANCES RAKSTI

Ko atklāj Baltijas valstu IKP un eksporta struktūra

Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies...

BILANCES RAKSTI

Latvijas parāds nav liels, taču aizņemties patlaban nevajadzētu

Latvijas valdības parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības, tai skaitā arī eiro zonas valstu vidū — pavasarī tas sasniedza 17,448 miljardus eiro un bija 40% no šogad prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī parāda apmērs rada iespaidu, ka Latvija varētu aizņemties vēl un beidzot atrisināt virkni problēmu, kurām naudas ļoti trūkst, gan politiķi, gan eksperti uz to raugās ļoti atturīgi. Ir pagājis laiks, kad premjers Krišjānis Kariņš, sagaidot Covid–19 pandēmijas pirmo vilni, 2019. gada rudenī optimistiski teica: «Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis!» No vienas puses — Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kuras iekļaujas tā...

#SIF_MAF2023

Cik tālu atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas? Uzziniet video sižetā!

Vai nepienāks laiks, kad Latvijas iedzīvotāji, domājot par savu un ģimenes labklājību, meklēs darbu nevis Īrijā, bet tepat mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā? Kādās jomās un cik daudz atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, kā šo atpalicību izmērīt un kad spēsim panākt? To video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors. Vairāk lasiet: Vai kaimiņu muguras vēl redzam? Latvijā darbaspēka nodokļu slogs — lielākais Baltijā Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Cik tālu atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

BILANCES RAKSTI

Vai kaimiņu muguras vēl redzam?

Kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes beigām varētu rasties iespaids, ka Latvijas ekonomika kopumā diezgan sekmīgi attīstās — straujāk vai lēnāk, tomēr visu laiku pieaugot, un pat Covid–19 pandēmija šo kopumā pozitīvo tendenci spēja satricināt tikai īslaicīgi. Taču, salīdzinot Latvijas ekonomikas izaugsmi ar citām valstīm — Eiropas Savienības (ES), bet, jo īpaši tuvāko kaimiņvalstu kontekstā, — perspektīva vairs neizskatās tik pievilcīga. Tā atklāj ievērojamu mūsu valsts atpalicību ne tikai no Igaunijas, kuras loma Baltijas pirmrindnieces statusā jau bija pierasta, bet arī Lietuvas, ar kuru, šķiet, vēl tikai nesen gājām soli solī. Tāpēc nav pārsteiguma, ka pēdējā laikā publiskajā telpā arvien...

#SIF_MAF2023

Latvijā darbaspēka nodokļu slogs — lielākais Baltijā

Latvijas ekonomika patlaban izjūt ne tikai darbaspēka trūkumu, par ko politiķiem visai drīz nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Daudzus gadus Latvijas uzņēmēji vērš politiķu uzmanību arī uz to, ka viņi pakāpeniski Baltijas valstu vidū zaudē konkurētspēju, un viens no iemesliem ir pārlieku lielais nodokļu slogs darbaspēkam. Kā norāda Swedbank eksperti, kas pēc Bilances aicinājuma veica aprēķinus visās trijās Baltijas valstīs, — nodokļu slogs darbaspēkam Latvijā, diemžēl, ir vislielākais Baltijā. Politiķi gan pagaidām nesola, ka tā saucamo darbaspēka nodokļu likmes vai to piemērošana tiks mainīta līdz ar pašreiz plānotajām pārmaiņām nodokļu politikā. Te gan jāpiebilst, ka sabiedrība pagaidām neko daudz nezina par...

#SIF_MAF2023

Žurnāls “Bilance” pēta Latvijas vietu Baltijas ekonomikā

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek no Baltijas kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas? Ko darām nepareizi un kā rīkoties, lai šo atpalicību mazinātu, ar laiku noķerot, vai pat apsteidzot lietuviešus un igauņus, izlīdzinot arvien atšķirīgāko labklājības līmeni vismaz Baltijas reģionā? Par Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū pēdējā laikā tiek runāts arvien biežāk. Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ uzsācis jaunu projektu “Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?”. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds (MAF) no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, bet par tā saturu atbild žurnāla izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests. Projekta ietvaros kā ar lupu pētīsim pieejamos faktus, datus un...