#SIF_MAF2023

Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kas ir galvenās problēmas un kādi ir to plānotie risinājumi? Šos jautājumus pētām pētniecisko rakstu sērijas “Latvija Baltijas ekonomikā - kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?” septītajā rakstā - Bilances janvāra numurā. Pamatizglītības līmenī valstis tiek salīdzinātas prestižajā PISA reitingā, un Latvijas rezultāti tajā nepavisam nav slikti. 2022. gada rangā ieņemam 23. vietu no 81 valsts. Šajā reitingā apsteidzam Lietuvu, kas palikusi 30. vietā, tomēr Igaunija gan ir starp pašām pasaules izcilniecēm, jo ieņem...

Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kā viens no ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas mēdz būt ļoti dažādas. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai. Cikla “Latvija Baltijas ekonomikā - kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?” sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai. Par visvērtīgākajām un vēlamākajām investīcijām parasti tiek uzskatītas tās, kas veicina pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības radošu attīstības instrumentu ieplūšanu valsts ekonomikā - modernas tehnoloģijas, augsti kvalificēts darbaspēks, jaunas zināšanas (tā...

Sabiedrības pamats ir ģimene, kuras viena no svarīgākajām funkcijām sabiedrībā ir radīt jaunu dzīvību, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju atražošanos. Latvijā Valsts sociāo pabalstu likums noteic, ka valsts nodrošina atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru personas var saņemt situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Iestājoties grūtniecībai, topošajai mātei kļūst grūtāk veikt savus darba pienākumus, it īpaši ja darbs saistīts ar fizisku slodzi vai garām darba stundām, tādēļ darba attiecības turpināt grūtniecības pēdējos mēnešos nav tik viegli un nākas tās pārtraukt līdz bērna piedzimšanai. Savukārt, bērnam piedzimstot, vienam no vecākiem, ir nepieciešams to aprūpēt - barot,...

Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kuras par galvenajām problēmām izglītībā un zinātnē uzskata uzņēmēji, un kā ar viņu viedokli saskan valsts pārvaldes redzējums? Šos jautājumus pētām Bilances pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā — kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» septītajā rakstā. Uz «amerikāņu sapni» — ar skandināvu metodēm 1 Studentu starptautiskās vērtēšanas programma PISA (Programme for International Student Assessment) ir starptautisks pētījums, kas aizsākās 2000. gadā. Tā mērķis ir novērtēt izglītības sistēmas visā pasaulē. Pamatizglītības līmenī viens no pasaulē...

Lai arī visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — atrodas praktiski vienādos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tomēr katrā situācija nedaudz atšķiras. Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji jau ilgi skatās uz kaimiņiem ar skaudību par to straujo labklājības pieaugumu. Taču jāatzīst, ka gada nogalē tieši Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji ir labākie triju Baltijas valstu vidū. Vēl vairāk — Latvijā šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks IKP kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Tiesa, tas nenozīmē, ka labklājības ziņā esam panākuši un aizskrējuši garām kaimiņiem. Nebūt nē! Kaimiņos joprojām ir augstāks dzīves līmenis, diemžēl...

Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai. Cikla «Latvija Baltijas ekonomikā — kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai. Kas ir («labās» un «sliktās») ārvalstu investīcijas? Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) definīcijas...

Meklējot cēloņus Latvijas ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī kreditēšana. Uzņēmēji pauž, ka izdevīgus (vai reizēm pat vispār nekādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības, un ko būtu jādara, lai situāciju ar piekļuvi ārējam finansējumam uzlabotu? Par to žurnāla “Bilance” pētījuma “Latvija Baltijas ekonomikā - kā apsteigt Lietuvu un Igauniju?” piektajā rakstā. Pirmkārt, kāda tad ir esošā biznesa kreditēšanas atšķirība ar Lietuvu un Igauniju? Un te seko pārsteigums. Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, izrādās, ka ar Lietuvu nekādas būtiskas...

Viens no ekonomikas, tai skaitā - eksporta - attīstību ietekmējošiem faktoriem ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Valsts atbalsta ideja ir būt par sava veida lietussargu situācijā, kad ārējā vide nav tik labvēlīga. Piemēram, ja uzņēmums saviem spēkiem netiek pie ārējā finansējuma, valsts var nākt talkā un piedāvāt gan kopā ar komercbankām izsniegtus, gan arī tiešos kredītus, kā arī kredītu garantijas, eksporta apdrošināšanu un citus instrumentus. Cik liela varētu būt šī valsts atbalsta loma biznesa un eksporta veicināšanā, un varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Žurnāla “Bilance”...

Latvijas galvaspilsēta Rīga, neskatoties uz ļoti redzamu vizuālo un arī ekonomisko atpalicību no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, tomēr joprojām ir Baltijas lielākā pilsēta vismaz iedzīvotāju skaita ziņā. Cilvēkresursu pieejamība ir ļoti būtisks faktors, uz kā var būvēt tālāko pilsētas attīstību un atgūt ekonomiskās līderpozīcijas Baltijas reģionā. Tiesa, kā norāda eksperti, tas būs iespējams, ja vien tuvāko gadu laikā beidzot mainīsies sapratne, kāda īsti loma lielai pilsētai ir valsts ekonomikā un ka Rīga nav ne «ūdensgalva», ne arī «putekļsūcējs», kas neļauj attīstīties reģioniem, bet gan tieši pretēji — visas valsts ekonomiskās attīstības dzinējspēks. Diemžēl vairākus gadu desmitus Rīga vienmēr ir...

Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un ko būtu iespējams darīt, lai situāciju ar ārējā finansējuma piekļuvi Latvijas uzņēmējdarbībā uzlabotu? Cik tālu atpaliekam no kaimiņiem? Komercbanku pārstāvji publiski pauduši, ka kredīti visās Baltijas valstīs tiekot izsniegti pēc vieniem un tiem pašiem principiem un tikai no pašu...

Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu - jo īpaši darbaspēka nodokļus. Bet cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Un kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas “Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?” trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors.  Eurostat dati liecina, ka tā sauktā...

Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim valsts atbalstam varētu būt liela loma uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanā? Varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Kādas mērķprogrammas pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas? Baltijas valstīs pieejamas daudzas un dažādas uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu...

Teju visu vasaru tapusī jaunā koalīcija un gala rezultātā arī jaunā valdība savā deklarācijā starp daudziem pārmantotiem darbiem no iepriekšējās valdības tomēr apņemas izdarīt arī vairākus uzdevumus, par kuriem starp politiķiem nebūt nav bijis viennozīmīga atbalsta. Proti, runa ir par nodokļu politikas izmaiņām, valsts un pašvaldības uzņēmumu akciju daļēju pārdošanu biržā un atvieglotu darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm. Visi šie jautājumi ir cieši saistīti ar tālāko Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu, kas ar laiku ļautu tai arī izrauties no pēdējās vietas Baltijas valstu vidū. Tiesa, lai arī jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās visu mainīt, cik ātri tas notiks un vai to...

Paņemot rokā lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums pieņemt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra - nabadzīgāka, ir meklējama to iekšzemes kopprodukta struktūrā. Citiem vārdiem, - tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze taču apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas - ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies pavisam citas iespējas. Tomēr - vai šādus piemērus varam tieši pārnest arī uz makroekonomiku? Vai attīstības un labklājības atslēga tiešām atrodama IKP...

Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Nodokļu ietekme uz ekonomiku — pārvērtēta vai nē? No uzņēmēju sacītā var rasties iespaids, ka nodokļu slogs ir...